Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra sēdē

FM: Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē

Eiropas Savienības prezidējošās valsts Portugāles pilsētā Porto 14. un 15.septembrī norisināsies ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) neformālā sanāksme un Eiropas–Vidusjūras valstu (Euro–Med) finanšu ministru sanāksme, kurā Latviju pārstāv mūsu valsts delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā.

Neformālās ECOFIN sanāksmes darba kārtība:

• Ekonomiskā situācija un finanšu stabilitāte Eiropas Savienībā

• Diskusijas par Starptautiskā valūtas fonda balsstiesībām un kvotām

• Valsts finanšu kvalitāte – valsts administrācijas efektivitāte

• Pasākumi finanšu stabilitātes nodrošināšanai Eiropas Savienībā

• Klīrings un vērtspapīru norēķinu darījumi

• Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektora ievēlēšanas process

• Euro–Med un ECOFIN ministru sanāksmes priekšsēdētāja secinājumi

Pozīciju, ko Latvijas delegācija paudīs sanāksmē, Ministru kabinets apstiprināja otrdien, 11.septembrī, izskatot FM sagatavoto informatīvo ziņojumu.

Valsts finanšu kvalitāte – valsts administrācijas efektivitāte

ECOFIN neformālās sanāksmes ietvaros notiks diskusijas par valsts finanšu institucionālajiem aspektiem, īpašu uzmanību pievēršot efektīvas valsts administrācijas nozīmei ne tikai no valsts izdevumu kontroles aspekta, bet arī tās ietekmei uz konkurētspēju kopumā. Tiek plānots iezīmēt turpmāk veicamās aktivitātes saistībā ar valsts sektora rezultativitātes mērīšanas pasākumiem, kā arī analizēt valsts administrācijas reformu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību. Tiks pārrunātas arī dalībvalstu iniciatīvas valsts pārvaldes modernizācijas jomā. Paredzētas Pasaules bankas un Austrijas finanšu ministra prezentācijas par šo jautājumu.

Diskusijas balstīsies uz Eiropas Komisijas (EK) un Ekonomiskās politikas komitejas sagatavoto ziņojumu “Iniciatīvas, lai uzlabotu valsts tēriņu efektivitāti un rezultativitāti: valsts pārvaldes modernizācija”.

Ziņojumā tiek norādīts, ka jautājumi, kas skar valsts budžeta efektivitāti un rezultativitāti, kļūst aizvien aktuālāki. Jau Vācijas prezidentūras laikā tika uzsvērts, ka lielāka valsts finanšu kvalitāte ir būtiska, un aicināja EPC un Komisiju turpināt valsts finanšu efektivitātes un rezultativitātes analīzi un izvērtēšanu. Portugāles prezidentūra īpašu uzmanību velta publiskās pārvaldes modernizācijas jautājumiem, kas ir būtiski, arī runājot par valsts finanšu kvalitāti.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta ziņojumā paustās iniciatīvas.

Pasākumi finanšu stabilitātes nodrošināšanai Eiropas Savienībā

Pamatojoties uz ECOFIN 2006.gada 9.septembra neformālās sanāksmes lēmumu, tika izveidota augsta līmeņa finanšu krīžu vadības darba grupa, kas analizē iespējas, kā izstrādāt lēmumu pieņemšanas vispārējos principus un procedūras pārrobežu finanšu krīžu vadīšanā, veido politikas instrumentu “komplektu” krīžu risināšanai, pamatojoties uz pieņemtajām koncepcijām, kā arī pēta iespējamos finanšu stabilitātes pasākumu modeļus un to funkcionēšanu.

Galvenās rekomendācijas pārrobežu krīžu vadības uzlabošanai ir paplašināt esošo uz brīvprātības principiem balstīto 2005.gada ES Saprašanās memorandu par sadarbību krīzes situācijās, iekļaujot šādas papildu sadaļas:

1) vienoti principi pārrobežu krīžu situāciju vadīšanai;

2) vienots analītiskais ietvars sistēmas krīžu novērtēšanai;

3) vienoti principi attiecībā uz krīzes pārvarēšanu saistīto izdevumu sadali; turklāt šim paplašinātajam Saprašanās memorandam jābūt apstiprinātam augstā politiskā līmenī.

Ņemot vērā lomu sadalījumu starp dalībvalstu krīžu vadības shēmām, Komisija tiek aicināta izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu nepilnības pašreizējā kārtībā un veicinātu efektīvu sadarbības mehānismu.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta Darba grupas rekomendācijas pārrobežu krīžu vadības uzlabošanai ES.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Ministru kabineta protokollēmuma izpildi

11.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK protokollēmuma projektu “Par MK 2006.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma (prot.Nr.9 32§) “Rīkojuma projekts “Par finansējumu zinātniskās darbības attīstībai universitātēs 2006.gadā”” izpildi”.

2006.gada 14.februāra Ministru kabineta sēdē IZM tika uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK politikas plānošanas dokumenta projektu, lai turpmāk noteiktu zinātniskās darbības attīstībai augstākajās mācību iestādēs paredzētā finansējuma sadalījuma kritērijus un izlietojuma mērķus.

IZM norāda, ka zinātniskās darbības attīstībai augstākajās mācību iestādēs paredzētā finansējuma sadalījuma kritērijus un izlietojuma mērķus nosaka Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, kas veidoti, ņemot vērā Augstskolu likumā noteikto studiju un pētniecības darba nedalāmību un to, ka zinātniskā pētniecība ir ikvienas augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa, kuras mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

Apstiprinātais Ministru kabineta protokollēmuma projekts nosaka, ka MK uzdotais uzdevums IZM ir zaudējis aktualitāti.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru

11.septembrī Ministru kabineta sēdē par Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru tika apstiprināts profesors, līdzšinējais akadēmijas prorektors Aleksejs Naumovs, kurš stājas amatā līdzšinējā rektora Jāņa Oša vietā.

A.Naumovu rektora amatā ievēlēja Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme šā gada 28. jūnijā.

Kultūras ministre Helēna Demakova norāda, ka “par būtisku nākotnes darbības virzienu Mākslas akadēmijai jāattīsta radošās industrijas, kur, no vienas puses, ir māksla tās fundamentālajā un klasiskajā izpratnē, bet, no otras puses, – radošā pieeja, kas nodrošina mākslas produktu radīšanu, kuriem piemīt pievienotā vērtība ar ekonomisko potenciālu”. Ministre pauž gandarījumu par A.Naumova ievēlēšanu rektora amatā, jo profesoram piemīt izpratne par abām šīm pusēm, kā arī visas profesionālās iemaņas un ambīcijas šo vīziju īstenošanai praksē.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Lai izskaustu gadījumus, kad cilvēki deklarē augstus ienākumus un pēc bērna kopšanas pabalsta vai pēc sociālās apdrošināšanas pakalpojuma saņemšanas tos precizē uz mazākiem, Labklājības ministrija (LM) piedāvā likumā noteikt, ka ienākumus un sociālas iemaksas ar retiem izņēmumiem var precizēt tikai par iepriekšējo mēnesi. To un virkni citu jauninājumu paredz 11.septembrī valdībā apstiprinātie LM izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Par šiem likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Patlaban likums “Par nodokļiem un nodevām” ļauj veikt precizējumus par laiku līdz trim gadiem. Samazinot šo laiku līdz vienam mēnesim, ievērojami mazināsies iespējas norādīt patiesībai neatbilstošus ienākumus un saņemt lielākas sociālās garantijas, nekā to pieļautu patiesās sociālās iemaksas.

Likumprojekts paredz, ka ziņas par cilvēku pieņemšanu un atbrīvošanu no darba Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāsniedz divas reizes mēnesī, nevis vienu, kā tas ir šobrīd.

LM izstrādātie grozījumi tāpat paredz no valsts budžeta apdrošināt vecākus maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu laikā invaliditātes riskam. Savukārt par tēviem, kas saņem paternitātes pabalstu, no valsts budžeta plānotas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba un invaliditātes gadījumiem, kā arī pensiju apdrošināšanai.

Šie jauninājumi plānoti no 2009.gada 1.janvāra.

Patlaban valsts budžets maternitātes pabalsta un bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem nodrošina sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumiem un pensiju apdrošināšanu. Apdrošināšana invaliditātes riskam šo pabalstu saņēmējiem patlaban netiek veikta.

Likumprojektā iekļautie grozījumi paredz arī citas normas, piemēram, lai atvieglotu nodokļu maksātājiem noteiktos pienākumus, Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības labot atrastās kļūdas darba devēju sniegtajā informācijā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par grozījumiem kadastrālās vērtēšanas noteikumos

Ministru kabinets 11.septembrī pieņēma grozījumus kadastrālās vērtēšanas noteikumos, kuru mērķis ir precizēt kārtību, kādā nosaka un maina ēkas tipu, kā arī to, kādā veidā ēku tipu klasifikāciju savieto ar ēku galvenā lietošanas veida klasifikāciju.

Grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota starpinstitūciju darba grupa būvju kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveidošanai, kurā piedalījās Centrālās statistikas pārvaldes, Ekonomikas un Finanšu ministriju, kā arī Valsts zemes dienesta (VZD) pārstāvji.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, ar grozījumiem paredzēts apvienot tos ēku tipus, kuriem nav būtisku vērtību atšķirību, un atbilstošo ēku skaits nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir salīdzinoši neliels. Piemēram, no 2008.gada 1.janvāra tirdzniecības, atsevišķi novietotas veikalu un aptieku ēkas, automobiļu kopējās lietošanas degvielas uzpildes staciju ēkas un azartspēļu ēkas būs apvienotas zem viena tipa nosaukuma – tirdzniecības ēkas, vai arī – sporta ēkas un piepūšamās angāra tipa sporta ēkas būs apvienotas zem tipa – sporta ēkas.

No noteikumiem tiek izslēgts nosacījums, ka VZD pēc kadastra subjekta pieprasījuma par pieprasītāja līdzekļiem veic zemes kvalitātes novērtējuma pamatkartes korektūru, bet noteikumi papildināti ar normu, kas precizē kvalitatīvā novērtējuma korekciju, ja būs iesniegta izziņa par izmaiņām meliorācijas sistēmā. Tā kā VZD kompetencē neietilpst augšņu kartēšana, apsekojot teritoriju dabā un ņemot vērā tikai apauguma pakāpi, applūšanu veģetācijas periodā, akmeņainību un augsnes aramkārtas bojājumus, iespējamā korekcija būs tik nebūtiska, ka nav samērojama ar nepieciešamajiem ieguldāmajiem resursiem speciālistu apmācībā un uzturēšanā. Noteikumos veikti precizējumi un papildinājumi, kas pēc būtības nemaina kadastrālās vērtēšanas procesu, bet viennozīmīgi izskaidro noteikumus, lai tie būtu vienkāršāk uztverami sabiedrībai.

Kā informē VZD, ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo ēku kadastrālo vērtību kopsumma 2007.gada 1.janvārī bija 3,6 miljardi, atbilstoši 2007.gadā apstiprinātajai kadastrālo vērtību bāzei prognozēti 5,3 miljardi, bet, realizējot noteikumu projektā ietvertās izmaiņas, – 3,9 miljardi.

TM: Par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību “Eirojust” pārstāvim un viņa palīgam

11.septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību “Eirojust” pārstāvim un viņa palīgam. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, ievērojot Prokuratūras likumā ietverto deleģējumu.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, “Eirojust” ir vienība, kas dibināta ar Eiropas Padomes lēmumu, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem un organizētiem noziegumiem, un tās sastāvā ir viens valsts pārstāvis, ko norīko katra dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību sistēmu.

Pārstāvis var būt prokurors, tiesnesis vai policijas darbinieks ar līdzvērtīgu kompetenci. Latviju “Eirojust” pārstāv prokurors Gunārs Bundzis.

“Eirojust” pārstāvis, kas valsts vārdā darbojas dalībvalsts interesēs Eiropas Savienības krimināltiesiskajā jomā, pieņemot lēmumus savas kompetences ietvaros, pielīdzināms diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja statusam ar visām diplomātiskajām privilēģijām.

Grozījumi nepieciešami, jo ir pārskatīta un pārrēķināta “Eirojust” pārstāvim izmaksājamā alga, pabalsta apmērs par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstīs, kā arī pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai un dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs.

Turpmāk algas pabalsta apmērs būs 24 265 lati gadā iepriekšējo 21 100 latu vietā. Savukārt pabalsta apmērs par laulātā uzturēšanos ārvalstī būs 8510 lati, par bērna uzturēšanos ārvalstī, ja bērns ir vecumā līdz 12 gadiem, – 2990 lati, ja bērns ir vecāks par 12 gadiem –3335 lati.

Visi pabalsta apmēri aprēķināti, reizinot iepriekš noteikto pabalsta apmēru ar dzīves dārdzības koeficientu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku

11.septembrī valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika”, kuru nepieciešamība noteikta Augu šķirņu aizsardzības likumā, lai selekcionāram piešķirtu selekcionāra tiesības.

Lai selekcionārs iegūtu selekcionāra tiesības, izveidotajai augļu koka šķirnei jābūt atšķirīgai, viendabīgai, stabilai un jaunai. ZM izstrādātajos noteikumos noteikta atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika augļu ražošanai izmantojamām ābeļu šķirnēm (Malus domestica Borkh.), izņemot tās šķirnes, kuras izmanto tikai kā potcelmus vai tikai kā dekoratīvās šķirnes. Savukārt katrai šķirnei, kuru uzskata par potcelmu vai dekoratīvo šķirni un izmanto arī augļu ražošanai, šķirnes pārbaudi veic papildus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ābeļu potcelmu vai dekoratīvo ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku.

Noteikumu uzraudzību un kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Noteikumi “Ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika” stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par Latvijas biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšanu

11.septembrī valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta biškopībai piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība”, kas nodrošinās atbalstu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšanai.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā tiks piešķirts, administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts biškopībai pēc 2007.gada. Normatīvajā aktā noteikts, ka atbalstu piešķirs tehniskajai palīdzībai un informēšanas pasākumiem, lai palielinātu medus ražošanas efektivitāti un uzlabotu produkcijas kvalitāti un nekaitīgumu.

Tāpat finansiāli atbalstīs bīstamas bišu slimības varrozes kontroli, sadarbību ar biškopjiem vai biškopju apvienībām, lai veiktu medus kvalitatīvo rādītāju kontroli. Finansējums tiks piešķirts arī bišu skaita atjaunināšanai stropos. Šie atbalsta pasākumi noteikti sadarbībā ar Latvijas biškopības biedrību.

Realizējot normatīvajā aktā noteiktos atbalsta pasākumus, tiks nodrošināta Eiropas Savienības finansējuma piesaiste biškopības nozares kritisko jautājumu risināšanā. Tas savukārt radīs iespēju biškopjiem paaugstināt savu profesionālo līmeni, ieviest efektīvus pasākumus varrozes un ar to saistīto citu slimību apkarošanai, biškopības produkcijas kvalitātes uzlabošanai. Līdz ar to paaugstināsies Latvijas biškopju produkcijas konkurētspēja, kā arī biškopības nozare attīstīsies strukturēti.

Paredzēts, ka galvenās darbības jomas, kuras saņems finansiālu atbalstu, būs bišu saimju īpašnieku praktiska apmācība saimes klīniskai apskatei, iespējamo bišu slimību konstatēšana un to ārstēšana, bišu barības bāzes pilnveidošana, ekonomiskā analīze un aprēķini rentablas biškopības izveidošanai.

Atbalsta piešķiršanu biškopjiem, kā arī tā administrēšanu un uzraudzību veiks Lauku atbalsta dienests. Atbalstu piešķirs katru gadu laikposmā no 1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam. Uz atbalstu varēs pretendēt biškopju organizācijas, kas reģistrētas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Normatīvais akts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Padomes regulu par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus. Pašlaik atbalstu biškopībai piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu biškopības nozares attīstībai”, kas ir spēkā līdz 2007.gadam.

Normatīvais akts “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta biškopībai piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība” stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa