Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 7. oktobra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Gribētu atzīmēt, ka šodien pats svarīgākais jautājums bija budžeta un visu ar to saistīto likumu nodošana komisijām. Šajā jautājumā izvērtās arī nelielas debates, bet Saeima to izdarīja. Jāpiemin, ka debatēs izskanēja arī doma par to, kāpēc budžetu nevajadzētu pieņemt. Viens no iebildumiem bija, ka gadījumā, ja tautas nobalsošanā par Pensiju likumu tiks noraidīts Saeimas pieņemtais likums, būs nepieciešami grozījumi, un līdz ar to šo budžetu nevarētu pieņemt un skatīt tālāk. Jebkurā gadījumā šeit pastāv zināma pretruna — Satversmē ir ierakstīts, ka tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un ar to saistītos likumus. Pensiju likums formāli nav tāds, taču reāli tas vistiešākajā mērā ietekmē budžeta pieņemšanu un nākamā gada darbu visā Latvijas valstī.

Vēl gribu pieminēt koalīcijas partiju iniciatīvu — mēs gribam atrisināt šo jautājumu ātrāk, nekā to paredz esošā procedūra, vilcinoties līdz decembrim. Tāpēc koalīcijas partijas nāca ar iniciatīvu piedāvāt opozīcijai sadarbību — uzklausīt tās priekšlikumus par Pensiju likuma grozījumiem. Savus priekšlikumus mēs jau esam izstrādājuši, tie ir apstiprināti arī komisijā, un es ļoti ceru, ka arī opozīcija iekļausies šajā konstruktīvajā darbā.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija)

: Tā kā man atvēlētais laiks nav pārāk garš, tad pavisam īsi par trim lietām. Pirmkārt, mana kolēģa A.Požarnova minētais valsts budžeta projekts nākamajam gadam un to pavadošā likumprojekta pakete. Protams, ka pozīcijai priecīgs, opozīcijai varbūt ne tik ļoti, bet visām frakcijām un partijām ļoti nozīmīgs notikums katru gadu ir tad, kad valdība atnesusi uz Saeimu budžeta projektu un parlaments ķeras pie tā apspriešanas. Pozīcijas mērķis laika ziņā ir panākt budžeta pieņemšanu līdz šī gada decembra sākumam vai, vēlākais, — decembra vidum. Neatkarīgi no tā, kādi šķēršļi tam tiks likti ceļā, jo, kā zināms, katrs mēnesis jaunajā gadā, kas tiek nostrādāts ar vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta, ir reālos un nepatīkamos ciparos mērāms aizkavējums valsts ekonomiskajā attīstībā. Tā kā ir izstrādāts grafiks, mēs pie tā turēsimies un nodrošināsim to, lai valsts sāktu jauno gadu, gadsimtu un gadu tūkstoti ar tam atbilstošu budžetu.

Nākamais, ko gribētu minēt un kas bija tieši "Latvijas ceļa" iniciatīva, bija izskatīšanai Saeimas komisijās nodotie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas saistīti ar bērnu un nepilngadīgo kā cietušo kriminālprocesuālo aizstāvību. Bija mēģinājumi to interpretēt kā kārtējo iniciatīvu tieši pedofilijas skandāla sakarā, taču, iedziļinoties mūsu izstrādātajos grozījumos pamatīgāk, ir skaidrs, ka šeit nav runa tikai par pedofiliju, bet par jebkuru vardarbību pret nepilngadīgu bērnu. Un to, kā izmeklētāji un kvalificēti juristi var bērnus aizstāvēt tajā ļoti nepatīkamajā procesā, kad viņiem kā cietušajiem jādod liecības, un dažkārt viņi pat tiek konfrontēti ar noziedzniekiem.

Un visbeidzot — trešais, arī mana kolēģa jau pieminētais koalīcijas frakciju aicinājums opozīcijai sēsties pie sarunu galda un izstrādāt vienotu kompromisa risinājumu, es uzsveru — kompromisa, jo mēs esam gatavi uz kompromisu pensiju jautājumā. Šobrīd deficīts sociālajā budžetā pieaug ar katru dienu, un neviena partija nenoliedz, ka kaut kas jādara. Pagaidām no opozīcijas mēs esam dzirdējuši tikai to, pret ko viņi ir. Jā, tas ir opozīcijas darbs — stāstīt visiem, pret ko viņi ir. Mēs gribētu arī dzirdēt, par ko viņi ir, un nonākt pie plaša mēroga politiska izlīguma. Mēs ceram, ka tas ir iespējams, netērējot šo miljonu latu, ko prasīs referendums, jo galu galā šis miljons pensionāriem lieti noderētu. Es ļoti ceru uz veiksmīgu Saeimas darbu un konstruktīvu sadarbību ar opozīciju.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Es nedaudz citādā aspektā pastāstīšu par to, kas sagaidīs Latvijas iedzīvotājus, ja Saeimā tiks pieņemts šis budžets. Diemžēl gan pozīcijas, gan arī opozīcijas pārstāvji pārsvarā runā par deficītu, par skaitļiem un prasībām, bet par cilvēkiem un Latvijas iedzīvotājiem, par to, kādi rezultāti un kādas problēmas viņus varētu sagaidīt pēc šī budžeta pieņemšanas, mēs nerunājam. Tādēļ — ko grib panākt valdība ar šī budžeta pieņemšanu? Pirmkārt, tas būtu grūdiens tautsaimniecības attīstībai, otrkārt, radikāls nodokļu iekasēšanas nodrošinājums, treškārt, starptautiski atzītu valstu ekonomiskā politika. Ko valdība saprot ar grūdienu tautsaimniecības attīstībai? Tās ir izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī, un tās pat ir vērtējamas pozitīvi, jo samazinās nekustamā īpašuma nodoklis no 4% līdz 1,5% no nekustamā īpašuma bilances vai inventarizācijas vērtības.

Bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka pašreiz budžetā nav iestrādāta summa, kas būtu nepieciešama, lai veiktu īpašuma kadastrālo novērtēšanu. Iespējams, ka to veiks 2001. gadā, bet valdība nedod atbildi uz jautājumu — vai tad, kad tiks veikta šī kadastrālā novērtēšana, īpašuma nodoklis tiks pārrēķināts?

Nākamais likums ir sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Jā, skandina to, ka šo iemaksu summa samazināsies par 1%, bet jāņem vērā, ka palielināsies obligāto sociālo apdrošināšanu objekti. Visi pārskaitījumi pensiju fondos, kur darba devēji maksā par saviem darba ņēmējiem, kā arī veselības un dzīvības apdrošināšanas maksājumi tagad būs sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekti. Tātad šeit varam runāt par to, kā mainīsies apdrošināšanas tirgus un kādā veidā šīs izmaiņas ietekmēs Latvijas makroekonomisko attīstību. Diemžēl, ja runājam par grūdienu tautsaimniecības attīstībai, budžetā pagaidām nav paredzēts pietiekams finansējums mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta programmām, kā arī nav redzams, vai un cik līdzekļu tiks iedalīti tam, lai atbalstītu konkurētspējīgu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu — augstas tehnikas, programmēšanu, informātiku un zinātņu ietilpīgās nozares saistībā ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Ja runājam par radikāliem nodokļu iekasēšanas uzlabojumiem, tad tas, ka Valsts ieņēmumu dienestam tiek samazināts finansējums, bet piešķirta papildu atbildība, piemēram, pārņemt akcizēto preču pārvaldes funkcijas, neliecina par to, ka šāds uzlabojums reāli notiks. Un, ja jau mēs runājam par starptautiski atzītu valsts ekonomisko politiku, tad es drīzāk gribētu teikt, ka tā ir starptautisko finansu institūciju atzīta ekonomiskā politika, jo jāsaprot, ka šīs iestādes nav labdarības iestādes, bet ka tās vēlas atgūt ieguldītos līdzekļus, pie tam ar procentiem.

Un pēdējais — jā, opozīcijas partijas atsaukušās uz pozīcijas partiju vēlmi uzsākt dialogu, bet gribu vēlreiz atgādināt, ka pozīcijas partijas ir finansiāli un morāli atbildīgas par to, kas pašreiz noticis ar Pensiju likuma grozījumiem. Šis dialogs bija jāuzsāk tad, kad opozīcijas partijas to aicināja darīt — pirms šie Pensiju likuma grozījumi vispār tika pieņemti.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Pirmkārt, paldies, ka jūs bijāt atsaucīgi un neatbalstījāt, mūsuprāt, amorālus grozījumus Pensiju likumā. Mēs, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti uzskatām, ka kādam no valdības jānes politiska atbildība par pensionāru nervu bojāšanu un par tiem 190 000 latu, kas tika izlietoti parakstu vākšanai. Tieši tāpēc mēs izteicām neuzticību labklājības ministram R.Jurdža kungam — lai netērētu lielus līdzekļus — apmēram vienu miljonu latu — referenduma organizēšanai.

Lai nesaņemtu tautas neuzticības punktus, valdošās partijas mums iesniedza aicinājumu kopā meklēt konstruktīvu risinājumu. Mēs būtu ar mieru, ja valdošās partijas publiski atzītu savu politisko kļūdu un bezatbildību Pensiju likuma grozījumu iesniegšanā un ja jaunie grozījumi patiešām būtiski būtu vērsti cilvēku labā. Pretējā gadījumā tos atbalstīt nevar.

Otrkārt, gribu jums paziņot, ka mūsu frakcija iesniedza grozījumus likumā "Par svētku un atceres dienām", kas paredz atcelt 16. martu, jo mums jau ir Lāčplēša diena, un atjaunot 8. martu — Starptautisko sieviešu dienu. Ja Latvijā būs divas dienas, kad mēs godināsim mūsu sievietes — Mātes diena un Sieviešu diena, mūsu dzīve no tā kļūs tikai skaistāka.

Un pēdējais. Saeimas plenārsēde šodien izskatīja 2000. gada budžeta likumprojektu. Mēs uzskatām, ka šis likumprojekts ir spilgti labējais un asociāls. Prioritāte tajā dota armijai, ceļiem un citiem jautājumiem, bet tikai ne cilvēkiem. Valdošā koalīcija atteikusies no agrāk solītās algas paaugstināšanas skolotājiem, bet, kā jums zināms, pēdējo reizi skolotājiem algas palielināja 1996. gadā par 3–4 latiem. No tiem laikiem inflācija bijusi ap 30%, un tātad reāla pirktspēja skolotājiem samazinājusies. Mēs uzskatām, ka nabadzīgs un apspiests skolotājs nevar labi mācīt bērnus. Bet doma par skolotāju — tā ir doma par nākotni, tāpēc šis budžeta projekts mums nav pieņemams.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Vispirms gribu pateikties visiem tiem, kas parakstījās par referenduma ierosināšanas ideju, un tie bija ļoti, ļoti daudzi Latvijas Republikas pilsoņi. Mēs tiešām nebijām cerējuši sasniegt tik labus rezultātus jau pirmajā kampaņā.

Mana pārliecība ir tāda, ka referendums būs, jo valdības partijas nopietni negrasās piekāpties opozīcijas prasībām. Opozīcija kopā ar arodbiedrībām lems par to, kāda būs mūsu kopīgā nostāja, un nekādas atsevišķas sarunas vai vienošanās ar valdības partijām nebūs. Galvenais — ja iespējams kāds nopietns kompromiss, tad tam jābūt tādam, lai katrs cilvēks saprastu, ka valdība nopietni piekāpjas un referendums vairs nav vajadzīgs. Ja šāda nopietna piekāpšanās no valdības puses būs, tad, neapšaubāmi, būs arī kompromiss, bet diemžēl es tam neticu.

Gribētu pateikt pašu galveno — manuprāt, šajā budžeta projektā nav skartas pašas priviliģētākās sabiedrības daļas intereses. Arī Pensiju likumā pensiju sistēmas glābšana tiek paredzēta uz pensionāru rēķina, netiek runāts par progresīvo ienākuma nodokli. Runājot par Eiropas Savienību, mēs uzreiz atzīstam 62 gadu vecumu. Jā, tas Eiropas Savienībai pensijas vecumam nav nekas, bet, kad mēs runājam par progresīvo ienākuma nodokli, tad atsevišķa neliela slāņa intereses tiek pretstatītas visas sabiedrības interesēm.

Sociāldemokrāti savulaik ierosināja arī šo 14 000 latu griestu atcelšanu, no kuriem iekasē sociālo nodokli. Diemžēl valdības partijas to neuzklausīja un arī tagad uzskata, ka, paceļot šos griestus no 14 000 līdz 15 000 latu, problēma būs atrisināta. Bet šajā virzienā, pēc arodbiedrību un ekonomikas institūta ekspertu atziņām, varētu iegūt vismaz 15–20 miljonus latu.

Tāpat valdība aizvien uzskata, ka tūkstoš latu mēnesī valsts un pašvaldību iestāžu vai uzņēmumu vadītājiem būtu tāds pieticīgs atalgojums un ka viņi varētu saņemt arī vairāk. Mēs uzksatām, ka vairāk par Valsts prezidenta atalgojumu valsts un pašvaldību ierēdnim vai uzņēmuma vadītājam nav nepieciešams, jo, galu galā, jāskatās arī uz to, kāds dzīves līmenis ir sabiedrībā kopumā.

Valdības partijām neapšaubāmi nepieciešams virzīt jaunus priekšlikumus, jo tie, ko viņi piedāvā pašreiz, nav slikti un uzlabos stāvokli, bet tikai pavisam nedaudz, jo, piemēram, viņu iesniegtais priekšlikums attiecas uz 13 tūkstošiem strādājošo pensionāru, nevis uz 645 tūkstošiem. Un arī citi priekšlikumi mums ir nepieņemami.

Saeimas preses dienests