Edīte Paula–Vīgnere — ar gobelēniem, sapņiem, ilgām, dzīves mirkļiem un gadiem

Edītes Paulas–Vīgneres personālizstādes atklāšanā mākslas muzejā "Arsenāls": Tekstilmākslas asociācijas prezidente Aija Baumane un māksliniece

Veltījums tēvam "Dzelzs cilvēks"

Mākslas muzejā "Arsenāls" un Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā 7.oktobrī tika atklātas uzreiz divas Edītes Paulas–Vīgneres personālizstādes. Māksliniece tām devusi nosaukumus VAKAR un ŠODIEN. Jo pirmā no tām ir atskats uz gandrīz četrdesmit darba gadiem, bet otra atspoguļo šodienu un iezīmē rītdienu. Pēc autores vārdiem, vakar — tie ir daudzi radoši gadi ar ciešanām, sāpēm, prieku un gandarījumu. Katrs darbs nes līdzi savas atmiņas. Tas ir profesors Rūdolfs Heimrāts. Tā ir piedalīšanās neskaitāmās izstādēs. Tie bija gadi, kad māksliniekam pašam vajadzēja sagatavot un krāsot dzijas, laupot laiku radošajam darbam. Ikkatrā gobelēnā iemiesojušies sapņi, ilūzijas, dzīves mirkļi. Pats darba process vienmēr ir improvizācija. To var salīdzināt ar klavierspēli. Tikai pirksti skar nevis taustiņus, bet linu velkus un dzijas pavedienus, modinot krāsu melodijas. Ierosmes radošajai iztēlei dod dabas skaistums un noslēpums, tautas vēsture, domas par cilvēka vietu Visuma bezgalībā.

Līdztekus piecām Dieva dotajām pasaules uztveres iespējām, kādas ir redze, dzirde, oža, garša un tauste, māksliniece savos darbos ieauž pārdomas par cilvēka iekšējo pasauli ar bailēm, dusmām, sāpēm, prieku un mīlestību.

Ar dizaineru, galdnieku, gaismas meistaru un daudzu kolēģu atsaucīgo līdzdalību abas ekspozīcijas izveidotas kā vienots mākslas darbs, skatāms gan kopainā, gan no daudziem skatpunktiem. Ja neskaita brīnišķīgi pavasarīgo AVE SOL, kas ir Saules bankas īpašums, un CERĪBU KOKU, kas tiek eksponēts no privātkolekcijas, visi retrospektīvajā daļā izstādītie darbi ir agrākajos gados redzēti. Katrs no tiem bijis kādas lielas, respektablas ekspozīcijas centrālais darbs. Jo ikviens Edītes Paulas–Vīgneres darbs sabiedrībai nācis kā atklājums, mākslas notikums. Tagad tie visi kopā skan kā varena simfonija, atbalsojot mākslinieces allaž dzīvo meklētājas garu un reizē arī uzticību profesora Rūdolfa Heimrāta iedibinātās latviešu tekstilmākslas skolas tradīcijām.

Kad astoņdesmitajos gados parādījās gluži vai skaņās tveramā austā lielformāta glezna HARMONIJA, pianista figūra ar savu dziļi dramatisko iekšējo ritmu un pozu lika atcerēties mākslinieces kādreiz teiktos vārdus: "Visbrīnišķīgāk ir, kad Raimonds improvizē. Viņa spēli es varētu atšķirt starp tūkstoš balsīm." Šajā izstādē tādas dziļi personiskas stīgas ir gan Edītes dēla Paula gleznas, kas veido savu viengabalainu ekspozīciju, gan veltījums tēvam — skulpturālā kompozīcija DZELZS CILVĒKS. Tas pats krietnais darba vīrs Voldemārs Pauls, kas savu četrgadīgo dēlu Raimondu veda uz vijoļspēles stundām, stāvējis līdzās arī meitas Edītes jaunrades sapņiem: "Manam darbam viņš pagatavoja unikālas stelles. Vēlāk, jau slims būdams, viņš spodrināja iekrātās monētas un sacīja — meitiņ, tev te iznāks labi darbiņi!" Un tā ar galdnieka un koktēlnieka Jāņa Poļaka, tekstilmākslinieces Ineses Jakobi un vairāku citu draugu palīdzību tapusi šī visai neparastā kompozīcija ar Voldemāra atstātajiem daždažādajiem instrumentiem, skrūvēm un skrūvītēm, dzelžiem un atslēgām.

Ekspozīcijā ŠODIEN līdzās tādām vērtībām kā krāsa, faktūra, tehnika un ansambļa izjūta, kas allaž raksturojusi Edītes Paulas–Vīgneres jaunradi, spoži manifestējas tās iespējas, ko paver patiesi radošas personības pilnbrieda virtuozitāte un mūsu laiks.

Edītes Paulas–Vīgneres dižās divdaļīgās personālizstādes atklāšanā, kas ar savu muzikālo fonu, gaismām, kuplo draugu un apsveicēju pulku un rudenīgo ziedu bagātību kļuva par īstiem mākslas svētkiem, labus vārdus teica izstāžu namu saimnieces Ilze Konstante un Alīda Krēsliņa, Kultūras ministrijas, Mākslinieku savienības un Tekstilmākslas asociācijas vadītāji. Egils Rozenbergs: "Kopš septiņdesmitajiem gadiem, kad latviešu tekstilmāksla sāka sevi aizvien drošāk pieteikt pašu zemē un pasaulē, tā kā vilnis vēlusies pāri kalniem un lejām, piedzīvojot kritumus un pacēlumus, un visu laiku viļņa galotnē bijusi Edītes Paulas–Vīgneres māksla. Tur tā atrodas joprojām."

Aija Baumane: "Mēs tiekamies un runājamies ik dienas — ja ne tieši, tad pa tālruni. Dalāmies savos priekos un bēdās. Mūsu rūpe ir allaž viena — lai labi klātos mūsu zemei, mūsu mīļajai Latvijai. Un šodien es gribu pateikt — tu ar savu darbu apliecini Latviju! Esmu daudz redzējusi arī citu zemju mākslu un varu droši apgalvot — tu esi pasaules tekstilmākslas zvaigzne!"

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"