Valsts sekretāru 2007.gada 13.septembra sanāksmē

 

AM: Par atbalsta sniegšanu gaisa telpas patrulēšanas operācijai Viļņas lidostā

13.septembrī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Par tehnisko vienošanos starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju par ieguldījumu uzņemošās valsts atbalsta sniegšanā gaisa telpas patrulēšanas operācijai Viļņas lidostā”.

Tehniskās vienošanās mērķis ir turpināt Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministriju sadarbību Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā, kā arī definēt principus, atbilstoši kuriem šī sadarbība ir jāīsteno.

2004.gada 29.martā NATO no Šauļu militārā lidlauka Lietuvā sāka Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju. Palīdzību šajā jomā sāka sniegt atsevišķas NATO valstis, tomēr atbildība par patrulēšanu pakāpeniski jāpārņem Baltijas valstīm.

2004.gada rudenī Baltijas valstis kopīgi iegādājās gaisa telpas vadības vienības (Air Control Unit – ACU) aprīkojumu, kas kļuva par pirmo Baltijas valstu ieguldījumu gaisa telpas patrulēšanas operācijas atbalstam. Vienlaikus Lietuva veica nopietnu Šauļu militārā lidlauka skrejceļa remontu, kā arī lūdza Latviju sniegt palīdzību bremzēšanas barjeras uzstādīšanā Viļņas lidostā. 2005.gada rudenī Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministrijas uz vienu gadu noslēdza tehnisko vienošanos par ieguldījumu uzņemošās valsts atbalsta sniegšanā gaisa telpas patrulēšanas operācijai Viļņas lidostā.

Izvērtējot sadarbības rezultātus, Latvijas un Lietuvas Aizsardzības ministrijas secināja, ka jāturpina sadarbība Latvijas atbalsta sniegšanā gaisa telpas patrulēšanā. Līdz ar to tika izstrādāts jauns tehniskās vienošanās projekts, iekļaujot tajā nosacījumus, kas papildina un precizē abu pušu uzņemtās saistības.

MK noteikumu projekta īstenošanai AM 2007.gada budžetā programmas “Nacionālie bruņotie spēki” apakšprogrammā “Nodrošinājuma pavēlniecība” ir paredzēti 24 598,14 lati bremzēšanas barjeras remontam.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par ministrijas atbalstu nodarbināto apmācībām

13.septembrī Ekonomikas ministrija (EM) starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” apakšaktivitātes “Atbalsts nodarbināto apmācībām” ieviešanas kārtību”.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un prasības projektu iesniedzējiem.

Programmas mērķis ir sekmēt komersantu tiešo dalību tiem pieejamā darbaspēka kvalifikācijas celšanā, lai nodarbinātie celtu kvalifikāciju, pārkvalificētos vai apgūtu iemaņas, kas nepieciešamas darbam ar specifiskām tehnoloģijām.

Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 19,3 miljoni latu.

Paredzēts, ka aktivitātes ietvaros atbalstu varēs saņemt komersantu individuāli organizētām apmācībām un partnerībā organizētām apmācībām. Partnerībā organizētām apmācībām varēs pieteikties nozares asociācija un vismaz viens atbilstošajā nozarē strādājošs komersants vai arī ne mazāk kā pieci vienā nozarē strādājoši komersanti.

Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte paredzēta:

• vispārējām apmācībām: 80% – individuāliem komersantiem, mazām un vidējām kapitālsabiedrībām, nozares asociācijām; 60% – lielām kapitālsabiedrībām;

• speciālajām apmācībām: 45% – individuāliem komersantiem, mazām un vidējām kapitālsabiedrībām, nozares asociācijām; 35% – lielām kapitālsabiedrībām;

• valodu apmācībām – 50%.

Atbalsta intensitāti paredzēts palielināt par 10%, ja visi pieteiktie apmācību dalībnieki projekta ietvaros ietilps īpašajās atbalsta grupās (saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulu (EK) Nr.68/2001).

Viena projekta ietvaros maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs paredzēts:

• komersantam maza apjoma projektam 30 000 latu;

• komersantam liela apjoma projektam 150 000 latu;

• partnerībā iesniegtam projektam 250 000 latu.

