Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Gatis Bārdiņš. “Dialoga metode un sabiedrības uzticība tiesai” 

Tiesas uzdevums ir ne tikai risināt tiesiskos strīdus, bet arī sekmēt tiesiskumu. Tāpēc tiesai ir jārada apziņa, ka tiesību aizskāruma gadījumā ikviens tajā spēs rast aizsardzību. Lai to panāktu, tiesai ir nepieciešama sabiedrības uzticība, jo tiesa nespēj īstenot savu uzdevumu, ja tiek apšaubīta tās nolēmumu likumība un pamatotība. Tādēļ viena no iespējām, kā veicināt sabiedrības uzticību tiesai, ir nolēmumu pamatošana ar skaidriem un pārliecinošiem argumentiem. Tādējādi nolēmumu pamatojumam un argumentācijas metodēm ir būtiska loma sabiedrības uzticības un līdz ar to arī tiesiskuma stiprināšanā.

• Jānis Neimanis. “Blakus darbs” (Jēdziens un ierobežojuma mērķi)  

2007.gada 17.jūlijā “Jurista Vārdā” bija publicēts Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas galvenā darba inspektora Antona Lazdāna raksts par promesoša darbinieka aizstāšanu. Rakstā autors norāda, ka par blakus darbu var uzskatīt arī gadījumu, ja darbinieks pie tā paša darba devēja noslēdz darba līgumu par blakus darba veikšanu. Raksta mērķis ir paskaidrot plašāk Darba likumā ietvertā jēdziena “blakus darbs” saturu un piemērošanas mērķus. Šā raksta autors nepiekrīt darba inspektora A.Lazdāna viedoklim, ka blakus darbs ir amatu savienošana vienā uzņēmumā.

• Gatis Litvins. “Administratīvo lietu pakļautības tiesiskās sekas” 

Uz pakļautības neievērošanas tiesiskām sekām var tikt norādīts divos gadījumos: kad tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu un kad tiesa izbeidz tiesvedību lietā. Pieteikuma nepieņemšanas pamatus izsmeļoši nosaka Administratīvā procesa likuma (APL) 191.panta pirmā daļa. Konstatējot kādu no šajā pantā uzskaitītajiem pieteikuma nepieņemšanas iemesliem, tiesnesim ir pienākums atteikt pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai un administratīvās lietas ierosināšanu. Attiecīgi APL 191.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā jeb lieta nav pakļauta administratīvajai tiesai.

• Līga Fjodorova. “Starptautiskais šķīrējtiesas process” (piemērojamās tiesību normas) 

Šķīrējtiesas procesā jālemj par šķīrējtiesas līgumam piemērojamo likumu, šķīrējtiesas procesam piemērojamo likumu un par strīda izšķiršanai piemērojamo likumu. Šo piemērojamo likumu nodalīšana nereti izrādās klupšanas akmens gan pušu pārstāvjiem lietas izskatīšanas gaitā šķīrējtiesā, gan šķīrējtiesnešiem, formulējot piemērotās likuma normas šķīrējtiesas sprieduma tekstā. Piemērojamo tiesību normu izvēle ir viens no svarīgākajiem jautājumiem šķīrējtiesas procesā, jo no tā ir atkarīgs, cik taisnīgs būs šķīrējtiesas procesa rezultāts. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamās materiālās tiesību normas ir atzīstamas par svarīgām, jo saskaņā ar tām, piemēram, tulkojams šķīrējtiesas līgums. Tomēr šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta starptautiskajam šķīrējtiesas procesam piemērojamām tiesību normām.

• Jurijs Krasnobokijs. “Šķīrējtiesnešiem izvirzāmās prasības” (CPL 497.panta konteksts) 

Civilprocesa likums (CPL) personām, kas vēlas kļūt par šķīrējtiesnešiem, izvirza minimālās prasības, bet norma par to, kas nevar būt par šķīrējtiesnesi, CPL nav atrodama vispār. Tādēļ šajā rakstā pievērsīšos abiem minētajiem jautājumiem CPL 497.panta kontekstā, analizējot gan pastāvošo regulējumu, gan vēlamo. Turklāt sen solītais likumprojekts par šķīrējtiesu darbību joprojām ir izstrādes stadijā, un nav izslēgta iespēja autora šeit pausto viedokli ņemt arī vērā, papildinot topošo likumprojektu.

“Jurista Vārda” redakcija