Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 6. septembra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Ir sācies rudens, un Saeima atkal ir ķērusies pie darba.

Šodien mūsu partija pievērsa uzmanību tam, ka frakcija, kura katru reizi mēģina sajaukt valsts valodas politiku Latvijā, atgriežot to atpakaļ vecajās – padomju okupācijas laika – sliedēs, bija iesniegusi kārtējo grozījumu Valsts valodas likumā. Jāpiezīmē, ka šādi grozījumi, kas paredz citas valsts valodas, nevis vienīgi latviešu valodas statusu Latvijā, protams, ir pretrunā gan ar Satversmi, gan arī ar deputāta svinīgo solījumu, kurā deputāts no Saeimas tribīnes apņemas stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Tādi paši vēstures falsifikācijas mēģinājumi ir redzami arī attiecībā uz 8.septembri – tā saukto krievu maršu. Mūsu frakcijas deputāti un partijas biedri pilnībā atbalsta Rīgas domes un Drošības policijas nostāju, ka šādi radikāli un provokatoriski pasākumi Latvijas galvaspilsētā nav vajadzīgi. Tāpēc ir jāatbalsta drošības iestādes un policijas spēki, lai šajā dienā tiktu nodrošināta kārtība un netiktu pieļauti nekādi izlēcieni.

Mēs arī sekosim līdzi notikumiem Krievijā saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju. Uzskatām, ka šis līgums bija gan pretrunā ar Satversmi, gan nesavlaicīgs, gan arī neatbilstošs Latvijas interesēm. Būtībā mēs cenšamies likumīgi atdot to, kas mums tika nelikumīgi atņemts. Ja šāda interese kādam ir, tad tikai Krievijai kā Latvijas teritorijas nelikumīgai piesavinātājai, nevis pašai Latvijai. Tajā pašā laikā jāuzdod ļoti bažīgs jautājums – ko apmaiņā par šādu it kā pretimnākšanu no Krievijas puses dažādi lobiji atkal centīsies panākt? Lai Latvija piekāptos vienā vai otrā jautājumā, kas varētu būt saistīts gan ar nepilsoņu statusu Latvijā, gan ar valsts valodas statusa atmiekšķēšanu latviešu valodai, kur dažām Saeimas frakcijām diemžēl ir arī līdzjutēji? Mēs būsim kategoriski pret to un sekosim līdzi, lai Satversmes tiesa šo lietu izskata pietiekami objektīvi un operatīvi.

Tajā pašā laikā galvenais notikums tuvāko nedēļu un mēnešu laikā būs 2008.gada valsts budžets. Sabiedrība, speciālisti, tautsaimnieki un citi nodarbinātie ļoti uzmanīgi sekos līdzi tam, kādus instrumentus valdība piedāvās inflācijas apkarošanai. Kaut kas tiks piedāvāts tad, ja visa valdība strādās ļoti saskaņoti, ja tiks meklēti pietiekami efektīvi instrumenti. Katrā gadījumā tas nav tikai viena premjera, ministra vai vienas atsevišķas partijas uzdevums. Katrā ziņā valdībai būs jāparāda gan izdoma, gan arī spēja ieklausīties ekspertu viedokļos. Arī mūsu apvienība valdībai piedāvās vairākus priekšlikumus saistībā ar nodokļu politiku, lai veicinātu inflācijas mazināšanos.

J.Pliners
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Vispirms es gribu paziņot, ka PCTVL nav pieteikusi nekādu krievu maršu. Šo pasākumu un akciju ir pieteikušas pavisam citas organizācijas – partija LNDP un sabiedriskā organizācija “Roģina” (“Dzimtene”).

Bet mēs patiešām iesniedzām likumprojektu, ar kuru, mūsuprāt, tiktu demo­kratizēts Valsts valodas likums. Jums taču blakus dzīvo jūsu kaimiņi, kas ir krieviski runājoši vai krievu tautības. Latvijā krievi sastāda 26 procentus un krieviski runājošie – ap 40 procentiem no visiem iedzīvotājiem. Viņi nav labāki par jums un viņi nav sliktāki. Mēs uzskatām, ka krievu valodai ir jāpiešķir oficiāls statuss. Šis priekšlikums nekādā gadījumā nepretendē uz latviešu tiesībām. Tas nozīmē, ka valsts vai municipālajam ierēdnim patiešām būtu jāzina divas valodas, lai iedzīvotāji pie viņiem varētu griezties mutiski ne tikai latviski, bet gan vienā, gan arī otrā valodā un gan pilsoņi, gan arī nepilsoņi.

Kā zināms, Somijā, piemēram, dzīvo seši procenti zviedru, bet Somijā otra oficiālā valoda ir zviedru valoda. Izraēlā – ap pieciem miljoniem ebreju un apmēram viens miljonu arābu. Attiecības ir ļoti sarežģītas, bet arābu valoda ir oficiāla valoda. Tur ir arābu skolas un tiesības lietot arābu valodu ir pat Knesetā – no parlamenta tribīnes. Latvieši neko nezaudētu, bet krievi vai krieviski runājošie vinnētu. Šis priekšlikums atbilst Eiropas Savienības normām un arī minoritāšu aizsardzības konvencijai. Es domāju – ja šis likums tiktu pieņemts, tad vinnētu mēs visi. Diemžēl Saeimas vairākums likumprojektu noraidīja. Es domāju, ka Latvija kā visa pēcpadomju telpa ir slima. Es nešaubos, ka agrāk vai vēlāk mūsu valsts izveseļosies.

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pirmkārt, es gribu sveikt visus, sākot jauno mācību gadu, – gan skolēnus, gan skolotājus, gan pedagogus. Šodien šajā sakarā nozīmīgi ir tas, ka otrajā lasījumā tika pieņemts Jaunatnes likumprojekts. Skaidrs, ka mēs nevaram jaunatni speciāli atdalīt no kopējās sabiedrības, bet šis likums palīdzēs jaunatnei ieņemt savu vietu vai arī labāk atrast savu nišu mūsu sabiedrībā.

Otrkārt, es gribu teikt dažus vārdus Plinera kunga minētajā valodas jautājumā. Šodien Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda un tāda tā arī paliks. Tāpēc, ja skatāmies kopumā, tad mums ir daudz citu prioritāšu. Ja runājam par iepriekšminēto piemēru par Somiju, tad es gribētu atzīmēt, ka 26 procenti Somijā sākumā bija zviedri un šodien zviedri ir palikuši tikai četri procenti. Kāpēc četri? Tāpēc, ka pārējie ir integrējušies par somiem. Tās lietas ir sakārtotas. Tāpēc te nav ko salīdzināt.

Tālāk jārunā par ļoti nopietnu jautājumu, kas tika skatīts arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā. Šajā nedēļā – otrdien – notika valdības sēde, kurā tika apstiprināta administratīvi teritoriālā iedalījuma karte. Tas skar ļoti daudzas pašvaldības. Jāsaka liels paldies tām pašvaldībām, kuras piedalījās šajā Ministru kabineta sēdē un izteica savu viedokli. Es domāju, ka šī reforma kopumā ir atbalstāma, taču tā jāpieņem, ievērojot mērķi un principu, ka pašvaldības apvienojas brīvprātīgi. Tāpēc tika aizstāvētas tās pašvaldības, kurās šie lēmumi nebija pieņemti. Šī karte tika arī detāli labota un izdarītas izmaiņas, pamatojoties uz to, ka šīs pašvaldības nebija devušas savu piekrišanu lielo novadu veidošanai. Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja tos projektus, kuros pašvaldības par šo apvienošanu bija vienojušās, bet neatbalstīja un bija pret tiem novadu projektiem, kur pašvaldības nebija vienojušās un kur šo apvienošanu ir gribēts uzspiest.

Vēl viena iespēja vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma ir par šīm lietām runāt koalīcijas padomē. Koalīcijas līgumā ir teikts: ja visi vienas frakcijas deputāti balso pret lēmumu, tad automātiski šis jautājums ir jāpārskata. Tāpēc es lūdzu pašvaldības, kuras vēl nav pilnīgi izlēmušas, iesaistīties šajā darbā un līdz šā gada beigām mēģināt atrisināt un izveidot savām interesēm atbilstošus novadus, lai varētu labāk dzīvot, nevis vienkārši veikt reformu reformas pēc vai arī apvienoties tāpēc, ka kaut kas to liek darīt. Šī reforma ir ļoti nozīmīga, jo uz kārtīm ir likts lauku liktenis un attīstība. Apvienojoties pašvaldībām un izveidojot novadus, kuru centrā būs lielās pilsētas ar vairāk nekā pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, lauku cilvēkiem būs ierobežotāka iespēja piedalīties politiskajā cīņā. Tāpēc ļoti nopietni būs jādomā par likumdošanu šajā jautājumā, par likumiem par pašvaldību vēlēšanām un par to, kā mazināt politizācijas efektu, un lai cilvēki jebkurā teritorijā būtu tuvāk savai pašvaldībai.

M.Ārbergs
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms es arī vēlos visus apsveikt ar rudens iestāšanos. Deputātiem, atsākot darbu rudens sesijā, šis varētu būt diezgan ražens darba cēliens. Par to varēja spriest pēc šodienas sēdes darba kārtības, jo komisijām tika nodoti gandrīz 50 likumprojekti.

Saistībā ar Valsts valodas likumu mūsu frakcija uzskata, ka nekādi grozījumi nav nepieciešami, jo vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.

Šonedēļ, kā tika minēts, bija divi diezgan nozīmīgi pasākumi. Pirmkārt, komisijām tika nodoti un Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināti 2007.gada budžeta grozījumi. Budžets tiek veidots bez deficīta un, gadam beidzoties, iespējams, būs ar pārpalikumu. Otrajā galīgajā lasījumā budžeta grozījumi tiks skatīti 20.septembrī. Priekšlikumi jāiesniedz atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Otrkārt, arī kā jau tika minēts, Ministru kabinets beidzot ir konceptuāli pieņēmis mūsu valsts novadu karti. Diskusija par šo tēmu ir ritējusi jau no 1992. un 1993.gada. Ir bijušas neskaitāmas projektu izpētes, iztērēti lieli līdzekļi, pašvaldību vadītāji ir bijuši pieredzes apmaiņas braucienos gan uz tuvākajām kaimiņvalstīm, gan arī uz Skandināvijas valstīm. Mūsu frakcija uzskata, ka šai valdībai var pateikties par to, ka tā izšķīrās par šo nozīmīgo soli un pieņēma lēmumu. Protams, ministrija ministra Štokenberga vadībā ir diezgan daudz un būtiski strādājusi, lai tiktu uzklausīti visu pašvaldību viedokļi. Ir bijušas daudzas tikšanās ar deputātiem un arī ar iedzīvotājiem, un šim procesam beidzot bija jābeidzas. Noslēgts ir pirmais posms – apstiprināta novadu karte. Tālāk jāstrādā pie likumdošanas un Ministru kabineta noteikumiem – jāveic neskaitāmas izmaiņas apmēram 140 likumos un valdības noteikumos. Ir jāstrādā tālāk un jānosaka kārtība, kādā veidā tiks nodotas funkcijas šiem jaunizveidojamajiem novadiem no rajonu padomēm un kā tiks veidoti plānošanas reģioni.

I.Čepāne
(frakcija “Jaunais laiks”):

Neskatoties uz bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un bijušās tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas savulaik celto trauksmi par iespējamo korupciju tiesu sistēmā, līdz šīs skandalozās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” publicēšanas brīdim gan koalīcijas politiķi, gan tiesu varas amatpersonas ir noraidījušas gandrīz jebkuras aizdomas šajā jomā. Tāpēc “Jaunais laiks” ir gandarīts, ka šodien Saeimā tika pieņemts lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tiesu sistēmā. Es domāju, ka politiķiem tas noteikti bija jādara, jo tiesu varas prestižs sabiedrības acīs ir ārkārtīgi zems. Es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa tiesnešu ir godprātīgi sava smagā darba veicēji. Taču šodien viņiem, pastāvot pašreizējai situācijai, faktiski nav atbalsta, lai runātu par iespējamām nelikumībām tiesu sistēmā. Manuprāt, ir tieši otrādi. Pēc neliela apmulsuma, kad godprātīgākie tiesneši un arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs, kā es jau paudu Saeimas sēdē, atzina šādu savulaik iespējamo sarunu pastāvēšanu, iespējamie grāmatas personāži ir saņēmušies un devušies atklātā uzbrukumā. Es gribētu nocitēt Grūtupa kunga viedokli. Viņš saka, ka “man ir aizdomas, ka eksistē spēki, kuri ļoti veikli un demagoģiski izmanto valsts tiesību aizsardzības iestādes un to vadītājus kā ieroci savās interesēs. Varbūt, lai pilnībā sagrautu sabiedrības uzticību visai valsts varai”. Pie tam atsevišķi tiesneši ir nolēmuši vērsties ar, kā es uzskatu, tā saucamajām stratēģiskajām sūdzībām pret saviem kolēģiem, kas ir pat mēģinājuši bilst par to, ka, iespējams, šādas lietas tiesu sistēmā ir notikušas.

Es kā Satversmes tiesas bijusī tiesnese esmu pārliecināta, ka notikušais nav tikai septiņu astoņu gadu vecas ēnas, kā mums šodien mēģina iestāstīt un mūs mierināt. Es domāju, ka šajā izmeklēšanas komisijā ir atklāti jārunā par šīm problēmām. Un nevajadzētu teikt, ka šī komisija būs tikai veltīga laika un valsts naudas tērēšana, kā to šodien Latvijas radio 1.programmā darīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Segliņa kungs, sakot, ka šī komisija būs traucēklis prokuratūrai. Manuprāt, tieši otrādi, jo prokuratūrai gan šajā, gan tā sau­camajā Ventspils stipendiātu lietā, gan arī citās jomās ir jāveic ārkārtīgi apjomīgs un smags darbs. Saeimā ir diezgan daudz juristu, kuri varētu palīdzēt prokuratūrai. Pie tam saskaņā ar likumu var tikt pieaicināti viens vai vairāki prokurori, kuri politiķus varētu ievirzīt pareizajās sliedēs. Un mēs varbūt ne tik daudz noskaidrosim, vai šīs sarunas ir bijušas autentiskas vai nē, bet es domāju, ka katrā ziņā galaziņojumam būtu jābūt par to, ko darīt šajā jomā, lai tiesneši atgūtu savu godu un cieņu sabiedrības acīs.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Vispirms es vēlos visus sveikt ar jaunā mācību gada iesākumu un novēlu skolēniem labas sekmes mācībās, studentiem veiksmi studijās, bet visiem skolotājiem un pasniedzējiem pacietību viņu grūtajā un visai sabiedrībai ļoti nepieciešamajā darbā!

Tāpat arī sveicu savus kolēģus Saeimas deputātus ar darba uzsākšanu rudens sesijā, kas tiek plānots ļoti saspringts, jo parlamentam būs jāpieņem būtiski lēmumi un jāizskata ļoti daudzi likumprojekti.

Saeima jau otrdien pirmajā lasījumā pieņēma šīgada valsts budžeta grozījumus. Tagad deputātus gaida aktīvs darbs pie priekšlikumu izstrādāšanas un iesniegšanas, lai jau nākamnedēļ grozījumi tiktu pieņemti otrajā galīgajā lasījumā. Savukārt nākamā gada valsts budžeta projektu valdība plāno iesniegt mēneša laikā, kas faktiski būs gada būtiskākais likums. Šobrīd 2008.gada valsts budžeta likumā ir plānots iekļaut daudz būtisku prioritāšu, neskatoties uz to, ka valdība plāno budžeta pārpalikumu, nevis deficītu.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija par vienu no būtiskākajiem priekšlikumiem uzskata no nākamā gada 1.septembra paredzētās brīvpusdienas pirmo klašu skolēniem. Vēlos izteikt pateicību mūsu bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam, kas ar savu neatlaidību tomēr būs panācis finanšu ministra un arī pārējo ministru atbalstu šai patiešām svarīgajai lietai, neskatoties uz valdības apņēmību nepalielināt izdevumus. Inflācijas apkarošana ir atbalstāma lieta, taču diez vai to vajadzētu darīt uz bērnu labklājības rēķina. Tāpēc novēlu finanšu ministram un koalīcijas partneriem būt pretimnākošiem šajā jautājumā un turpmākajos gados paredzēt brīvpusdienas bērniem no 1. līdz 3.klasei un saprast, ka, investējot bērnos, mēs investējam paši savas valsts nākotnē, turklāt izvairāmies no tā, ka valsts nauda aiziet citiem nolūkiem, tiek izšķērdēta vai gluži vienkārši nodzerta. Tā būs tieši bērniem veselīgam uzturam.

Starp šodien izskatāmajiem likumprojektiem ir ļoti daudzi likumprojekti, kas, es domāju, uzlabos mūsu valsts dzīvi. Bet īpaši es gribētu uzsvērt grozījumus likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Tajā tiek paredzēts noteikt papildu ierobežojumus smēķēšanai, kā arī tabakas izstrādājumu iepakojumus papildināt ar krāsainiem fotoattēliem par smēķēšanas kaitīgumu. Domāju, ka šādi papildu ierobežojumi un atmešanas pamudinājumi ir nepieciešami un tas nāks par labu gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem, jo ļaus saglabāt veselību un nenodarīt kaitējumu apkārtējiem. Uz to es visus aicinu kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs. Realizējiet paši savas cilvēktiesības un brīvību pašiem veidot savu dzīvi, bet neaizmirstiet par atbildību savā un savu līdzcilvēku priekšā!

Lai visiem Dieva svētīta nedēļas nogale.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Pirmkārt, mēs esam gandarīti, ka Saeimā pēc “Saskaņas Centra” iniciatīvas tiks izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. “Saskaņas Centra” deputāti aktīvi strādās izmeklēšanas komisijā ar mērķi maksimāli un cik tas vien iespējams novērst pretlikumīgu rīcību tieslietu sistēmā.

Otrkārt, es vēlos paust frakcijas viedokli par 2007.gada valsts budžeta grozījumiem. Valdība Saeimā iesniedza izskatīšanai steidzamības kārtībā šī gada valsts budžeta grozījumus, lai ministrijas atlikušajos gada mēnešos paspētu šos līdzekļus apgūt. Mēs, protams, neiebilstam, ka papildu līdzekļi tiks sociālajiem pabalstiem, zemnieku saimniecībām, skolotāju algām, ugunsdzēsējiem un citām vajadzīgām lietām. Bet mūs kategoriski neapmierina kārtējais valdības mēģinājums apkarot inflāciju un mazināt valsts budžeta deficītu uz pensionāru rēķina. Valsts speciālā jeb pensiju budžeta pārpilde 2007.gada septiņos mēnešos vien ir 203 miljoni latu, līdz gada beigām šis proficīts varētu sasniegt pat 500 miljonus latu. Un valdība piedāvā Saeimai no šīs naudiņas pensiju palielināšanai izmantot vien tikai 11 miljonus, nodrošinot vecuma pensijas vidējā apmēra palielinājumu par 14 latiem, kas neatbilst ne inflācijas pieaugumam, ne iztikas minimuma palielinājumam 2007.gadā. Arī valsts speciālā budžeta ieņēmumu prognozēs valdība ir neizprotami piesardzīga, uzskatot, ka visa 2007.gada palielinājums, salīdzinot ar plānoto, būs tikai 164 miljoni latu, lai gan jau gada septiņos mēnešos šis palielinājums ir 203 miljoni.

Kāpēc šāda atturība? Tāpēc, ka valdība kārtējo reizi pa kluso gada beigās plāno sasniegt valsts konsolidētā budžeta pārpalikumu uz pensionāriem neizmaksātās naudas rēķina. Tiks sasniegts ilgi kārotais mērķis – bezdeficīta budžets. Valdība varēs raportēt visām starptautiskajām institūcijām, ka mēs, redziet, efektīvi cīnāmies ar inflāciju. Tikai uz kā rēķina? Vispārējās taupības apstākļos ievērību pelna arī daži valdības papildu izdevumi. Ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums 2007.gadam papildināts par trīs miljoniem latu. Kam tad tiks šie papildu trīs miljoni? Ne jau Cesvaines vidusskolas celtniecības finansēšanai, jo Cesvaines pašvaldības vadītājs nav savējais. Varai pietuvinātie kārtējo reizi ir Kristīgās palīdzības fonds, Politiski represēto apvienība un reliģiskās organizācijas, kuras strādā TB/LNNK paspārnē. “Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt šādus bezkaunīgus valsts budžeta veidošanas un naudas dalīšanas principus. Mēs balsojām un balsosim pret.

Saeimas preses dienests