 

EM: Par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbību

13.septembrī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstību. Ziņojumā tiek izvērtēta esošo pārstāvniecību darbība, noteiktas valstis, kurās būtu atveramas pārstāvniecības turpmākajos trīs gados, kā arī sniegti priekšlikumi pārstāvniecību darba uzlabošanai.

Tā kā Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem investīciju piesaistei un eksporta apjomu palielināšanai, Ekonomikas ministrija rosina atbalstīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu, ik gadu atverot divas jaunas pārstāvniecības ārvalstīs. Un nākamo trīs gadu laikā atvērt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Japānā, Polijā, Lietuvā, Ķīnā, Ukrainā un Itālijā.

Šobrīd ekonomiskās pārstāvniecības strādā 10 valstīs: Kazahstānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Krievijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Dānijā un ASV. Pārstāvniecību mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos tirgos, uzlabojot to konkurētspēju, tādējādi sekmējot arī pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci.

Laikā no 2003.gada līdz 2006.gadam desmit pārstāvniecību atvēršanai un to darbības nodrošināšanai no valsts budžeta tika piešķirti ap 2,14 miljoniem latu. Pārstāvniecību darbības rezultātā atdeve no viena ieguldītā lata no investīcijām veidoja 89 latus vai kopumā aptuveni 198,6 miljonus latu, bet no eksporta projektiem – 47 latus vai kopumā aptuveni 100 miljonus latu.

Lai nodrošinātu pārstāvniecību tīkla turpmāko attīstību un tām noteikto uzdevumu efektīvu realizāciju, jāveic vairāki pasākumi institucionālās kapacitātes un pārstāvniecību darbības efektivitātes paaugstināšanai, kā arī jānodrošina valsts budžeta finansējums pārstāvniecību darbībai un tīkla paplašināšanai nākamajos gados. Turpmāk EM reizi gadā plāno veikt komersantu aptauju par pārstāvniecību sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem invalīdiem un politiski represētajiem

13.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Izmaiņas noteikumos paredz no 2008.gada paaugstināt nodokļa atvieglojumus invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Paredzams, ka ar nākamo gadu personām, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, tiks piemērots IIN papildu atvieglojums 96 latu mēnesī līdzšinējo 60 latu vietā, savukārt III grupas invalīdiem būs tiesības uz nodokļa atvieglojumu 75 lati mēnesī 47 latu vietā.

Tāpat plānots palielināt nodokļa atvieglojumu apmēru politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Šīm personām plānots paaugstināt IIN papildu atvieglojumu no 60 latiem mēnesī līdz 96 latiem mēnesī. Ja šai personai nav piešķirta pensija, tad IIN papildu nodokļa atvieglojums tiks palielināts no 110 latiem mēnesī līdz 176 latiem mēnesī.

Noteikumu projekts paredz paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu apmēru atbilstoši paredzētajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma palielinājuma tempam no 2008.gada, t.i., par 60%.

Stājoties spēkā izmaiņām noteikumos, paredzams, ka pieaugs invalīdu, politiski represēto personu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku neto ienākumi un samazināsies tā iedzīvotāju daļa, kuri ir spiesti regulāri lūgt pašvaldību palīdzību segt nepieciešamos maksājumus (piemēram, komunālos maksājumus).

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Valsts policijas apvienības “Apsardze” sniegto pakalpojumu cenām

Iekšlietu ministrija 13.septembrī pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par Valsts policijas apvienības “Apsardze” sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

Iekšlietu ministrijas vai Valsts policijas attiecīgajā budžeta sadaļā nav paredzēti izdevumi apvienības “Apsardze” uzturēšanai vai kādu tās izdevumu segšanai no dotācijas sadaļas, visas uzturēšanas izmaksas tiek veiktas tikai no pašu ieņēmumiem. Tāpēc, lai apvienība “Apsardze” varētu izpildīt savus uzdevumus, tai ir jāgūst ieņēmumi, sniedzot kvalificētus apsardzes pakalpojumus juridiskām un fiziskām personām.

