2007. gada 6. septembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi, mēs sākam 6.septembra sēdi.

Šodien mēs uzsākam arī Saeimas rudens sesiju.

Pirms Saeimas Prezidija ziņojumiem ir paziņojums par darba kārtības papildu jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu – Čepānes, Kariņa, Urbanoviča, Ušakova, Cileviča, Circenes un citu deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 150.pantu ierosinām izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.”

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Satversmes 26.pantu šis jautājums ir obligāti iekļaujams darba kārtībā. Tāpēc tas tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Izskatām nākamo darba kārtības sadaļu – “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ēku energoefektivitātes likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Pareizi!”) Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par kaujamo dzīvnieku aizsardzību” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Karmelavas apvienotā kontroles un ziņošanas centra un tā personāla statusu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstību” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ventspils Augstskolas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ģenētiski modificēto organismu aprites likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt šim atzinumam? Nē!

Pieteikusies runāt deputāte Anna Seile. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Mūsu komisija, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, lūdz nodot šo likumprojektu arī otrai komisijai – mūsu komisijai –, jo tur var būt ļoti liela saistība ar vides problēmām.

Sēdes vadītājs.

Vai jūs neiebilstat pret to, ka Tautsaimniecības komisija būs atbildīgā komisija? Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs likumprojektu nododam arī otrai – Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmums pieņemts. Mēs likumprojektu nododam divām komisijām un nosakām, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Komercprakses likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Tautsaimniecības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.407/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka mēs izskatām Prezidija atzinumu par to, ka Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (šoreiz dokumenta reģistrācijas numurs ir 416/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patvēruma likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Atbalstām!”) Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? (No zāles: “Piekrīt!”) Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Šā dokumenta reģistrācijas numurs ir 429/Lp9.

Par šo atzinumu grib izteikties deputāte Aija Barča. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs un kolēģi! Šie grozījumi, ko Ministru kabinets ir iesniedzis – un kopumā tie ir desmit likumu grozījumi –, ir saistīti ar vienu jautājumu. Šā gada 11.jūlijā ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.432 – par jaunas valsts inspekcijas izveidošanu. Praktiski tie ir tehniski grozījumi. Un, lai mēs varētu ļoti operatīvi strādāt un to izdarīt, jo paredzētais datums ir 1.oktobris, es lūdzu šo konkrēto likumprojektu nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju. Ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Mareku Segliņa kungu šis jautājums ir saskaņots.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Deputāte Aija Barča ierosina mainīt atbildīgo komisiju. Tātad abas komisijas paliek, kā ir ierakstīts Prezidija atzinumā, bet par atbildīgo komisiju deputāte Aija Barča ierosina noteikt Sociālo un darba lietu komisiju.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par piesārņojumu””, (likumprojekta reģistrācijas numurs 431/Lp9) nodot Agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Arī šoreiz vēlas izteikties deputāte Aija Barča. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Ierosinu rīkoties tāpat kā iepriekš, kad runāju par darba kārtības 43.jautājumu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu likumprojektu “Grozījums likumā “Par piesārņojumu”” nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai un konkrētajā gadījumā noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju. Ar komisijas priekšsēdētāju Annu Seiles kundzi jautājums ir saskaņots. Tātad likumprojekts paliek nodots divām komisijām, bet par atbildīgo – Sociālo un darba lietu komisiju, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Deputāte Aija Barča ierosina likumprojektu “Grozījums likumā “Par piesārņojumu””, kura reģistrācijas numurs ir 431/Lp9, nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par prekursoriem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Izteikties par šo priekšlikumu ir pieteikušies divi deputāti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kā rāda iepriekšējā prakse un kā tas bija arī šodien, kad izskatījām darba kārtības 23.punktu, paralēli šo jautājumu skata arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tāpēc es lūdzu arī šajā gadījumā likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā” nodot Cilvēktiesību… (No zāles: “Sociālo!”) Sociālo… Nē, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt šo komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs un kolēģi! Likumprojekts ir vienotā paketē, un tāpēc šo konkrēto likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā” es lūdzu nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai un šajā gadījumā noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Manuprāt, kolēģis Blumbergs drusku kļūdījās komisijas nosaukumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Divi kolēģi ir izteikušies par likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 433/Lp9. Abi deputāti ierosina nodot šo likumprojektu abām komisijām, bet noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums…

Es atvainojos! Vēlas izteikties deputāte Aija Barča. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Aijai Barčai!

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Šis ir pēdējais likumprojekts vienotajā paketē. Un, gluži tāpat kā iepriekš, es lūdzu arī šo likumprojektu nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Ar komisijas priekšsēdētāju Annu Seiles kundzi jautājums ir saskaņots.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Tātad ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Sociālo un darba lietu komisiju. Vienlaikus jautājums tiks izskatīts arī Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? (No zāles: “Nav!”) Deputāti piekrīt šim deputātes Aijas Barčas piedāvātajam priekšlikumam. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim, šķiet, pēdējo Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova, Sokolovska un Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts valodas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Par šo jautājumu ir pieteikušies runāt. Deputāts Jakovs Pliners runās “par”.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums par oficiālā valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atrodas sabiedrības uzmanības lokā jau kopš seniem laikiem – kopš 1988.gada oktobra –, jo jau toreiz Latvijas PSR Augstākā padome, kuru daudzi šeit klātesošie uzskata par okupācijas varas pārstāvi, vienbalsīgi nolēma piešķirt valsts valodas statusu vienai no Latvijā lietojamām valodām, proti, latviešu valodai. Līdz tam brīdim valodu lietošanu regulēja pati dzīve. Lielajos PSRS pakļautības uzņēmumos lietvedība pārsvarā bija krievu valodā, bet republikāniskās pakļautības uzņēmumos – latviešu valodā. Darba grāmatiņas cilvēkiem aizpildīja abās valodās. Skolās latvieši tika mācīti praktiski tikai dzimtajā valodā. Augstskolās lielum lielajā vairākumā specialitāšu pastāvēja latviešu plūsmas.

Dažās specialitātēs – pārsvarā militāra rakstura – mācības notika tikai krievu valodā, bet dažās humanitārajās un mākslas specialitātēs – Mākslas akadēmijā, Konservatorijā – praktiski tikai latviešu valodā.

Lūk, kādas bija tās okupācijas šausmas!

Jau iepriekš minētajā Augstākās padomes sesijā, kas notika gandrīz pirms 20 gadiem, tikai viens vienīgs deputāts uzdrošinājās iebilst pret partijas ģenerālo līniju un paziņot, ka, ja tiks pieņemts tāds lēmums, tad jau Latvijā tiks apdraudēta krievu valoda. Diemžēl lielā mērā viņam bija taisnība.

Likumdošanas līmenī krievu valodu pretdabiskā kārtā atzina par svešvalodu. Šī valoda tika izskausta no valsts iestādēm, no tiesu sistēmas, no valsts augstākajām mācību iestādēm. To cenšas izskaust arī no skolām, lai tad tā tiktu lietota vienīgi virtuvēs.

Vai šādu stāvokli var nosaukt par dabisku, atbilstošu starptautiskajām normām? Protams, ne. Latvijā tikai etnisko krievu vien ir 26 procenti. Krievu valodu par dzimto uzskata apmēram 40 procenti valsts iedzīvotāju un divas trešdaļas Rīgas iedzīvotāju.

Piemēram, Somijā zviedru valodai ir valsts valodas statuss, kaut gan zviedru tur ir apmēram 6 procenti. Un, raugoties arī no vēsturiskā viedokļa, viņi somiem ir bijuši daudz ļaunāki okupanti nekā krievi latviešiem.

Cits piemērs. Izraēlā uz 5 miljoniem ebreju ir 1 miljons arābu. Turklāt attiecības starp šīm abām kopienām jau daudzus gadu desmitus ir ārkārtīgi sarežģītas. Taču, neskatoties uz to, arābu valoda bez jebkādiem ierobežojumiem tiek lietota ne tikai skolās, bet kā darba valoda tiek lietota arī knesetā – viņu parlamentā. Arābu valoda ir Izraēlā atzīta par oficiālu.

Dāmas un kungi! Mūsu likumprojektā izklāstītā prasība – prasība par oficiālā valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un citām mazākumtautību valodām vietās, kur kompakti dzīvo nacionālās minoritātes, – saskan ar Eiropas Savienības garu. Tā nepārsniedz to garantiju ietvarus, kuras ir paredzētas Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Minimālas garantijas tiek dotas tautām, kas tikko ir apguvušas rakstību, bet ne nācijai, kuras pārstāvis pats pirmais nokļuva kosmosā un kura uzbūvēja atomreaktoru.

Saeimas vairākumam, mūsuprāt, nav nekāda pamata noraidīt šo likumprojektu. Un šī prasība tiks izvirzīta vēl un vēl, kamēr mēs panāksim Valodas likuma īsto demokratizāciju.

Aicinu balsot “par”! Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Redziet, kā sanāk! Kamēr latviešu sabiedrības aktīvā daļa trin dunčus cits pret citu, bāž mugurā to dunci vai kaut kur citur, strīdas un spriedelē, kurš latvietis ir godīgāks, kurš ir skaistāks, kurš ir ētiskāks vai kurš ir morālāks, mēs izšķiežam spēkus šajos strīdos, taču daži citi rīkojas pavisam citādāk un citu interešu vadīti. Un šoreiz būtība nav šajā papīrelī, kurš desmitām reižu šeit mums ir rādīts un kurā nekas jauns nav iekšā ielikts. Tas pat nevar neko skaidri pateikt. Kā jūs dzirdējāt, iepriekšējais runātājs jauc vispār nacionālās minoritātes, viņam visu laiku valodā sprūk ārā “krievi”, “krievi” un vēl vienu reizi – “krievi”.

Tātad ir jāskatās daudz nopietnāk uz zināmu sakritību. Tepat degungalā ir 8.septembris. Un kas tad ir paredzēts 8.septembrī? Tāda īpatnēji izvēlēta diena, saistībā ar kuru tiek runāts par kaut kādu nebijušas kaujas atceri un ir paredzēts drusciņ patrakot Rīgas centrā. (No zāles dep. J.Pliners: “Par tēmu! Par tēmu!”) Taču lielākais “brīnums” (pēdiņās) ir tas, ka tieši iesniedzēji, paši šie iesniedzēji, skraida kopā ar tiem cilvēkiem, kurus viņi kādreiz tik ļoti nosodīja. Un līdz ar to viņi labi saprot, ka tik daudz jau nu tiem latviešu deputātiem prāta pietiks, lai šo iesniegumu noraidītu. Tas jau tāpat it kā būtu skaidrs. Taču tad 8.septembrī varēs pat nesankcionētā pasākumā tribīnē kāpt un runāt par to, kā viņus apspiež, kā viņus žņaudz un kā viņiem dara vēl nezin ko. Ne jau nejauši bija organizēta šī “izrāde” pie Saeimas durvīm! Tiesa gan, tie, kuri tur bija sanākuši, tā lāgā neko nevarēja pateikt, ko viņi grib, bet sanākuši viņi bija. Agrāk šādas aktivitātes nebija.

Līdz ar to šodien šeit, Saeimas zālē, tiek imitēta cīņa par kaut ko. Tiek imitēta it kā cīņa, kas vērsta uz minoritāšu aizstāvību, pat nepiedāvājot, pat neizstrādājot reālu piedāvājumu, ko nozīmē nacionālo minoritāšu kompakta atrašanās, – pieci, desmit, simts, tūkstotis… Uz kādām nozarēm tas attiecas? (No zāles: “Daudz dažādām… Vajadzētu saprast!”) Jūs varbūt varat iedomāties kādas 70 vai 80 valodas kādā no pagastiem vai kaut ko tamlīdzīgu, jo visi šie skaitļi var tikt aiz matiem pievilkti. Katrā ziņā jebkurš uzbrukums latviešu valodai, protams, ir jānovērš. Un ne jau velti mēs šeit, Saeimā, mainījām valsts Satversmi un 4.pantā iestrādājām normu, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Un nekāda cita pieeja šim jautājumam nedrīkst būt.

Šeit nav runa ne par ko citu kā vien par latviešu valodas aizstāvēšanu. Šiem visiem mēģinājumiem nav nekāda sakara ne ar Eiropas Savienību, ne ar Eiropas Padomi, ne ar NATO, ne ar SEATO, ne ar ANZUS, ne ar ko citu. Tā ir vienkārši kārtējā citu organizāciju piesaukšana, lai izrādītos. Un tad 8.septembrī sekos kāpšana tribīnē kaut kur pie Barklaja de Tolli pieminekļa vai, es nezinu, vēl kur citur, teiksim, pie Pētera Pirmā kaut kāda koka, kurš sen jau ir nokaltis; un tad būs nacionālisma nosodīšana un nacisma nosodīšana, jo šie runātāji reizēm nesaprot, kas ir nacionālisms un kas ir nacisms.

Lūk, tāda ir šī politiskā pieeja šim jautājumam! Tā ir sabiedrības tracināšana, savu politisko spalvu spodrināšana, un nekas cits. Un galīgi… pilnīgi garām ir tas, ka te kāds kaut ko runā par kaut kādu minoritāšu tiesību aizstāvēšanu. Tā tas šeit nav! Jebkurā gadījumā kaut kas tāds, protams, vienmēr ir jānoraida. Ja nu kāds grib drusciņ pastrīdēties, lai strīdas, bet Latvijā nebūs citas valsts valodas, nebūs citas oficiālās valodas kā vien latviešu valoda.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta “Grozījumi Valsts valodas likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 436/Lp9, nodošanu komisijām. Mums par to ir jāizšķiras balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots… Es atvainojos, likumprojekts komisijai nav nodots.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Turpināsim darbu!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības 54.punktu – likumprojektu “Jaunatnes likums”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta, un likumprojekts – izslēgts.

Tāpat Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotu lēmuma projektu ar lūgumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Jaunatnes likums”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājas kundzei! Es aicinu pārējos deputātus atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto lēmuma projektu par Viļņa Edvīna Breša apstiprināšanu par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju”. Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā nekādi priekšlikumi nav saņemti, nekādi grozījumi nav izdarīti, tāpēc es aicinu atbalstīt šo nolīgumu starp Īslandi, Norvēģiju un Eiropas Savienību, konkrēti Latviju, otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu trešajam lasījumam. Priekšlikumi nav saņemti, tāpēc lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Uldis Briedis.

U.Briedis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” un ir vienbalsīgi atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

U.Briedis.

13.septembris.

Sēdes vadītāja.

13.septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Muzeju likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Jūsu rīcībā ir likumprojekts “Grozījums Muzeju likumā” ar reģistrācijas numuru 347/Lp9. Par to arī balsosim. Jūsu rīcībā ir vēl arī dokuments Nr.981 un dokuments Nr.1144.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija divās sēdēs apsprieda Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un pārliecinājās, ka tā apspriešanā piedalīties uzaicinātie nozares profesionāļi un speciālisti atbalsta likuma grozījumu un ka netiek no likuma izsvītroti vārdi, kuri ir būtiski muzejiem un kuros ir ietverta likuma jēga.

Nepieciešamība grozīt Muzeju likuma 13.panta desmito daļu, izslēdzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt Nacionālā muzeju krājuma finansēšanas kārtību, speciālistiem radās, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus. Tika konstatēts, ka šajos noteikumos juridiski nav iespējams noteikt vienotu Nacionālā muzeju krājuma finansēšanas kārtību, kādu to paredz Muzeju likuma 13.panta desmitajā daļā piešķirtais deleģējums.

Muzeju sistēma Latvijā ir decentralizēta: muzeji darbojas dažādu ministriju, pašvaldību, autonomu institūciju un privātpersonu pārziņā, un ar noteiktu kultūras funkciju veikšanu ir saistītas arī dažādas valsts pārvaldes institūcijas. Komisijas deputāti ņēma vērā muzeju pārstāvju atbalstu likumprojektam un to, ka viņi nesaredz apdraudējumu muzejiem, kā arī to, ka patiešām nav iespējams noteikt vienotu Nacionālā muzeju krājuma finansēšanas kārtību, un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Muzeju likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis ir viens no īsākajiem likumprojektiem, ar kādiem mums ir nācies šajā Saeimā strādāt. Tas paredz no Muzeju likuma 13.panta desmitās daļas izmest vārdus “un finansēšanas”.

Proti, par ko tad ir runa desmitajā daļā? Lasu spēkā esošo likumu: “Ministru kabinets nosaka Nacionālā krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas un finansēšanas kārtību...” Un tā tālāk. Tātad ir deleģējums Ministru kabinetam – noteikt finansēšanas kārtību. Ar šo uzdevumu Ministru kabinets netika galā, nespēja uzrakstīt Ministru kabineta noteikumus.

Jā, patiesi, muzeji ir ļoti daudzveidīgi – ir valsts, pašvaldību, privātie muzeji. Bet, godātie kolēģi, laikam visa mūsu dzīve ir diezgan daudzveidīga, un visu ielikt vienā rāmītī laikam nevar! Un laikam tāpēc tauta ievēlē Saeimu, kas ieceļ valdību: tiek prezumēts, ka valdība prot strādāt.

Taču valdība, šajā gadījumā sastapusies ar nepārvaramām grūtībām, nolemj izmest no likuma vārdus “un finansēšanas”. Jo, patiesi, godātie kolēģi, nu kāpēc vajag finansēt muzeju krājumus? Pietiek ar to, ka mēs uzcelsim Gaismas pili, uzcelsim koncertzāli. Droši vien uzcelsim vēl daudz milzīgu muzeju. Nu lai taču tie stāv tukši! Kāda gan tam nozīme! Galvenais taču ir uzcelt. Un visa pasaule mūs apbrīnos, un naudiņa droši vien arī iekritīs pareizajās kabatās.

Šobrīd tiek ierosināts izmest no likuma regulēto jautājumu loka finansēšanu, un varbūt tas ir pat ļoti ērti, jo vienmēr valdība varēs atmest kādu latu muzejiem vai neatmest. Pēc savas brīvas gribas. Nu, varbūt atkarībā no muzeja direktora partejiskās piederības.

Tātad – nekā īpaša! Viss ir tā, kā mēs Latvijā pēdējā laikā esam pieraduši.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Putniņa kungs? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”)

P.Putniņš.

Nē. Es varu jums pateikt tikai to, ka finansējums muzejiem netiek apdraudēts, jo Muzeju likuma 13.pants noteic, ka valsts piešķir budžeta līdzekļus Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai, saglabāšanai un restaurēšanai. Savukārt 14.pants regulē valsts un pašvaldību muzeju finansēšanu.

Tā ka es aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Putniņš.

12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Kāds, lūdzu?

P.Putniņš.

12.septembris.

Sēdes vadītāja.

12.septembris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies Muižnieces kundzei.

Kolēģi, mums jāstrādā ar Saeimas dokumentu, kura numurs ir 1108, – “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”. Likuma grozījumi izriet no parlamenta iepriekšējā sesijā izdarītajiem grozījumiem vairākos citos likumos, kas reglamentē banku darbību, kredītiestāžu darbību un tā tālāk.

Tāpēc es komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, neatturas neviens deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 27.septembrim.

Sēdes vadītāja.

27.septembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu savā sēdē, un visi, ieskaitot arī smēķējošos deputātus, vienbalsīgi atbalstīja šā likumprojekta tālāku virzīšanu.

Lūdzu arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ģīlis.

18.septembris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” būtība ir ieskaitīt tiesnešu izdienas stāžā arī to laiku, kas ir nostrādāts Valsts tiesībsarga amatā.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Daudze.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.septembris.

Sēdes vadītāja.

Atvainojiet, saskaņā ar Kārtības rulli vajadzīgas vismaz piecas dienas, tātad – ne agrāk par 12.septembri…

G.Daudze.

12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 12.septembris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Līdzīgi kā daudzās tiesiskās valstīs, arī Latvijā Satversmes 26.pants paredz iespēju atsevišķos gadījumos izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu. Šodien šādas komisijas izveidošana ir vairāk nekā nepieciešama, jo, manuprāt, tiesu sistēmā ir samilzušas ļoti lielas problēmas un sabiedrības uzticība tiesu varai jau ir gandrīz zem nulles.

Gan politiķi, gan tiesu varas augstas amatpersonas līdz šim ir uzskatījušas, ka līdz skandalozās grāmatas iznākšanai iespējamā korupcija tiesu varā ir tikai atsevišķu indivīdu – to, kuri ir zaudējuši, piemēram, tiesu procesos, – izdomājumi.

Pēc neliela apmulsuma, kad godprātīgākie tiesneši, un citastarp arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs, atzina šādu savulaik notikušu sarunu iespējamo pastāvēšanu, mēs redzam, ka grāmatas iespējamie personāži ir saņēmušies pēc neliela apmulsuma un devušies atklātā uzbrukumā, proti, atsevišķi tiesneši, kas sevi nav atpazinuši, pret tiem tiesnešiem, kuri tomēr uzskata, ka šādas sarunas ir notikušas, un kuri ir uzdrošinājušies nosaukt pat atsevišķus uzvārdus, sola iesniegt prasību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.

Vēl vairāk! Piemēram, šodien “Rīgas Balsī” intervijas ar pazīstamo advokātu biroja vadītāju Grūtupa kungu ievadā lasām šādus vārdus (es citēju): “Vai runa ir tikai par kārtējo personisko atriebību kādam, kurš maisās pa kājām? Bet varbūt norit kāda daudz vērienīgāka spēlīte, kurā Grūtupa vārds ir tikai viens no melnajā sarakstā esošajiem?” Un tālāk intervijā Grūtupa kungs saka: “Man ir aizdomas, ka eksistē spēki, kuri ļoti veikli un demagoģiski izmanto valsts tiesībaizsardzības iestādes un to vadītājus kā ieroci savās interesēs – varbūt pat lai pilnībā sagrautu sabiedrības uzticību visai valsts varai.”

Tiesa, līdz šim parlamentārās izmeklēšanas komisiju darba rezultāti nav bijuši auglīgi, tomēr vismaz Saeimas amatpersonām nevajadzētu šodien kultivēt viedokli, ka šīs komisijas ir tikai pļāpātavas, ka šīs komisijas ir tikai nodokļu naudas veltīgas tērētājas un ka šīs komisijas ir traucēklis prokuratūrai, kas tagad ir sākusi ļoti svarīgu izmeklēšanas darbu. Tādā veidā jūs, Segliņa kungs, izrakstāt sev un arī visiem pārējiem kolēģiem Saeimā nabadzības apliecību. Es tam negribētu piekrist, jo Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums paredz, ka šī komisija var uzaicināt prokuroru vai pat vairākus prokurorus, tā uzaicinātajām personām, piemēram, var uzdot jautājumus. Komisija varētu palīdzēt prokuratūrai risināt šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu, jo prokuratūrai pašlaik ir ārkārtīgi liels darba apjoms šajā ziņā.

Prokuratūra tāpat kā Augstākā tiesa uzskata, ka šajā ziņā būtu nepieciešams veikt veselu rindu ekspertīžu. Es domāju, ka arī komisija varētu uzaicināt augsti kvalificētus speciālistus šajā jomā, lai varētu izvērtēt to vai citu šajā grāmatā, iespējams, minēto spriedumu.

Katrā ziņā komisija galaziņojumā varētu ne tikai izvērtēt šo situāciju, bet varētu pieņemt arī lēmumu, ko darīt, jo, godātie kolēģi, nevajadzētu šo jautājumu pārāk nonivelēt un teikt, ka tās ir kaut kādas septiņus vai astoņus gadus vecas ēnas. Ticiet man, šajā jomā lielā mērā nekas nav mainījies, un tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, balsot par šādas komisijas izveidošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Stipra un neatkarīga tiesu vara ir demokrātiskas valsts stūrakmens. Šo patiesību ne reizi vien ir dzirdējis ikviens šajā zālē sēdošais. Mūsu tiesu sistēma ir attīstījusies līdz ar mūsu valsti, un, tāpat kā ikvienā citā sfērā, arī tajā ir bijuši gan lielāki, gan mazāki satricinājumi un pārdzīvojumi. Samērā regulāri augstas amatpersonas ir bijušas pilsoniski un arī politiski pietiekami drosmīgas, lai skaļi mēģinātu izteikt savas bažas par sistēmā notiekošo. Gan bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan arī es pati personīgi, pildot tieslietu ministra pienākumus, mēģināju norādīt uz neizprotamiem un pretrunīgiem tiesas spriedumiem. Un kas bija rezultātā? Rezultātā bija tiesnešu protesti un apvainošanās akcijas. Bija pat unikāls gadījums Latvijas izpildvaras vēsturē, kad es tiku saņēmusi premjera aizrādījumu par sliktu izrunāšanos.

Pēdējā gada laikā tiesu sistēma diemžēl satricinājumus ir piedzīvojusi vairākkārt – turklāt ļoti nopietnus satricinājumus: vispirms divām tiesnesēm tika uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, bet nu jau pāris nedēļu no laikrakstu virsrakstiem nepazūd tēma par advokātu un tiesnešu vienošanos jeb par lietu iznākuma sarunāšanu. To, cik šajā publikācijā ir kriminālsodāmu pārkāpumu, izvērtēs tiesībsargājošās iestādes, un es esmu pārliecināta, ka tas tiks veikts profesionāli.

To, vai ir nepieciešama pašattīrīšanās un cik lielā mērā, – to izvērtēs tiesneši paši savā ārkārtas konferencē. Un es ticu, ka beidzot starp piecsimts tiesnešiem …ka viņi atradīs sevī spēku, lai pateiktu tiem dažiem, kuru vārdi visskaļāk skan šajā grāmatā, un varbūt ne tikai tiem, ka ir laiks taču... Ir jādomā par visu sistēmu, un ir jādomā par valsti un sabiedrību.

Šis skandāls, kas satricinājis ne tikai tiesu sistēmu, bet arī visu sabiedrību, uzliek arī mums kā politiķiem savu pienākumu – piedāvāt tam publisku un politisku izvērtējumu. Vai mēs varam un ko mēs varam teikt sabiedrībai? Un vai tiešām tiesu varā šodien viss ir kārtībā? Un mūsu kā politiķu uzdevums ir piedāvāt gan izvērtējumu tam, kāpēc tas tā varēja notikt, gan arī piedāvāt risinājumu, lai tādas situācijas neatkārtotos nākotnē. Es esmu pārliecināta, ka mērķis – sabiedrības uzticības atjaunošana tiesu varai – ir realizējams. Un mums kā politiķiem ir jāpiedāvā savi politiskie risinājumi.

Tāpēc es aicinu ikvienu deputātu, kuram rūp tiesiskums šajā valstī un kurš saprot tā nozīmīgumu, iesaistīties šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā un dot savus vērtīgus piedāvājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, vienmēr var izmantot jebko, lai nopietnus nolūkus pārvērstu par kaut kādu anekdoti.

Par ko tad mēs te šodien taisāmies strīdēties – balsot vai nebalsot? Nu paņemiet taču, lūdzu, vismaz dažas reizes savās rokās Latvijas Republikas Satversmi, atveriet vaļā… Nolasīšu jums 26.pantu (es saprotu, ka reti kurš to lasa, un līdz ar to ir vajadzīgs lieki runāt): “Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.” Šāds pieprasījums ir, un tātad automātiski šī komisija ir jāieceļ. Kas te ko pārliecināt citam citu, ja jau Satversme pati to paredz? (No zāles: “Tā nav!”)

Cita lieta pavisam… Jā, protams, tie deputāti, kuri vairs negrib strādāt Saeimā un kuri jau spriedelē par Saeimas atlaišanu… viņi jau citādi domā. Viņi gan varētu sākt paši ar sevi un aiziet no Saeimas…

Taču, ja ir runa par sastāvu, tad tas ir pavisam cits jautājums. Šeit ir runa šodien par principu, ka šāda komisija ir jānodibina, un par to nevienam arī nebūtu jāstrīdas. Tad, kad būs runa par sastāvu – par to, cik no katras frakcijas katrs deleģēs uz šo komisiju, tad par to arī būs jādiskutē. Un tad arī būs jādiskutē, kurš vadīs to komisiju, kā vadīs, cik ilgu laiku vadīs… Es esmu vadījis vienu šādu komisiju, tā ka tāda neliela pieredze man komisijas vadīšanā ir… Varbūt es sagribēšu arī šito komisiju vadīt. To jau jūs nezināt… (Smejas. No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Atbalstām!”) Redziet… Tā ka pieredze ir!

Ir tikai jautājums, ko ar šādu te iniciatīvu kāds grib panākt. Un tāpēc man reizēm tā jocīgi paliek, ka mēs acīm redzamas un saprotamas lietas pasniedzam kā kaut ko ārkārtēju. Es domāju tā: pagaidīsim tagad līdz Frakciju padomes sēdei, vienosimies par to, cik cilvēku no katras frakcijas ies strādāt šajā komisijā, un turpināsim darbu.

Paldies. 

(No zāles: “Komisijas priekšsēdētājs mums ir!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Vienlaikus daru zināmu, ka jautājums par deputātu skaitu un izvirzīšanas kārtību tiks skatīts šodien Frakciju padomes sēdē pulksten 10.45.

Turpināsim darbu! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Jaunatnes likums” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 1.oktobrim”. Šo lēmuma projektu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, pirmajam vārds paziņojumam tiek dots Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Būs divi paziņojumi. Visiem deputātiem, kuri pirmoreiz ir ievēlēti Saeimā, tika izdalītas šādas anketas. Lūdzam līdz rītdienai iesniegt tās. Tās ir Starpparlamentu savienības aptaujas. Tas attiecas uz deputātiem, kuri pirmoreiz ievēlēti Saeimā. Tas ir viens.

Otrs paziņojums. Frakciju padomes sēde notiks pulksten 10.45, un pirmais jautājums tajā būs Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūru izvirzīšanas termiņa noteikšana. Bet otrs jautājums būs par frakciju pārstāvību jaunizveidotajā Saeimas izmeklēšanas komisijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 10.35 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Atgādinu, ka sēde šodien ir pulksten 10.30 komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Aija Barča, Ausma Ziedone-Kantāne, Valērijs Buhvalovs, Ingrīda Circene, Jānis Dukšinskis, Vents Armands Krauklis, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Aleksandrs Mirskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Kārlis Šadurskis un Viktors Ščerbatihs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vēl lūdzu mazliet uzmanības! Mēs esam saņēmuši deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Kabanova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegumu. Tas ir deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par situāciju izglītības jomā”. Mēs nododam šo jautājumu izglītības ministrei Baibai Rivžai.

Paldies. Sēdi slēdzu.