Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 82.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz visiem 2000.gada budžeta likumprojekta paketes likumprojektiem par atbildīgo komisiju noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Šo priekšlikumu mēs izskatīsim, lemjot par katra konkrētā likumprojekta nodošanu komisijām.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Sandras Meliņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek Saeimas sēdes darba kārtības beigās.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" otrajam lasījumam līdz šā gada 13.decembrim un lūdz minēto Saeimas lēmuma projektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti iesniedz izskatīšanai Saeimas sēdē Kārtības ruļļa 29.pantā noteiktajā kārtībā lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam". Kārtības ruļļa 29.pants nosaka, ka šāds lēmuma projekts nav uzskatāms par pastāvīgu priekšlikumu un izskatāms ne ātrāk kā piecas un ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā iesniegšanas. Līdz ar to Saeimas Prezidijs šo lēmuma projektu iekļaus nākamās sēdes darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā aiz 39.punkta lēmuma projektu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātinstitūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu, uzdevumiem". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Un pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši deputātu jautājumu par pedagogu finansēšanas kārtību 2000.gadā. Šo jautājumu nododam izglītības ministrei Silvai Goldei.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 2000.gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāj! Vispirms varu atzīmēt, ka iesniegtais budžeta projekts raksturojās ar vairākām pozitīvām iezīmēm. Pirmkārt, iet uz unifikāciju, harmonizāciju ar pārējām Baltijas valstīm nodokļu sistēmā. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, degvielai. Starp citu, šā gada jūlijā un augustā mūsu ierosinājums par akcīzes nodokļa likmēm alkoholiskajiem dzērieniem netika pieņemts, un tagad pēc būtības šis pats priekšlikums ir izmantots valdības piedāvātajā variantā.

Otrkārt, uzlabojusies metodoloģija, piemēram, iekļaujot ārvalstu finansu palīdzību kopējā valsts budžetā, iekļaujot programmu, apakšprogrammu rezultatīvos rādītājus valsts budžeta likumā. Vairāki specializētie budžeti iekļauti pamatbudžetā.

Treškārt. Atzīstama ir paskaidrojošā daļa. Dots detalizēts ieņēmumu atšifrējums, lai gan visur derētu arī dati par līdzekļu izlietojumu politiskā 1998.gadā. Ja ieskatāmies Latvijas valsts budžetā 1997.un 1998.saimniecības gadam, tad šāds triju gadu — iepriekšējais, tekošais un plānotais — salīdzinājums ir bijis vienmēr ievērojams. Taču reizē ir arī iebildumi pret šo sagatavoto un iesniegto budžetu. No budžeta sastādīšanas metodoloģijas viedokļa pirmais iebildums ir tas, ka nav mērķtiecīgas virzības uz labākas vides veidošanu uzņēmējdarbībai, saimnieciskai rosībai. Tas ir pamats, lai pieaudzētu iekšzemes kopproduktu, radītu plašāku bāzi nodokļu iekasēšanai un nodrošinātu jaunas darba vietas ar pienācīgu darba algu.

Budžeta paskaidrojuma daļā galvenā vērība veltīta makroekonomiskai analīzei. Taču, mūsuprāt, nav pareizs viedoklis, ka pietiek nodrošināt makroekonomisko stabilitāti, tas ir, valūtas stabilitāti un zemu inflāciju, un viss pārējais nāks pats no sevis. Ir neatbildēti jautājumi par vietējo uzņēmumu kreditēšanu, līdzīgi kā Rietumvalstīs, kvalitatīvu ārvalstu investīciju piesaisti, iekšējā tirgus aizsardzību no negodīgas konkurences, tautsaimniecības prioritāšu skatījuma trūkums, atsevišķu valsts reģionu atpalicības pārvarēšanas risinājumi un citi jautājumi. Piemēram, visnotaļ esam par to, lai likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ienestu izmaiņas, ka līdzekļi, kuri tiek investēti ražošanas attīstībai, darbinieku apmācībai un jaunu darbavietu radīšanai, netiktu aplikti ar nodokli. Tas jau pusotra gada laikā kompensēsies ar iedzīvotāju ienākuma nodokļu, sociālo nodokļu, uzņēmumu ienākuma nodokļu un pievienotās vērtības nodokļu papildu pienesumu valsts un pašvaldību budžetos.

Protams, te nelaime ir tā, ka valstī pagaidām nav ilgtermiņa tautsaimniecības plāna, tādēļ apšaubāmas ir tādas lietas budžeta projektā, kas orientē mūsu valsti uz rūpniecības īpatsvara samazinājumu pievienotās vērtības radīšanā no 20,4% 1998.gadā līdz 18,5% 2004.gadā kopējā tautsaimniecības struktūrā. Pareizi Finansu ministrijas ziņojumā par 2000.gada budžetu teikts, ka budžeta projekts balstās uz sekojošiem pamatprincipiem (citēju): Pirmais grūdiens tautsaimniecības attīstībai ir radikāls nodokļu iekasēšanas uzlabojums un starptautiski atzīta valsts ekonomiskā politika. Taču tā saucamais grūdiens faktiski izpaužas pamatā tikai divos veidos, pārejot no progresīvās nodokļu likmes līdz 4% par ēkām un būvēm uz 1,5% likmi, un ka tiek samazināta sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devēja likme par 1% gadā. Tālāk, lai palielinātu ieņēmumus, budžeta projektā netiek piedāvātas atsevišķas būtiskas iespējas. Tā, piemēram, lai praktiski risinātu jautājumu par pāreju uz progresīvu ienākuma nodokli iedzīvotājiem, tas veicinātu divu lietu sakārtošanu, gan palielinot ieņēmumus budžetā, sasniedzot fiskālo mērķi, jo fiskālais deficīts ir 66 miljonu latu apmērā, gan veidojot vidusšķiru. Visās modernajās pasaules valstīs, arī ASV ieskaitot, šie nodokļi ir diferencēti. Tādas pašas iespējas, liekas, nav budžetā par pārējo ieņēmumu palielināšanos veidiem. Nav budžetā arī izdevumu racionalizēšanas iespēju. Un visbeidzot jāņem vērā, ka iedzīvotāji ir parakstījušies par referenduma ierosināšanu par valdības izstrādātajiem un Saeimas pieņemtajiem pēdējiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Ja referenduma rezultātā grozījumi tiks atcelti, tad arī tas prasīs korekcijas valsts budžeta projektā. Pamatojoties uz teikto, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Saeimas frakcija neatbalsta šādi sagatavoto budžeta projektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt deputāts Māris Vītols, Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Ir noslēdzies viens darba posms valdībā pie nākamā gada budžeta likumprojekta izstrādes. Ir beigušās grūtas sarunas valdības koalīcijas partiju vidū par to, kādā veidā šim budžetam būtu jāizskatās, kādai būtu jāizskatās šī budžeta programmai. Šī budžeta izstrāde bija ļoti sarežģīts uzdevums, tomēr ir izdevies izstrādāt valsts budžeta projektu, kas nodrošinās tautsaimniecības un finansu krīzes pārvarēšanu Latvijā, kas būs atspēriena punkts straujākai ekonomiskajai attīstībai mūsu valstī.

Veidojot nākamā gada budžeta projektu, tika ņemti vērā vairāki principi, tajā skaitā mērķis stimulēt valsts tautsaimniecības attīstību, uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānismu un nodrošināt starptautisku atzinību mūsu valsts ekonomiskajai politikai. Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un investīciju piesaisti, nākamgad paredzēta vairāku nodokļu samazināšana. Ar nākamo gadu no 4 uz 1,5 procentu paredzēts samazināt īpašuma nodokli uzņēmējdarbībai. Šī nodokļa samazināšana veicinās investīciju piesaisti nekustamo īpašuma sakārtošanai un ražošanas attīstībai. Nākamgad paredzēts atlikt akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, kas samazinās degvielas cenu atšķirību starp Baltijas valstīm, un veicinātu legālās degvielas paatēriņu un sekmētu degvielas tirdzniecību vietējā tirgū. Lai samazinātu darbaspēka izmaksas, kā arī uzlabotu nodokļu maksāšanas disciplīnu, ar nākamo gadu paredzēts par 1% samazināt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi darba devējiem. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas mūsu nodokļu likumdošanā, kas uzlabos uzņēmējdarbības vidi un saskaņos nodokļu likmes ar Latvijas kaimiņvalstīm.

Lai uzlabotu valsts budžeta ieņēmumus, valdība paredzējusi nākamgad ļoti stingri raudzīties, lai tiktu iekasēti visi nodokļi, un lielākā valdības uzmanība nākamgad tiks veltīta nodokļu iekasēšanas mehānisma uzlabošanai. Valdība nolēmusi radīt nopietnas problēmas kontrabandistiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru mūsu tautsaimniecībā.

Uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanas rēķina nākamgad papildus paredzēts budžetā iekasēt vismaz 40 miljonus latu. Negodīga konkurence ir tieši tā, kas šobrīd visvairāk traucē uzņēmējdarbības attīstībai, kas visvairāk apgrūtina normālas, stabilas uzņēmējdarbības vides veidošanos, negodīga konkurence starp tiem, kuri maksā nodokļus, un tiem, kuri nemaksā nodokļus. Šis apgrūtinājums, šis slogs uzņēmējiem ir jānoņem. Tāpat paplašināsies finansu resursu piesaistes iespējas tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kur jaunu darbavietu veidošanās ir visperspektīvākā.

Starptautiski nākamā gada budžetam ir jāatjauno ārvalstu investoru uzticība valdības ekonomiskajai politikai. Pieņemot budžetu, kas atbilst starptautiskajām prasībām, pavērsies labas iespējas sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, tajā skaitā ar Starptautisko valūtas fondu un Pasaules banku, ar ko panākta vienošanās, ka kopbudžeta fiskālais deficīts nepārsniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, kas paver iespējas panākt šo vienošanos, to parakstīt un noslēgt jau novembra mēneša laikā. Tas ir pierādījums tam, ka valdība realizē stingru fiskālo politiku, kuras tuvākais mērķis ir pilnībā sabalansēt valsts budžetu.

Aicinu koalīcijas deputātus un Saeimas deputātus atbalstīt budžeta un likumprojekta paketes nodošanu komisijām un iesniegt savus priekšlikumus šo visu dokumentu uzlabošanai, lai mēs varētu nonākt pie laba nākamā gada budžeta, kas dos tiešām labu ieguldījumu mūsu tautsaimniecības attīstībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2000. gadam" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 23, atturas — 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Piedāvātais grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir sagatavots apdomīgi, skaisti un virzīts vienā virzienā — atbrīvot Latvijā izvietotos lielos uzņēmējus un uzņēmumus no 4% nodokļu likmes. Valdība taču dara visu, lai pildītu valsts kasi. Mēs ievedām akcīzes nodokli kafijai, es domāju, ka nākošais būs arī tējai, pensionārus iedzenam izmisumā, lauksaimniekiem samazinām akcīzes nodokļa atmaksu degvielai, ceļam nodokļus, kur vien varam, un visdažādākos maksājumus, reizē ar to arī ceļas cenas veikalos, un ātri veiksim sadārdzinājumu, cik redzams, arī elektroenerģijai un gāzei. Tātad darām visu, lai Latvijas iedzīvotāji maksimāli samaksātu vairāk nekā pelna un lai atņemtu pēdējos grašus pensionāriem. Tajā pašā laikā, spekulējot uz to, ka mums ir vajadzīgs iepludināt ārvalstu investorus, samazinām maksājumus lielajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem. Tātad bagātajam vajag minimālos nodokļus, mazajam un vidējam uzņēmējam — maksimālos. Nu un tad mēs brīnāmies, ka mums samazinās darba vietas. Tās tik tiešām samazināsies. Un tā ar mūsu deputātu rokām un mums piespēlētajiem variantiem patiesībā mēs iznīcinām mazo un vidējo biznesu. Un kur tad mēs tālu esam aizgājuši? Mums nav vidusslāņa. Un par to mēs diemžēl nedomājam.

Protams, likumprojektā ir jāizskata daudzi jautājumi, bet tas nav sagatavots. Tāpēc es ierosinu to atgriezt atpakaļ Ministru kabinetā, lai riktīgi piestrādā pie tā, un tad mēs varēsim to izskatīt. Laika ir pietiekami, un nav, kur steigties.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, vai kāds vēlas runāt par? Māris Vītols — Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Godātie kolēģi! Mani pārsteidz šobrīd, ar kādu nesaskaņotību šeit no šīs tribīnes uzstājas opozīcijas pārstāvji, kas pārstāv vienu partiju. Kalniņa kunga uzstāšanās ietvēra arī vairākas pozitīvas lietas, kuras viņš uzsvēra, tas ir, ko satur šī budžeta likumprojekta pakete, un kā vienu no tām minēja īpašuma nodokļa samazināšanu uzņēmējdarbībai, kas varētu piesaistīt papildu investīcijas nekustamā īpašuma sakārtošanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai. Tieši šis likums ir tas, kas šobrīd ar ļoti augsto progresīvo īpašuma nodokļa likmi 4% apmērā bremzē investīciju piesaisti īpašumam, bremzē jaunu darba vietu veidošanos, un, cik es sapratu no iepriekšējās sociāldemokrāta Kalniņa kunga uzstāšanās, arī ir atbalstīts no opozīcijas puses.

Lūdzu arī visus pārējos kolēģus atbalstīt šāda likuma izmaiņas, kas paredz būtisku šā nodokļa pazemināšanu un atbalstu mūsu uzņēmējiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 24, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994. — 1999. gadā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par akcīzes nodokli alum" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribu atgādināt vienu: atšķirībā no spirta, kafijas, šampanieša, alus ir latviešu nacionālais dzēriens.

Tātad uzreiz mēs varam pateikt sev, ka mēs apgrūtināsim alus darīšanas tradīcijas Latvijā, jo mazie alus brūži jau tā ne pārāk spēcīgi var strādāt, gan arī apgrūtināsim studentu, pensionāru, zemnieku maciņus, jo alus galvenokārt tiek tērēts tieši šajos slāņos.

Runājot principā par šo likumu, tāpat kā par visu šo likuma paketi kopumā, es atceros to augsto profesionālismu, ar kādu šodienas Ministru prezidents kritizēja iepriekšējā gada likumprojektu par budžetu. Man ir grūti saprast, kāpēc šodien, izstrādājot šo likumprojektu par budžetu, arī šo likumprojektu par alus akcīzi, trūkst šī profesionālisma. Vai tiešām viss profesionālisms bija aizgājis kritikā iepriekšējā gadā?

Teiksim, tāds interesants variants, kad es skatos dotācijas Madonas rajona pašvaldības uzņēmuma sniegto pakalpojumu procesa efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai iestādes materiāli tehniskās bāzes optimizācijas rezultātā. Es domāju, tas ir ļoti augsts profesionālisms. Es runāju ar ekonomistiem, un neviens nevar pārtulkot latviešu valodā, ko tas īsti nozīmē un cik tas maksā. 280 000 šogad. Atgādināšu, ka pagājušogad tas maksāja 480 000. Un tad man viens neekonomiķis paskaidroja, ka Madonas rajonā ir daži pazīstami uzņēmēji, kuriem ir ļoti dažādi un labi uzvārdi. Varbūt tāpēc šī optimizācija ir vajadzīga.

Bet, atgriežoties pie alus, man ļoti gribas atgādināt slavenā čehu rakstnieka Hašeka vārdus: "Kad ceļas alus cenas, krīt valdība." Tāpēc es aicinu balsot pret. Es saprotu, ka šajā parlamentā daudziem ir apnikusi šī valdība un viņi grib nobalsot par. Bet nu pacietieties, lai vismaz Šķēles kungs līdz galam noved referendumu par pensijām. Nu paskatieties, lūdzu! Neatbalstiet šo likumprojektu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Par neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par akcīzes nodokli alum" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 22, atturas — nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 15, atturas — nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto  likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 14, atturas — 1. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžeta un finansu vadību" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Šeit ir jāizskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par atbildīgo noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Vai ir deputātiem iebildumi? Lūdzu, Aija Poča, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Es runāšu par visu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu — nodot visu ar budžeta likumu saistīto likumprojektu paketi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Kāpēc? Jūs paši labi redzat, ka šajā paketē ir pavisam 32 likumprojekti, kuri jāizskata, jāsagatavo gan pirmajam, gan otrajam lasījumam. Un atbilstoši tam, kā tas tiks virzīts, arī pēc tam valsts budžeta projekti. Lai mēs precīzi varētu saskaņot un sakoordināt visu darbu, es lūdzu, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija būtu atbildīgā komisija. Tajā pašā laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir gatava ļoti cieši strādāt kopā ar atbildīgajām nozaru vai problēmu komisijām, lai tiešām detalizēti un pietiekami dziļi izanalizētu šos likumprojektus, saskatītu visas problēmas un arī precīzi virzītu šo likumprojektu pieņemšanu Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Par atbildīgās komisijas maiņu runāja Aija Poča. Pret vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Godātā Počas kundze! Man arī jārunā tad par visu paketi, un man jāteic, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā mēs prasām nodot komisijai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" , "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", "Valsts mežu dienesta likums", kā arī "Grozījumi likumā "Par ostām"", un esam gatavi strādāt sinhroni un izskatīt tieši tajā pašā tempā, kā to darītu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par atbildīgo komisiju likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem"" Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, par atbildīgās komisijas maiņu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 12, atturas — 4. Lēmums pieņemts. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Konsulārais reglaments"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Šeit mums ir jālemj par priekšlikumu — mainīt atbildīgo komisiju. Vai ir iebildumi, ka tiek noteikta par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabienta iesniegto likumprojektu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Šeit ir jālemj par atbildīgas komisijas maiņu, un deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Un par to, lai nodotu likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, arī iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto  likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vispirms par atbildīgās komisijas maiņu — vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju". Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 11, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Deputāti ierosina balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvladību īpašuma objektu privatizāciju"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 15, atturas — 2. Likumprojekts komisijām nodots, nosakot par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Paldies!

Un par nodošanu komisijām arī pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 13, atturas — 11. Likumprojekts komisijām nodots, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi, ka tiek mainīta atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 25, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Edvīns Inkēns vēlas runāt par šo jautājumu? Nē. Vai ir iebildumi, ka tiek mainīta atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Par nodošanu komisijām arī iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Par nodošanu komisijām arī iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par aviāciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām, nosakot par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 9. Likumprojekts komisijām nodots, nosakot par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto  likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Par nodošanu komisijām arī iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts meža dienesta likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, vai noteikt par atbildīgo komisiju likumprojektam "Valsts meža dienesta likums" Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju? Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 6, atturas — 11. Par atbildīgo noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai deputāte Anna Seile vēlas runāt par nodošanu komisijām? Lūdzu! Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Protams, komisijām ir atbalstāms šis priekšlikums, komisijā vajag to nodot, bet es podziņu biju nospiedusi tad, kad runāja par atbildīgo komisiju, diemžēl tas ir nedaudz par vēlu. Šis likumprojekts, kā jau Leiškalna kungs minēja, maz skar budžeta grozījumus, Tautsaimniecības komisija ir piedalījusies meža reformas gatavošanā, uz otro un trešo lasījumu paredzēta vesela pakete, acīmredzot to pamatīgāk var izvērtēt tieši Tautsaimniecības komisijā. Ja ir iespējams, es prasu atkārtot balsojumu — par atbildīgo komisiju nozīmēt Tautsaimniecības komisiju.

Sēdes vadītājs.

Atkārtot balsojumu diemžēl šobrīd nav iespējams. Vai ir iebildumi par nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts "Valsts meža dienesta likums" komisijām ir nodots, par atbildīgo komisiju nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt Jakovs Pliners, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kāpēc es gribu runāt pret šo grozījumu nodošanu komisijai? Cienījamie kolēģi, jūs taču visi esat izgājuši caur skolotāju rokām, sirdi, prātu un dvēseli. Skolotāju sūtība, skolotāju misija ir visaugstākā pasaulē, viņi māca un audzina nākamos žurnālistus, deputātus un premjerministrus. Mēģinot, manuprāt, amorāli "labot" Pensiju likumu, valdošās koalīcijas deputāti pierādīja, ka neciena mūsu vecākus un vecvecākus. Tagad, piedāvājot grozījumus Izglītības likumā, jūs pierādāt, ka necienāt tautas skolotājus, tajā skaitā savu skolotāju, savu bērnu un mazbērnu skolotājus. Deklarācijā par Ministru kabineta darbu lasām — nodrošināsim pirmsskolu iestāžu pedagogu atalgojumu kā valsts mērķdotāciju no 2000.gada 1.janvāra. Vai tā nav tautas maldināšana? Un likums jau ir izmainīts. Piecu un sešu gadu vecuma bērnu sagatavošana skolai vairs nav obligāta, un budžetā plānotais pusotrs miljons latu jau ir novirzīts citiem mērķiem.

Bet atgriezīsimies pie deklarācijas par Ministru kabineta darbu. Citēju: nodrošināsim izglītības darbinieku darba samaksas būtisku, pasvītroju — būtisku, pieaugumu. Vai tā nav atkal tautas maldināšana? Ja deklarācijā valdību veidojošās partijas nosaka vienu, bet tagad piedāvā pavisam citu, tas ir grozījums likumā, Izglītības likumā 53.panta 2.punktā, kur ir noteikts, ka minimālā skolotāju darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Vai nav kauns, kungi, tagad atteikties no solītā? Atgādināšu, ko izglītības darbiniekiem solīja partijas savās priekšvēlēšanu programmās pirms 7.Saeimas vēlēšanām. Tautas partija — mēs esam par cienījamām skolotāju algām, nosakot, ka atlīdzībai par slodzi ir jābūt vismaz trīs minimālo mēnešalgu apmērā. Tagad mēs nevaram un negribam dot divas. "Latvijas ceļš" — valsts nedrīkst taupīt uz skolotāju algām. "Latvijas ceļš" panāks, ka tiks palielināts finansējums izglītībai 8% no valsts iekšējā kopprodukta, tas ļaus palielināt skolotājiem algas. Palielināja? Ja 1996.gada izdevumi izglītībai no kopprodukta sastādīja 7,4%, tad 1999.gadā budžeta projektā plānots tikai 5,9%, kur ir tie solītie 8%? Jūs taču visu laiku bijāt pie varas, esat arī šodien. Ko solīja apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — panāksim izglītības nozarē strādājošo vidējo algu tuvināšanu valsts vidējām algām. Cik man ir zināms, vidējā alga valstī 1998.gadā bija 142 lati 91 santīms, bet vidējā skolotāju alga par vienu slodzi — 65 lati 91 santīms. Maksimāli par vienu likmi — 77 lati. Ja jūs tagad balsosiet par grozījumiem Izglītības likumā, nodosiet tos komisijai, tad nekad jūs savu solīto neizpildīsiet. Runāt vienu, domāt otru un darīt kaut ko pavisam citu, tas vēl nevienam un nekad godu nedarījis. Diemžēl Latvijas izglītības sistēma jau ir krīzes stāvoklī, un vai var būt citādāk, ja 1996.gada izdevumi izglītībai sastādīja 18% no kopbudžeta, bet 1999.gadā ieplāno tikai 13%. Vai var būt citādāk, ja 1996.gadā pašvaldības izglītības iestāžu darbinieku algām bija 4,55% no valsts budžeta, bet uz 1999.gadu ieplānoti tikai 3,84%, un šie procenti tiek samazināti no gada uz gadu. Nav ko brīnīties par to, ka tikai 50% no studentiem, pedagogiem aiziet strādāt uz skolu, un vairāk par 1,5 miljoniem latu aiziet Baltijas debesīs. Tad es aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, par neviens runāt nevēlas. Vispirms mums ir jālemj par atbildīgās komisijas maiņu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 26, atturas — 2. Likumprojekts komisijām ir nodots. Par atbildīgo tiek noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

J.Ādamsons

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šie valdības iesniegtie grozījumi Sodu izpildes kodeksā vienkārši pierāda, ka valdība mums pašreiz neorientējas ne laikā, ne telpā. Pavisam nesen mēs izskatījām un pieņēmām otrajā lasījumā Kriminālsodu izpildes likumu, un šī gada laikā mēs esam paredzējuši, ka šis Kriminālsodu izpildes likums tiks pieņemts un nobalsots parlamentā. Vienkārši arī, raugoties no procedūras viedokļa, tas nozīmē, pat ja mēs nododam šos grozījumus komisijai, likums stāsies spēkā vēlāk, nekā mēs pieņemsim likumu, Kriminālsodu izpildes likumu, kurš atcels pašreiz spēkā esošo Kriminālsodu izpildes kodeksu. Tieši šī iemesla dēļ ir absurdi nodot šos grozījumus komisijai, bet vienkāršāk, ja tos iestrādātu jaunajā Kriminālsodu izpildes likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, par runāt neviens nevēlas. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Par to iebildumu nav. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 25, atturas — 2. Likumprojekts komisijām ir nodots, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu?

Nav iebildumu. Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Zemesgrāmatu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Par likumprojekta nodošanu komisijām arī iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto  likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Budžeta un nodokļu (finansu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Socālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas maiņai? Piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 18, atturas — 9. Likumprojekts komisijām nodots, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi "Likumā par ostām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Anotācijā par šo likumu es lasu par to, ka tas došot papildu ieņēmumus valsts budžetā bāku nodevas veidā. Atgādināšu, ka šodien šīs bāku nodevas saņem Latvijas jūras administrācija, nodrošinot kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos. Izpētot visu iesniegto paketi, kas ir saistībā ar likumu "Par valsts budžetu", es neatradu nekur valsts finansējumu, nodrošinātu finansējumu Latvijas jūras administrācijas funkcionēšanai. Tātad faktiski kas notiek — ir vēlēšanās centralizēt visus ieņēmumus valsts budžetā un izdevumus arī, protams, bet decentralizēt funkciju izpildi. Manā skatījumā ko tas varētu dot? Maksa, protams, par drošību uz jūras ir ļoti dārga.

Vai kāds atceras, cik maksā avārija jūrā? Mums ir pamatīgi paveicies, ka prāmis "Estonia" nenogrima Latvijas atbildības zonā. Tas mums ir vienkārši paveicies.

Šādā veidā pašlaik, grozot "Likumu par ostām", mēs nesīsim zaudējumus visām Latvijas ostām. Protams, no juridiskā viedokļa, no juridiskās tehnikas viedokļa likuma grozījumi ir iztaisīti kvalitatīvi. No valsts funkciju administrēšanas viedokļa — finansiāli nenodrošināti, un tādā gadījumā tas ir ļoti kaitīgi gan valstij, gan visai nozarei. Ja vēl pieliek klāt tādus jautājumus kā maksas pacelšana par sanitārās robežinspekcijas darbu, ja vēl pieliek to, ko mēs pašlaik darām ar kuģniecības cenas pazemināšanu privatizācijas gaitā, man ir tāda sajūta, ka šodien strādājošais Ministru kabinets ir gatavs iet prom no darba un vienīgais, ko pašlaik pūlas izdarīt, tas ir — sarežģīt dzīvi nākamajam Ministru kabinetam. Un iznāk, ka pēc tam būs tie paši skaidrojumi, kas bija jautājumā, kā mēs te skaisti nobalsojām par grozījumiem Pensiju likumā. Ierēdņi pēc tam bija vainīgi, nevis valdošās koalīcijas politiskā griba. Tāpēc es aicinu balsot pret šī likuma grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis pret. Par runāt neviens nevēlas. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi "Likumā par ostām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 26, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par akcīzes nodokli" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Počas, Lāčplēša, Vītoliņa, Panteļējeva un Lībanes iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīga komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Panteļējeva, Soldatjonokas, Kezikas, Vītoliņa un Ražuka iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos skandālus saistībā ar pedofiliju, tagad visi mēģina iesniegt kaut kādus labojumus Kriminālprocesa kodeksā, uzskatot, ka līdz šim Kriminālprocesa kodekss šīs te problēmas nerisina. Jāatzīmē, ka gan ģenerālprokurors diemžēl, gan arī atsevišķi politiķi nodarbojas ar klaju populismu tāpēc, ka arī šie grozījumi, kurus arī ir sagatavojuši cienījamie "Latvijas ceļa" pārstāvji, pateicoties iesniegtajiem priekšlikumiem no organizācijas "Glābiet bērnus", faktiski torpedē kriminālprocesa liecinieku un cietušo aizsardzības programmu kā tādu. Ko pēc būtības nozīmē šie te piedāvātie grozījumi? Šie grozījumi faktiski, pirmkārt, torpedē šo te likumu. Otrkārt, šā gada 6 mēnešos pusaudži ir izdarījuši vismaz aptuveni vairāk nekā 1700 noziegumu. Automātiski teorētiski tas nozīmē, ka cietušā un liecinieka statusu varēs saņemt visi šie te pusaudži noziedznieki. Es runāju par teoriju.

Otrkārt, jau šodien Kriminālprocesa kodekss risina visas šīs te problēmas saistībā ar pusaudžu aizsardzību. Kriminālprocesa kodekss paredz arī advokātu pieaicināšanu, ka nevar pusaudzi pratināt bez advokātu klātbūtnes vai arī bez vecāku klātbūtnes. Paredz visu šo te aizsardzību. Un es neredzu jēgu, kāpēc ir jāpieņem vēl kaut kādi papildinājumi šajā likumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja gan šos priekšlikumus, gan arī ģenerālprokurora sagatavotos priekšlikumus komisijas sēdē un nāca pie secinājuma, ka pašreiz tie nav sagatavoti tādā kvalitātē, lai par tiem vispār nopietni diskutētu parlamentā. Tieši šī iemesla dēļ es aicinu nenodarboties ar populismu, bet pieprasīt, lai prokuratūra pati ievēro likumus un arī Kriminālprocesa kodeksu. Un ļaut izmeklēšanas iestādēm nodarboties ar savu darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane, "Latvijas ceļa" frakcija.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai vērst jūsu uzmanību, ka "Latvijas ceļš" piedāvā vēlreiz Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai vērst uzmanību uz šiem, mūsuprāt, sešiem nelielajiem, bet nepieciešamajiem iespējamajiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā. Ne jau tāpēc, lai aizsargātu nepilngadīgos vai pat mazgadīgos, kas ir apsūdzētie, bet lai aizsargātu nepilngadīgos un mazgadīgos, kas ir cietušie, un tā ir būtiska atšķirība, kas ir vērojama jau no pašas procesa virzīšanas sākuma stadijas. Un šeit nav runa tikai par pedofiliju, šeit ir runa par jebkuru vardarbību pret jebkuru nepilngadīgo. Un šeit ir iekļautas tādas normas kā, piemēram, tas, ka tajā brīdī, kad nepilngadīgais tiek atzīts par cietušo, viņam tiek nodrošināta no tā paša brīža juridiskā palīdzība. Šeit ir runa arī par likumīgo pārstāvi, jo nereti ir tādi gadījumi, kad bērnam ir nodarīts pāri, un viņa likumīgais pārstāvis, piemēram, ir māte, bet māte, vēloties saglabāt labas attiecības ar savu vīru, kurš ir tieši tā persona, kas dara bērnam pāri, zināmā mērā atstāj novārtā bērna intereses un cenšas tiesā vai izmeklēšanā šo lietu kaut kā nogludināt un vērst par labu, viņasprāt, lai gan ir pilnīgi acīmredzams, ka viņa neaizstāv bērna intereses. Ir runa par visādiem šādiem gadījumiem, kuri Latvijā ir diemžēl pārāk bieži sastopami.

Un tāpēc mēs nesakām, ka pilnīgi viss no tā, kas šeit ir ierosināts, jo šie priekšlikumi tiešām ir ļoti lielā mērā tieši bērnu un nepilngadīgo interesēs, ir pilnīgi viens pret vienu un absolūti atbalstāms. Jā, ļoti iespējams, ka konfrontācija tomēr ir nepieciešama kādā īpašā atmosfērā, īpaši apmācītu speciālistu uzraudzībā. Mēs tikai lūdzam jūs atbalstīt un vēlreiz izskatīt, un vēlreiz pievērst tam uzmanību un beigu beigās trešajā lasījumā pieņemt tos priekšlikumus, kuri gūs Saeimas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Pirms mēs izlemjam par šī likumprojekta nodošanu komisijām, deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai par to ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 8, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Andrejs Panteļējevs — "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Tikai neliels paskaidrojums. Ar šo likumprojektu mēs zināmā mērā atdodam parādu sabiedrībai, ko mēs esam radījuši savā laikā, radīdami tādu nesodāmo kastu, proti, valsts drošības iestādēs noteikuši, ka valsts drošības iestāžu darbinieki nav saucami pie administratīvās atbildības. Un, kā jūs zināt, ir bijušas presē publikācijas, ka ir aizturēti, gan reibumā vadot automašīnu, gan pārsniedzot ātrumu, valsts drošības iestāžu darbinieki, kas pēc tam, aizsegušies aiz savām apliecībām, izbēguši no attiecīgā soda. Šeit tiek piedāvāti labojumi, ar kuriem šie valsts drošības iestādžu darbinieki tiek pielīdzināti gan tiesībās, gan pienākumos visiem pārējiem pilsoņiem, un tāpēc es noteikti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Pret neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir jāizskata daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Imanta Kalniņa iesniegumu: Ar šo atsaucu savu iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 7.oktobrī. Līdz ar to darba kārtības jautājums nr.38 nav jāizskata.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.oktobrī, kuru iesniedz deputāts Guntars Krasts. Vai ir iebildumi, ja šo iesniegumu izskatām tūlīt? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntaram Krastam šā gada 7.oktobrī. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Iesniegums apstiprināts.

Desmit Saeimas deputāti ierosina atsaukt no šīsdienas darba kārtības lēmuma projektu "Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" un iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātes Kristiānas Lībanes atsaukšanu no Latvijas Nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāva" un "Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Latvijas Nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāvā". Vai ir iebildumi? iebildumu nav. iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtības beigās.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), sastāva apstiprināšanu". Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), šādus deputātus: Helēnu Soldatjonoku, Linardu Muciņu, Jāni Ādamsonu, Jāni Čeveru, Silviju Dreimani, Andri Bērziņu, Aidu Prēdeli, Dzintaru Rasnaču, Jakovu Plineru un Adreju Klementjevu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), uzdevumiem" . Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas ko teikt? Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mūsu frakcija no laika gala uzskatīja, ka gadījumā, ja reiz tiek veidota šāda veida komisija, tad jānosaka ļoti skaidri, ko šī komisija darīs. Atbilstoši šīs komisijas nosaukumam, izskatās gandrīz vai tā, kad tā izvērtēs, vai kāds valdības loceklis ir starp šiem noziedzniekiem vai nav, gadījumā, ja nav, tad komisija beidz savu darbību, un ar to arī viss beidzas. Mūsu viedoklis ir, ka jānosaka ļoti skaidri uzdevumi. Tātad, pirmām kārtām, cietušo un liecinieku aizsardzība, otrām kārtām — izanalizēt, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu tiesībsargājošo institūciju darbību, un trešām kārtām jānosaka kaut kāds konkrēts datums, kurā jāsniedz gala ziņojums. Un tas varētu būt apmēram 15.februāris. Es domāju, tas ir pietiekami labs laiks, lai komisija līdz tam laikam varētu sagatavot savu ziņojumu. Es aicinātu atbalstīt šādu lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka uzdevumi, kuri ir minēti šajā lēmuma projektā, ir ļoti svarīgi. Bet man ir lielas šaubas, vai šie ir šīs komisijas uzdevumi. Saeimas vairākums nobalsoja par to, lai izveidotu parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Un, cik es sapratu, šai komisijai būtu jānodarbojas tieši ar izmeklēšanu, nevis ar priekšlikumu sagatavošanu un tā tālāk. Es vienkārši gribu atgādināt, ka mums jau ir un aktīvi darbojas Bērnu tiesību apakškomisija, un tieši vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja šīs apakškomisijas sagatavotos priekšlikumus tieši šajā sakarā. Un tieši šie jautājumi tiek risināti. Un cik es skatos, gan Vidiņa kungs, gan Tabūna kungs no iesniedzējiem bija klāt un zina, ka šis darbs ir jau faktiski veikts tagad. Protams, tas nav pabeigts, un tas tiešām ir interesanti, jo liela daļa šīs komisijas locekļu ir arī Bērnu tiesību apakškomisijas locekļi. Vai tas ir lietderīgi, ka divu komisiju darbs pārklājas? Lielas jēgas es šeit neredzu, un aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man ir liels prieks, ka Požarnova kungs uzskata, ka šī izmeklēšanas komisija būs daudz spējīgāka atrisināt četru mēnešu laikā tos uzdevumus, kurus nebija spējīga 5. un 6. Saeima visus šos gadus atrisināt. Acīmredzot komisiju mēs sastādām no ļoti spējīgiem cilvēkiem. Bet manā skatījumā mēs pašlaik taisāmies vienkārši ņirgāties par šīs komisijas uzdevumiem.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šī, ja nemaldos, ir vienpadsmitā parlamentārās izmeklēšanas komisija, un diemžēl daudziem, vismaz tiem, kas pirmo reizi saistīti ar parlamenta darbu, ir diezgan grūti saprast, ko nozīmē izmeklēšanas komisija. Es tomēr aicinu Cileviča kungu rūpīgāk iepazīties ar Saeimas Kārtības rullī noteiktajām apakškomisijas pilnvarām, ar ko atšķiras apakškomisijas pilnvaras no izmeklēšanas komisijas pilnvarām, un šo atšķirību ļoti rūpīgi iegaumēt.

Otrkārt. Es aicinu tos, kuri oponē šādam lēmuma projektam, rūpīgi iepazīties ar tiesu varas iestāžu funkcijām un ar likumdevēju funkcijām. Mums nav jādublē izmeklēšanas darbības. Mums ir jāveic izmeklēšana pavisam citā jomā. Mums ir jāuzklausa visas tās amatpersonas, kuras ir iesaistītas konkrētā skandāla izmeklēšanā, mums arī ir jāuzklausa un jāapkopo tie viedokļi, kuri ir pausti presē, mums ir jāapkopo visi tie šķēršļi, kuri šobrīd mūsu likumos spēlē par labu noziedzīgajai pasaulei. Un spēlē par sliktu nepilngadīgajām personām, kuras ir īpaši neaizsargātas. Tā kā lūdzu strādāsim un četru mēnešu laikā sagatavosim šo ziņojumu.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man jāsaka, ka tomēr šis lēmums ir labāks nekā nekas. Protams, būtu bijis daudz labāk, ja Juridiskā komisija būtu atradusi sevī iekšējos spēkus mobilizēties un beigu beigās sagatavojusi un iesniegusi Saeimā likumu, speciālu likumu par izmeklēšanas komisijām. Bet tas jau vairākus mēnešus guļ Juridiskās komisijas atvilktnēs. Bet, par cik mēs esam tādā situācijā, kādā mēs esam, ka šā likuma nav, tad vismaz, es domāju, vajadzētu nospraust kaut kādus minimālos uzdevumus, kas ir mēģināts darīt šajā Saeimas lēmumā, un nospraust arī zināmus termiņus. Starp citu, nekas jau neļauj pēc tam Saeimu, komisijas pamatot lūgumu šos termiņus pārskatīt. Tas jau nav nekāds "tabu", bet vismaz noteikt zināmus kontroltermiņus. Es domāju, ka mums vajadzētu vismaz ar minimālu nepieciešamību šādu lēmumu projektu atbalstīt, lai palīdzētu produktīvāk organizēt šīs komisijas darbu. Bet tajā pašā laikā neaizmirst lūdzu un strādāt tomēr Juridiskajā komisijā pie speciālā likuma "Par izmeklēšanas komisijām".

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Atļaujiet, es mazliet oponēšu Borisam Cilevičam un Burvja kungam. Kāpēc? Ziniet, ir bijušas vairākas komisijas, un es esmu tajās piedalījies, tā ir Radio un televīzijas padomes darbības izmeklēšanas komisija. Principā mēs, parakstot šo lēmuma projektu, gribējām panākt to, lai šī kārtējā izmeklēšanas komisija nepārvērstos par vienu pļāpāšanu un lai kādi rezultāti būtu. Mēs labi atceramies komisiju, kas strādāja par 3 miljonu lietu "Latvenergo", un kas tā bija? Tā bija viena reklāma par brīvu atsevišķiem cilvēkiem. Tādēļ mēs gribam, lai šai komisijai būtu kaut kādi rezultāti, lai tā nestrādātu bezgalīgi, un noteikt to termiņus.

Cileviča kungs! Nekas, nenāks par ļaunu, ja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un apakškomisija bērnu tiesību jautājumos nonāks pie viena un tā paša secinājuma, kur būtu jāgroza atsevišķi likumi. Tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam!

A.Kiršteins

(TP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mēs katrā ziņām atbalstām tik svarīgas komisijas izveidošanu. Es tomēr gribu atgādināt no procedūras viedokļa, ka mēs, pirmkārt, neesam dabūjuši iepriekšējo izmeklēšanas komisiju rezultātus.

Es redzu, ka te daži cilvēki ir tādi, kas jau staigā no vienas komisijas uz otru. Ņemot vērā to, ka līdzīgas komisijas jau ir bijušas citos parlamentos, es gribu šeit citēt to, ko teic savā laikā Anglijas premjers Čērčils, runājot par neveiksmēm Anglijas tiesu praksē, ja piesēdētāji vienmēr ir noraidījuši līdzīgas izmeklēšanas un nav bijis rezultāta. Es gribu, pārfrazējot šo Čērčila teicienu, teikt, ka šādas komisijas ir neveiksmīgas viena iemesla dēļ, jo puse komisijas locekļu netic, ka tas dzīvē ir iespējams, bet otra puse pati slepenībā ar to nodarbojas. Vai šinī gadījumā nevajadzētu mehānismu, kā pārbaudīt pašas komisijas locekļus?

Sēdes vadītājs.

Viena minūte ir pagājusi. Kiršteina kungs, nerunājiet par procedūru, bet pēc būtības. Ja vēlaties turpināt, jūsu rīcībā ir vēl četras minūtes. Paldies. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Es divas nedēļas biju uz slimības lapas un nevarēju darīt, ko visi pārējie politiķi Latvijā ir izdarījuši, — izteikuši savu viedokli par pedofiliju. Tāpēc es kompensēšu šo trūkumu un parunāšu ar jums kopā.

Mani gan biedē tā lielā junda, kas ir sākusies, ka visi uzskata par savu pienākumu izteikt laba vēlējumus šādas komisijas darbam, un katrs prognozē sev zināmus rezultātus klātesošo vidū. Tāpēc mans priekšlikums ir neierobežot šo komisiju ne ar kādiem ierobežojumiem. Acīmredzot tas darbalauks, ko katrs redz dažādi, būs tik plašs, ka tiks aptverta ne tikai Latvijas teritorija vien. Es iesaku noraidīt šo un netraucēt tiem, kas cītīgi ir atraduši beidzot sava intelekta, politiskās pieredzes un visādu citādu zināšanu pielietojumu 7.Saeimas laikā.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt, ka gudri ir bijuši tikai bijušie deputāti. Pārējie — jaunie, kas atnākuši, tie neko nesaprot. Bet tad jau ir otrs jautājums: kāpēc tās 11 komisijas, kur strādā tie gudrie deputāti, nav veikušas to, ko tām vajadzēja veikt? Kāpēc tad tiek ierobežoti un veikti kaut kādu jaunu noteikumu noteikšana Izmeklēšanas komisijai? Es domāju, ka visas tās nejēdzības un bezkaunības, kas tiek veiktas ar bērniem, un viss tas, kas, kā saka, mūsu tēlu atkal "izsmērē uz sienas", jebkurš cilvēks, normāli domājošs, zina, kas viņam ir jādara. Ja jau ir jānosaka tie termiņi, tad jāskatās, ar kādiem termiņiem rīkojās tās bijušās 11 komisijas, kuras izmeklēja visdažādākās lietas, tajā skaitā arī tos 3 miljonus, un līdz šim laikam nevar tikt pie gudrības, kas ir bijis vai kas nav bijis.

Par tiesu izmeklēšanas varu. Diemžēl, ja tiesu un izmeklēšanas vara strādātu tā, kā tai ir jāstrādā, tad Latvijā nebūtu tādu brīnumu, ar kuriem mēs tagad sastopamies. Tāpēc man ir priekšlikums — neierobežot, lai viņi strādā tā, kā ir jāstrādā. Katrs cilvēks to saprot.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tie, kas runāja, ka šie priekšlikumi ierobežo komisijas darbu, diemžēl vienkārši nav sapratuši un nav iedziļinājušies šajos priekšlikumos. Apskatieties, lūdzu, kā ir komisija nosaukta, un apskatieties, kādi ir mūsu priekšlikumi. Mūsu priekšlikumi paplašina šīs komisijas darbības iespējas, nevis tās ierobežo. Lūdzu, esiet vismaz tik laipni, kritizējot izlasiet, ko jūs taisāties kritizēt! Tas ir viens.

Otrs. Ļoti savādi ir kārtējo reizi klausīties spriedelējumus, vai komisijas ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas. Es atkārtoju to, ko teicu pāgājušoreiz. Satversmē tas ir paredzēts. Un, ja jums nepatīk Satversme, tad centieties to mainīt! Kamēr ir Satversme, mēs to esam tiesīgi, un mūsu pienākums ir ievērot to, kas tur ir teikts. Nesalīdziniet parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu ar dažādu apakškomisiju darbu! Šīm komisijām ir ļoti dažādas funkcijas, tās var vienīgi papildināt viena otras darbu. Un tas ir viss.

Un tālāk. Saeima ir iestāde, kas ir šeit izveidota tāpēc, lai uzraudzītu visu pārējo izpildinstitūciju un izpildītāju darbu, un to taču vienreiz vajadzētu saprast un nejaukt darbu, kas ir paredzēts parlamentārai izmeklēšanas komisijai, ar darbu, kas ir paredzēts operatīvam darbiniekam vai prokuroram. Tās ir pavisam dažādas lietas. Un tieši tāpēc mēs redzam šīs komisijas galveno darbu tādā veidā, ka ir šī virsuzraudzība, ir šī vēlme nodrošināt objektīvu informācijas pieeju visur tur, kur tas ir nepieciešams. Ļaut ekspertiem profesionāli strādāt, bet tomēr skatīties, lai viņi tiešām strādātu, jo prokuratūra Latvijā ne vienmēr strādā operatīvi un ne vienmēr strādā atbilstoši tam, kā viņai būtu jāstrādā. Tā kā mēs tikai vienkārši aicinām dot šai komisijai iespēju paplašināt savu darbalauku, un tas ir viss. Nepatīk — lūdzu, varat balsot pret, no tā jau nekas nemainīsies, tikai vienkārši, ja mēs visi kā Saeima gribam, it kā visi te grib, kas kāp tribīnē. Urbanovičs pat no slimības gultas ir izrāpies un arī rūpējās par pedofiliem vai par tiem pārējiem, kas te piketēja pie Saeimas pirms divām dienām. Respektīvi, mūsu uzdevums ir ļoti vienkāršs — dot iespēju komisijai labāk strādāt, tas ir viss, un tāpēc ir arī šis mūsu ierobežojums. Tomēr nevar komisija strādāt mūžīgi, un tāpēc mēs piedāvājam šo 15.februāri. Es aicinu tomēr atbalstīt, jo šeit ir tikai vēlēšanās panākt, lai Saeimai būtu kaut kāda sava seja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Dobeļa kungs, man bija ļoti pārsteidzoši dzirdēt, ka parlamenta deputāti rūpējas par pedofiliem, es visu laiku domāju, ka par to rūpējas Ministru kabinets un ģenerālprokurors un tieši tāpēc ir vajadzīga izmeklēšanas komisija, lai viņi pārāk nerūpējas, bet ne jau priekš tam, lai rūpētos, kā jūs uzskatāt par pedofiliem.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es atcerējos, ka kliegt no vietas ir slikti, es tikai gribēju Jurim aizrādīt, ka lielākā daļa šo piketētāju parasti piketē arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pasākumos, tā ka viņi ir laikam jūsu atbalstītāji.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidroju faktus par publiskumu un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu, (pedofiliju), uzdevumiem". Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 2, atturas — 24. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna, Jakova Plinera, Pāvela Maksimova, Martijana Bekasova, Borisa Rastopirkina, Aleksandra Golubova, Jura Sokolovska, Igora Solovjova, Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva un Borisa Cileviča pieprasījums ārlietu ministram Indulim Bērziņam par Ministru kabineta noteikumu nr.174 "Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību identifikāciju dokumentos" atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām. Vārdu pieprasījuma motivācijai neviens nelūdz, pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Uz otro lasījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā priekšlikumu nebija, taču Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pati izveidoja redakciju, kas jums ir priekšā, nosakot, ka nevis Pašvaldību lietu pārvalde konkrēti ir atbildīga, bet gan Ministru kabineta noteikta institūcija, jo, kā mēs zinām valsts pārvaldes sistēma diezgan regulāri mainās. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 14, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamo likumprojektu izskatīsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jurim Galerijam Vidiņam.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pie manis ir griezušies vairāki deputāti ar lūgumu atjaunot Čečenijas atbalstu grupu. Nu, to, ka aplaudē frakcija "Līdztiesība", tas pats par sevi saprotams, jo jebkuru genocīdu, kas nāk no Krievijas puses, viņi atbalsta, bet ieinteresētos deputātus es lūgtu tūlīt pēc pārtraukuma sapulcēties Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Edgars Zalāns, Juris Dalbiņš, Dzintars Kudums, Ģirts Kristovskis, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram Valdim Birkavam: Sakarā ar tiesnešu apstiprināšanu mēs regulāri saņemam no jūsu ministrijas dokumentus, kuri raksturo kandidātus tiesnešu amatam. Starp dokumentiem ir raksturojumi, izziņas un CV, kuru tekstā vienmēr tiek minēta kandidāta tautība. Mēs lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem: kāda funkcionāla nozīme ir informācijai par kandidātu tautību; kāds normatīvais dokuments nosaka, ka datus par etnisko izcelsmi jāiekļauj Ministru kabineta oficiālos dokumentos; vai kandidāta etniskās izcelsmes pieminēšana raksturojumā nevar izraisīt ANO Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu 5.panta "e" daļas 1.punkta pārkāpumu. Jautājumu nododam tieslietu ministram. Seši deputāti no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesnieguši šo jautājumu.

Nākamais likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Darbam lūdzu dokuments nr.1110a. Uz otro lasījumu likumprojektam "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" ir saņemts deputāta Lāčplēša priekšlikums izteikt 6. panta 1. daļu redakcijā, kas nosaka, ka pašvaldību izlīdzināšanas aprēķiniem tiek izmantoti nevis Statistikas komitejas apstiprinātie dati, bet gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, tikai precizēja redakciju, un tātad es lūdzu atbalstīt 1. un 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2. priekšlikumu.

A.Poča

. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — precizēt institūcijas, kura uzraudzīs pašvaldību darbu, nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča

. Un kā pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka grozījumi likumā par to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātie dati tiks izmantoti aprēķiniem, stājas spēkā ar 2000. gada 1. janvāri, respektīvi, tas notiek, ka šie dati tiks izmantoti, veidojot izlīdzināšanas fondu 2001. gadam.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu un balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 8. Likums pieņemts.

Nākamais— likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā", trešais lasījums.Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1058. Trešais lasījums. 1. priekšlikums, kuru iesniedz Bekasovs un Lujāns — Saeimas deputāti. Viņi grib precizēt aktīvā tūrisma definīciju. Komisija neatbalsta viņu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt … Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 1. — deputātu Bekasova un Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 39, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

A.Seile

. 2. priekšlikumu, precizējot termina "klients" definīciju, izsaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile

. 3. priekšlikums — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Seile

. 4. priekšlikums — iesniedz Bekasovs un Lujāns. Viņi grib ieviest jaunu terminu "ceļojumu birojs". Komisija to neatbalsta, jo šos pašus principus veido arī Tūrisma aģentūra.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — deputātu Bekasova un Lujāna — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 42, atturas — 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile

. 5. priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs, kurš precizē termina "tūrisma aģentūra" skaidrojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile

. 6. priekšlikums. Iesniedz deputāti Bekasovs un Lujāns, kuri vēlas izteikt, ka tūrisma informācijas centri turpmāk būs valsts iestādes vai uzņēmumi. Iepriekšējā definīcija, kuru komisija ir atstājusi spēkā, paredz to, ka jebkurš uzņēmums var būt tūrisma informācijas centrs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile

. 7. priekšlikums ir deputāta Lujāna priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile

. 8. priekšlikums. Iesniedz deputāti Bekasovs un Lujāns, kuri grib izslēgt no tūrisma nozares galvenajiem uzdevumiem veselu virkni uzdevumu un pārnest tos uz Vides aizsardzības un reģioālās attīstības ministrijas kompetenci. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile

. 9. priekšlikums. Iesniedz Bekasovs un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile

. 10. priekšlikums — arī Bekasova un Lujāna priekšlikums. Saistībā ar jau mūsu izskatīto 8. priekšlikumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seile

. 11. priekšlikums, iesniedz Bekasovs un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile

. Un 12. priekšlikums pēc būtības vairs nebūtu balsojams, jo mēs jau vairākos priekšlikumos esam noraidījuši, ka Tūrisma aģentūra pāriet Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Komisija šo te neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile

. 13. priekšlikums — arī pēc būtības nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile

. 14. priekšlikums un 15. priekšlikums saistās ar to, kas apstiprinās Tūrisma attīstības aģentūras nolikumu. Komisija atbalsta 15. — Juridiskā biroja priekšlikumu — un neatbalsta Lujāna kunga priekšlikumu, jo būs lielāka nozīme statūtiem, ko apstiprina Ministru kabinets, un pēc viņiem nevarēs iebilst citi resori. Aicinu atbalstīt 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. priekšlikumu, par 15. priekšlikumu! Iebildumu nav.

A.Seile

. 16. priekšlikums, iesniedz deputāts Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile

. Un tālāk ir 17. priekšlikums, ko iesniedz deputāts Bekasovs un Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile

. Arī 18. priekšlikumu iesniedz deputāti Bekasovs un Lujāns. Un viņi grib pārveidot tūrisma darbības uzņēmumu klasifikāciju. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile

. 19. priekšlikums ir redakcionāls Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Seile

. 20. priekšlikums, iesniedz Juridiskais birojs, precizējošs. Un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Seile

. 21. priekšlikumu iesniedz deputāts Lujāns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile

. 22. priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile

. Tālāk deputāts Bekasovs iesniedz 23. priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi, atstājusi spēkā veco redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile

. 24. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Tas ir sakarā ar tūrisma mītņu atbilstības novērtēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Seile

. 25. priekšlikums, kuru iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Seile

. 26. priekšlikums, arī iesniedz Vides aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, izsakot savā 27. priekšlikumā, kuru lūdz atbalstīt Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26. un 27. priekšlikumu.

A.Seile

. 28. priekšlikums. Iesniedz deputāti Bekasovs un Lujāns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Depuāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile

. 29. priekšlikums ir par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbildīgā komisija iesaka šo priekšlikumu svītrot, un komisija pati to ir atbalstījusi, lai likums stātos spēkā parastajā kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile

. Līdz ar to ir izskatīti visi likumprojekta priekšlikumi. Aicinu balsot par trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums", t rešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis

(TP). Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr. 1114. Pamatā komisija ir izstrādājusi un pieņēmusi, un varam iet pa priekšlikumiem. 1. priekšlikums — Juridiskā biroja, kurš ir atbalstīts un iestrādāts likuma tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis

. 2. — ministra Kalvīša kunga priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts un iestrādāts tālāk tekstā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Tiesnesis

. 3. — Juridiskais birojs. Ir atbalstīts un iestrādāts sakarā ar numerācijas maiņas precizējumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis

4. ir ministra Kalvīša kunga priekšlikums, kur ir redakcionāli precizējumi un teksta izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Tiesnesis

. 5. — zemkopības ministrs Kalvītis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Tiesnesis

. Tālāk nāk 6.pants. Ir precizēts redakcionāli.

7., 8., 9., 10. un 11. priekšlikums ir redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis

. 7. ir ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis

. Tālāk nāk atkal pantu precizēšana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis

. 8. ir ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija atbalsta, un ir precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Tiesnesis

. 9. ir ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis

. 10. — ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

iebildumu nav.

A.Tiesnesis

. 11. — ministra Kalvīša priekšlikums. No komisijas puses ir teksta precizējums, un pamatā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis

. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Tiesnesis

. 13. — ministra Kalvīša priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis

. 14. — komisijas priekšlikums par termiņa maiņu. Komisija pati atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Tiesnesis

. Kā arī 15.priekšlikums ir ministra Kalvīša priekšlikums par likuma stāšanās spēkā kārtību un laiku. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis

. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" , pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1103. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz deputātus piekrist pirmajam lasījumam. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir saņēmusi atzinumu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kura izsaka atbalstu šim likumprojektam, savukārt Juridiskā komisija ir tikai konstatējusi, ka likumprojekta redakcija būtu jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" būtu virzāms izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā tikai pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju un pēc jautājuma izlemšanas par atbilstošu grozījumu izdarīšanu ar Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Es gribētu šeit piebilst, ka tajā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kurā izskatīja minētos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"", Tieslietu ministrijas pārstāvji piedalījās, bet savu viedokli neizteica. Un Tieslietu ministrija atsūtīja savu atzinumu ar nokavēšanos, kad minētais dokuments jau ir Saeimas Prezidijā izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Es gribētu atgādināt, cienījamie kolēģi, par redakciju, kas bija šajos piedāvātajos grozījumos. Tur bija tikai neliela tāda redakcija, kas skan, ka pieļauj nāvessoda piemērošanu vienīgi kara un draudu apstākļos.

Vēl varētu jums piebilst, ka atzinumā, ko atsūtīja Tieslietu ministrija, tomēr ir teikts, ka viņi neatbalsta grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" apmēram šādu apsvērumu dēļ.

Tieslietu ministrija uzskata, ka šo normu, kas pieļauj nāvessoda piemērošanu vienīgi kara un draudu apstākļos, nevajadzētu šajā piedāvātajā likumprojektā iestrādāt, bet vajadzētu pamatlikumā, tas ir, Krimināllikumā.

Darba grupa, kas strādāja pie Krimināllikuma izstrādāšanas, kurā bija visi tiesību sargājošo institūciju pārstāvji, vienkārši lūdza ļaut strādāt Krimināllikumam apmēram gadu. Un tagad, gada beigās, darba grupa dotu savu slēdzienu, kā jaunais Krimināllikums ir strādājis visu šo gadu. Un tāpēc mēs komisijā centāmies neatvērt Krimināllikumu un lūdzam atbalstīt šos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" pirmajam lasījumam.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 11, atturas — 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

O.Grīgs

. Es liktu priekšā decembra sākuma datumu.

Sēdes vadītājs.

Datumu, konkrētu datumu lūdzu!

O.Grīgs

. 11.decembris.

Sēdes vadītājs.

11.decembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais l ikumprojekts "Koncesiju likums" , pirmais lasījums.Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.753. Komisija izskatīja Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Koncesiju likums", un slēdziens ir — atbalstīt, un lūgums — pieņemt parlamentam pirmajā lasījumā šo likumu. Es gribētu akcentēt tikai pāris momentus.

Pirmais. Neapšaubāmi, ka šis likums ir vajadzīgs kā faktiski likumīga sistēma vai struktūra, kā faktiski nodrošināt to, ka ar valsts īpašumu uz laiku likumīgā kārtā, ar valsts resursiem, var rīkoties un apsaimniekot attiecīgie saimniekošanas subjekti. Līdz šim šāda likuma nebija, un es domāju, ka tas ir nepieciešams tieši no kopējās likumdošanas viedokļa.

Otrs. Es gribētu teikt, ka tirgus pieprasījums pēc šāda likuma ir būtisks, sākot kaut vai ar tādiem lieliem potenciāliem projektiem, kaut vai par šeit smagi diskutēto, teiksim, kaut vai naftas resursu izstrādi ar nākotni, varbūt Latvijas šelfu rajonā. Tāpat es varētu teikt arī par celtniecību kā par tirgus sfēru, kur nepieciešama šī likuma darbība.Varētu minēt arī ceļus, varētu minēt faktiski vēl pietiekami daudz citu momentu, bet galvenos, lielos vilcienos, šis likums ir vajadzīgs, lai varētu likumiski risināt jautājumus par to, kādā secībā, kādā kārtībā kabinets nodod šīs tiesības.

No paša likuma es varētu tikai pateikt tos strīdīgos momentus, kas likumā, es domāju, ir atrisināts pozitīvi. Pirmais, ja mēs skatāmies 10.pantā, nedrīkst nodot šīs te koncesionāru tiesības bez valsts, faktiski bez koncesionāru tiesībām citiem, bez piekrišanas nevar nodot tālāk, piemēram, celtniecību vai ceļu izstrādi un tā tālāk. 8.pantā — tas, kas vienmēr izsauc diskusijas par to, kas notiek, ja piedalās ārzemju kompānijas, ja piedalās kompānijas, kas nav Latvijas un pretendē un koncesiju. 8.pantā ir minēts, ka šīm kompānijām ir jāveido šeit atsevišķa uzņēmējdarbību struktūra, bez tā nevar pa tiešo to izdarīt, kas zināmā mērā aizsargā to likumīgo bāzi, kā tiek izmantotas, lūk, šīs te tiesības. Un 12.pants, ja jūs skatīsities, arī ir būtisks moments, kas likumiski nostiprina uz ilgu laiku tiesības uz nekustamo īpašumu lietošanu. Zemesgrāmatā šis nostiprinājums ir. Bieži vien tas uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, ja, teiksim, uz ilgiem termiņiem noslēdz koncesiju līgumu. Te ir minēts līdz 30 gadiem, kas ir nepieciešams saimnieciskajai darbībai.

Noslēgumā es varu teikt tā — patiesību sakot, tas ir likums, kas zināmā mērā, pēc manām domām, sakārtos to ieilgušo problēmu, kā organizēt konkursus, kā pareizi nepieļaut situāciju, lai nelikumiskā sfērā ir iespējams, piemēram, konkursu vinnēt vienai, otrai vai trešajai kompānijai, kas nodarbojas ar ilgtermiņa valsts resursu vai valsts īpašumu apsaimniekošanu uz koncesiju bāzes. Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Likums, pirmkārt, ir vajadzīgs tādēļ, lai Latvija varētu attīstīties, ir absolūti nepieciešama investīciju infrastruktūra. Protams, Latvijā līdz šim darbojās vairāki mehānismi, darbojās privatizācijas mehānisms esošajiem objektiem, darbojas publiskā pasūtījuma procedūras jauniem objektiem, kaut gan darbojas nepietiekami, jo šajās jomās nav pietiekami līdzekļu. Bet Latvijā vēl pietiekami nedarbojas pasaulē plaši pazīstams vadības instruments, kas pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta, kam ir arī zināmas tradīcijas šeit Latvijā — 20.gados, teiksim, bija dzelzceļa koncesija Latvijā, tas ir, koncesijas. Protams, koncesiju resursi, tās ir īpašuma lietas vai lietu kopība, tajā skaitā tiesības, ko publiskās institūcijas, tātad valsts vai pašvaldības, nodod uz laiku.

Kas var būt reālie adresāti? Šis likums, pirmkārt, ir radies no jautājuma par nepieciešamību attīstīt ceļus un transporta infrastruktūru, 50% akcīzes nodoklis degvielai ir pilnīgi nepietiekams, lai uzturētu esošos ceļus, bet Latvijai ir aktuāla arī jaunu ceļu būvniecība, jo vienkārši šo ceļu trūkst un nevar attīstīties mūsu ekonomika, tādēļ ir jāmeklē jaunas iespējas. Protams, koncesijas, kā to liecina pēdējo desmit gadu pieredze daudzās pasaules valstīs, ir pielietojamas arī daudzās citās jomās, tajā skaitā, protams, sakaros, jaunos objektos, tiltos, jaunās būvēs, bet arī tādās lietās, kas attiecas uz kultūras un izglītības infrastruktūru. Dažās zemēs lieto koncesijas arī šiem mērķiem.

No tīri reāliem jautājumiem. Pieņemsim, aktuāls ir jautājums par tiltu pār Daugavu vai tuneli, vai citām lietām. Protams, varētu rasties pirmais jautājums — kādā veidā racionāli piesaistīt privāto kapitālu? Piedāvātais likums paredz vienkāršāko variantu — pamatā būvei jānodod atpakaļ īpašumtiesības. Pasaulē pazīstami daudzi citi varianti, taču, uzsākot ilgstošāku procedūru, lai Latvijā sekmīgi to lietu pielietotu, var uzskatīt, ka vienkāršākā procedūra, kurā tiek garantēta valsts vai pašvaldību īpašuma tiesību nenodošana, varētu būt labākais variants sākumā.

Apspriešanas gaitā bija izvirzīta virkne iebildumu, daļa no tiem bija saistīta ar īpašumtiesību redakcionāliem labojumiem, daži ar nepieciešamajiem precizējumiem izsoles vai nomas kārtībā, varbūt precizējumiem par vērtēšanu, bet ar Juridisko biroju ir saskaņots, ka, nemainot likuma struktūru un neieviešot nekādus būtiskus labojumus, būs iespējams piedāvāt deputātiem izšķirties par attiecīgiem labojumiem.

Par to, ka šī problēma nav vienkārša, liecina kaut vai Eiropas Savienības pieredze. Līdz šim no Eiropas Savienības publiskā pasūtījuma formām tikai 1993.gada direktīva "Par pasūtījumiem celtniecības darbos", kuri pārsniedz 5 miljonus ekiju, līdz šim tiešā veidā attiecas uz koncesijām. Turpretim pārējos jautājumos Eiropas komisija ir izsludinājusi diskusiju. Tā ir sākusies ar tā saucamo Zaļo grāmatu 1997.gadā, un arī šogad notiek diskusija Eiropas Savienībā, vai uz citiem publisko pakalpojumu veidiem vajag attiecināt, vai citos publiskos pasākumos koncesijas lietas būtu attiecināmas. Tas liecina par to, ka dažādās zemēs tradīcijas ir dažādas. Tas liecina par to, ka šī lieta nav triviāla un kaut kādi uzskati vai viedokļi var ietekmēt.

Protams, vērtējums par to, vai koncesijas ir labas vai sliktas — no šā viedokļa tas, ka šeit ir vienkāršs likums, kas paredz simtprocentīgu īpašumtiesību saglabāšanu, un tāds likums, kur katrā individuālā gadījumā Ministru kabinets izvērtē un sagatavo lēmumu, droši vien priekš iesākuma ir pilnīgi pieņemams. Protams, ka šis likums ļaus ieviest koncesiju procedūrās tādus pamatprincipus kā ekonomijas principu, kā efektivitātes principu, kā diskriminācijas novēršanas principu un visu lietu caurspīdīgumu. Šis likums ietilpst to likumu sarakstā, kurus Latvija ir apsolījusi Eiropas Savienībai, ka šīs lietas tiks sakārtotas un bīdītas uz priekšu, tādēļ aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Koncesiju likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par —67, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Godmanim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Godmanis

(LC). Cienījamie deputāti! Iesniegšanas termiņš 28. oktobris.

Sēdes vadītājs.

28.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma atbildīgā komisija iestrādājusi likumprojektā 40 jaunus grozījumus. 1.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš

. 2.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ierosina precizēt 7.panta trešo un ceturto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 8.panta 1.teikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš

. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 2.panta 2. rindkopu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš

. 5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina precizēt likuma 9.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 6. un 7. priekšlikums ir jāskata kontekstā, jo tas attiecas uz vienu normu. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi deputāta Kuduma priekšlikumu — papildināt 9.pantu ar jaunu rindkopu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš

. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 10.panta ievaddaļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 9.pantu. 11.pantu, atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 15.panta pirmās daļas 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš

. 11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 18.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš

. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 26.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 29.panta pirmo daļu ar jaunu 5.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš

. 14.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 30.panta 1.punktu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš

. 15.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 34.panta pirmo daļu, pēc vārda "nomnieks" ar vārdiem "viendzīvokļa mājas kopīpašnieks".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 36.panta trešo daļu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš

. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 45.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš

. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 48.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 48.pantu ar piekto daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 54.panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš

. 21.priekšlikums.Atbildīgā komisija ierosina papildināt 59.pantu ar pirmo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš

. 22.priekšlikums.Atbildīgā komisija ierosina papildināt 70.pantu ar pirmo daļu, pēc vārda "viendzīvokļa", pēc vārdiem "mājas vai tās dzīvojamās daļas".

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš

. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 72.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 72.panta pirmās daļas 4.punktu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš

. 25.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 73.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

26.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 73.9.1 panta septīto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš

. 27.priekšlikums. To iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens. Tas ir priekšlikums par 74.panta pirmo daļu un attiecas uz sertifikātu darbības piemērošanas termiņa pagarināšanu dzīvokļu privatizācijai. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš

. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 76.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosināt papildināt likumu ar jaunu 77.pantu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 30.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 3.panta otro rindkopu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš

. 31.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pārejas noteikumu 3.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš

. Nākamie divi — 32.un 33.priekšlikums — jāskata kontekstā, jo attiecas uz vienu normu. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu piedāvātā redakcijā. Tāpat atbildīgā komisija ierosina izteikt pārejas noteikumu 20.punktu paplašinātā redakcijā. Abi priekšlikumi pieņemti, iekļaujot Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32.un 33.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš

. 34.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 21.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš

. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. 36.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 23.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš

. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pārejas noteikumus papildināt ar 24.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 38.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 25.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš

. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 26.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš

. 40.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu jums piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš

. Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā piedāvāto likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš

. Komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 20.oktobri.

Sēdes vadītājs.

29.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Autortiesību likums" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1117, "Autortiesību likums", otrais lasījums. Sekojoši priekšlikumi: 1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

2.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

4.priekšlikums daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

L.Muciņš.

5.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

6.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Helēna Demakova, Tautas partijas frakcija.

H.Demakova

(TP). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atšķirībā no sabiedriskās domas vairākuma, kurš pārāk augstu nevērtē Saeimas darbu, es jūtos lepna par piederību parlamentam, un viens no iemesliem ir tas, ka mūsu parlamentā ir divi komponisti, viena rakstniece, viens kinorežisors, tātad vairāki cilvēki, kurus mēs varētu nosaukt par autoriem. Un tieši autori mazā, nacionālā, eiropeiskā valstī veido to kopprodukta daļu, kas ir mūsu identitātes pamats. Līdz ar to mani iebildumi pret šī likuma garu kopumā būtu saprotami, izejot tieši no autorības viedokļa. Pirmkārt, sašutumu par likuma garu veido tas, ka visā likuma kopumā tomēr dominē producenta intereses, nevis autora intereses, un tieši tas ir noticis otrajā lasījumā, jo, kā zināms, likumu sagatavoja Saeima, bet ekspertu ieteikumi, kas ir vadījušies no Eiropas Savienības direktīvām, tātad no nacionālu Eiropas Savienības valstu direktīvām, tomēr šeit netiek ievēroti.

Nākamais, par iespējamo likuma pielietojumu. Kultūras ministrija ir iesniegusi 105 priekšlikumus, no tiem 43 ir noraidīti, 29 ir atbalstīti daļēji. Es iedomājos, kādā veidā vispār šo likumu iespējams nākotnē lietot, ja jau šobrīd tādā stadijā te veidojas tik nopietnas domstarpības.

Nākamais. Varētu teikt tā, labi, direktīvas nav ievērotas varbūt par pieciem procentiem, par 95% ir, bet, atvainojiet, cienījamie kolēģi, vai tiešām jūs domājat, ka ar mums arī sarunas Helsinkos iespējams uzsākt par 95%, tas ir vienkārši smieklīgi. Protams, ka šis likums ir steidzams, tas ir kauns, ka ārkārtīgi daudz likumprojektu neaiziet līdz Helsinkiem, to ir iespējams izdarīt, bet iespējams izdarīt labi. Iespējams izdarīt labi, tas ir, iestrādājot eiropeiskās tiesību normas. Es nedomāju, ka manu sašutumu izraisa tikai iespējamā paviršība vai domstarpības, man tomēr ir zināmas bažas, ka te darbojas noteikts lobisms, kas nevirza mūs Eiropas Savienības virzienā. Un līdz ar to tomēr es ierosinātu balsot, tālāk, kad mēs skatīsim visu likumprojektu, ievērojot eiropeiskās tiesību normas, kas tomēr ir vairāk atspoguļotas Kultūras ministrijas priekšlikumos. Un vispār man ir dziļas bažas par to, kā šis likumprojekts tiks sagatavots uz trešo lasījumu, ja tagad man oponēs, izmantojot profesionālo žargonu un demagoģiju, es, kā tagad moderni teiktu, to ar sašutumu noraidu, jo citādi arī Saeimas darbs kopumā būtu augstāk vērtēts sabiedrības acīs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs par šo priekšlikumu neviens pieteicies nav. Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

L.Muciņš

(LC).Godātie deputāti! Es aicinātu ne tikai paskatīties, ka tas ir Kultūras ministrijas priekšlikums un izdarīt no tā kaut kādus globālus secinājumus, bet pašķiriet, lūdzu, uz priekšu, apskatieties 1.panta 12.punktu, kur ir pirmā lasījumā jēdziens "skaņu fiksācija", skaņu iemiesošana materiālā formā, ar kuras palīdzību skaņas var jebkurā laikā padarīt dzirdamas. Un šeit šis analoģiskais priekšlikums netika atbalstīts tādēļ, ka tas nav jauns, jo fiksāciju var attiecināt arī uz audiovizuāliem darbiem, runa ir par skaņas fiksāciju. Līdz ar to jārunā tātad par labojumu, ja tas ir nepieciešams, pie 12.punkta, un trešajā lasījumā, ja tas ir nepieciešams, to var iesniegt. Bet šajā vietā mēs nevaram runāt par fiksāciju vispār, jo tad mums jārunā arī par audiovizuāliem darbiem. Tā kā šī bija motivācija, kādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 5, atturas — 13. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš.

7.priekšlikums, kultūras ministres priekšlikums — filma. Komisija to noraidīja aiz iemesla, ka filma, mēs uzskatījām, ir un atbilstoši praksei ir aptverta ar jēdzienu audiovizuāls darbs, un ko mēs sadzīvē saprotam zem filmas, tas ir pavisam cits jēdziens. Tāpēc tas netika pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 3, atturas — 18. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš.

8. ir kultūras ministres priekšlikums — filmas producents, nav atbalstīts, un tiek piedāvāts izteikt šo pašu 9. priekšlikumu Juridiskās komisijas redakcijā, kur ir izņemti vārdi "un finansē", jo finansēšana nav producenta pazīme.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti uzstāj uz balsojumu par 8. priekšlikumu? Balsošanas režīmu. Balsojam par 8. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 21. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

10. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

11. priekšlikums nav atbalstīts. Ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums arī saistībā ar tādu pašu motivāciju kā filmai.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 21. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

12. priekšlikums līdz ar to nav pieņemams. 13. priekšlikums ir atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas 14. priekšlikumā ar viena vārda grozījumu

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

15. — nav atbalstīts kultūras ministres priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — nav, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

16. — nav atbalstīts kultūras ministres priekšlikums. Šeit ir jēdziens "komunicēšana ar publiku", paņemts burtisks tulkojums no Eiropas Savienības direktīvām, pēc būtības tas likumā ir iestrādāts. Tā ir terminoloģijas problēma.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Rihards Pīks, Tautas partijas frakcija.

R.Pīks

(TP). Priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Nevaru piekrist Muciņa kungam, jo jēdziens "komunicēšana ar publiku" — jā, vārds nav pietiekami veikls, latvisks varbūt, par to varēs spriest labojumos uz trešo lasījumu, bet pats jēdziens nav adekvāts jēdzienam "izziņošana", kas ir atstāts likumā. Jēdziens "izziņošana" ir daudz šaurāks, un šodienas izpratnē ir svarīgs jēdziens "komunicēšana ar publiku", un tas ir iestrādāts vairumā Eiropas valstu likumdošanā, kurām intelektuālais kapitāls ir daudz augstākā vērtē, un arī mums tas kļūs augstākā vērtē un tuvākajos desmit gados būs galvenā nacionālā produkta daļa.

Tādēļ es lūdzu gan šajā priekšlikumā, gan arī nākamajos, kur ir izstrīpots un neatbalstīts kultūras ministres priekšlikums par jēdzienu "komunicēšana", atstāt to, un labojumam uz trešo lasījumu es, piemēram, piedāvāju varbūt "saskarsme ar publiku", bet tas ir valodnieku jautājums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šobrīd, pēc komisijas uzskatiem, vārdā "izziņošana" ir ietverti visi, tajā skaitā arī "komunicēšana ar publiku", jēdzieni. Ja ir izpalicis tiešā raidījuma jēdziens, tad to var papildināt trešajā lasījumā, ja eksperti piekrīt tādam uzskatam. Savukārt šī termina ieviešana pie tam, tas ir burtisks pārcēlums no angļu valodas, nav pamatota. Mēs tā uzskatījām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 26. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

17. priekšlikums ir noraidīts, ņemot vērā 16. priekšlikumu, ka "komunicēšana ar publiku" ir iekļauta, jo atsevišķi izdalīt "komunicēšanu ar publiku", izņemot satelītu, mums nebija nekāda pamata, jo likumā šis termins nekur tālāk neparādījās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 19, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

18. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

19. priekšlikums — daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19. un 20. priekšlikumu.

L.Muciņš.

21. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

22. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

23. — kultūras ministres priekšlikums — nav atbalstīts, jo mēs uzskatījām, ka jēdziena "raidorganizācija" jautājums ir noteikts likumā "Par elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

24. priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

25. priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

26. priekšlikums — ir atbalstīts, bet iestrādāts kā 22. panta 2. daļa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

27. priekšlikums — ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

29. priekšlikums ir — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

29. priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš.

Es atvainojos, 28. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

29. — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 29. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

30. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

31. priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 32. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32. priekšlikumu.

L.Muciņš.

33. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Piekrīt deputāti.

L.Muciņš.

34. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

35. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

36. priekšlikums ir abalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

37. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestādāts 36. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

38. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

39. — ministres redakcionāls priekšlikums! Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 39. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — nav, atturas — 27. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

40. — redakcionāls kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

41. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

42. priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot 43. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42. un 43. priekšlikumu.

L.Muciņš.

44. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

45. — kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

46. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

47. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

48. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

49. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

50. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

51. priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 51. un 52. priekšlikumu.

L.Muciņš.

53. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

54. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

55. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

56. — kultūras ministres priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 56. priekšlikumu.

L.Muciņš.

57. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

58. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

59. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

60. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

61. — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

62. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

63. — kultūras ministres priekšlikums — atbalstīts daļēji, iestrādājot 64. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 63. un 64. priekšlikumu.

L.Muciņš.

65. priekšlikums nav ticis atbalstīts sakarā ar vārdu "komunicēts ar publiku" neiekļaušanu

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65. — kultūras ministres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — nav, atturas — 28. Priekšlikums tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

66. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 66. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 66. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 19, atturas — 27. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš.

67. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 67. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 21, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

68.priekšlikums nav atbalstīts sakarā ar to, ka mēs nepieņēmām jēdzienu "komunicēts ar publiku".

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 68. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — nav, atturas — 33. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

69.priekšlikums nav balsojams līdz ar to.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

70.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

71.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu

L.Muciņš.

72.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

73.priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73. un 74.priekšlikumu.

L.Muciņš.

75.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

76.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

77.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

78.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

79.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

80.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

81. — kultūras ministres priekšlikums — atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas 82. un 83.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 81., 82. un 83.priekšlikumu.

L.Muciņš.

84.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

85. — kultūras ministres priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

86.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

87. — kultūras ministres priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 87. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — nav, atturas — 26. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

88.priekšlikums nav atbalstīts, jo ir izteikts citā redakcijā, bet pēc būtības faktiski tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 88. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 20, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

89.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

90.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

91.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

92.priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 92.priekšlikumu.

L.Muciņš.

92. un arī 93. — kultūras ministres priekšlikums —atbalstīts daļēji, iestrādājot 94. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 93. un 94.priekšlikumu.

L.Muciņš.

95.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

96. ir kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

97.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

98.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

99.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

100.priekšlikums atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

101.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

102.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

103.priekšlikums nav atbalstīts, bet tas neattiecas uz šo nodaļu, jo tas ir iestrādāts pie 60.panta nodaļā par mantisko tiesību kolektīvo pārvaldīšanu organizācijām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šo priekšlikumu.

L.Muciņš.

104. — kultūras ministres priekšlikums — nav atbalstīts, bet pēc būtības tas ir iestrādāts Juridiskās komisijas priekšlikumā, jo tīri redakcionāli mēs nevaram pieņemt šo psiholoģisko principu, ka katrā apakšpunktā mēs norādām uz konkrētu likuma pantu. Tādēļ pēc būtības tas ir pieņemts, bet bez norādes uz attiecīgiem pantiem.

Sēdes vadītājs.

Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

L.Muciņš.

105.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

106.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

107.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

108.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

109.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

110.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 110. un 111.priekšlikumu.

L.Muciņš.

112.priekšlikums netika atbalstīts sakarā ar jēdziena "komunicēts ar publiku" nepieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 112. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 1, atturas — 24. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

113.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

114.priekšlikums tikko tika nobalsots pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 114. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 2, atturas — 18. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš.

115.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

116.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 116. un 117.priekšlikumu.

L.Muciņš.

118.priekšlikums nav atbalstīts sakarā ar jēdziena "komunicēts ar publiku" nepieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 118. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 1, atturas — 21. Priekšlikums tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

119.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

120.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

121. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

122. un 123.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 122. un 123.priekšlikumu.

L.Muciņš.

124.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

125.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

126.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

127. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 127. un 128.priekšlikumu.

L.Muciņš.

129.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

L.Muciņš.

130. — atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

131.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

132.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

133.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš.

134.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

135. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

136. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

137.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

138.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

139. — kultūras ministres priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš.

140.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

141.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

142. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

143. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

144.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

145. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

146. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — atbalstīts daļēji, ņemot vērā 147. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 146. un 147.priekšlikumu.

L.Muciņš.

148.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

149.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

150. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — atbalstīts daļēji, iestrādājot to 151. — komisijas priekšlikumā 32. un 33.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 150. un 151.priekšlikumu.

L.Muciņš.

152.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

153.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

154.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

155.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

156.priekšlikums — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — ir atbalstīts Juridiskās komisijas 157.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 156. un 157.priekšlikumu.

L.Muciņš.

158.priekšlikums — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

159.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

160.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums — nav atbalstīts. Tas saistīts ar procesu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš.

161.priekšlikums — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

162. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

163.priekšlikums — kultūras ministres Pētersones priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

L.Muciņš.

164.priekšlikums. Šeit ir terminoloģiska problēma, kas saistīta ar jēdzienu "komunicēšana ar publiku". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 164.priekšlikumu — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 3, atturas — 19. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

165.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

166.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

167.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

168.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

169.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

170.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts redakcionālu iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

171.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

172.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

173.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

174.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

175.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

176.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

177.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

178.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

179.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

180. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

181.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, nav atbalstīts sakarā ar termina "komunicēšanu ar publiku" nepieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 181.priekšlikumu — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 1, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

182.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

183.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

184.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

185.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

186.priekšlikums — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskā biroja un komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 186. un 187.priekšlikumu.

L.Muciņš.

188.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

189.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

190.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

191.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

192.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

193.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

194.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

195.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 195.priekšlikumu — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 26. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

196.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

197. priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš.

198. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

199.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

200. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

201.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

202.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

203.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

204.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Liek atbalstīt.

L.Muciņš.

205.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas 206.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 205. un 206.priekšlikumu.

L.Muciņš.

207.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

208.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

209.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

210.priekšlikums nav atbalstīts sakarā ar terminu pilnu nepieņemšanu, bet ņemot vērā balsojumu pie 1.panta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 210.priekšlikumu — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 20. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš.

211. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

212.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

213.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

214.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

215.priekšlikums atbalstīts, iestrādājot Juridiskā biroja 217.priekšlikumā, es atvainojos! Atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

216.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

Tas pats ir ar 217.priekšlikumu. Tas arī ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

218. priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

219.priekšlikums — kultūras ministre piedāvā aizvietot vārdu "radiovizuāls" ar vārdu "filma", ņemot vērā iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

220.priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

221.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

222.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums. Attiecībā uz vārdu "filmas". Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

223.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

224.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

225.priekšlikums, filma un komunicēšana ar publiku. Netika atbalstīts, bet es lūdzu, lai to pieņem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 225. priekšlikumu — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 19. 225. priekšlikums ir atbalstīts.

L.Muciņš.

226.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

227.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

228.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

229.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

230.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

231.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

232. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

233.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

234.priekšlikums — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

235.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

236.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

237.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

238. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

239.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

240.priekšlikums — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

241.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

242.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

243.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

244.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

245.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

246.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

247.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

248.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādājot 249.priekšlikumā — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 248. un 249. priekšlikumu.

L.Muciņš.

250. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

251.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

L.Muciņš.

252.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas 253.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 252. un 253.priekšlikumu.

L.Muciņš.

254.priekšlikums — kultūras ministres priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

255.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

256.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

257.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

258. priekšlikums ir atbalstīts pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

259. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

260. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

Kultūras ministres 261. priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

262. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

263. priekšlikums — atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

264. — atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

265. priekšlikums ir nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

266. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš.

267. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

268.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš.

269. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

270. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

271. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

272. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

273. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

274. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

275. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

276. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

277. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

278. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas redakciju 279. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 278. un 279. priekšlikumu.

L.Muciņš.

280. priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

281. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

283. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

284. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

285. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

286. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

287. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

288. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

289. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

290. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

291. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

292. priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas 293. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 292. un 293. priekšlikumu.

L.Muciņš.

294. priekšlikums nav balsojams, jo mēs nobalsojām svītrot vārdus "autortiesības" no jēdziena "blakus autortiesības".

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

295. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

296. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

297. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

298. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

299. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

300. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

301. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

302. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

303. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

304. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

305. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

306. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

307. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

308. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

309. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

310. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

311. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

L.Muciņš.

312. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

313. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

314. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

315. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

316 priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

317. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

318. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

319. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 319. — kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 41. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

320. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

321. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

322. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

323. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

324. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

325. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, nav atbalstīts. Šeit ir redakcionāla piezīme tikai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

326. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jābalso par 326. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 326. — kultūras ministres Pētersones priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret— 5, atturas — 28. Priekšlikums pieņemts.

L.Muciņš.

327. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

328. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

329. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

330. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

331. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

332. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts daļēji Juridiskā biroja 333. priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 332. un 333. priekšlikumu.

L.Muciņš.

334. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

335. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

336. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

337. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

338. — kultūras ministres Pētersones priekšlikums, nav atbalstīts sakarā ar redakcionālu problēmu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

339. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

340. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

341. priekšlikums — pārejas noteikumi. Ir jauns pants, kas nebija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu.

L.Muciņš.

Lūgtu priekšsēdētāju balsot pa punktiem, norādot pret kuru konkrēti ir iebildumi.

Sēdes vadītājs.

Vispirms ir jāizlemj par to, vai mēs balsojam pa daļām šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par to, vai balsot pa daļām 341. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 32, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 341. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 22, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. 342. priekšlikums nav balsojams.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Autortiesību likums"pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 2 , atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš.

Priekšlikumus lūdzu līdz 20. oktobrim.

Sēdes vadītājs.

20. oktobris. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemts desmit deputātu iesniegums — "Ierosinām turpināt Saeimas 7. oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai." Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Latvijas Sarkanā Krusta likums ", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.118, likumprojekta reģistra nr.234. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts, ko iesniegusi deputātu grupa likumdošanas iniciatīvas kārtībā, pēc ilgiem ceļojumiem atkal atgriezās Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Godātie deputāti! Latvijas Sarkanais Krusts dibināts 1918.gada 20.novembrī, un 1923.gada 10.janvārī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja apstiprināja, ka tā atzīst Latvijas Sarkano Krustu. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Sarkanais Krusts vērsās Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā ar lūgumu atjaunot tā dalību. Un 1991.gada 20.novembrī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja apstiprināja Latvijas Sarkanā Krusta atzīšanas likumību. Arī Latvijas Republikas valdība Godmaņa kunga vadībā 1991.gada 15.novembrī apstiprināja, ka tā atzīst 1929.gada Ženēvas konvenciju, kuru Latvija bija ratificējusi 1931.gadā. Ņemot vērā Sarkanā Krusta organizācijas mērķu humāno raksturu, kā arī nozīmību pasaulē, Saeima jau 1927.gadā apstiprināja Sarkanā Krusta statūtus, kas bija publisko tiesību dokuments, un atzina Sarkanā Krusta publisko tiesību raksturu,publisko tiesību subjekta raksturu un 1938.gadā pieņēma īpašu likumu par Latvijas Sarkano Krustu.

Šobrīd īpašs likums par Sarkano Krustu ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ. Ar šo likumu valsts var uzlikt pienākumus un pārveidot organizāciju par pašpārvaldes publisko tiesību subjektu, un šāda likuma pieņemšana atbilst Latvijas tiesību sistēmas tradīcijām, jo Latvijā šobrīd ar likumu nav noteikts Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas statuss. Piedāvātais likumprojekts nosaka Latvijas Sarkano Krustu kā publisko tiesību subjektu un nodrošina tā iekšējo demokrātiju, un paredz, ka Latvijas Sarkanajam Krustam tiek atjaunotas īpašumtiesības uz dažiem 1940.gadā piederējušajiem nekustamiem īpašumiem, vienlaikus respektējot valsts intereses. Šis likums stimulēs līdzekļu piesaistīšanu dažādu humānu un labdarības pasākumu veikšanā un tiešā veidā neietekmēs Latvijas valsts budžetu. Likumprojekts iekļaujas esošo tiesību normu sistēmā, un grozījumi citos likumos nav nepieciešami, jo Krimināllikums jau šobrīd nosaka atbildību par Sarkanā Krusta zīmes kā arī nosaukuma neatļautu izmantošanu. Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs uzsākam debates, mums ir jāizskata desmit deputātu iesniegums, kuri ierosina saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92.pantu atzīt Latvijas Sarkanā Krusta likumu par steidzamu. Viens var runāt par, viens — pret steidzamību. Runāt neviens nevēlas. Ierosinājuši desmit deputāti — (Starpsauciens: "Kuri deputāti ierosinājuši?") Panteļējevs, Seiksts, Geige, Soldatjonoka, Kezika, Gaigals, Salkazanovs, Kalniņš, Leja, Baldzēns. Parvai pret steidzamību neviens runat nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas Sarkanā Krusta likums" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 49, atturas — 6. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts. Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Sarkanais Krusts — tā ir tautas palīdzības organizācija. Līdz 1940.gadam šī organizācija strādāja ļoti labi un ļoti daudz tika palīdzēts Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl, kas attiecas uz Latvijas Sarkano Krustu, pēdējo septiņu gadu laikā notiek visdažādākās negācijas. Vajag atcerēties to, ka tiesas prāva bija Vācijā, kad bija tiesāšanās par karogu un zīmogu, un vēl mums vajag atcerēties, ka no Sarkanā Krusta slimnīcas Jāņa Asara ielā mežonīgā kārtā izlauza visu un pārveda uz 1.slimnīcu. Nu, es domāju, tas nedara nekādu godu Latvijai, kas ir iestājusies par to, ka Sarkanā Krusta organizācijai jābūt Latvijā. Notiek konkrētu personu personīgo interešu knābāšanās. Un kāpēc tā notiek? Tā notiek tāpēc, ka vismaz pēdējā gadā tika saņemtas bezmaksas materiālās vērtības pāri par 6 miljonu apmērā. Tas ir ļoti gards kumoss, kurš droši vien palīdzēja vienai otrai organizācijai pārvērsties par ļoti zeļošām firmām.

Mēs nezinām, kādā ceļā aiziet medikamenti, kādā ceļā aiziet visdažādākās citas materiālās vērtības, kas ir saņemtas no Starptautiskā Sarkanā Krusta un citām organizācijām, kuras tās dāvina Latvijai. Un nav arī skaidrs par to, vai tik tiešām tās tiek izlietotas bez maksas, vai par to tiek iekasēta noteikta naudas summa.

Protams, šai organizācijai ir jābūt, bet es ierosinu šo likumu sadalīt divās daļās. Pirmā daļa — tas ir likums par Sarkano Krustu. Un otrā daļa — par Sarkanā Krusta īpašumiem, jo tie īpašumi, kas projektā ir parādīti, tie nav visi Latvijas īpašumi. Labākie īpašumi jau ir atsavināti un privatizēti vai pārvērsti citā īpašuma veidā. Un vēl otrs, ir taču tiesas prāva, pat Augstākajā tiesā, par īpašumiem, un man liekas, ka Saeima, neizskatot šo autājumu, nevar to pieņemt, jo Augstākās tiesas lēmumus mēs taču atcelt nevaram. Tāpēc šis likums ir jāatgriež izstrādāšanai, jāsadala divās daļās, un tad tik tiešām tā organizācija strādās, kā tai ir jāstrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka jautājums ap Sarkano Krustu ir tā ieildzis un faktiski sasāpējis jau ilgāku laiku, jo tiešām būtu nepieciešams likums par Sarkano Krustu, bet vienkārši šim likumam ir jābūt ļoti skaidram un saprotamam, un tur nedrīkst būt nekādu aizdomīguma pazīmju. Par šo jautājumu tika debatēts jau arī iepriekšējās Saeimas laikā, un Sociālo un darba lietu komisijai bija speciāls izbraukums uz Sarkanā Krusta mītni, kur tikās ar nodaļu vadītājiem un apsprieda šo sasāpējušo jautājumu. Un tādēļ es gribēju pateikt nedaudz no vēstures, no juridiskā viedokļa. Ar Augstākās tiesas senāta lēmumu šis Sarkanais Krusts nav atzīts par pirmskara Sarkanā Krusta tiesību pārmantotāju. Līdz ar to tos īpašumus, kas šeit ir ierakstīti 8.pantā, Sarkanais Krusts nesaņem mantojumā, bet viņiem Saeima piešķir ar savu lēmumu.

Un tāpēc ir jāizvērtē, cik pamatota ir katra konkrētā objekta nodošana Sarkanajam Krustam. Tajā brīdī, tad, kad notika diskusija par Sarkanā Krusta likumu, tad, protams, deputāti uzskatīja, ka ir nepieciešams, lai Sarkanais Krusts būtu demokrātiska institūcija ar caurspīdīgu uzbūvi un atskaiti pret saviem biedriem, un tādēļ likums par Sarkano Krustu kā tādu būtu nepieciešams. Un pēc tam vēlāk jau otrā gājienā izlemt jautājumu, ko darīt ar īpašumiem un kurus īpašumus nodot un kurus ne. Un, ja mēs paskatāmies pašreiz 8.pantā uzskaitītos īpašumus, tad Labklājības ministrija savā laikā jau bija formulējusi pretenzijas pret vairākiem no tiem. Tā, piemēram, Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 4, tas ir, Latvijas eksperimentāli zinātniskais medicīnas institūts, un vai ir pamats nodot to Sarkanajam Krustam? Jāņa Asara ielā — tā ir māsu skola. Pļaviņās, Krasta ielā, tā ir slimnīca, tas nozīmē, ja pieņems šādā izskatā, tādā gadījumā pašvaldībai būtu jāmaksā Sarkanajam Krustam nomas maksa par slimnīcas izmantošanu, un tādēļ es šajā brīdī gribētu atbalstīt Bojāra kungu, kurš ierosināja sekojošu domu, ka likums būtu dalāms atsevišķi. Sākumā par Sarkano Krustu un pēc tam par Sarkanā Krusta īpašumiem, un arī šīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai skatīt šo jautājumu un pieņemt tieši tādu viedokli, ka likums būtu dalāms divās daļās. Un tādēļ vispareizākais būtu, ja šobrīd Saeimā būtu alternatīvais likums, un tad varētu to atbalstīt, bet šo nu tā gluži nevarētu.

Sēdes vadītājs.

Valdis Ģīlis, Tautas partijas frakcija.

V.Ģīlis

(TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par Sarkanā Krusta likumu, es gribētu uzsvērt to, ka Sarkanais Krusts — tā nav vienkārši sabiedriska organizācija, bet tā ir ļoti īpaša sabiedriska organizācija, kur ir daļa no mūsu valsts aizsardzības spēkiem ārstniecības un sanitārās darbības jomā. Šo faktu netieši apstiprina arī jaunajā likumprojektā minētais fakts, ka kara gadījumā organizācija pāriet bruņoto spēku virspavēlnieka jomā. Šo faktu apstiprina arī tas, ka pirmskara Latvijā organizācijas vadītājs bija ar ģenerāļa pakāpi, tas bija profesors Sniķers. 1938.gadā pieņemtais likums un likumprojekts, ko šobrīd mums piedāvā, ja viņus noliek abus blakus, tad īstenībā ir skaidri redzams, ka ir mainījies likuma gars. Un jau iepriekš runājošo kolēģu minētais uzsvars uz īpašuma formām, uz mazāku akcentu uz paredzēto darbību ir diezgan uzkrītošs. Tātad šobrīd ir mazinājusies šajā likumprojektā spēja Sarkanajam Krustam ietekmēt atbildību par aizsardzības spēju stiprināšanu, par maznodrošināto aprūpi, par donoru kustību, bet uzkrītoši ir palielinājies īpatsvars, kas attiecas uz īpašumiem.

Kā jau minēts, Sociālo un darba lietu komisija viennozīmīgi uzsvēra, ka šīs lietas nevajadzētu apvienot vienā likumā, un piedāvāja izstrādāt alternatīvu likumu, atsevišķi nodalot šo likumu par darbību, par mērķiem, par sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Labklājības ministriju, Finansu ministriju un atsevišķu likumu par īpašumu atdošanu. Aicinu Tautas partijas frakcijas vārdā balsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu iepriekšējiem runātājiem, kas uzsvēra to, ka tā likuma sadaļa, kas reglamentē Sarkanā Krusta kā sabiedriskas organizācijas darbību, ir neizstrādāta, un nepārprotami no tā var secināt vienu, ka šī likuma mērķis nav vis sakārtot Sarkanā Krusta darbību atbilstoši mūsu valsts likumdošanai un sekmēt šīs organizācijas darbību, bet šī likuma mērķis ir atgūt īpašumus. Es tikai gribētu atgādināt vienu diezgan bēdīgu precedentu, kāpēc es aicinātu nesteigties un kāpēc es pievienojos tam, ka mums vajadzētu pieņemt likumu par Sarkano Krustu vispirms un tikai pēc tam rūpīgi diskutēt par īpašumiem. Savā laikā iepriekšējā Saeimā toreizējā Brīvo arodbiedrību savienības vadība, kad diskutēja par īpašumu atdošanu un ievērojami lielu īpašuma atdošanu, svēti zvērēja, ka mēs darīsim visu, lai šie īpašumi, kuros, starp citu, darbojās daudz mākslinieciskās pašdarbības kopas un tā tālāk, ka arī tās varēs darboties tāpat kā līdz šim, un mums šie īpašumi ir vajadzīgi, lai tikai sekmētu arodbiedrības darbību.

Kāda šodien ir situācija? Un es aicinu īpaši vērst uzmanību uz to cienījamos sociāldemokrātus, jo bieži arodbiedrības pēdējā laikā, arodbiedrību vadība, es tieši domāju, ir jūsu politiskie sabiedrotie atsevišķu politisko jautājumu risināšanā. Kāda šodien ir situācija? Pamatā visās tajās ēkās, kuras mēs atdevām arodbiedrībām, ir nevis arodbiedrību organizācija, bet diemžēl ir komercstruktūras, gandrīz tikai un vienīgi komercstruktūras. Tāds pazīstams klubs kā "Vecrīga", kurā darbojas ļoti daudz Latvijā pazīstamu kori, deju kopas, dramatiskie pulciņi un tā tālāk, kuros nodarbojas simtiem un simtiem bērnu, šodien tiek nežēlīgi no šī īpašuma komerciālu interešu dēļ izstumts ārā. Tāpēc es šodien arī aicinu, ievērojot šos bēdīgos precedentus, kādi mūsu valstī ir plaši izplatīti pēc tam, kad īpašumi tiek atdoti, nepieņemt šo likumu un atgriezt to atpakaļ komisijā, lai varētu izskatīt un pieņemt jaunu likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi un Saeima! Kārtējo reizi mēs atgriežamies pie šī likumprojekta. 6.Saeimas laikā likumam bija patiešām divas daļas, kā teica Ģīļa kungs. Bija pirmā daļa par pašu Sarkano Krustu, un otrā daļa bija par īpašumtiesībām. Un piedzīvoja 6.Saeimā diemžēl nelaimīgu likteni, tuvojās vēlēšanas, un likumam bija steidzamība, un, ja es nekļūdos, toreiz pēc apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iniciatīvas šim likumprojektam pagarināja termiņu, un tas netika vairs izskatīts 6.Saeimas laikā. Tā ir pagātne. Šis karstais pīrāgs vai šis karstais kartupelis tika cilāts jau 5.Saeimā, 6.Saeimā, tagad ir 7.Saeima. Un tā ir reālā vēsture. Es arī šoreiz saprotu pašus likuma autorus. 6.Saeimā pamēģināja dot divās daļās, tagad iedod vienā daļā. Tad beigās, man liekas, vienreiz jāpasaka, jā, Latvijai Sarkanais Krusts nav vajadzīgs, un nav vajadzīgs tas pavisam cita iemesla dēļ. Tādēļ, ka tā ir konkurējoša iestāde, kas konkurēs gan ar Ārstu biedrību, gan ar visu šo medicīniskās aprūpes sistēmu, ar Labklājības ministriju. Viņam nav vietas Latvijas modelī, jo patiešām viņš dos maznodrošinātiem cilvēkiem par velti medicīnisko aprūpi. Šī ir galvenā problēma. Un par to mēs arī baidāmies, un tāpēc viņš mums nav vajadzīgs.

Šajā gadījumā es aicinātu — patiešām pirmajā lasījumā mēs viņu varam atbalstīt. Un tad jau nopietni — vai nu komisija domā un gatavo alternatīvu lēmumu, vai gatavo daudzus labojumus. Un ar īpašumiem — jo ilgāk mēs velkam šo īpašumu jautājumu, jo paliek bezcerīgāk. Tas ir tas pats moments, es vēl atceros to, ka 1995.gadā Rīgas domē es biju Sociālo lietu komisijā, tāpat pacēlās jautājums par Sarkanā Krusta slimnīcu. Un tad sākās, nu, kā tad mēs darīsim, ko mēs darīsim?

Un šodien iekšā tur nav nekādas pašvaldību organizācijas tiešā veidā, tās ir kārtējo reizi SIA, ar kurām pašvaldība ir noslēgusi vienošanos. Un tad rodas jautājums: kādus zaudējumus cietīs Rīgas pašvaldība, ja viņa atdos īpašumus Sarkanajam Krustam, kurš veiks šīs pašas funkcijas? Un tādēļ nevajag šajā gadījumā maldināt klausītājus vai arī cienījamos deputātus, nu, nav tā, cienījamie kungi. Ir vienreiz šī problēma vai nu mums jārisina, vai es nezinu... Bet ir cita lieta, ka tas atkal būs starptautisks skandāls, no kā mēs baidāmies. Bija atbraucis no Starptautiskā Sarkanā Krusta vadītājs Latvijā, toreiz visa mūsu vadība bučojās no visām partijām un teica, kā mēs mīlam Sarkano Krustu. Tad, kad jābrauc uz ārzemēm uz Sarkanā Krusta rēķina vai atkal kad būs palīdzība Latvijai vajadzīga, tad griezīsieties pie Starptautiskā Sarkanā Krusta — dodiet mums palīdzību. Nu tā amorālā politika mums jau visur ir, un turpināt varam, ja mēs gribam, bet varbūt beidzot kaut ko darīsim?

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC) . Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja. Tajā komisijas sēdē šādi argumenti, kas tika izteikti sēdē, neizskanēja. Pie tam ņemot vērā, ka Juridiskā komisija jau savulaik bija iesniegusi atsevišķu likumu par īpašumu atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam. Tajā pašā laikā, protams, komisijā bija informācija par iepriekšējās Saeimas Juridiskās komisijas darbu pie šī likumprojekta, kurš arī nekādā veidā nesaņēma iepriekšējās Saeimas akceptu. Tādā veidā veidojas it kā paradoksāla situācija — mēs nevaram un nesaņemam šodien Saeimas atbalstu par šo likumprojektu, tajā pašā laikā iepriekšējās Juridiskās komisijas piedāvājumi arī nav bijuši akceptēti. Tad faktiski es kā atsevišķs deputāts varu piedāvāt tikai vienu — atgriezt atpakaļ likumprojektu komisijās, sadalīt to divos likumprojektos un atkārtoti skatīt Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Bet mums šobrīd ir jālemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Latvijas Sarkanā Krusta likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 28, atturas — 23. Likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Sandras Meliņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.1127. Juridiskā komisija izskatīja Latvijas Tieslietu ministrijas iesniegto priekšlikumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, uzklausīja Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta viedokli un atbalsta priekšlikumu pēc divu gadu pārbaudes termiņa apstiprināt Sandru Meliņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Sandru Meliņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts — par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" otrajam lasījumam līdz 1999.gada 13.decembrim" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts — "Par deputātes Kristiānas Lībanes atsaukšanu no Latvijas Nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāva . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 4, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Latvijas Nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vairāki paziņojumi. Aija Poča.

A.Poča

(LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, lūdzu uz īsu sēdi tūlīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs.

Andris Bērziņš.

A.Bērziņš

(JP). Bērnu tiesību apakškomisiju lūdzu sanākt kopā pēc minūtēm piecām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Atgādinu jums, kolēģi, ka tūlīt pēc sēdes slēgšanas uzklausīsim ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbildi uz deputātu grupas jautājumu "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā". Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Ilmārs Geige, Edgars Zalāns, Juris Dalbiņš, Kārlis Greiškalns, Andris Bērziņš, Dzintars Kudums, Ģirts Valdis Kristovskis, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 7.oktobra sēde ir slēgta.

 

 

 

 

 

Sēdes vadītājs.

Tagad uzklausīsim ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbildi uz jautājumu "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā". Tā kā ir iesniegta rakstiska atbilde, jūsu rīcībā divas minūtes.

I.Bērziņš

(ārlietu ministrs). Atbildē manā uztverē ir pilnīgi atbildēts uz deputātu konkrēto jautājumu. Tā ir konkrēta atbilde. Šajā gadījumā šeit nav strīds par līgumu, šeit ir uzdots jautājums par to, kādā veidā delegācija ir veidota, kā tā ir darbojusies. Atbilde ir pilnīga, man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs.

Vai jautājuma uzdevējiem ir papildjautājumi? Jautājumu nav. Atbilde ir uzklausīta. Paldies!