Apvienība “Apsardze” veic daudzu svarīgu objektu apsardzi, piemēram, apsargā radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”, kur noteikumi pieprasa ar automātiskajiem ieročiem bruņotu apsardzes darbinieku piedalīšanos, ko nevar nodrošināt apsardzes komersanti. Tāpat “Apsardze” veic Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Rīgas brīvostas, Valsts kontroles, Satversmes tiesas, “Rīgas ūdens”, Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības u.c. objektu apsardzi, kuros jānodrošina atbilstoša kvalitāte, bet kuri nav iekļauti Valsts policijas apsargājamo objektu sarakstā. Apvienība sniedz arī citus pakalpojumus, saistītus ar sabiedriskās kārtības un īpašuma drošību, ko pilnībā nevar nodrošināt apsardzes komersanti.

Lai gan apvienība “Apsardze” darbojas apsardzes pakalpojumu tirgū, galvenokārt tā kā Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes struktūrvienība piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā. Apvienības “Apsardze” piedalīšanās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sevišķi aktuāla ir vietās, kur nav organizēts vai ir minimāls pastāvīgs Kārtības policijas patruļdienests. Lai to varētu veikt, jānodrošina atbilstoši pašu ieņēmumi.

Apvienības “Apsardze” attiecības ar apsardzes pakalpojumu pasūtītājiem – juridiskām vai fiziskām personām – reglamentē savstarpēji noslēgtie līgumi, kas atbilst Civillikuma prasībām. Pašlaik līgumsummas un līgumu noteikumi tiek noteikti, līgumslēdzējiem vienojoties vai saskaņā ar veikto iepirkumu nosacījumiem. Turpmāk līgumsummas tiks noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi, kurā cenas ir aprēķinātas, ņemot vērā sniedzamo pakalpojumu apjomu, objekta stāvokli, specifiku, tehnisko nostiprinājumu, atrašanās vietu, kā arī daudzus citus faktorus.

Lai cenas varētu piemērot precīzāk, ir noteiktas klientu grupas, kurās izdalīti klienti vai objekti, un tiem, atkarībā no svarīguma, izbraukumu skaita un citiem raksturlielumiem, noteikts atbilstošs koeficients.

Maksas pakalpojumu cenu aprēķins veikts, pamatojoties uz ieguldīto darbu un izmantotajām materiālajām vērtībām, balstoties uz esošajām cenām, kā arī lai ieņēmumi no pakalpojumiem nodrošinātu apvienības “Apsardze” uzturēšanas izdevumus. Atšķirībā no apsardzes komersantiem, sniedzot apsardzes pakalpojumus, apvienība “Apsardze” peļņu negūst.

2007.gadā apvienība plāno no maksas pakalpojumiem gūt 7,8 milj. latu ieņēmumus. Tie tiks izlietoti, lai nodrošinātu ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanu, tajā skaitā atlīdzību darbiniekiem (atalgojums, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas) 5,8 milj. latu, preces un pakalpojumus (ēku, telpu, autotransporta noma un uzturēšana, biroja preču iegāde, biroja un datortehnikas remonts, pievienotās vērtības nodoklis) – 1,9 milj. latu, pamatkapitāla veidošana (datortehnikas, sakaru un biroja tehnikas iegāde) 81 tūkst. latu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par četru profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu reorganizāciju

13.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu reorganizāciju”.

Rīkojuma projekts paredz nodot Rīgas pilsētas pašvaldībai četras ministrijas padotībā esošās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – specializēto sporta skolu “Latvijas bērzs”, Rīgas specializēto peldēšanas skolu, ministrijas Sporta pārvaldes specializēto tenisa skolu un ministrijas Sporta pārvaldes specializēto vingrošanas skolu.

Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojumu Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu” visas ministrijas padotībā esošās sporta skolas ir pārveidojamas par valsts aģentūrām, ministrija, izvērtējot šo skolu darbības profilu un audzēkņu sastāvu, kā arī Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija instrukcijā Nr.8 “Valsts aģentūru izveidošanas kārtība un izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kritēriji” noteiktos kritērijus, secinājusi, ka šo valsts dibināto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pārveide par valsts aģentūrām nav lietderīga.

Minēto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņi pārsvarā ir tieši Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotāju bērni.

Turklāt Rīgas pilsētas teritorijā jau ir līdzīga profila Rīgas pilsētas pašvaldības dibinātas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes (Rīgas vingrošanas skola, Hokeja skola “Rīga”), kurās jau šobrīd īsteno tādas pašas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, kādas īsteno atsevišķas no reorganizējamām valsts dibinātajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm.

Lai nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut ministrijai nodot bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldībai reorganizējamo profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu bilancē esošo valsts kustamo mantu, kā arī noteikt, ka ministrijai katru gadu jāslēdz līgumi par Rīgas pilsētas pašvaldībai nodoto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu īstenoto profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (atsevišķi par katru Rīgas pilsētas pašvaldībai nodoto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādi).

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par Eiropas Savienības struktūrfonda atbalstu skolām un skolotājiem

13.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” īstenošanas kārtību” projekts. Šajā Ministru kabineta noteikumu projektā atrunāta kārtība, kādā tiks nodrošināts 2007.–2013.gada Eiropas Savienības struktūrfondu (ES fondi) atbalsts pedagogu trūkuma novēršanai šādos mācību priekšmetos – fizika, ķīmija, bioloģija, dabaszinības, matemātika, informātika un svešvalodas (ES oficiālās valodas). ES fondu atbalsts nodrošinās izglītības kvalitātes uzlabošanos un veicinās izglītojamo sagatavošanu studijām augstākajā izglītībā dabaszinātņu un tehnoloģiju programmās, piešķirot skolotājiem 150 latu mērķstipendijas.

IZM ES fondu ietvaros kā prioritāti ir izvirzījusi darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” īstenošanu, lai rastu risinājumu prioritāro mācību priekšmetu pedagogu trūkumam. Saskaņā ar IZM datiem uz 2007./2008.mācību gada sākumu Latvijas skolās trūkst aptuveni 400 pedagogu, galvenokārt tieši dabaszinātņu, matemātikas, informātikas, svešvalodu mācību priekšmetos. Centralizēto eksāmenu rezultāti vidējās izglītības ieguves noslēgumā liecina, ka joprojām liels īpatsvars jauniešu skolu pabeidz ar zemām vai ļoti zemām pamatprasmēm, īpaši dabaszinātņu un svešvalodu priekšmetos. Savukārt atbilstoši Eurostat datiem Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības līmenī, kas norāda, ka studējošo procentuālais skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju studiju programmās ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar kopējo studējošo skaitu. Studējošo īpatsvars minētajās studiju programmās ir 16,3% (Somijā – 36,8%), kas tuvākajā nākotnē var radīt darbaspēka resursu trūkumu tautsaimniecības svarīgajās nozarēs. Līdz ar to darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” īstenošanas sākšana sniegs ieguldījumu arī Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam noteikto mērķu sasniegšanā, kas saskan ar Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem – veicināt inženierzinātņu, dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju attīstību Eiropas Savienības un nacionālā līmenī.

Pirms Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” īstenošanas kārtību” projekta izstrādes ir notikušas konsultācijas ar visām 33 Latvijas rajonu un pilsētu izglītības pārvaldēm, šie jautājumi apspriesti skolotāju reģionālajās konferencēs. Saņemtie priekšlikumi izskatīti un iestrādāti minētajā Ministru kabineta noteikumu projektā.

 

IZM: Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu pašvaldības īpašumā

13.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti trīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteiktie Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekti “Par nekustamā īpašuma Aizkraukles rajona Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā “Mācību ražošanas bāze” saglabāšanu valsts īpašumā”, “Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu IZM valdījumā” un “Par valsts nekustamā īpašuma – ēkas “Rūķi” Kuldīgas rajona Īvandes pagastā nodošanu Kuldīgas rajona pašvaldības īpašumā”.

MK rīkojuma projekti “Par nekustamā īpašuma Aizkraukles rajona Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā “Mācību ražošanas bāze” saglabāšanu valsts īpašumā” un “Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu IZM valdījumā” saskaņā ar Izglītības likumu paredz nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valstij piekrītošo nekustamo īpašumu, kurus attiecīgi lieto Aizkraukles arodvidusskola un Liepājas Jūrniecības koledža, kas ir IZM padotības izglītības iestādes.

MK rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma – ēkas “Rūķi” Kuldīgas rajona Īvandes pagastā nodošanu Kuldīgas rajona pašvaldības īpašumā” sagatavots, ņemot vērā Kuldīgas rajona padomes izteikto priekšlikumu par ēkas “Rūķi” Kuldīgas rajona Īvandes pagastā nodošanu bez atlīdzības Kuldīgas rajona pašvaldības īpašumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par koncepciju vienotai nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidei

Lai uzlabotu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju situāciju, Labklājības ministrijas (LM) vadītā starpministriju darba grupa sagatavojusi koncepciju vienotai nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidei.

Koncepcija nosaka iedzīvotāju sociālās grupas un kritērijus, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem un mazinātu noslāņošanos pēc ienākumiem un materiālā stāvokļa.

Speciālisti uzsver, ka šādi uzlabojumi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā augsto inflāciju valstī.

Attiecībā uz nodokļiem koncepcija paredz strādājošajiem pensionāriem noteikt papildu ienākuma nodokļa atvieglojumu, no 2008.gada nosakot neapliekamo minimumu 960 latus gadā. No 2009.gada plānots ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt slimības pabalstus mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.

Attiecībā uz nodevām un citiem maksājumiem koncepcija izvirza vienotus kritērijus (ienākumu līmenis, atvieglojuma apmērs un personas sociālais statuss), pēc kuriem noteikt, kādi atvieglojumi piešķirami noteiktu sociālo grupu iedzīvotājiem. Tie kalpotu par vadlīnijām visiem tiesību aktu izstrādātājiem, izveidojot vienotu pieeju atvieglojumu noteikšanā dažādās politikas jomās.

Balstoties uz šiem kritērijiem, koncepcijā piedāvātas vairākas iespējas, kā sociāli mazāk aizsargātos iedzīvotājus maksimāli atbrīvot no nodevu un citiem maksājumiem, piemēram, par transportu vai dzīvokli.

Kā ilgtermiņa risinājums, ko varētu ieviest 2011.gadā, būtu zinātniski pamatota metodika minimālā patēriņa sliekšņa noteikšanai. Tā būtu jauna, mūsdienu situācijai atbilstoša metodika, kas aizstātu patlaban izmantoto sistēmu iztikas minimuma aprēķināšanai.

Pēc tam, balstoties uz noteikto minimālā patēriņa slieksni, varētu izstrādāt atbilstošu atvieglojumu sistēmu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.

Kā cits risinājums koncepcijā aplūkota tūlītēja atvieglojumu sistēmas pilnveides iespēja. Tā balstītos uz jau šobrīd spēkā esošajiem tiesību aktiem trūcīgas ģimenes vai atsevišķi dzīvojoša cilvēka statusa noteikšanai.

Piemēram, nozaru ministrijas un to padotības iestādes, kuras ievāc nodevas un sniedz maksas pakalpojumus, varētu trūcīgos iedzīvotājus pilnībā atbrīvot no nodevām un citiem maksājumiem, bet maznodrošinātajiem piešķirt atvieglojumus 75% apmērā. Alternatīvs variants paredz trūcīgajiem iedzīvotājiem atvieglojumus 75% apmērā, bet maznodrošinātajiem – 35% apmērā. Abi šie varianti arī paredz iespēju paralēli izstrādāt jaunu metodiku minimālā patēriņa sliekšņa noteikšanai. Tādējādi pēc 2011.gada atvieglojumu sistēma tiktu saskaņota ar jauno minimālo patēriņa slieksni.

Visi minētie varianti paredz noteikt visā valstī vienotu kārtību, kādā nosaka maznodrošināta cilvēka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kā arī atbilstību maznodrošināta cilvēka statusam. Šobrīd katra pašvaldība to nosaka atšķirīgi.

Labklājības ministrijas sagatavotā koncepcija 13.septembrī izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Koncepcija izstrādāta darba grupā, sadarbojoties speciālistiem no Labklājības, Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Tieslietu un Veselības ministrijas.

Darba grupa tika izveidota pēc Ministru prezidenta rīkojuma ar mērķi izstrādāt koncepciju par nodokļu, nodevu u.c. maksājumu atvieglojumiem sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.

Ģimene (vai cilvēks) ir uzskatāma par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī. Turklāt uz to attiecas arī vairāki citi nosacījumi, piemēram, tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs, tai nepieder vērtspapīri, tai nav parādsaistību u.c.

 

LM: Par nekustamā īpašuma “Reģi” nodošanu Finanšu un Zemkopības ministrijai

Labklājības ministrija (LM) ierosina nekustamo īpašumu “Reģi” saglabāt valsts īpašumā, nododot to Finanšu un Zemkopības ministrijas valdījumā.

Ņemot vērā to, ka LM budžetā nav līdzekļu vēsturisku ēku konservēšanai vai atjaunošanai, ministrija ierosina minēto īpašumu nodot to valsts institūciju rīcībā, kuras var nodrošināt tā saglabāšanu un atjaunošanu.

Sākotnēji bija plānots SAC “Reģi” uguns izpostīto ēku nojaukt. Ņemot vērā saņemto aktualizēto Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, kurā ieteikts izvērtēt arī iespēju ēku saglabāt, kā arī sabiedrības interesi, ministrija sagatavojusi iepriekšminēto priekšlikumu.

Tā kā no zemesgabalu kopējās 22,6 ha platības 7,2 ha aizņem meži, LM piedāvā mežus saglabāt valsts īpašumā un nodot Zemkopības ministrijas valdījumā. Savukārt ēkas nodos Finanšu ministrijai. Zemes platību sadalījumu starp Finanšu un Zemkopības ministriju risinātu pēc katrai ministrijai nododamo platību precizēšanas un uzmērīšanas.

Šobrīd 15 “Reģi” klienti joprojām atrodas centra administratīvajā ēkā. Tāpēc LM īpašuma daļu Finanšu ministrijai nodos ar nosacījumu, ka LM ēkas pilnīgi atbrīvos tikai pēc tam, kad “Reģi” varēs uzsākt savu darbību Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta “Saulrietos”.

Savukārt, lai nodrošinātu klientu izmitināšanu jaunās un sakārtotās telpās, LM uzsākusi projektēt jaunu sociālās aprūpes centru Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta “Saulrietos”.

Tas noteikts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem turpmākai rīcībai ar valsts nekustamo īpašumu Kuldīgas rajona Alsungas pagasta “Reģi”.

Minētais ziņojums 13.septembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Ziņojums vēl jāskata valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par publisko pasākumu apdrošināšanu

13.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Pašlaik likumā noteikts, ka jāapdrošina visi pasākumi, kas atbilst publiska pasākuma jēdzienam. Tādējādi lauku pašvaldībām rodas pienākums apdrošināt tās rīkoto publisko pasākumu, lai arī tas būtu ar zemu pasākuma drošības risku.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka valsts vai pašvaldības iestādei, ja tā ir vienīgais pasākuma organizators, būs tiesības pašai izvēlēties apdrošināt vai neapdrošināt publisko pasākumu.

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums nosaka, ka publisks pasākums ir personas organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Taču pašlaik likumā nav izskaidrots publiskas vietas jēdziens, kas rada sabiedrības neizpratni.

Turklāt likumā ietverti dažādi publiskas vietas jēdziena skaidrojumi, līdz ar to nav saprotams, kurš termina skaidrojums ņemams vērā šā likuma izpratnē, teikts grozījumu anotācijā.

Saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju pašvaldība izskata iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu desmit dienu laikā neatkarīgi no tā, cik dienas pirms attiecīgā publiskā pasākuma norises sākuma ir iesniegts iesniegums. Līdz ar to iespējama situācija, ka iesniegums par publiska pasākuma rīkošanu var tikt iesniegts pašvaldībā arī dažas minūtes pirms pasākuma norises sākuma. Grozījumi paredzēs, ka iesniegums par publiska pasākuma rīkošanu būs jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā pasākuma norises sākuma un pašvaldība izskatīs iesniegumu desmit dienu laikā no iesniegšanas brīža.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka publiska vieta būs jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās izmantošanas vai īpašuma formas kalpos sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai. Tā par maksu vai bez maksas būs pieejama ikvienai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar pasākuma organizēšanu vai uz uzņēmuma līguma pamata.

Likuma grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Likuma grozījumi jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par papildu valsts tiešā maksājuma likmes aprēķinu par pienu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros””, ko 13.septembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu grozījumi ir izstrādāti, lai precizētu atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma likmes aprēķinu par pienu un izmantotu nozares atbalstam paredzētos līdzekļus, novēršot naudas pārpalikuma rašanos no Latvijai noteiktā atbalsta kopapjoma.

Normatīvā akta grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa