Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra sēdē

ĀM: Par Latvijas un Gruzijas līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem

11.septembrī valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem”.

Projekts paredz bezvīzu ceļošanu Latvijas un Gruzijas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem līdz 90 dienām pusgadā otras līgumslēdzējas puses teritorijā.

Latvijas un Gruzijas valdības līguma par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem noslēgšana veicinās Latvijas un Gruzijas divpusējo attiecību tālāku attīstību.

Kaut arī tās jau šobrīd ir intensīvas un sekmīgas, jo īpaši politiskajā līmenī, joprojām ir iespējama attīstība ekonomikā, izglītībā un kultūrā.

Bezvīzu ceļošana Latvijas un Gruzijas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem atvieglos komunikācijas iespējas un sadarbību starp valstu resoriem un institūcijām, sniedzot papildu stimulu sadarbībai.

Līguma noslēgšana ir atbildes solis Gruzijas valdības pērnā gada lēmumam vienpusēji noteikt bezvīzu ceļošanu ES, tai skaitā arī Latvijas pilsoņiem līdz 90 dienām pusgada laikā ieceļot Gruzijā.

Tas stāsies spēkā vienlaikus ar Latvijas valdības un Gruzijas valdības līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Latvijas un Kirgizstānas vienošanos par ekonomisko sadarbību

11.septembrī Ministru kabinetā tika akceptēts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgums. Interesi attīstīt ekonomiskos kontaktus ar Latviju ir paudusi gan Kirgizstānas puse, gan atbalstu izteikusi arī Ārlietu ministrija, kas ierosināja izvērtēt nepieciešamību noslēgt ekonomiskās sadarbības līgumu.

Neskatoties uz to, ka Latvijas un Kirgizstānas attiecības tiek regulētas Eiropas Savienības līmenī, Latvija ir ieinteresēta divpusēja ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līguma noslēgšanā ar Kirgizstānu, kas pavērtu plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī savstarpējās sadarbības aktivizēšanai. Šis līgums aptvers sadarbību tādās jomās kā rūpniecība, zinātne, tehnoloģijas un inovācijas, investīciju politika, transports, tranzīts, tūrisms, enerģētika, statistika u.c., kā arī veicinās Latvijas Republikas ekonomiskās sadarbības turpmāku attīstību ar Kirgizstānas Republiku.

Lai nodrošinātu sekmīgu līguma īstenošanu, tā ietvaros tiks izveidota Latvijas Republikas un Kirgizstānas Republikas starpvaldību komisija ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos.

Plānots, ka līgums tiks parakstīts Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Kalvīša oficiālās vizītes Kirgizstānas Republikā 2007.gada 13. un 14.septembrī laikā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi

Lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, sociālās garantijas saistībā ar veselības un cita veida apdrošināšanu, kā arī lai novērstu neskaidrības atsevišķu tiesību normu piemērošanā, valdība 11.septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.

Ministru kabineta noteikumos definēts ar nodokļiem neapliekamais dienas naudas apmērs gadījumos, ja darbinieka pastāvīgā darbavieta ir ārvalstīs un šis darbinieks tiek komandēts uz apdzīvotu vietu šajā ārvalstī.

Šādā gadījumā precizētā definīcija paredz – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama tā izdevumu daļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumiem veicamas par to izdevumu daļu, kas pārsniedz šajos noteikumos noteikto dienas naudas apmēru komandējumiem attiecīgajā ārvalstī.

Noteikumi papildināti ar komandējuma laikā atlīdzināmo izdevumu sarakstu – izdevumi, kas saistīti ar autostāvvietu un iebraukšanu teritorijās, kur ir noteiktas maksas par transportlīdzekļu iebraukšanu, dalības maksas izdevumi, kas saistīti ar apmaksātu dalību pasākumos.

Noteikumos arīdzan pārskatīts dienas naudas apmērs:

• vairākām ārvalstīm palielināts 2–10 latu robežās, piemēram, Andorai – par 2 eiro, Bosnijai un Hercegovinai – par 5 latiem, Kiprai – par 5 latiem;

• Austrālijā un Jaunzēlandē palielināts divas reizes – attiecīgi no 20 līdz 40 un no 33 līdz 65 latiem;

• Maskavā un Sanktpēterburgā palielināts no 25 līdz 40 latiem.

Ar grozījumiem noteikumos ir pārskatītas viesnīcu maksas normas – Ukrainā aptuveni 1,5 reizes, Turcijā 2 reizes, Afganistānā, Ēģiptē, Marokā un Tunisijā aptuveni 2,8 reizes un sasniedz no 160 līdz 230 eiro, Lielbritānijā viesnīcas maksas norma palielināta no 155 līdz 280 mārciņām.

Tāpat noteikumos ir iekļauta jauna tiesību norma, kas ļauj apmaksāt ceļa izdevumus gadījumos, kad darbinieks saskaņā ar rakstisku institūcijas vadītāja atļauju pēc komandējumam noteiktā laika paliek komandējuma vietā vai dodas uz komandējuma vietu pirms noteiktā laika (piemēram, pavada komandējuma vietā atpūtas, svētku dienas vai atvaļinājumu).

Izmaiņas noteikumos izstrādātas, Finanšu ministrijai sadarbojoties ar Valsts ieņēmu dienestu un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Noteikumu projekts izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem Robežsardzes likumā

Ministru kabinets 11.septembrī izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Robežsardzes likumā, kas paredz Valsts robežsardzei tiesības veikt ūdenssatiksmes kontroli ostu akvatorijās un robežakvatorijās.

Grozījumi nepieciešami, jo Ministru kabineta 2005.gada 1.marta noteikumi Nr.158 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” nosaka, ka ūdens satiksmi atbilstoši savai kompetencei uzrauga policija, Valsts vides dienests un Valsts robežsardze (ostu akvatorijās un robežakvatorijās), taču Robežsardzes likumā nav paredzēts, ka Valsts robežsardzes uzdevums ir veikt ūdenssatiksmes uzraudzību.

Grozījumi paredz, ka robežsardzei būs tiesības uzraudzīt iekšējo ūdeņu satiksmes noteikumu ievērošanu jūras ostās, kurās ir noteiktas valsts robežas šķērsošanas vietas, un iekšējos ūdeņos, pa kuriem saskaņā ar Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts sauszemes robeža.

Pēc likuma stāšanās spēkā robežsargiem būs tiesības pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus visām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos un normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas pierobežas režīmu un pierobežas joslas režīmu, kā arī apturēt atpūtas kuģus vai mazizmēra kuģošanas līdzekļus un veikt pārbaudi, ja būs pamats uzskatīt, ka vadītājs ir pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.

Tāpat robežsargi varēs atstādināt no atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadīšanas personu, ja būs pamats uzskatīt, ka tā ir alkoholisko, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē vai kurai nav dokumentu, kas apliecina atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrāciju vai attiecīgā atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības.

Robežsargi būs tiesīgi nogādāt atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli tuvākajā piestātnē vai tuvākajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā, ja būs konstatēts, ka atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi, un ja uz atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa nebūs citas personas, kas ir tiesīga to vadīt.

Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2007.gada 1.oktobrī. Tos vēl jāapstiprina Saeimai.

IeM: Par mobilo tālruņu zādzību ierobežošanu

Ministru kabinets 11.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par zudušu elektronisko sakaru galiekārtu centralizētas datubāzes veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu, kā arī šādu galiekārtu izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu”.

Noteikumu mērķis ir ierobežot mobilo telefonu zādzības, kā arī novērst nozaudētu un zagtu mobilo tālruņu izplatību un lietošanu elektronisko sakaru tīklos.

Projekts nosaka kārtību, kādā tiek iesniegts pieteikums galiekārtas izmantošanas iespējas pārtraukšanai vai atjaunošanai, kārtību un termiņus, kādā elektronisko sakaru komersants iekļauj informāciju par īpašniekam zudušu galiekārtu centralizētajā datubāzē, kā arī kārtību un termiņus, kādā elektronisko sakaru komersants nodrošina īpašniekam zudušas galiekārtas izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu savā elektronisko sakaru tīklā.

Projekts paredz līdz 2008.gada 1.janvārim izveidot centralizētu datubāzi, kurā tiks iekļauta informācija par nolaupītām, pazaudētām vai citādi pret savu gribu no īpašnieka varas izgājušām galiekārtām. Datubāzes izveidi un uzturēšanu, informācijas pieejamību izmeklēšanas iestādēm un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tiešsaistes režīmā bez maksas, kā arī centralizētajā datubāzē iekļauto īpašniekam zudušu galiekārtu identifikatoru publiskošanu, noslēdzot savstarpēju līgumu, nodrošinās elektronisko sakaru komersanti.

Šie Ministru kabineta noteikumi ir viens no normatīvajiem aktiem, kuru mērķis ir novērst zagtu mobilo tālruņu izmantošanu. Jau iepriekš pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas tika veikti grozījumi Elektronisko sakaru likumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka sodu par zagtu mobilo tālruņu atbloķēšanu. Ar šiem grozījumiem iecerēts panākt, ka zagtus mobilos tālruņus nebūs iespējams izmantot nevienā no mobilo sakaru tīkliem, tādējādi padarot tālruņu zādzības un laupīšanas bezjēdzīgas un samazinot noziedzību šajā jomā.

Projektu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Satiksmes ministrijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, Drošības policijas, SIA “Latvijas Mobilais telefons”, SIA “Tele 2” un SIA “BITE Latvija”.

IeM: Par prasībām civilās aizsardzības kursa saturam mācību iestādēs

Ministru kabinets 11.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam izglītības iestādēs un nodarbināto apmācības saturam”.

Noteikumi nosaka minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam, kas var būt par pamatu izglītības programmu izstrādei, lai ieviestu mācību priekšmetu par civilo aizsardzību.

Projektā paredzēts, ka apmācības procesā aplūkos jautājumus par valsts civilās aizsardzības sistēmu, tās tiesisko regulējumu, iespējamām dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, rīcību katastrofu gadījumā, individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem, evakuācijas pasākumiem u.c.

Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam izglītojamajiem un studējošajiem noteiktas, ņemot vērā apgūstamo jautājumu specifiku, sarežģītības pakāpi un materiāla apgūšanas spējas.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pieaug dabas un cilvēka izraisīto katastrofu skaits, normatīvā akta ieviešana veicinās iedzīvotāju sagatavotību un prasmi atbilstoši rīkoties katastrofu gadījumā, kas paaugstinās sabiedrības drošības līmeni.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

11.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 24.maija noteikumos Nr.351 “Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu””.

Sakarā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2007.gada 1.janvārī apstiprinātie grozījumi papildina minētos noteikumus ar Rumānijas un Bulgārijas vispārējās aprūpes māsas profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un dokumentus, ar kuriem šādi nosaukumi ir apliecināti.

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūtos vispārējās aprūpes māsas profesionālos nosaukumus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Bulgārijā un Rumānijā iegūtās vispārējās aprūpes māsas izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā var atvieglot personām pieeju Latvijas darba tirgum, jo, izpildot visas prasības, lai saņemtu darba atļauju, personas potenciālajam darba devējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa