1993.gada 10.marta sēdes stenogramma

 

Rīta sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet savas vietas un sāksim darbu! Saskaņā ar apstiprināto darba kārtību šodien skatām informāciju par Valsts finansu inspekcijas veikto pārbaužu rezultātiem un valsts budžeta projektu. Pirmo tribīnē lūdzu Pupčenoka kungu. Informācija par Galvenās valsts finansu inspekcijas veikto pārbaužu rezultātiem. Tā kā šī ir informācija, tad uzdosim jautājumus. Pēc tam Zeiles kundzei būs viens procedūras jautājums, ierosinājums.

Cik ilgu laiku ziņojumam? Pupčenoka kungs lūdz 30 minūtes. Lūdzu, sāksim! Zālē lūdzu mazlietiņ nomierināties.

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Apkopojošais rādītājs, kas liecina par Finansu inspekcijas darbu, ir budžeta ieņēmumu daļas izpilde. Tāpēc sākšu ar budžetu.

Ar Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas speciālistu līdzdalību 1992.gada pirmā pusgada kopbudžeta (kas aptver valsts un pašvaldību budžetus) ieņēmumu daļa izpildīta par 11,1 miljardu rubļu jeb par 116 procentiem, pārsniedzot prognozēto summu par 1,5 miljardiem. Arī otrajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumu daļa ir izpildīta. Saņemti 23,8 miljardi rubļu jeb 101,8 procenti pret plānoto summu. Tas liecina, ka savu galveno uzdevumu Valsts finansu inspekcija 1992.gadā ir izpildījusi.

Lai sekmētu valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildi, 1992.gadā veikts vairāk nekā 29 tūkstoši dokumentāro pārbaužu, kuru rezultātā 7200 gadījumos atklāti pārkāpumi. Pārbaužu rezultātā papildus aprēķināto maksājumu summa 1992.gadā ir 1,7 miljardi rubļu. Tajā skaitā pirmajā pusgadā 200 miljoni rubļu un otrajā pusgadā – gandrīz pusotra. To es jo sevišķi gribu uzsvērt, jo tas liecina par Valsts finansu inspekcijas darba efektivitātes paaugstināšanos. Kaut gan te jāsaka: ja nebūtu daudz kā tāda, kas mums traucē normāli strādāt, tad pašreizējos apstākļos šie rādītāji varētu būt vēl iespaidīgāki. Jāsaka diemžēl, jo normālas ekonomikas apstākļos pie normālas nodokļu sistēmas un izveidotas administrēšanas tik liels pārkāpumu daudzums un tik lielas uzrēķinātās summas nebūtu pat iedomājamas.

Par dažādiem pārkāpumiem 1992.gadā sastādīts 2451 administratīvais protokols. Administratīvā kārtībā uzlikto soda naudu summa 1992.gadā sasniedza gandrīz pusotru miljonu rubļu. Finansu inspekcijas darbinieki 696 gadījumos ir apturējuši norēķinu operāciju izpildi. Tiesību aizsardzības orgāniem pagājušajā gadā iesniegti 179 materiāli.

Lai ilustrētu Finansu inspekcijas pārbaužu darbu 1992.gadā, minēšu dažus piemērus. Vispirms par Ventspili. Galvenā valsts finansu inspekcija rudenī pārbaudīja Ventspils ostas rūpnīcu, kā arī ar to sais­tītos kopuzņēmumus “Učemtrans” un SIA “Vars”. Ventspils ostas rūpnīcā tika konstatēti vieni no ievērojamākajiem pārkāpumiem finansiāli saimnieciskajā darbībā, kas atklāti pagājušajā gadā. Uzņēmuma ienākumi par ķīmisko preču pārkraušanu eksportam kopsummā bija 11,1 miljons amerikāņu dolāru. Šī summa glabājās Ventspils ostas rūpnīcas un beļģu kopuzņēmuma “Učemtrans” kontā kādā no ārzemju bankām un netika atspoguļota grāmatvedības uzskaitē. Izdarot nodokļu pārrēķinu un ņemot vērā faktisko ienākumu apjomu, Galvenās valsts finansu inspekcijas darbinieki konstatēja, ka uzņēmumam papildus jānomaksā peļņas nodoklis 160 miljonu rubļu apmērā. Pašlaik papildus aprēķinātās summas budžetā jau ir ieskaitītas. Savukārt soda naudas summa tiek iekasēta pakāpeniski, tiklīdz nauda parādās uzņēmuma kontā.

Latvijas–Beļģijas kopuzņēmumā “Učemtrans” konstatētos pārkāpumus radījusi kopuzņēmumiem paredzētās grāmatvedības uzskaites metodoloģijas neievērošana. Minētais kopuzņēmums 1992.gada grāmatvedības uzskaitē nav atspoguļojis saņemto valūtu, kas radīja peļņas nodokļa samazinājumu 7,1 miljona rubļu apmērā. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu budžetā jāieskaita visa samazinātā summa, kā arī soda nauda šīs summas apmērā, tas ir, 14,2 miljoni rubļu.

Konstatētas arī nenomaksātas apgrozījuma nodokļa summas – 17 tūkstoši dolāru un 71 tūkstotis rubļu. Tā kā likums “Par apgrozījuma nodokli” paredz ieskaitīt budžetā papildus nenomaksātajai summai 30 procentus no tās apmēra, kopumā kopuzņēmumam “Učemtrans” aprēķināti nomaksai 23 000 dolāru un 93 000 rubļu. Pašlaik uzņēmums visus maksājumus valsts budžetā jau ir nokārtojis.

Arī SIA “Vars”, kas nodarbojas ar ķīmiskās produkcijas eksportu, konstatētas analoģiskas kļūdas, proti, ieņēmumu neatspoguļošana grāmatvedības uzskaitē. Rezultātā valsts budžetā nebija ieskaitīti 4,5 miljoni rubļu. Kopā ar soda naudām SIA “Vars” bija jāieskaita budžetā 9 miljoni rubļu par pārkāpumiem peļņas nodokļa maksāšanā un 625 000 rubļu par pārkāpumiem apgrozījuma nodokļa nemaksāšanā. Nenomaksātā apgrozījuma nodokļa summa uz šo brīdi ir ieskaitīta budžetā. Kas attiecas uz peļņas nodokļa summu, tad tā tiek maksāta pakāpeniski atkarībā no naudas līdzekļu ienākšanas uzņēmuma norēķinu kontā.

Analoģiskas kļūdas tika konstatētas, arī pārbaudot Lauksaimniecības ministrijas ārējās tirdzniecības uzņēmumu “Lata”. Šajā uzņēmumā bija neiegrāmatotas preču importa un eksporta operācijas par 1991. un 1992.gadu, kādēļ tika noslēpti 1,5 miljoni dolāru no valdības valūtas fonda. Uz šo dienu “Lata” ar budžetiem lielākoties ir norēķinājusies.

Visilgstošākā 1992.gada pārbaude, kuru veica Finansu inspekcija, bija Jūras kuģniecībā. To iesāka septembrī un pabeidza tikai šā gada martā. Bet mēs esam gandarīti, jo lielais darbs devis labu rezultātu, budžetā papildus ir aprēķināti 13 miljoni dolāru, tajā skaitā valsts budžetā – 10 miljoni dolāru. Jāatzīmē, ka pārbaudītas tika iemaksas valdības valūtas fondā. Mēs tagad turpināsim pārbaudīt arī peļņas nodokļa nomaksu.

Gandrīz visi nosauktie uzņēmumi pēc pārbaudēm jau ir norēķinājušies ar budžetu vai cenšas to darīt. Bet tādu piemēru ir maz. Ir desmitiem uzņēmumu, kuros, veicot pārbaudes, mēs konstatējām ienākumu slēpšanu un attiecīgo nodokļu nemaksāšanu par miljoniem rubļu. Saskaņā ar pastāvošajiem likumiem Finansu inspekcija aprēķina soda naudas un pieņem lēmumus par to piedzīšanu budžetā. Un ar to viss beidzas, jo reāli piedzīt šīs summas faktiski nav iespējams. Kāpēc?

Pirmkārt, pārbaudītā uzņēmēja konts ir tukšs, otrkārt, tādam SIA nepieder īpašums un šajā gadījumā pat ar tiesas palīdzību neko nevar panākt. Tajā pašā laikā šo SIA īpašniekiem pieder mašīnas “Mercedess” un tā tālāk, bet šodienas likumdošana nedod iespēju ķerties pie tām. Šobrīd taču nodokļu nemaksātājiem praktiski nedraud nekāda atbildība par izvairīšanos maksāt nodokļus!

Un mums nav saprotama vilcināšanās, kavējoties pieņemt attiecīgas izmaiņas administratīvajā un jo sevišķi Kriminālkodeksā. Ar savām it kā lielajām tiesībām nodokļu inspektors ir bezspēcīgs elementāras nekaunības priekšā. Bieži vien jo lielāka firma vai skaļāks uzvārds firmas vadītājam, jo lielāka nekaunība, kas nereti kļūst par atklātu ņirgāšanos pat ar draudiem. Tāpēc Finansu inspekcija lūdz Augstāko padomi nekavējoties pieņemt izmaiņas Kriminālkodeksā, kas ļautu konfiscēt tīšu nodokļu nemaksātāju personisko īpašumu un sodīt viņus ar brīvības atņemšanu. Attiecīga dokumenta projekts Ministru padomē ir izstrādāts un jau sen iesniegts Augstākajai padomei.

Nākamais nopietnais kavēklis inspekcijas darbā ir nesakārtotā nodokļu likumdošana. Daudzos nodokļu likumos šobrīd ir normas, kas ir grūti tulkojamas un tātad arī netiek pareizi piemērotas. Līdz šim likumdevēju noteiktie termiņi instrukciju rakstīšanai ir bijuši tādi, ka par to kvalitāti jau iepriekš var teikt, ka nekas labs tur nevar sanākt. Vēl jo vairāk, ja pieņemto lēmumu norma praktiskai piemērošanai nav korekta vai nav skaidra. Nav jābrīnās, ka šādos apstākļos liela nodokļu daļa aiziet budžetam garām. Nebūt neuzskatot, ka Valsts finansu inspekcija strādā pietiekami, apgalvot var citu. Proti, nodokļu likumu darbībai pašreiz nepieciešamā vide vēl nav sagatavota un arī tik drīz nebūs gatava. Tam tomēr ir vajadzīgi ne mēneši, bet gadi. Visnotaļ tas attiecas uz netiešo nodokļu iekasēšanu. Runa ir par akcīzes un apgrozījuma nodokli.

Pirmkārt, ir vajadzīga normāla valsts robeža un sakārtota muitas sistēma. Šiem nodokļiem par precēm, kas tiek importētas, jābūt uztvertiem un aprēķinātiem nomaksai uz robežas. Pretējā gadījumā nodokli maksās tikai daudzmaz godīgs uzņēmējs savas muļķības, nejaušības vai sagadīšanās dēļ.

Otrkārt, lai nejaušību un sagadīšanos būtu mazāk, jābūt izveidotai informācijas sistēmai par maksātājiem, preču un naudas apgrozījuma norēķiniem. Pašai norēķinu sistēmai jābūt sakārtotai.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Pupčenoka kungs, zāles pēdējās rindās lūdzu tomēr ievērot klusumu! Deputāti sēž klusi, bet zāles beidzamās rindas trokšņo.

J.Pupčenoks: Bet no tās sistēmas uz šo brīdi vēl nekā nav. Arī grāmatvedības noteikumiem līdz šim nebija vajadzīgā likumdošanas seguma, kaut gan arī te nav bez kļūmēm. Likumā “Par grāmatvedību” paredzēta divkāršā ierakstu sistēma. Tā attiecināma uz visiem uzņēmumiem un ir obligāta uzņēmumiem ar gada apgrozījumu, kas lielāks par 2000 minimālajām mēnešalgām. Divkāršo ierakstu sistēmu nevar piemērot, ja nebūs konta plāna. Bet jaunajā likumā tas nav paredzēts. Tāpēc Galvenā valsts finansu inspekcija, lai nodrošinātu vienotu uzskaiti un palielinātu grāmatvedības uzskaites sistēmas nozīmi, uzskata, ka ir nepieciešams vienots nacionālo kontu plāns. Mums šķiet, ka Valsts finansu inspekcijas veidojums ir unikāls pat pasaules praksē. Nezinu, vai vēl kaut kur var atrast Valsts finansu kontroles institūciju ar funkcijām gan nodokļu iekasēšanā, gan sadalē, gan kontrolē pār budžeta ienākumu un izdevumu daļu.

Šodien no Valsts finansu inspekcijas prasa pārbaudīt praktiski visu un visi, kam vēl nav slinkums. Bieži vien argumentācija ir vienkārša: kas tad cits to darīs? Nav svarīgi, vai inspekcijai ir uz to tiesības un vai likumā “Par Valsts finansu inspekciju” attiecīgas funkcijas ir paredzētas. Pēdējais piemērs ir izmaiņas likumos par pašvaldībām, kur Valsts finansu inspekcijai noteikta kontrole pār specifiskām deklarācijām atsevišķu ierēdņu kategorijām. Par to, ka šāds uzdevums praktiski nav izpildāms, neviens nav padomājis.

Lai normāli varētu veidoties nodokļu sistēma Latvijā, Valsts finansu inspekcijai ir jānoņem neraksturīgās funkcijas un jāizveido valsts nodokļu dienests, vienalga, ar kādu nosaukumu. Galvenais, lai nodokļu sistēmas ķēdes posmi – likumi, administrēšana, kontrole, apmācība un izglītošana, maksātāju informēšana un viss, kas saistīts ar valsts budžeta ieņēmumu daļas veidošanu, – darbotos vienotā shēmā, lai to pagaidām deficīto, daudzmaz kvalificēto darbinieku potenciāls tiktu izmantots tajā virzienā, no kā var gūt maksimālu atdevi. Ja ievērojamos apmēros krasi netiks paaugstināta nodokļu darbinieku darba samaksa, drīz vairs vispār nebūs, kas strādā. Cilvēki, iespējams, atradīsies, bet, tiklīdz viņi sasniegs daudzmaz vērā ņemamu kvalifikāciju, viņi aizies uz privātstruktūrām. Ar atsevišķiem fanātiķiem vai tādiem darbiniekiem, kurus nekur vairs neņem darbā, mēs labus panākumus nodokļu iekasēšanā, skaidrs, ka nesasniegsim. Ir vajadzīga ievērojama piemaksa par izdienu, ir vajadzīgas algas, kuru dēļ būtu vērts pacensties un pacīnīties par savu vietu. Bez tam ir vajadzīgas garantijas par nodrošinātām vecumdienām pēc valsts dienesta atstāšanas, par aiziešanu pensijā. Tas viss, mūsuprāt, ir likumdevēja rokās.

Ko tad mēs šodien darām, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumu – nodokļu, nodevu un citu maksājumu – iekasēšanu? Vispirms par administrēšanas jomu. Ir sagatavots un iesniegts valdībai Latvijas Republikas Ministru padomes rīkojuma projekts ar uzdevumu – kardināli izmainīt uzņēmumu reģistrācijas kārtību, nododot šīs funkcijas Valsts finansu inspekcijas iestādēm. Kā jūs zināt, šodien ar to nodarbojas Uzņēmumu reģistrs. Un mēs pilnīgi ar to nevaram tikt galā. Tā informācija, kas tiek uzkrāta pie viņiem, šodien neder faktiski nevienam, ne statistikai, ne mums, ne kādai citai valsts institūcijai.

Mēs uzskatām, ka vienīgi mums vajadzētu to uzticēt, jo mēs šodien esam visieinteresētākā organizācija, lai Uzņēmumu reģistrs būtu pareizs un atbilstu nepieciešamajiem noteikumiem. Tāpēc rīkojuma projektā ir uzdots Galvenajai valsts finansu inspekcijai, Tieslietu ministrijai un Finansu ministrijai sagatavot priekšlikumus par izmaiņām likumā “Par uzņēmējdarbību”, “Par Valsts finansu inspekciju” un citos likumos. Un ir paredzēts iesniegt šos priekšlikumus mēneša laikā Ministru padomei.

Izstrādāto Valsts finansu inspekcijas priekšlikumu rezultātā Augstākajā padomē jau otrajā lasījumā izskatītas izmaiņas akcīzes nodoklī, kur ir paredzēta šā nodokļa aprēķināšana un iekasēšana uz republikas robežas. Sagatavoti un iesniegti valdībai un Augstākās padomes Ekonomikas komisijai izskatīšanai likumprojekti par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Latvijas Republikas likumā “Par peļņas nodokli”.

Likumu izmaiņas nepieciešamas, lai turpmāk neizslēgtu no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli to uzņēmējsabiedrību peļņas daļu, kuru saņem fiziskās personas dividenžu veidā. Kā liecina prakse, dividendes tiek izmaksātas ar darba samaksu nesamērojamās summās. Tajā pašā laikā darba alga tiek mākslīgi pazemināta. Mākslīgi tiek pazemināta pašizmaksa, un faktiski alga tiek maksāta ar dividenžu palīdzību. Tāpēc, ņemot vērā minēto, Galvenā valsts finansu inspekcija uzskatīja, ka līdz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma konceptuālai pilnveidošanai nepieciešami ierosinātie grozījumi likumā.

Jāņem vērā arī tas, ka pie esošās ienākuma un peļņas nodokļa ņemšanas kārtības valsts un pašvaldību budžeti zaudē ievērojamas summas, kuru iesaiste zināmā mērā risinātu arī valsts budžeta deficīta problēmu. Pēdējā laikā ļoti daudzi uzņēmēji, kas nodarbojas ar savu darbinieku apdrošināšanu, dara to arī, lai nemaksātu algas. Un tādā veidā aiziet no nodokļu samaksas. Cilvēks tiek apdrošināts, piemēram, uz vienu mēnesi un vienu reizi mēnesī saņem apdrošināšanas organizācijā savu algu. Viņam šinī gadījumā nevajag maksāt ne ienākuma nodokli, ne sociālo nodokli. Tāpēc mēs arī uzskatām, ka ienākuma nodoklī jāparedz, ka arī tādiem ienākumiem obligāti jābūt apliktiem ar ienākuma nodokli.

Sagatavots un iesniegts izskatīšanai valdībā un Augstākās padomes Ekonomikas komisijā likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par apgrozījuma nodokli””, kas paredz panākt visu importēto preču aplikšanu ar apgrozījuma nodokli uz Latvijas Republikas robežas vienlaikus ar akcīzes nodokli. Tas ir ļoti būtiski, par ko es jau teicu, jo šodien apgrozījuma nodokli maksā godīgais uzņēmējs vai tikai tas, ko mēs nejauši uzķeram. Un tāpēc es uzskatu, ka tā ir vienīgā iespēja, kā mēs varam iekasēt pilnā apmērā šo nodokli.

Zemnieku saimniecībām nav noteikta obligātā reģistrācija Uzņēmumu reģistrā. Tāpēc vairākums no tām nav reģistrējušās kā uzņēmēji un līdz ar to nepakļaujas aplikšanai ar apgrozījuma nodokli. Bet tās saimniecības, kas maksā šo nodokli, nav apmācītas grāmatvedības uzskaites un citu dokumentu noformēšanā, tādējādi pastāv zināmas grūtības ar šo saimniecību uzskaiti. Par nodoto lauksaimniecības produkciju norēķini notiek nesavlaicīgi un ar ilgu nokavējumu. Pārsvarā visas uzskaitītās zemnieku saimniecības nevis maksā apgrozījuma nodokli, bet dara otrādi, proti, kreditējas no valsts budžeta uz apgrozījuma nodokļa rēķina, jo atskaitē par apgrozījuma nodokli saldo zemniekiem parasti ir negatīvs.

Pārtikas produkti, kā jūs zināt, tiek aplikti ar nodokli 6 procentu apmērā, viss, kas saistīts ar minerālmēsliem, tehniku un tā tālāk, – 12 procentu apmērā. Tāpēc iznāk negatīvais saldo. Šajā gadījumā budžets nevis vinnē, bet zaudē.

Ņemot vērā augšminēto, pašreizējā posmā zemnieku saimniecības par pašu ražoto lauksaimniecības produkciju būtu atbrīvojamas no apgrozījuma nodokļa nomaksas. Uzņēmumi, kas iepērk no zemniekiem lauksaimniecības produkciju, realizējot šo produkciju, tālāk aprēķina arī apgrozījuma nodokli. Tad zaudējumu budžetam nebūtu. Tas atvieglotu arī inspekcijas darbu un ļautu ķert īstos nodokļu nemaksātājus. Šodien inspekcija ķer tūkstošiem zemnieku, kas ir Latvijā, un faktiski ar vienu rezultātu, nesot zaudējumus budžetam, bet ne otrādi.

Komisijas tirdzniecībā realizētā produkcija pašreiz netiek aplikta ar apgrozījuma nodokli. Veikals maksā apgrozījuma nodokli tikai par komisijas atlīdzības summām. Tā kā jebkurā veikalā pieņem komisijā un arī iepērk vienādas preces tālākai realizācijai, bieži vien veikalā pārdošanā ir vienas un tās pašas preces ar un bez apgrozījuma nodokļa. Jo preces, kuras veikals iepircis, kļūst par veikala īpašumu un tālāk realizējas par cenām ar apgrozījuma nodokli.

Lai panāktu vienotu preču aplikšanu ar apgrozījuma nodokli, uzskatām, ka ir nepieciešams aplikt ar apgrozījuma nodokli visu preču vērtību, nevis tikai komisijas atlīdzību. Mēs uzskatām, ka vajadzētu aplikt ar apgrozījuma nodokli alkoholiskos dzērienus, cigaretes, parfimēriju, vieglos automobiļus. Es domāju, ka tas dotu ļoti lielus ienākumus budžetam un, kā jau es minēju, risinātu budžeta deficīta problēmu.

Ir sagatavotas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”, kas nosaka, ka visiem nodokļu maksātājiem obligāti jāziņo Valsts finansu inspekcijai par darījumiem skaidrā naudā, kas pārsniedz 500 minimālās mēnešalgas, un paredz jebkurā uzskaites un pārskata dokumentā uzrādīt nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru. Paredzēts sods par šo ziņu nesniegšanu.

Kā jūs zināt, šodien visgrūtākais mums ir iekasēt nodokļus no tiem uzņēmējiem, kas visu savu darbību veic skaidrā naudā. Tiek veidota dubultgrāmatvedība un “melnā” kase. Tāpēc šodien gribam panākt, lai būtu likumdošanā ierakstīts tāds punkts, ka par skaidrās naudas darījumiem jāziņo Finansu inspekcijai. Par lieliem darījumiem. Citādi mēs atkal nogrimsim papīru jūrā.

Un otrs ļoti būtisks moments ir sava reģistrācijas numura uzrādīšana maksāšanas dokumentos. Tas, pēc mūsu domām, ir ļoti svarīgi. Šinī gadījumā mēs varētu ļoti viegli atšifrēt un salīdzināt, piemēram, muitas deklarāciju, ko aizpilda uzņēmējs, jebkuru viņa maksājumu caur banku, jebkuru preču transporta pavadzīmi un tā tālāk. Tas mums krietni atvieglotu darbu nodokļu iekasēšanā.

Ar aktīvu Finansu inspekcijas darbinieku piedalīšanos ir sagatavoti un parafēti septiņi starptautiskie līgumi ar Ziemeļvalstīm – Dāniju, Zviedriju, Somiju, Norvēģiju un Islandi – un arī ar Lietuvu un Igauniju. Ceram, ka tuvākajā laikā līgumi tiks izskatīti valdības sēdē. Šie līgumi paredz speciālu pantu par informācijas apmaiņu, kas palīdzēs cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, kuru naudas līdzekļi slēpti minēto valstu bankās. Galvenajā valsts finansu inspekcijā nupat ir nodibināta daļa, kas nodarbosies tieši ar šiem jautājumiem.

Pēc Galvenās valsts finansu inspekcijas priekšlikuma, rīt valdības sēdē tiks izskatīti divi jautājumi par izmaiņām Ministru padomes lēmumos. Valsts finansu inspekcija piedāvā papildināt lēmumu par privatizāciju ar šādu normu, lai privatizācijas procesa dalībnieks sniegtu Finansu inspekcijai datus par saviem ienākumiem, ieņēmumiem un nodokļu nomaksu. Privatizācijas procesa dalībnieki varētu piedalīties izsolē tikai ar Finansu inspekcijas akceptu.

Otrs mūsu priekšlikums ir – papildināt lēmumu par licenču izsniegšanu un paredzēt, ka valsts institūcijām pirms speciālās atļaujas – licences – izsniegšanas no pieteikuma iesniedzēja jāsaņem Valsts finansu inspekcijas izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un pilnīgu norēķināšanos ar budžetu, kā arī rekomendēt šādu pieteikumu izskatīšanas kārtību arī pašvaldību institūcijām, banku iestādēm un profesionālajām sabiedrībām. Mēs ceram, ka tas kaut kādā veidā atvieglos iespēju tikt klāt tiem uzņēmējiem, kas reģistrējas Uzņēmumu reģistrā, bet neatnāk pie mums ciemos un nestājas uzskaitē kā nodokļu maksātāji. Tā kā ir tāda cerība, ka viņi gandrīz visi gribēs piedalīties privatizācijā, noteikti arī tirgoties ar šņabi, attiecīgi būs vajadzīga arī attiecīgā licence, un viņi, gribot vai negribot, būs spiesti nākt pie mums. Ja tikai tās pārvaldes institūcijas godprātīgi izpildīs savus pienākumus.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, it īpaši aizmugurē, lūdzu, ievērojiet kaut kādu klusumu! Man šķiet, ka priekšējās rindās nedzird vis Pupčenoka kungu, bet Laķa kunga balsi no aizmugures.

Lūdzu, turpiniet!

J.Pupčenoks: Ļoti svarīga problēma ir nodokļu maksātāju izglītošana un viņu informēšana. Kas darīts šinī jomā? Līdz šā gada marta beigām tiks izveidota sabiedriskā konsultatīvā padome pie Galvenās valsts finansu inspekcijas ar mērķi padarīt ciešākas saites ar nodokļu maksātājiem. Turpmāk izdodamās instrukcijas mēs noteikti apspriedīsim šajā padomē. Domāju, ka tas dos iespēju instrukcijas padarīt cilvēciski vairāk saprotamas nodokļu maksātājiem.

Uzdots finansu inspekcijām ne retāk kā reizi ceturksnī organizēt seminārus ar jaunajiem nodokļu maksātājiem par nodokļu likumdošanu. Sistemātiski tiks publicēti presē materiāli par visbiežāk sastopamajām kļūdām nodokļu aprēķināšanā. Galvenajā valsts finansu inspekcijā ir nodibināta speciāla nodaļa, kuras pamatfunkcija ir nodokļu maksātāju izglītošana un informēšana, jo šodien galvenais mūsu mērķis ir panākt, lai visi nodokļu maksātāji godprātīgi maksātu nodokļus. Tāpēc mēs vispirms esam ieinteresēti, lai viņi būtu izglītoti, lai nepieļautu tādas elementāras kļūdas, kādas vērojamas šodien un kādās mēs viņus pieķeram pie rokas.

Ar mērķi pierādīt finansu sistēmas taisnīgumu nodokļu maksāšanā tiek rūpīgi sekots līdzi tam, lai pārbaudes rezultātā atklātā nodokļu pārmaksa tiktu atgriezta budžetā. Jau minētajā “jumta” likuma izmaiņu projektā paredzēts noteikt zināmu nokavējuma soda procentu, piesaistot to Latvijas Bankas noteiktajai kredītlikmei. Šodien mums ir procenta likme 0,5 dienā. Faktiski ar šo likmi mēs novedam daudzus uzņēmējus pie bankrota. Nevienā pasaules malā jūs tādu neatradīsit, gandrīz visur tas procents atbilst centrālās bankas noteiktajam procentam. Mēs liekam priekšā tādu pašu kārtību.

Projektā paredzēts: ja nodokļu maksātājs labprātīgi līdz pārbaudes uzsākšanai piesakās nodokļu parāda nomaksai Valsts finansu inspekcijā, tad no viņa netiek piedzītas nokavējuma un soda naudas. Tas ir kaut kas jauns. Ja cilvēks godīgi atnāk un pasaka, ka viņš ir kļūdījies un ka, piemēram, pirms gada nav nomaksājis nodokli, tad šinī gadījumā mēs no viņa neņemam soda naudu. Mūsu galvenais uzdevums, lai cilvēks pats sāktu godīgi maksāt nodokļus.

Lai nenovestu nodokļa maksātāju līdz bankrotam, paredzēts samazināt soda naudas. Proti, šodien nodokļu maksātājam, ja mēs atklājam slēpto peļņu, jāsamaksā pilnā apmērā soda nauda slēptās peļņas apmērā, un vēl nodoklis jāsamaksā, un vēl soda procenti par visām nokavētajām dienām. Iznāk nenormālas summas. Faktiski tas šodienas likums nozīmē ne privātīpašuma atbalstīšanu, bet, tieši otrādi, mēs darām visu, lai sagrautu jaunos uzņēmējus. Un tāpēc mēs liekam priekšā, lai sods būtu, nevis izņemot visu peļņu, bet tikai samaksājot pašu nodokli. Sods nodokļa apmērā.

Ļoti svarīgs punkts, kas arī ierakstīts šajā “jumta” likuma projektā, ir tas, ka, ja maksātājs guvis ieņēmumus, bet nav vedis grāmatvedības uzskaiti tādā kārtībā, kādu paredz pastāvošā likumdošana, kā rezultātā ir apgrūtināta precīza nodokļu aprēķināšana, Valsts finansu inspekcijai ir tiesības aprēķināt nodokļus pēc analoģiska darījuma jebkurā citā uzņēmumā.

Priekšsēdētājs: Pupčenoka kungs, cik laika jums vajadzētu, lai pabeigtu?

J.Pupčenoks: Es tūlīt beigšu, vēl divas minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Pupčenoks: Sākot ar šā gada martu, izmantojot Valsts finansu inspekcijas papildus iegūtos līdzekļus, tika pasūtīts instruktīvais materiāls, ar kuru Galvenā valsts finansu inspekcija apņemas apgādāt nodokļu maksātājus bez maksas. Tas ir ļoti svarīgs moments.

Ļoti svarīgs moments ir nodokļu inspektoru izglītošana. Te var ilgi un dikti stāstīt. Var teikt, ka mums šodien ir ļoti cieša sadarbība ar Zviedrijas nodokļu administrāciju, kura apņēmās palīdzēt izveidot nodokļu inspektoru apmācības centrus un arī mācīt mūs, kā šo darbu veikt.

Nopietni tiek strādāts pie nodokļu savākšanas sistēmas kompjuterizācijas. Izmantojot Valsts finansu inspekcijas iegūtos līdzekļus, vēl iepirkti 200 personālie kompjūteri. Ar tiem tuvākajā laikā paredzēts nodrošināt finansu inspekcijas. Pateicoties Dānijas valdībai, šobrīd ar dāņu speciālistu palīdzību tiek izstrādāts kompjuterizācijas māsterplāns, kura izstrādi paredzēts pabeigt šā gada 27.martā. Pilna kompjuterizācijas projekta realizēšana varētu ilgt līdz 10 gadiem.

Visbeidzot es gribu teikt, ka ļoti maldās tie, kas domā, ka efektīvu nodokļu maksāšanas sistēmu var izveidot divu trīs gadu laikā. Attīstītās Eiropas valstīs šis darbs tika veikts 20 un vairāk gados. Es esmu optimists un tāpēc ticu, ka mēs spēsim to panākt 10 gadu laikā, jo mēs šodien zinām, kādu sistēmu gribam veidot, kādus ceļus iet un kādas kļūdas pieļāvušas attīstītās valstis, veidojot savas sistēmas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Čepānes kundze. Pēc tam – Rolands Repša.

I.Čepāne: Godātais Pupčenoka kungs, sakiet, lūdzu, vai jūsu Finansu inspekcija ir tiesīga pārbaudīt arī pašvaldību uzņēmumu saimniecisko darbību un valsts budžeta izlietošanas likumību? Kā mēs visi zinām, pašvaldības ļoti uztraucas par to, ka tām ir budžeta deficīts un ka valsts tām nepalīdz, bet tajā pašā laikā man ir zināmi fakti, ka pašvaldības pārskaita savu naudiņu, piemēram, bankām, pērk automašīnas un tā tālāk.

J.Pupčenoks: Ja runājam par pašvaldību budžeta pārbaudi, tad, kā es teicu savā ziņojumā, es uzskatu, ka tāda funkcija nebūtu uzdodama Finansu inspekcijai. Bet šodien, pēc Valsts finansu inspekcijas likuma, ir noteikts, ka mums ir tiesības un pat uzlikts par pienākumu pārbaudīt pašvaldības. Bet Augstākā padome, pieņemot šo likumu, nav padomājusi par to, ka vienlaikus vajadzētu mainīt pašvaldību likumus. Un šodien tie neparedz, ka kāds cits iejaucas viņu budžeta ieņēmumu izpildes daļā. Tāpēc šodien ir ļoti liela pretruna starp likumiem. Mēs par to vairākkārt esam griezušies Budžeta komisijā, Pašvaldības komisijā, bet līdz šim laikam tas jautājums nav atrisināts. Valdība griezās ar priekšlikumu, ka noteikti jāmaina attiecīgie pašvaldību likumi, bet nezinu, kāpēc un uz kāda pamata Pašvaldības komisija nevirzīja šo valdības priekšlikumu uz plenārsēdi. Es domāju, ka tas ir kaut kāds reglamenta pārkāpums.

I.Čepāne: Jūs teicāt, ka par darījumiem būtu jāziņo Finansu inspekcijai. Par cik lieliem darījumiem, jūsuprāt, būtu jāziņo Finansu inspekcijai?

J.Pupčenoks: Mūsu priekšlikumus ir – par 500 minimālajām algām, tas ir, apmēram 750 000.

I.Čepāne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Repšas kungs.

R.Repša: Pupčenoka kungs, šeit ir rakstīts, ka uz 1993.gada 1.janvāri aprēķināto un nenomaksāto nodokļu summa ir apmēram 3,5 miljardi rubļu. Tas ir lielums, kas liek domāt jau par budžeta deficīta segšanu. Es izteikšu aizdomas, ka šie nenomaksātie nodokļi galvenokārt ir no valsts uzņēmumiem. Vai jums ir izdevies no valdības vai arī no valdības vadītāja Godmaņa kunga, kas ir galvenais ekonomiskās stratēģijas realizētājs šobrīd, panākt kaut kādu skaidrību, ko mēs darīsim konkrēti ar šiem nenomaksātajiem 3,5 miljardiem? Vai ir domāts, kāpēc šie valsts uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus, mums vispār ir vajadzīgi? Vai ir domāts, ka to darbību varētu apturēt, mantu izpārdot, noliktavās uzkrāto gatavo produkciju arī izpārdot un tādā veidā, piemēram, segt šo nenomaksājumu? Kas tiek darīts šinī virzienā un kādas ir jūsu attiecības ar valdību un valdības vadītāju šo problēmu risināšanā?

J.Pupčenoks: Pareizi jūs sakāt, ka ļoti daudzi valsts uzņēmumi, kas ir parādā valsts budžetam šodien, nekad mūžā nenorēķināsies ar budžetu. Attiecībā uz daudziem no tiem noteikti jāizvirza jautājums par to bankrotu, izpārdošanu un attiecīgi arī par nodokļu nomaksu valsts budžetam.

Tajā pašā laikā parādnieki ir arī tādi uzņēmumi, kas šodien tomēr kaut ko ražo, aktīvi darbojas, bet šodienas apstākļos, kad ir tik neizdevīgs Latvijas rubļa kurss pret Austrumiem (un šodien arī pret Rietumiem) un kad šodien, piemēram, Latvijas Banka kategoriski atsakās konvertēt Krievijas vai citu NVS valstu rubļus, ļoti daudzi nonāk grūtos apstākļos, jo viņiem faktiski vajag aizsūtīt produkciju uz Krieviju, tur ir, kam pārdot, iepirkt tur kaut kādu preci par Krievijas rubļiem, atvest uz Latviju, pārdot preci Latvijā, un tikai tad viņi saņem reālo naudu par savu darījumu.

Tas ļoti apgrūtina visu to norēķinu procesu. Ja šodien produkcija ir realizēta, tā tūlīt tiek atspoguļota, tiek aprēķināta peļņa un aprēķināts nodoklis, bet līdz tam brīdim, kad reālā nauda ienāk uzņēmuma kontā, var paiet varbūt pat gads.

Kas attiecas uz īstiem vai bezcerīgiem nodokļu nemaksātājiem, tad te vajadzētu valdībai būt ar stingrāku nostāju un tomēr ķerties pie tiem uzņēmumiem, faktiski sākot vai nu to likvidāciju, vai pasludināšanu par bankrotējušiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Grūbes kungs, tad Buķeles kundze.

G.Grūbe: Man jautājums par šā gada budžeta ieņēmumu daļas izpildi. Man ir priekšā skaitļi par diviem mēnešiem. Akcīzes nodoklis ir izpildīts knapi par trešo daļu no akcīzes nodokļa plāna. Muitas nodoklis drusciņ vairāk par pusi izpildīts. Kādi ir šie nodokļi, kāpēc būtiski nepildās, jo summas šeit ir vislielākās praktiski?

J.Pupčenoks: Par muitas nodokli es nekādā gadījumā jums nevaru atbildēt. Kas attiecas uz akcīzi, laikam patiešām, kā es teicu, ja mēs nesāksim to iekasēt uz robežas, es domāju, ka drīz būs vēl mazāka tā summa.

G.Grūbe: Un otrs jautājums tātad. Divos mēnešos, tā es saprotu, 16,5 procentiem būtu jāienāk kopā ar nodokļiem. Vai mazāk?

J.Pupčenoks: Sakarā ar to, ka budžets ir rēķināts ar inflāciju, faktiski, pēc mūsu aprēķiniem, vajadzētu divos mēnešos ienākt 13,43 procentiem. Ienāca 11,74. Tātad principā mēs atpaliekam tikai par pusotru procentu. Ja ņemam janvāri, tad tas atpalikums bija krietni lielāks.

G.Grūbe: Ja akcīzes nodoklis un muitas nodoklis būtu sakārtots, tad jūs varētu praktiski ieiet plānotajās robežās?

J.Pupčenoks: Jā, principā tā varētu būt.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, tad Cupruna kungs.

E.Buķele: Cienījamais Pupčenoka kungs! Es pilnīgi piekrītu jūsu izteiktajam viedoklim par apgrozījuma nodokli zemniekiem. Vai jūs esat nācis ar kādu konkrētu priekšlikumu valdībā, lai iesniegtu labojumus šinī lietā?

J.Pupčenoks: Jā, es jau teicu, ka valdībai ir iesniegti priekšlikumi tieši par šo jautājumu.

E.Buķele: Bet kad šie priekšlikumi nonāks līdz balsojumam Augstākajā padomē?

J.Pupčenoks: Tagad mēs liekam priekšā. Jums priekšā ir Augstākās padomes lēmums, kur ir paredzēti termiņi, kad tieši iesniegt Augstākajai padomei izskatīšanai šo dokumentu.

E.Buķele: Paldies. Un vēl viens ļoti īss jautājums. Vai ir ierosināts kāds process pret kādu lielu nodokļu nemaksātāju? Vai ir ierosināta īpašuma izpārdošana vai kā citādi?

J.Pupčenoks: Jā, mums šodien ir viens process, kas saistīts ar Daugavpils pilsētu, kur patiešām mēs pasludinājām viena privātīpašnieka bankrotu. Un tagad cīnāmies, lai tas notiktu un lai mēs varētu konfiscēt viņa īpašumu. Mēs gribam, bet, kā tas izdosies, grūti teikt.

E.Buķele: Bet kas to traucē?

J.Pupčenoks: Kas to traucē? Vispirms – likumdošana...

E.Buķele: Tā ir katrā rajonā.

J.Pupčenoks: Es tāpēc pieprasu, ka vajadzētu noteikti, cik vien ātri var, mainīt Kriminālkodeksu, paredzot īpašuma konfiskāciju, privāt­īpašuma konfiskāciju. Ne SIA, kā saka, īpašumu. Jo SIA īpašums, kā likums, patiešām ļoti daudziem ir telefons. Un tas ir viss. Un vairāk nekā viņiem nav. Pat krēslu viņš kaut kur iznomā. Pat krēslu un galdu. No viņa neko nevar paņemt. Viss, ko viņš nopelna, aiziet viņa personiskajā kontā. Un patiešām tur viņš ir bagāts.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs. Tad – Kinnas kungs.

I.Cupruns: Pupčenoka kungs, es gribētu jautāt faktiski par visu veidu valsts un privātajām organizācijām. Šobrīd izveidojusies ļoti dīvaina situācija, ka daudzas būvorganizācijas ir parādā valsts budžetam naudu, nenomaksātos nodokļus. Tajā pašā laikā dažādu līmeņu budžeta organizācijas būvorganizācijām ir parādā stingri vairāk par veiktajiem darbiem. Ir ļoti dīvaini spēles noteikumi. Valsts budžets par parādiem liek ievērojamas soda naudas, taču būvorganizācijām nav no kā prasīt soda naudas. Tas būtu viens.

Jautājums ir šāds: vai Finansu inspekcija šobrīd nevarētu vai neuzskatītu par vajadzīgu rosināt valdību izstrādāt savstarpējo norēķinu mehānismu, teiksim, savstarpēju ieskaišu veidā, lai tiktu dzēsti šie parādi, jo tiešām situācija nav diži korekta?

J.Pupčenoks: Es pilnīgi jums piekrītu. Un pilnīgi atbalstu šo priekšlikumu. Bet tas jau skar ne tikai celtniecības organizācijas vien. Tas skar arī rūpnieciskās organizācijas. Šis jautājums tika diskutēts jau pagājušogad, bet viss apstājās pie tā, ka Finansu ministrija gribēja, lai faktiski Valsts finansu inspekcija veic šo ieskaiti. Šinī gadījumā mēs atteicāmies to darīt, jo es uzskatu, ka viss jādara likumā paredzētajā kārtībā. Jebkuri budžeta izdevumi ir Augstākās padomes kompetence. Tāpēc, es uzskatu, vajadzētu sagatavot speciālu Augstākās padomes lēmumu, ar kuru Augstākā padome uzdotu, piemēram, Finansu ministrijai un Valsts finansu inspekcijai atrisināt šo jautājumu. Ja tāds lēmums būs, noteikti mēs ātri varēsim to atrisināt. Bet bez tāda lēmuma, skaidrs, Valsts finansu inspekcija uz sevi neuzņemsies tādas funkcijas.

I.Cupruns: Bet vai jums nešķiet tādā gadījumā, ka būtu korekti, kamēr mēs Augstākajā padome un valdībā laužam šķēpus un kamēr budžeta organizācija ir parādā kādai no būvorganizācijām vai jebkurai citai, neuzskaitīt šīs soda naudas, ja būvorganizācija vai kāds uzņēmums ir parādā budžetam? Ļoti nekorekta situācija.

J.Pupčenoks: Finansu inspekcijai jāseko līdzi, lai tiktu pildīts likums.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs.

J.Kinna: Tā kā Valsts finansu inspekcija tomēr kontrolē budžeta ieņēmumu daļu, sakiet, vai Valsts finansu inspekcijā ir analizēta Muitas tarifu padomes darbība?

J.Pupčenoks: Jā. Mēs patiešām izskatījām vairākus... Pie mums atnāk visi Muitas tarifu padomes lēmumi. Pavisam nesen mēs rakstījām vēstuli ar lūgumu daudzus no tiem atcelt. Pagaidām atbildes vēl nav, jo patiešām daudzi no viņiem bija pieņemti faktiski nelikumīgi ar zaudējumiem budžetā.

J.Kinna: Vai jums atnāk arī noraidītie priekšlikumi?

J.Pupčenoks: Pagaidām ne.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu Pupčenoka kungam nav. Tā kā tā bija informācija, tad debates mēs nerīkojam. Bet Apvienotā budžeta komisija ir iesniegusi Augstākās padomes lēmuma projektu “Par Valsts finansu inspekcijas darba pilnveidošanu”. Dokuments Nr.277 ar papildinājumu Nr.278.

Mums vajadzētu acīmredzot izšķirties, ka mēs to iekļaujam darba kārtībā, bet šodien nediskutējam, jo komisijās tas nav skatīts. Tādēļ es liktu uz balsošanu Zeiles kundzes priekšlikumu – iekļaut to otrdien darba kārtībā un tad arī apspriest. Tātad lēmums “Par Valsts finansu inspekcijas darba pilnveidošanu”, kurā tiktu ņemti vērā visi šie izteikumi. Balsosim par šā jautājuma iekļaušanu otrdienas darba kārtībā. Rezultāts: par – 75, pret – nav, atturas – 3. Lūdzu sekretariātu izdalīt dokumentu!

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Tātad mēs varēsim to šodien saņemt, jo rīt...

Priekšsēdētājs: Tūdaļ sekretariāts izdalīs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir 1993.gada valsts budžeta projekts otrajā lasījumā. Ziņotāju lūdzu tribīnē! Vai kāds izteikties par procedūras jautājumiem, kādā kārtībā mēs skatām? Godmaņa kungs pats tribīnē? Zeiles kundze?

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Vispirms es vēlētos, lai mēs vienotos, par kādiem dokumentiem šodien būs runa, lai sagatavotu tos izskatīšanai. Tātad pamatā ir 167.dokuments par valsts budžeta projektu 1993.gadam. Papildus klāt ir šodien sagatavotais un jums izsniegtais materiāls Nr.271, kurā ir daudz papildu dokumentu, kas radušies, strādājot pēc iepriekšējā lasījuma līdz šodienai. Es vēlētos, lai jūs paņemtu šo 271.dokumentu un paskatītos, kas tur ir iekšā.

Vispirms tātad mums būs lēmuma projekts Nr.273 par budžeta spēkā stāšanās kārtību. Tālāk ir Budžeta komisijas priekšlikumi līdzekļu pārdalei, kas ir radušies, strādājot kopā ar attiecīgo nozaru ministrijām, Finansu ministriju, mūsu Budžeta komisiju un attiecīgajiem pārstāvjiem no nozaru komisijām. Tālāk 7.lappusē ir kopsavilkums par papildu līdzekļiem, kurus ir prasījušas iestādes pēc tam, kad jau budžets tika izskatīts pirmajā lasījumā. 11.lappusē mums ir grozījumi likumprojektā. Tālāk ir pielikumi ar izvērstiem skaitļiem par maksimāliem izdevumiem pabalstiem un palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Mēs esam pielikuši arī Finansu ministrijas iesniegto materiālu par to, kā šīs izmaksas, ko mēs deleģējām gan no valsts budžeta, gan no pašvaldību budžeta (kopsummā viena miljarda rubļu apjomā 1992.gada otrajā pusgadā), ir izlietojušas pašvaldības. Es to vēlāk visu komentēšu. Tāpat arī mēs lūdzam, lai Finansu ministrija sniedz informāciju, kas ir iegūta, veicot pārbaudes pašvaldībās, par šo trūcīgajiem iedzīvotājiem paredzēto līdzekļu izlietošanu.

Nākamais. Skatieties, lūdzu, 14.lappusē! Tur ir atsevišķa tabula par ienākumiem un izdevumiem sociālajai apdrošināšanai. Tas tātad tiek izdalīts kā atsevišķs pielikums, lai visiem būtu skaidrs, kādās attiecībās atrodas sociālais nodoklis un izmaksas no sociālās apdrošināšanas budžeta. Vēl ir informācija par izmaksām no pašvaldību un valsts budžetiem, par ko ir daudz diskusiju. Vēl ir arī Finansu ministrijas sagatavotais detalizētais aprēķins par to, kādi ir rezultāti, pārdalot nodokļus starp valsts un pašvaldību budžetiem atbilstoši pašreizējiem budžeta projekta piedāvājumiem. Tā kā šādā veidā skatīt budžeta projektu ir visumā sarežģīti, tad...

Jā, un vēl tiek gatavots un tūlīt jums izdalīs arī dokumentu, kurā ir apkopoti visi priekšlikumi, kurus mēs esam saņēmuši no deputātiem, no deputātu grupām, pat no politiskām grupām un no atsevišķām komisijām un kurus pulksten pusastoņos mēs vēl tikai beidzām izskatīt. Šis pielikums tiek pavairots. Kad tas tiks jums izdalīts, sāksim to aplūkot.

Pirmais, ko es vēlētos, lai mēs sāktu izskatīt, ir jautājums par līdzekļu pārdali starp atsevišķām ministrijām un resoriem. Vēlreiz uzsveru, ka šajā sākuma daļā ir runa tikai par līdzekļu pārdali savstarpēji, nepalielinot papildu budžeta izdevumus. Tātad izdevumi valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai ietver papildu izmaksas Valsts zemes dienestam 21,9 miljonu rubļu apmērā.

Nākamais tātad ir attiecīgas izmaiņas Lauksaimniecības ministrijas izdevumu tāmē. Tālāk ir Ārlietu ministrija. Es komentēju, kāpēc Ārlietu ministrijai ir samazinājums. Sekojiet, lūdzu, līdzi! Tas ir saistīts ar to, ka Ārlietu ministrija savā darbībā saņem konvertējamo valūtu un ka tās budžets ir rubļos, Latvijas rubļos. Veicot konversiju sakarā ar Latvijas rubļa stabilizāciju un kursa palielināšanos, iespējams samazināt šīs izmaksas rubļos. Tas ir saskaņots ar Ārlietu ministriju.

Nākamais ir izdevumi tiesību un aizsardzības iestāžu uzturēšanai. Šeit ir tikai iekšējais pārdalījums starp apakšnodaļām. Iekšlietu apakšnodaļu un iestāžu uzturēšanai noņemti 157,8 miljoni rubļu. Atsevišķi izdalīts ieslodzījuma vietu iekšējā dienesta konvoja pulks. Summa kopumā nemainās.

Tieslietu ministrijai ir palielinātas izmaksas par 38,9 miljoniem atbilstoši mūsu pirmajā balsojumā nobalsotajām summām.

Tālāk jautājums par izdevumiem aizsardzības un drošības iestāžu uzturēšanai. Šeit tātad ir tikai izmaiņas uz darba samaksas fonda rēķina, nepalielinot kopējās ministrijas un Zemessardzes štāba uzturēšanas izmaksas. Tas pats attiecas arī uz Aizsardzības ministriju. Ir veikta iekšējā pārdale un izdarītas izmaiņas 7.nodaļā – tautsaimniecības finansēšanā, kā jūs redzat.

Zinātnes finansēšanā ir iekšējā pārdale. Ir arī detalizēti atšifrēts veselības aizsardzības bloks Labklājības ministrijā sakarā ar to, lai būtu visiem redzams, kādā veidā valsts budžetā izmaksas parādās no citiem nodokļiem. Atsevišķi ir parādītas izmaksas uz sociālā nodokļa rēķina.

Pāreju pie pārējiem izdevumiem. Pārējie izdevumi – tā ir 5.lappuse, kā jūs redzat. Šeit pirmā ir Finansu ministrija. Un tas ir saistīts ar to, ka caur Finansu ministriju tiek izdarīti dažādi maksājumi. Šeit ir runa galvenokārt par kredītu apmaksu. Sakarā ar Latvijas rubļa un dolāra kursa maiņu tas ir par labu Latvijas rublim. Ir iespējams šīs izmaksas samazināt, konvertējot par pašreiz esošo Latvijas rubļa un dolāra attiecību. Tas pats ir arī Ekonomisko reformu ministrijā, jo tieši Ekonomisko reformu ministrija paredz iemaksas valūtā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Starptautiskajā finansu korporācijā un Savstarpējo investīciju garantiju asociācijā. Izmaiņas ir arī valūtas kursa maiņas rezultātā.

Tālāk tas pats attiecas uz Satiksmes ministriju, Labklājības ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Augstāko padomi, jo arī Augstākā padome maksā dalības maksu Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Parlamentārajā asamblejā un Parlamentu savienībā.

Šādas ir izmaiņas, kas neparedz galarezultāta maiņu un paredz tikai šīs iekšējās izmaiņas. Es ļoti vēlētos, lai mēs vispirms vienotos par šo dokumentu un pēc tam pārietu pie nākamajiem, kur ir runa par papildu līdzekļu pieprasījumiem un par to, kā mēs tos esam mēģinājuši risināt.

Šeit tātad vēl es izsaku Ata Kramiņa kunga lūgumu. Viņš lūdz no Augstākās padomes izdalītajiem līdzekļiem pilnīgi atsevišķi paredzēt kā patstāvīgu pantu izdalīto summu ietvaros izmaksas Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tas šeit rakstiski nav iestrādāts, bet tāds lūgums ir izteikts. Mēs domājam, ka to pilnīgi varētu akceptēt, lai būtu patstāvīgs konts, patstāvīgs pants budžetā un lai līdz ar to Centrālā vēlēšanu komisija savā rīcībā finansiāli būtu pilnīgi neatkarīga.

Kolēģi, par šo pielikumu man būtu viss. Ja vēl kādam ir kāda vēlēšanās, izsakiet!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir par šo pielikumu? Grūbes kungam? Grūbes kungs, pēc tam – Freimaņa kungs. Pēc tam – Preinberga kungs. Lūdzu.

G.Grūbe: Es saprotu, ka ne man, ne arī Budžeta komisijai, ne arī Finansu ministrijai nav viegli pašreiz sakārtot jautājumus par Zemes dienestu uz otro lasījumu, jo tā ir jauna struktūra. Tātad šie skaitļi tiek skaņoti. Es praktiski šo lūgumu izsaku tāpēc, lai tas tiktu ierakstīts stenogrammā, ka šī summa nepieciešama zemes reformas realizācijai. Šajā zālē ir Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji. Arī viņi piekrīt, ka šī summa varētu pāriet uz Zemes dienestu. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Es arī lūgtu tomēr Finansu ministriju kopā ar Lauksaimniecības ministriju paskatīties to summu, kas ir neatmaksātie darbi pagājušajā gadā. Vajag, lai tiktu samaksāts par pagājušajā gadā izpildītajiem zemes projekta darbiem. Es ļoti lūgtu šos jautājumus atzīmēt.

Nākamais jautājums. Es tomēr lūgtu precizēt to daļu, kas izņemta no Aizsardzības ministrijas, jo pašreiz ir domstarpības par četriem miljoniem, jo ir jautājums, ka... Tātad ģeodēziskajiem darbiem valsts pasūtījums bija... Sākumā pieprasījums bija 20 miljoni, tagad tas ir nokritis uz 15 miljoniem, bet, vienalga, pašreizējā summa ir tikai 16 miljoni. Pēc mūsu aprēķiniem, tur būtu jābūt 20 miljoniem. Tāpēc es lūgtu precizēt šos skaitļus darba gaitā.

V.Zeile: Komentārs sakarā ar Grūbes kunga jautājumu. Piekrītam. Pieņemam jūsu priekšlikumu un lūdzam skaitliski to izteikt precīzi. Tātad darba gaitā vienosimies. Lūgšu piekrišanu šim priekšlikumam no Lauksaimniecības ministrijas un Aizsardzības ministrijas.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, pēc tam – Preinberga kungs.

J.Freimanis: Zeiles kundze, mani drusciņ interesē pati pēdējā lappuse, kur ir precizējumi sakarā ar valūtas kursa maiņu. Jūs orientējaties uz to, ka rublis paliks arvien stiprāks. Šajā sakarībā ir visi tie mīnusi, kuri jums ir saskaņoti ar attiecīgajiem resoriem. Vai jūs esat savos aprēķinos tomēr novērtējuši, kas notiks, ja būs pretējais?

V.Zeile: Atbildu kolēģim Freimanim. Šis budžeta projekts tika gatavots oktobra, novembra un decembra mēnesī, iesniegts Augstākajai padomei janvārī. Tad valūtas kurss bija 168 rubļi. Pašreiz pie šiem pārrēķiniem tas ir pieņemts 143 rubļi. Jau no tā vien ir šī starpība. Mēs domājam, ka virs 168 nekad šis kurss vairs nepacelsies.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, tad – Teikmaņa kungs.

G.Preinbergs: Cienījamā Zeiles kundze! 271.dokumentā nav tabulas, kura ir 99.dokumentā, proti, nav objektu saraksta, kuru finansēšanai 1993.gadā paredzētas subsīdijas no Latvijas Republikas valsts budžeta. Vai šī tabula un šīs subsīdijas vispār ir svītrotas vai palikušas nemainīgas?

V.Zeile: Kolēģi, 271.dokumentā mēs iesniedzām tikai papildu materiālu, kas nebija 167.dokumentā. 167.dokumentā ir tātad 8.pielikums, kas nozīmē valsts investīcijas kapitālajai celtniecībai. Tas ir spēkā. Mēs par to runāsim, kad nonāksim pie tā pielikuma.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Teikmaņa kungs, pēc tam – Lembergs.

A.Teikmanis: Man ir par procedūru vairāk ierosinājums, nevis jautājums. Varbūt būtu ierosinājums pārtraukt apspriešanu līdz tam brīdim, kamēr tiek izdalīti visi deputātu iesniegtie priekšlikumi. Citādi iznāk, ka mēs apspriežam tikai to, ko ir iesniegusi Budžeta komisija. Tā nav vienīgā, kas kaut ko ir iesniegusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze, jūsu apsvērumi!

V.Zeile: Kā jūs izlemsit, tā mēs arī darīsim.

A.Teikmanis: Tad es lūgtu balsot. Jo tas būtu augstākā mērā nekorekti pret visiem deputātiem, kas savus priekšlikumus ir gatavojuši un ļoti laicīgi vismaz pirms divām nedēļām jau iesnieguši.

Priekšsēdētājs: Cik ilgā laikā tos ir iespējams izdalīt?

V.Zeile: Es saprotu, ka tie tehniski tiek pavairoti.

Priekšsēdētājs: Es lūdzu sekretariātu precizēt. Tad mēs varēsim nobalsot par Teikmaņa kunga priekšlikumu.

Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Par procedūru. Tā kā visi iesniegtie dokumenti nav izdalīti, to skaitā arī no pašvaldībām un no visiem deputātiem, apstiprinu Teikmaņa kunga teikto. Sakarā ar to, ka ir paredzēts, ka dokumenti deputātiem jāsaņem trīs dienas iepriekš, tad šajā nedēļā mēs šo jautājumu vairs izskatīt nevaram. Citādi mēs pārkāpjam procedūru. Lūdzu balsot!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad ir... Man gan sekretariāts vēl nav devis ziņas, kādā stadijā ir dokumentu pavairošana, bet jebkurā gadījumā divi deputāti ir likuši priekšā pārtraukt budžeta apspriešanu līdz brīdim, kamēr tiks izdalīti deputātu iesniegtie priekšlikumi. Es pareizi formulēju? Lūdzu balsošanas režīmu.

V.Zeile: Es vēl tikai pirms balsošanas gribu pateikt mazu komentāru. Tas jautājums... Tā tabula, par ko mēs šeit spriežam, nebūt nav saistīta ar tiem priekšlikumiem, kuri pašreiz tiek pavairoti. Tie priekšlikumi, kuri tiek pavairoti, ir saistīti ar papildu līdzekļu iedalīšanu vai līdzekļu pārdalīšanu no viena resora uz otru bez tiem priekšlikumiem, kas ir šeit. Tā ka saistīt tos jūs varat, bet tie ir pilnīgi autonomi dokumenti. Tāpēc arī atsevišķi tika gatavoti.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, sekretariāts mani informē, ka šos dokumentus varētu izsniegt deputātiem pulksten 15 un ne agrāk.

Ja kāds vēl par procedūru vēlas izteikties, tad es dotu vārdu, ja ne, tad balsosim. Balsojums ir par to, ka mēs pārtraucam budžeta apspriešanu līdz brīdim, kamēr tiek izsniegti deputātu priekšlikumi. Rezultāts: par – 36, pret – 18, atturas – 26. Tātad lēmums nav pieņemts.

Turpinām apspriešanu. Jautā Biķa kungs.

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, vai mēs par pagājušā gada budžeta izpildi arī kādu ziņojumu dzirdēsim?

V.Zeile: Jā, par pagājušā gada budžeta izpildi pilna informācija varētu būt ne agrāk kā uz 1.jūniju.

V.Biķis: Bet iepriekšēja informācija varbūt ir iespējama?

V.Zeile: Mēs varam noklausīties informāciju par 1992.gada otrā pusgada budžeta izpildi.

V.Biķis: Jā, paldies. Un tad nākamais jautājums. Vai par tiem priekšlikumiem, kuri tika iesniegti pēc pirmā lasījuma, saņemšu kaut kādu atbildi, kur būtu redzams, vai tie ir pieņemti vai noraidīti?

V.Zeile: Jā, tas ir tas dokuments, kurā, Biķa kungs, ir arī jūsu priekšlikums un kurš ir nodrukāts un tehniski tiek pavairots mūsu kopētavā.

V.Biķis: Ja drīkst, tad pēdējais jautājums. 15.lappusē...

V.Zeile: Nosauciet dokumentu!

V.Biķis: 9.pielikums, kur ir runa par...

V.Zeile: Bet par kuru dokumentu? Man ir trīs dokumentu paketes.

V.Biķis: Dokuments Nr.271. Runa ir par izdevumiem sociālajai nodrošināšanai. Un 15.lappusē izdevumi nodarbinātībai kopā. Šinī sakarībā man būtu tāds lūgums. Lūdzu, komentējiet! Kā jums šķiet, vai tas ir pareizi, ka mēs plānojam 5,5 miljardus pabalstu izmaksai, bet izdevumi pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai (es gan īsti nezinu, kas tie par pagaidu sabiedriskajiem darbiem), es gribētu teikt, jaunu darba vietu radīšanai faktiski mums budžetā nav paredzēti.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, vai nebūtu lietderīgi...

V.Zeile: Es atbildēšu kolēģim Biķim. Mēs par šo pielikumu, kas attiecas uz sociālajām izmaksām, spriedīsim atsevišķi. Šis jautājums, ko jūs uzdevāt vakar komisijā, bija viens no diskutējamākajiem un problemātiskākajiem jautājumiem, tāpēc šeit mēs esam aicinājuši Labklājības ministrijas departamentu. Mums ir savs viedoklis šajā jautājumā, un mēs piedāvāsim Augstākajai padomei diskusijai zināmu jautājumu loku.

V.Biķis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ievērosim zināmu secību apspriešanā, lai mēs nelēkātu no dokumenta uz dokumentu. Manā sarakstā nākamais ir Ābiķa kungs. Ābiķa kungs atsakās. Tad Alkšņa kungs, pēc tam – Škapara kungs.

L.Alksnis: Cienījamā Zeiles kundze, diemžēl man jāatvainojas, ka es iesniedzu rakstiski, jo es neredzu jūsu reakciju uz manu rakstisko iesniegumu. Mana lūguma būtība bija tā, ka šajā 1.pielikumā, kurā ir runa par līdzekļu pārdali, es kā pilsētas zemes komisijas priekšsēdētājs lūdzu iedalīt summu, kura ir ietilpināta pozīcijā, kas saucas – “Zemes reformas realizācija”. Es arī vērsu jūsu uzmanību uz to, ka man ir attiecīga vēstule no Finansu ministrijas, kura apgalvo, ka manis pieprasītā summa – nepilni 56 miljoni pēc iesniegtā aprēķina – ir apmierināta un ka valdība šo summu ir akceptējusi. Tādā veidā, kā man paskaidroja finansu ministrs Siliņa kungs, šī summa ir iekšā šajos 230 miljonos. Mans lūgums bija izdalīt šo summu ārā, lai tiešām tā aizietu pilsētu zemes reformai.

Vēl gribu piebilst, ka līdz šim pilsētas zemes reformai no republikas budžeta nav iedalīts neviens rublis. Tajā pašā laikā gribu atgādināt, ka mūsu likumdošana nosaka, ka pilsētas zemes reformas realizācija ir sponsorējama no mūsu valsts budžeta. Sakiet, lūdzu, kādēļ jūs manu lūgumu neesat apmierinājuši?

V.Zeile: Par jūsu lūgumu diskutējām. Viedoklis bija šāds: mums ir vienots Zemes dienests, zemesgrāmatas un tā tālāk. Un tas varētu būt Zemes dienesta tāmē kā atsevišķs pants vai paragrāfs. Ja Grūbes kungs piekrīt un jūs uz to pastāvat, mums nav nekādu problēmu Zemes dienestam iedalīto līdzekļu ietvaros, lūk, šo jūsu... Kad jautājumu apsprieda, diskusija bija par to, ka vispirms vajadzētu nodrošināt... Vēl nav pilnīgi nodrošināts ar vajadzīgajiem līdzekļiem Zemes dienests kopumā, lai mēs dalītu ārā valsts, tas ir, piedodiet, pilsētas zemes dienestu. Tā ka, Grūbes kungs, jūs varat dot savu vērtējumu šim Alkšņa kunga lūgumam. Mums nav absolūti nekādu iebildumu to izdalīt atsevišķi.

G.Grūbe: Ja kopumā tiks saņemta piekrišana par šīs summas iedalīšanu Zemes dienestam, tad praktiskai pilsētas reformai mēs arī piešķirsim ne tikai tādu summu vien. Noteikti nāksies meklēt lielāku summu.

L.Alksnis: Es ļoti pateicos par šādu principiālu piekrišanu. Man nav iebildumu, ka šī summa parādītos Zemes dienesta kopējā summā, bet es tomēr lūdzu, lai šī atsevišķā pozīcija tieši pilsētu zemes reformai parādītos atsevišķi.

V.Zeile: Labi. Paldies. Man tikai abiem kolēģiem lūgums. Bēniķa kungs, es vēlos ar Grūbes kungu runāt! Grūbes kungs, esiet tik laipns, divus aprēķinus operatīvi! Pie pašreizējā finansu nodrošinājuma, kas jums ir, cik tiek deleģēts pilsētas zemes reformas darbībai? Un otrs jautājums – cik tiek deleģēts Alkšņa kungam pie pilnas jūsu vajadzību apmierināšanas?

Priekšsēdētājs: Škapara kungs. Pēc tam – Lemberga kungs, Jundža kungs, Čepānes kundze, Kinnas kungs un Teikmaņa kungs.

J.Škapars: Zeiles kundze, diemžēl parlaments noraidīja priekšlikumu par to, ka vajadzīgi deputātu ierosinājumi. Tas bija pēc normas un atbilstoši likumam. Mums tāds likums ir pieņemts. Nezinu, kāpēc mēs šoreiz par tādu jautājumu nobalsojām tādā veidā. Vajadzēja būt materiālam izsniegtam deputātiem. Bet tas ir noraidīts. Taču ir vēl varbūt principiālāks jautājums. Tas ir mūsu komisijas, Pašvaldības komisijas, ierosinājums, kur bija runa par ļoti nopietnām pozīcijām, proti, par starpību deficītu, kas rodas sakarā ar budžeta, sakarā ar apkurināmā nepietiekamību pašvaldībām.

Otrkārt, bija runa par 970 miljoniem rubļu. Treškārt, bija runa arī par 5.pielikumu. Tās pozīcijas ir pilnīgi dažādas. Visos citos gadījumos atbildīgā komisija lika pretim citām komisijām argumentāciju, kāpēc mēs nepieņemam šādu pozīciju. Šeit praktiski es neredzu nevienā dokumentā šo argumentāciju. Vai tiešām tik milzīgas summas, tik milzīgus un principiālus jautājumus mēs izšķirsim vienkārši šeit tā vizuāli, klausoties šeit auditorijā, kā mēs piedāvājam? Diemžēl rakstisku dokumentu, kāpēc mūsu pozīcija ir noraidīta, es šeit neredzu.

V.Zeile: Kolēģi Škapar, es jums vēlreiz pasaku, ka šeit ir mūsu darba dokuments. Šeit ir mūsu darba dokuments. Šeit ir visi jūsu priekšlikumi uz sešām, manuprāt, četrām, piecām lapām, bet tas ir pavisam cits principiāls un diskutējams jautājums, kas attiecas uz 5.pielikumu. Uz 6.pielikumu, uz investīcijām jums bija, ja? Un tā tālāk. Un uz pašu budžeta likumu par attiecīgajiem pantiem un formulējumiem. Tas viss ir tālāk. Mēs diskutējam par šo pirmo dokumentu, kuru es šobrīd komentēju.

J.Škapars: Kas attiecas uz pirmo dokumentu, vai nevajadzēja sākt diskusiju ar 4.punktu un ar 5.pielikumu, kur tomēr ir runa, kā mēs budžetu sadalīsim starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu? Redziet, tad, kad mēs izšķirsim jautājumu par resoriem, mēs atkal no centralizētā sāksim. Kad mēs būsim izšķīruši jautājumu par resoriem, cik kaut kur pārdalīt un kā tas paliks, tad jau būs par vēlu skatīt otro pozīciju, šo pozīciju.

V.Zeile: Paldies. Es jūsu viedokli ņemu vērā, bet ļoti vēlētos, lai tajā kontekstā, ko jūs pats teicāt, jūs izteiktu konstruktīvus priekšlikumus, ko jūs šajā dokumentā, par ko mēs diskutējam pašreiz, piedāvājat noņemt konstruktīvi nost jūsu pašvaldību kasītē?

J.Škapars: Es piedāvāju sākt diskusiju no 4.punkta un ar 5.pielikumu. Tad arī jautājumu varētu konstruktīvi iztirzāt...

V.Zeile: Kolēģi, ļaujiet pabeigt izskatīt šo dokumentu, kuru mēs pašreiz skatāmies. Mēs nonāksim arī pie tā dokumenta.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, pēc tam – Jundža kungs.

A.Lembergs: Zeiles kundze, mans pirmais jautājums ir tāds: sakiet, pēc kādiem principiem komisija vai jūs personīgi izšķīrāt jautājumu, kuru deputātu rakstiskos iesniegumus, kuru pašvaldību rakstiskos iesniegumus jūs ļausit redzēt visiem deputātiem un kurus jūs kā “Glavļits” neļausit redzēt, lai varētu paši izlemt demokrātiski zālē. Es personīgi esmu parakstījis trīs dokumentus. Neviens komisijā nav izskatīts manā klātbūtnē. Pirmdien mums bija divu komisiju sanāksme – Budžeta un Pašvaldības komisijas. Tur no jūsu puses tāds solījums bija, ka izskatīs. Diemžēl tas palicis nerealizēts.

Kādi ir šie principi? Mums tie ir jāzina, jo tad turpmāk mēs kaut kā citādi formēsim dokumentu, vai uz citas veidlapas vai arī kaut kā stimulēsim komisiju. Varbūt mēs varam organizēt šādu izbraukuma sēdi arī Ventspilī vai rīkot to Rīgā īpašos apstākļos? Un vai jūs skatīsit mūsu iesniegumu? Mēs esam gatavi uz kompromisiem šajos jautājumos.

V.Zeile: Paldies. Esmu spiesta likt jums ļoti vilties. Nekādus īpašus apstākļus Budžeta komisijai sagādāt nevajag, it īpaši tās priekšsēdētājai Zeiles kundzei. Un nekādas citas formas arī nevajag meklēt. Tas viss lai paliek nākotnē un citās vietās. Skaidri jums pasaku, ka visi priekšlikumi, kas bija iesniegti, ir iekļauti šajā dokumentā, kas tiek pavairots.

Bet jautājums, ko jūs izsakāt, ir citādas dabas. Jūs vēlaties, lai izskata visu jūsu Ventspils budžetu. To jūs iesniedzāt tajā pirmdienā, 1.martā. Un šādu izskatīšanu, mēs jums teicām, varam organizēt tikai ar Finansu ministrijas izbraukuma ekspertiem pie jums uz vietas. Jūs neesat kaut kāds īpašs rajons. Man vajadzēja strādāt pie valsts budžeta kopumā. Un braukt pie jums uz Ventspili laikā no 1. līdz 8.martam, tērēt tam trīs dienas man tiešām nebija laika, ņemot vērā, ka 4., 5. un 6. es strādāju Preiļos savā vēlēšanu apgabalā. Devu priekšroku tam un nevis Ventspilij.

Priekšsēdētājs: Replika Godmaņa kungam.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Man ir replika. Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Man ir liels lūgums jums vienā lietā. Kā redzat, pie mikrofoniem visu laiku stāv Teikmaņa kungs un Lemberga kungs. Kāpēc viņi stāv, visiem ir skaidrs. Viņi stāv viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka budžeta priekšlikumā, kas jums ir izdalīts, Lemberga kungam ir 5 procenti un 2,5 procenti no attiecīgajiem nodokļiem. Teikmaņa kungam ir 10 procenti un tā tālāk. Šie abi kungi nerēķinās ar to, kāds dokuments tagad tiek izskatīts. Tiek izskatīts dokuments, kā pārdalās nauda starp valsts iestādēm. Viņi apzināti de­struktīvi šeit stāvēs un ilgi visu šo lietu bremzēs.

Visvairāk es griežos pie lauku rajonu deputātiem. Ja paskatās valdības priekšlikumu, kas ir 5.pielikumā, laukos atskaitījumi ir lielāki, nekā likumā paredzēts. Ja jūs savas intereses aizstāvētu tāpat, kā aizstāv Lemberga kungs un Teikmaņa kungs, mums tā lieta ietu uz priekšu. Pretējā gadījumā es uzaicinu vienkārši šo destruktīvo darbību, ko es novēroju no šiem abiem kungiem, īpaši no Lemberga kunga, vienkārši noraidīt un ļaut Zeiles kundzei un Budžeta komisijai apspriest konkrētu dokumentu.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, viena minūte replikai!

A.Lembergs: Es zinu metodi, kā tādus jautājumus atrisina.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, es jums vēl vārdu nedevu.

A.Lembergs: Es atbildu Zeiles kundzei.

V.Zeile: Es vēlētos atbildēt Lemberga kungam. Lemberga kungs, es turpinu atbildēt. Es nepabeidzu visu. Premjers mani pārtrauca. Finansu ministrija ir saņēmusi budžeta izpildi par 1993.gada diviem mēnešiem. Par Ventspili. Klausieties, lūdzu, cienījamie kolēģi deputāti!

Pēc Ventspils pilsētas budžeta projekta, 1993.gada ieņēmumu plāns ir 298,9 miljoni. Jau divos mēnešos šis ieņēmumu plāns ir izpildīts par 112,8 miljoniem. Ņemot vērā valūtas ienākumus divos mēnešos, kas ir 99 miljoni, budžeta izpildei pēc normas vajadzētu vidēji būt 13 procenti, Ventspils ir izpildījusi 43 procentus. Nav nevienas citas pilsētas, kas varētu lepoties ar to, ka divos mēnešos izpildīta turpat vai puse – 50 procenti – budžeta. Tas ir mans komentārs.

A.Lembergs: Tātad es gribētu pateikt Zeiles kundzei, ka diemžēl viņa dezinformē, klaji dezinformē Augstāko padomi šādā jautājumā. Pirmo dokumentu par budžetu mēs iesniedzām nevis 1.martā, bet gan decembrī. Otro dokumentu iesniedzām 22.janvārī. Un trešo dokumentu tik tiešām 1.martā. Tā ir pirmā dezinformācija.

Otrā dezinformācija ir, ka mūsu budžets ir nevis 290 miljoni, bet gandrīz miljards. Tas ir apstiprināts pilsētas padomē 17.decembrī. Un tie, ko jūs minat, ir mums nezināmi aprēķini. Tā ka budžets tiek pildīts tā, kā mēs esam paredzējuši atbilstoši likumam “Par budžeta tiesībām” un atbilstoši likumam “Par pilsētas pašvaldību”.

Replika Godmaņa kunga adresē. Es saprotu, ka nepatīk citādi domājoši. Bija režīms, kas to atrisināja vienkārši. Izsūtot. Es ceru, ka jūs te neaicināt man aizbāzt muti. Man kā Augstākās padomes deputātam ir tiesības uzdot jautājumus un izteikt savu viedokli pat tajos gadījumos, kad tas nepatīk Latvijas Republikas premjerministram.

Priekšsēdētājs: Viena minūte. Un pēdējā replika. Viena minūte līdz pārtraukumam. Teikmaņa kungs. Es atvainojos Jundža kungam – pēc pārtraukuma.

A.Teikmanis: Es palūgtu Godmaņa kungu varbūt mazliet korektāk izteikties. Budžeta apspriešana ir tikai sākusies. Jums vēl jāpietaupa nervi līdz beigām. Man ir priekšlikums vēlreiz par procedūru. Vajag iedarbināt tās trīs Bundestāga pavairojamās mašīnas un izdalīt tomēr dokumentus līdz pulksten 12.00.

Otrs ierosinājums. Kamēr nav šie dokumenti izdalīti, man būtu lūgums nebalsot. Nebalsot par Budžeta komisijas dokumentiem neko, bet balsošanu sākt tikai tad, kad būs visi dokumenti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es lūgšu sekretariātu paātrināt dokumentu pavairošanu. Un tagad pārtraukums. Pēc pārtraukuma Jundža kungs jautā.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pateicoties Dzintras Pededzes un viņas komandas pašaizliedzīgajiem pūliņiem, dokuments ir izdalīts, lai gan tika iesniegts pavisam nesen, tādēļ iebildumi ir noņemti un mēs varam turpināt darbu.

Jautā Jundža kungs, pēc tam – Čepānes kundze.

T.Jundzis, aizsardzības ministrs: Cienījamā Zeiles kundze, izsakot lielu gandarījumu par jūsu gigantisko darbu, es tomēr gribu jautāt, vai šeit nav radies pārpratums... Runa ir par dokumentu – “Līdzekļi pārdalei”. Tātad Aizsardzības ministrijai tiek noņemti 16 miljoni sakarā ar Zemes dienesta izveidošanu. Es saprotu, ka runa ir par 10 vienībām, runa ir par viņu darba algas fonda attiecīgo summu. Bet nekādā veidā man nav skaidrs, kāpēc 16 miljoni tiek noņemti, jo robežu atjaunošanas funkcija, kas līdz šim bija šiem 10 cilvēkiem viena no visdārgākajām funkcijām, paliek Aizsardzības ministrijai.

V.Zeile: Kolēģi, es momentā nevaru atrast izejas datus, bet principā nostāja ir tāda – vienojieties ar Grūbes kungu, un mēs jūsu kompromisa variantu akceptēsim abiem pieņemamā variantā.

T.Jundzis: Zeiles kundze, es tikai gribu pateikt, ka vienošanās šeit galīgi nav vietā, jo man nav par ko vienoties. Ja man... teiksim, vai Grūbes kungs vai jebkurš no klātesošajiem kungiem, kā arī priekšlikumos te ir rakstīts, tad man ar viņiem nav par ko vienoties.

V.Zeile: Labi, tad izmantosim citu variantu. Vienojieties par savām nesaskaņām! Kas attiecas uz aizsardzības bloku, tad es šeit vēlāk vēlētos uzklausīt vēl Aizsardzības padomes viedokli. Bet par to mēs drusciņ vēlāk runāsim.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, tad – Kinnas kungs.

I.Čepāne: Cienījamā Zeile kundze, es runāju par šiem priekšlikumiem, ko iesniegusi Vides aizsardzības komisija. Proti, mēs jau kuro reizi lūdzam (un arī pagājušajā reizē mūsu lūgums tika izpildīts), ka 1.pielikumā būtu nepieciešama aile par vides aizsardzību. Šeit nav ne “jā”, ne “nē”.

Es jums paskaidrošu, kāpēc tas ir nepieciešams. Mēs, piemēram, nezinām, vai Viļānu kaitīgo ķīmisko vielu glabātavai ir 5 miljoni vai nav. It kā ir, bet tas ir Lauksaimniecības ministrijas kopējos līdzekļos.

Tālāk. Vai, piemēram, Jūrmalas pilsētas kanalizācijas kolektora būvei ir vai nav? Ja mēs te visi runājam par rekreāciju, ka mēs te Latvijā pelnīsim milzīgus līdzekļus ar to...

V.Zeile: Jā, cienītā kolēģe, jūsu priekšlikums tika vakar skatīts mūsu komisijā. Mēs izteicām lūgumu Finansu ministrijai, kas pašreiz gatavo speciālu pielikumu, kurā, pēc jūsu lūguma, būs viss, kas attiecas uz vides aizsardzību, atsevišķā pielikumā. Bet pašreiz to sagatavot vēl ir problemātiski.

I.Čepāne: Vēl otrs jautājums. Mūsu komisija uzskatīja arī par iespējamu vairākās pozīcijās samazināt izdevumus. Tur mēs varam redzēt, piemēram, ka ir priekšlikums izbeigt finansējumus tiem, kam ir iespēja darboties ar pašfinansējumu, un tā tālāk. Tālāk jūs rakstāt: piekrist 15 miljonus Latvijas rubļu pārdalīt Meža ministrijai. Kāpēc tieši Meža ministrijai?

V.Zeile: Atvainojiet, mēs laikam par dažādiem... Jūs tagad to jauno dokumentu skatāties, ja?

I.Čepāne: Jā.

V.Zeile: Varbūt to tad, kad mēs skatīsim tos priekšlikumus, jo es pašreiz skatos pašu pirmo... Tad te ir iekšējā pārdale.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungu es zālē neredzu, tādēļ jautā Geiges kungs, pēc tam – Jurševica kungs.

I.Geige: Es nupat saņēmu šos papildinājumus, kas bija iesniegti. Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas iesniegtais priekšlikums, kurā atbalstīja Lībiešu krastu, ka vajadzētu tam papildus piešķirt 5 miljonus rubļu, nemaz šeit nav ietverts.

V.Zeile: Lībiešu krastam ir piešķirta attiecīgā summa, tāpat arī Latgales programmai. Pagaidām mēs rēķināmies ar tām summām, kas šeit ir piešķirtas. Ja jūs esat atraduši kaut kur priekšlikumu, kur samazināt, tad, lūdzu, nāciet ar konstruktīvu priekšlikumu!

I.Geige: Es sapratu, ja toreiz Tieslietu ministrija atņēma, tad no Tieslietu ministrijas ir jāņem atpakaļ. Es domāju, ka tas būtu taisnīgi.

V.Zeile: Pasakiet, par kuru pantu? Mēs Tieslietu ministrijai, tieši otrādi, devām klāt sakarā ar īpašo lēmumu.

I.Geige: Bet solīja, premjers toreiz arī solīja.

V.Zeile: Kolēģi, jums ir izsniegts viss pilnais budžets, apsēdieties, paskatieties un ar pirkstu norādiet, kurai ministrijai par kādu izdevumu pantu jūs vēlaties samazināt! Mēs nevaram skatīties tikai tādā veidā, jo mēs spēlējamies budžeta kopējo izdevumu līmenī.

I.Geige: Es jau pateicu – Tieslietu ministrijai, jo tā paņēma, lai tā arī...

V.Zeile: Vēlreiz jums saku, ka Tieslietu ministrijai ir daudz dažādu izdevumu. Vai no algām vai saimnieciskajiem izdevumiem... Vienojieties ar Tieslietu ministriju, no kurienes tad ņemsit tās summas!

I.Geige: Varbūt Siliņa kungs var atbildēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Siliņš, finansu ministrs: Ja es drīkstētu mazliet... Es gribētu piebilst, ka, skatot šo jautājumu par līdzekļu atjaunošanu, mēs saskārāmies vēl ar vienu problēmu. Pārbaudot budžeta līdzekļu izlietošanu šim pasākumam, ir konstatēti (parlamentā tā varbūt nepieklājas teikt) graujoši pārkāpumi šajā jautājumā. Kamēr nebūs izskatīti revīzijas rezultāti un par tiem vispār pieņemts lēmums, šo jautājumu nevajag skatīt, bet atgriezties pie tā pēc revīzijas rezultātu izskatīšanas.

I.Geige: Tie jūsu vārdi ir ļoti pārspīlēti. Es arī zinu par to.

Priekšsēdētājs: Jurševica kungs, lūdzu!

E.Jurševics: Es atvainojos, Zeiles kundze, es varbūt nelaikā par sociālo sfēru, par 9.pielikumu. Mēs par to vēl nerunājam?

V.Zeile: Mēs par to runāsim speciāli, tādēļ ir šis pielikums. Bet drusciņ vēlāk.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, jautātāju vairāk nav, tagad jūsu priekšlikumi par tālāko apspriešanas gaitu.

V.Zeile: Ja jautājumu vairāk nav, tad es saprotu, ka šeit iebildes par šo dokumentu – par līdzekļu pārdali – bija tikai starp Lauksaimniecības ministriju, piedodiet, starp Zemes dienestu un Aizsardzības ministriju. Ja citu iebildumu nav, tad mēs varbūt varam par to nebalsot. Bet es pieņemu, ka pamatos pret šo dokumentu citu iebildumu nav.

Priekšsēdētājs: Es vēlreiz gribētu par to pārliecināties. Ir citi iebildumi pret šo sadaļu? Nav. Lūdzu, turpināsim!

V.Zeile: Nākamais dokuments ir sarežģītāks. Tajā ir apkopoti tie vitāli svarīgākie pieprasījumi, kurus mēs esam ietvēruši šajā projektā. Pirmais, ar ko man diemžēl ir jāsāk, ir Augstākā padome. Augstākajā padomē šajā lielajā budžeta projektā – 167.dokumentā – ir paredzēti 495 miljoni. Tātad tuvu pusmiljardam. Un vēl papildus tam parādījās no Augstākās padomes pieprasījums par 235 miljoniem.

Izvērtējot šodienas situāciju, Budžeta komisija piedāvāja palielināt par 53 miljoniem Augstākās padomes pieprasījumu. Šie 53 miljoni ir paredzēti Saeimas darba uzsākšanai un nodrošināšanai. Pārējās summas, kas šeit ir, diemžēl varam piedāvāt tikai budžeta izpildes kārtībā, neredzot iespēju, kur papildus ņemt līdzekļus.

Priekšsēdētājs: Ir jautājumi par šo 1.sadaļu? Nav. Lūdzu, turpināsim!

V.Zeile: Nākamais tātad ir Ministru padome. Pilsonības un imigrācijas departamenta vietējām iestādēm, lai nodrošinātu darbību sakarā ar vīzu režīma ieviešanu Latvijā. To mēs uzskatām par ārkārtīgi svarīgu ne tikai politisku, bet arī saimnieciski finansiālu pasākumu. Tās summas, ko viņi prasīja, mēs nebūt nevarējām visas apmierināt, bet lielāko daļu mēs uzskatījām par nepieciešamu piešķirt.

Kas attiecas uz Labklājības ministriju, mēs uzskatām, ka šīs papildu vajadzības Labklājības ministrijai ir nepieciešams apmierināt uz iekšējās darba organizācijas uzlabošanas rēķina.

Nākamais ir par Zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļām. Tātad centrālajam aparātam, kā jūs redzat, mēs atradām iespēju uzsākt darbu, bet Zemes dienesta rajonos un pilsētu nodaļās – budžeta izpildes kārtībā, izmantojot esošās struktūras rajonos. Šeit šis priekšlikums korespondējas ar atsevišķu dokumentu, kur vēl bija izteikti deputātu priekšlikumi un arī no komisijām. Varētu runāt par tādu likumdošanas sakārtošanu, kas dotu iespējas Valsts zemes dienestam izmantot arī maksas pakalpojumus.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi par šo 2.sadaļu? Nav. Lūdzu, tad 3.sadaļa.

V.Zeile: Tālāk trešais lielais izdevumu bloks ir izdevumi tiesību aizsardzības iestāžu uzturēšanai. Budžeta komisija bija vienprātīga savā spriedumā, ka šajā kritiskajā saimnieciski finansiālajā un tiesību nodrošināšanas situācijā mums vajadzētu maksimāli atbalstīt tiesu, prokuratūru, Saimniecisko tiesu. Tāpēc mēs esam apmierinājuši šīs vajadzības.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi par šo sadaļu? Papildinājumi? Priekšlikumi? Nav. Paldies. Turpināsim. 4.sadaļa.

V.Zeile: Izdevumi aizsardzības un drošības iestāžu uzturēšanai. Mēs neredzam iespēju iedalīt kaut ko papildus un piedāvājam (arī vakar par to vienojāmies Budžeta komisijas sēdē), ka savas finansu vajadzības Drošības dienests risinās uz esošā finansējuma pārdales rēķina. Pārdale pa pantiem ir iesniegta Finansu ministrijā un akceptēta.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nekādu papildinājumu un jautājumu nav? Varam pāriet pie ieņēmumiem.

V.Zeile: Tā. Veselības aizsardzība. Labklājības ministrija tātad papildus prasa 123 miljonus. Mēs uzskatām par iespējamu iedalīt 70 miljonus medikamentiem, kā arī higiēnas un epidemioloģiskajam centram.

Par Valsts arhīva ģenerāldirekciju. Mēs nevarējām apmierināt visu to pieprasījumu, ko prasīja Valsts arhīvs – gandrīz 500 miljonus rubļu, bet deleģējām 201 miljonu, jo uzskatām, ka ir ārkārtīgi nepieciešami nodrošināt mūsu valsts arhīvu un dokumentu saglabāšanu republikas pilsētās un rajonu centros. Ātri jāveido Valsts arhīva nodaļas personālsastāvs dokumentu saglabāšanai. Ja tas šobrīd netiks izdarīts, tad dokumentu saglabāšanai nav garantijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Man ir jautājums vispirms attiecībā uz Labklājības ministriju. Vai šajos Labklājības ministrijas izdevumos ietilpst arī ar valdības lēmumu noteiktie bezmaksas medikamenti? Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka tie ir jāsaņem atsevišķām iedzīvotāju kategorijām bez maksas, bet par šo tēriņu atkal ir jāsamaksā pašvaldībai. Vai valsts pilnībā uzņemas uz sevi šo atbildību vai ne?

V.Zeile: Kolēģi, 70 miljoni rubļu domāti tieši bērnu vakcīnu iegādei un bērnu vakcinēšanai. Kas attiecas uz medikamentu pilnīgu vai daļēju apmaksu, tas ir sociālās apdrošināšanas budžeta attiecīgajos pantos. Kur ir paredzēti tieši pabalsti medikamentu un...

A.Teikmanis: Vai esmu pareizi sapratis, ka mēs savā pašvaldības budžetā varam neplānot tādu iedaļu kā bezmaksas medikamentu segšana iedzīvotājiem?

V.Zeile: Nē. Šīs ir domātas... Es došu vārdu finansu ministram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Cienījamais Teikmaņa kungs, mēs risinām ar šo izmaiņu tikai vienu jautājumu, mēs risinām jautājumu, ka mums ir jāapmierina bērnu vakcinēšana un jāiegādājas vakcīnas. Un šis jautājums ar to ir atrisināts. Jūs uzdodat pavisam citu jautājumu, proti, kā ir ar līdzekļiem medikamentu iegādei un bezmaksas medikamentiem. Šie līdzekļi ir iestrādāti noteikto normu un normatīvu robežās. Un Labklājības ministrija sadalīs šīs normas un līdzekļus kā starp valsts budžetiem, tā arī starp pašvaldības budžetiem. Aprēķinu rādītājā šīs summas ir uzrādītas. Šajā sakarībā šeit nav vietā uzdot šo jautājumu. Ja jums ir interese par kādu atsevišķu pantu vai atsevišķu izdevumu posteni, tad tas ir Labklājības ministrijas jautājums. Šeit ir acīmredzot jābūt labklājības ministram, kam jūs varat prasīt, nevis Budžeta komisijai, kura plāno veselības aizsardzības izdevumus kopā pa republiku pēc noteiktām normām un saskaņotām instrukcijām.

A.Teikmanis: Paldies. Siliņa kungam man ir otrs jautājums par arhīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Teikmanis: Vai ir ņemts vērā arī tas, ka arhīvi jau šodien veic maksas pakalpojumus, to skaitā arī par valūtu, un saņem finansu ienākumus?

V.Zeile: Jā, tas ir ņemts vērā, tas ir viņu papildu ienākums un ir ietverts Štāla kunga ienākumu un izdevumu tāmē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Geidāna kungs par to pašu sadaļu. Lūdzu.

I.Geidāns: Es atvainojos cienījamai lektorei, vai mēs varam par 5.pielikumu uzdot jautājumus?

V.Zeile: Paldies, bet pašreiz mēs runāsim tieši par šo pielikumu, līdz 5.pielikumam mēs nonāksim.

I.Geidāns: Labi, tad es stāvu rindā.

V.Zeile: Jā, stāviet rindā un pierakstieties.

Priekšsēdētājs: Jā, mazliet vēlāk... Vai par veselības aizsardzību ir vēl kādi jautājumi? Ierosinājumi? Papildinājumi? Nav. Paldies.

V.Zeile: Ļoti interesanta situācija ir izveidojusies ar Rīgas pilsētas Zooloģisko dārzu, kurš līdz šim ir atradies Rīgas pilsētas pārziņā un finansējumā, bet sakarā ar to, ka tam ir piešķirts nacionālā zooloģiskā dārza statuss, protams, ir vajadzīgi arī lielāki līdzekļi tā eksistencei. Papildus Nacionālais zooloģiskais dārzs prasa 32 miljonus, mēs pašreiz varam iedalīt tikai 10 miljonus. Gribu pateikt, ka 42 miljoni Nacionālajam zooloģiskajam dārzam jau ir iedalīti caur mērķsubsīdijām Rīgas pilsētai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Vai tā ir kļūda par šiem plus 32? Principā pieprasījums, cik es zinu, bija 40, nevis 32. Kaut arī šie 82 miljoni, ko valsts iedod, sedz apmēram divas trešdaļas no Zooloģiskā dārza izdevumiem.

V.Zeile: Tajā vēstulē, kas mums bija, mēs esam balstījušies uz 32...

A.Teikmanis: Kad ar viņiem skaidri komitejā runājām, viņi teica, ka ir 40 miljonus pieprasījuši, nevis 32.

V.Zeile: Kolēģi, tas viss ir ļoti labi, bet mēs skatāmies, ka šajā situācijā mēs varam viņiem papildus iedalīt 10 miljonus klāt pie 42, kas ir mērķsubsīdijās. Iespēju robežās ir jārisina jautājums arī tālāk budžeta izpildes kārtībā. Bet mēs gribētu, lai tiktu sakārtots uzņēmumu pakļautības jautājums un arī to juridiskais statuss. Mēs esam piefiksējuši šajā dokumentā, ka 22 miljonus varētu dot budžeta izpildes kārtībā. Šodien viņiem tiek piedāvāti 52 miljoni.

A.Teikmanis: Ziniet, mēs jau mēģinājām dot tiem zvēriem to iepriekšējo lēmumu par to nacionālo statusu, bet viņi neēd... Sakiet, vai tas nerunā pretī nacionālajam statusam, ja mēs vienus zvērus pabarosim ar otriem? Viņi nesaprot, un viņi grib ēst.

V.Zeile: Jā, es ļoti sen neesmu bijusi Zooloģiskajā dārzā, bet tik daudz es saprotu, ka Zooloģiskā dārza dzīvnieciņi mūsu lēmumus neņem un neēd. Bet, kolēģi, cik daudz mēs šeit Augstākajā padomē esam saražojuši attiecīgus lēmumus, it īpaši Augstākās padomes Prezidijā, kur viss, kas tiek piešķirts, gan jauni statusi, gan nacionālās sporta bāzes un tā joprojām! Un tajā laikā, kad mēs par to lemjam, nevienam neienāk prātā sagatavot saimnieciski finansiālo pamatojumu un padomāt par līdzekļiem, kur un kas tiks ņemts. Tātad es jums pasaku, ka reālā situācijā šobrīd Zooloģiskajam dārzam tiek nodrošināti un garantēti 52 miljoni.

Tālāk es pāreju pie Izglītības ministrijas. Straupē notika nelaimes gadījums – nodega pamatskola. Mēs, neskatoties uz to, ka pamatskola būtu jāsedz no pašvaldību budžeta, šajā situācijā uzskatījām, ka var deleģēt 9 miljonus rubļu Straupes pamatskolas atjaunošanai.

Priekšsēdētājs: Par šo, Kides kungs? Lūdzu.

E.Kide: Cienījamā Zeiles kundze, man ir tāds jautājums. Mēs Budžeta komisijā nolēmām Izglītības ministrijai pēc tam, kad iedalīja 9 miljonus Straupes skolai, kā jūs teicāt, arī paredzēt 12 miljonus kapitālajam remontam un vētru postījumiem. Tajā skaitā 9 miljonus. Bet šajā dokumentā tas nav ietverts, kaut mūsu lēmumā tas bija. Bija arī pārdales dokumentā, kur bija paredzēts no Labklājības ministrijas pārkvalificēšanas tās nodaļas... Tas arī nav parādīts, nav noņemts nost.

V.Zeile: Kolēģi, mēs runājām principā. Ja jūs atceraties, bet varbūt jūs arī vakar vakarā bijāt aizgājis projām, mums nav skaidrības no Darba departamenta par viņu attiecīgajos izdevumos ietvertajiem gandrīz 500 miljoniem rubļu, kā tie tiks izlietoti. To es atstāju pie tā pielikuma izskatīšanas, kur ir izmaksas sociālajām vajadzībām. Es ļoti ceru, ka tur mēs pratīsim arī atrast līdzekļus citām vajadzībām. Šeit tātad es to neieslēdzu, jo tas nekorespondējas ar līdzekļu izlietošanu bezdarbnieku pārapmācībai, kas ir tajā pielikumā. Šeit izmaksas korespondējas tikai ar 200 miljoniem rubļu papildu ienākumu no nodevām un dažādiem nenodokļu ieņēmumiem. Tāpēc tā, ko jūs sakāt, nav šajā pielikumā.

E.Kide: Zeiles kundze, ja mēs šodien nobalsojam, kad tad mēs tās izmaiņas ar Labklājības departamentu varēsim izdarīt? Mēs vakar sapratām, ka viņiem ir tīri teorētiski aprēķini, cik lieli izdevumi varētu būt, ņemot pasaules pieredzi bezdarbnieku pārkvalificēšanā. Tātad mēs tomēr, kā jūs uzskatāt, varēsim to pārdali izdarīt?

V.Zeile: Kolēģi! Šobrīd es neuzņemos un vakar arī Budžeta komisija neuzņēmās tādu atbildību – pateikt, cik no 500 miljoniem rubļu šim Darba departamentam šodien mēs varam noņemt nost. Pirmkārt, arī departamentu vajadzētu uzklausīt. Kā jūs pats redzējāt, nebija iespējams izskatīt nekādus sīkākus departamenta dokumentus. Es uzskatu, ka šodien, ja ir iespējams, lai gan arī neceru, ka šodien par visu mēs nobalsosim. Tas ir viens no jautājumiem, kas prasa papildu izskatīšanu.

E.Kide: Tad tā ir liela summa.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es atvainojos, man ir par citiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par šo sadaļu vairāk jautājumu un iebildumu...

G.Grūbe: Par visu sadaļu man ir, bet tikai ne par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Emša kungs! Es atvainojos, es jūs nevarēju ieraudzīt gaismā.

I.Emsis: Zeiles kundze, vai jūs atļautu man atgriezties pie iepriekšējā jautājuma par Nacionālo zooloģisko dārzu? Es vienkārši nepaguvu.

V.Zeile: Jā, lūdzu!

I.Emsis: Es saprotu, ka nav līdzekļu. To visi šeit sēdošie saprot. Tomēr ieraksts, kas ir 4.ailītē, ar skaidrojumu, ka mēs varam šobrīd 10 miljonus papildināt, šajā skaidrojumā ienes ļoti lielu neskaidrību. Proti, nauda ir sajaukta ar juridisko statusu. Bet tieši šis naudas trūkums vai valsts nostājas trūkums ir tas, kāpēc šo juridisko statusu nevar atrisināt par labu Nacionālajam zooloģiskajam dārzam, jo statuss un pakļautība ir atkarībā no naudas devēja jeb finansētāja. Proti, tajā gadījumā, ja valsts pateiks – jā, mēs esam par Nacionālā zooloģiskā dārza statusu un pilnu tā pašizmaksu sedzam no valsts līdzekļiem, tad varēs atrisināt visu pārējo, kas tur apakšā ir rakstīts. Bet, kamēr šī lieta nav atrisināta, mēs to nevaram izdarīt, jo nav, kur ņemt naudu.

V.Zeile: Kolēģi, es jums pilnīgi piekrītu. Bet ir arī cita nojausma, ka pats Zooloģiskais dārzs pašreiz zināmā mērā nevar izlemt, kā pakļautībā palikt, un ar lielām cerībām skatās uz Teikmaņa kungu un ar tikpat lielām cerībām skatās uz Augstāko padomi. Es saprotu, ka 1993.gads ir pārejas gads, ka Teikmaņa kungs 42 miljonus, kurus viņš saņems no valsts budžeta kā mērķsubsīdijas savam budžetam, deleģēs un plus 10 miljoni, 32 miljoni. Bet katrā ziņā, ja nopietni runājam, tad, protams, ir jāizšķiras par vienu statusu un par vienu finansēšanas avotu, kaut gan domāju, ka Rīgā ir galvenie Zooloģiskā dārza apmeklētāji, proti, Rīgas bērni un jaunieši. Tā ka varētu būt arī runa, ka arī turpmāk paliek kaut kāda Rīgas līdzdalība, varbūt ar konkrētiem mērķ­pasākumiem atbalstot Zooloģisko dārzu šajā finansējumā. Vai visa Zooloģiskā dārza finansēšana turpmāk simtprocentīgi jāuzņemas valsts budžetam, domāju, ka tas ir diskutējams jautājums.

I.Emsis: Paldies. Mūsu viedokļi saskan.

Priekšsēdētājs: Ulmes kungs staigāja starp mikrofoniem, es tā īsti nesapratu, vai viņš lūdza vārdu vai... Lūdzu.

A.Ulme: Šajā 4.sadaļā ir viens tāds paskaidrojums, kas man ir ļoti neskaidrs. Ko nozīmē – “uz esošā finansējuma pārdales rēķina”? Vai tas nenozīmē, ka šis Drošības dienests saviem 220 drošībniekiem tomēr vēlāk kaut kādā veidā sagādās algas? Un otra puse ir, vai no Drošības dienesta 256 miljoniem nevar dažus desmitus miljonu ziedot Nacionālajam zooloģiskajam dārzam?

V.Zeile: Es vispirms atbildēšu uz pirmo jautājuma daļu. Drošības dienesta kopējais finansējums netiek palielināts, bet viņiem tiek dota iespēja pārskatīt finansējuma sadali pa atsevišķiem pantiem. Mēs piekritīsim viņu pantu sadalījumam. Un to otru es nesapratu. Ko jūs gribējāt pārdalīt?

Priekšsēdētājs: Vai nevar daļu nodot Zooloģiskajam dārzam?

V.Zeile: Bet no kā?

Priekšsēdētājs: No Drošības dienesta.

A.Ulme: Mūs jau vairs nevajadzēs tik traki apsargāt.

V.Zeile: Es jūsu priekšlikumu tātad pieņemu. Papildus izskatīsim arī Drošības dienestu. Tikai jums ir jānosauc sava apetīte, cik jūs gribat no Drošības dienesta naudas.

A.Ulme: Nē, tikai 20 miljonus, lai mēs varētu...

Priekšsēdētājs: Ulmes kungs, jūsu apetīte aug burtiski pa minūtēm. Tikko jūs teicāt – 10 miljonus. Grūbes kungs tagad? Lūdzu.

G.Grūbe: Cienījamā Zeile kundze! Es gribētu precizēt ierakstam stenogrammā šādu jautājumu. Ir minēts, ka papildu līdzekļi Zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļām praktiski ir paredzēti budžeta izpildes kārtībā, kā arī ieviešot maksas pakalpojumus. Bet pašreiz, es varu pateikt, sakarā ar to, ka nav izlaboti likumi par pilsētu un lauku zemes reformu, maksas pakalpojumi daudzos gadījumos nav iespējami. Tas ir viens.

Un otrs. Es ļoti šaubos, vai tuvākajā laikā budžeta pārpilde būs reāli iespējama. Tāpēc man ir šāds jautājums. Šīs struktūras, rajonu un pilsētu nodaļu struktūras, vajadzīgas tieši zemes reformas realizācijai. Vai es varēšu kā dienesta vadītājs pārdalīt to naudu, ko jūs dodat, skatoties iepriekšējās nodaļās, kur bija līdzekļi zemes reformas realizācijai? Tie nepilnie 230 miljoni? Vai šādas tiesības man būs vai tās būs liegtas?

V.Zeile: Es nemāku atbildēt.

E.Siliņš: Es drīkstu atbildēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Grūbes kungs! Kas attiecas uz jūsu priekšlikumu, tad jau pirmajā dokumentā, ko mēs izskatījām, zem ieraksta “Valsts zemes dienests” jums ierakstīti 237 miljoni 594 tūkstoši vai kļūdos – 227 miljoni 594 tūkstoši rubļu. Tā ka tie ir tie līdzekļi, ar kuriem jūs varat uzsākt savu darbību.

Kas attiecas uz otru priekšlikumu – skatīt jautājumu budžeta izpildes kārtībā, cik tas ir reāli vai nereāli, tas ir problemātiski tātad. Nevar sadalīt pašreiz to, ko nevar sadalīt, tā arī turpmāk nevarēs sadalīt to, kā nav. Bet katrā ziņā tas ir jautājums, pie kā noteikti parlamentam ir jāatgriežas, jo šāds ieraksts šeit paliek. Es varu piekrist jums, ka nevajadzētu šeit uzrādīt rajonu pilsētas, to nosaukumus, bet vienkārši – Valsts zemes dienesta nodaļas.

G.Grūbe: Paldies. Pašreiz, kā jūs saprotat, finansējums ir trešā daļa no tā, kas vispār ir sākumam nepieciešams. Es piekrītu finansu ministra paskaidrojumam.

V.Zeile: Bet man ir tāds jautājums kolēģim Grūbem. Vai tādā gadījumā jūsu šī vēlme nenonāk pretrunā ar to, par ko mēs vienojāmies un ko prasa Alkšņa kungs, proti, iedalīt viņam no kopējā pilsētas finansējuma...

G.Grūbe: Nē, šeit arī pilsētas ir domātas, ne tikai rajoni. Tāpēc šeit būs būtiskāki jautājumi. Un mēs patiešām garantējam to, ka šī proporcija, kādu piedāvāja Alkšņa kungs, noteikti tiks saglabāta.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, ar pirmajām 10 lappusēm mēs esam tikuši galā.

V.Zeile: Kolēģi, es vēl gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka nevienam neienāca prātā pajautāt, uz kādu resursu vai avotu rēķina mēs papildus paredzam dalīt šīs summas. Šīs summas tiek paredzēts palielināt uz nodevu un dažādu nenodokļu ieņēmumu palielināšanas rēķina. Projektā mums ir 258,2 miljoni rubļu un ir paredzēts, ka iespējams palielināt vēl par 200 miljoniem rubļu sakarā ar to, ka tiek ieviesta maksa par vīzām. Arī tas praktiski tiks realizēts un tiek jau realizēts.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Uzstājoties debatēs pirmajā lasījumā, es vērsu deputātu un arī komisijas uzmanību uz to, ka ar šā gada 1.aprīli stājas spēkā Latvijas Republikas likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Tā 11.panta 1.sadaļā teikts, ka dzīvokļu īres maksu nosaka, pusēm vienojoties, taču tā nedrīkst pārsniegt valdības noteikto maksimālo īres maksu. Valdība šobrīd ir noteikusi maksimālo īres maksu. Līdz ar to dzīvojamo telpu īpašnieki vai izīrētāji sakarā ar valdības lēmumu no 1.aprīļa par katru izīrēto kvadrātmetru nesīs reālus zaudējumus apmēram 10 rubļu. Es runāju par visu veidu īpašniekiem, to skaitā – par denacionalizēto māju īpašniekiem. Ir stājies spēkā Latvijas Republikas Civillikums, kas nosaka: ja trešā puse ar savu lēmumu rada zaudējumus (es nevaru citēt precīzi), tādā gadījumā tai jāsedz šie zaudējumi.

Man ir jautājums, kāpēc nav paredzēts izdevumu daļā šiem māju īpašniekiem no Latvijas Republikas valsts budžeta segt šos zaudējumus, kas radušies, trešajai pusei iejaucoties īpašuma ekspluatācijas, tas ir, saimnieciskās darbības jautājumos. Šī summa ir ievērojama. Tā, piemēram, Ventspils pilsētas pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā fonda zaudējumi ir 32 miljoni rubļu. Katram īpašniekam būs jāsniedz tiesā prasība par šo zaudējumu atlīdzību. Tā es saprotu no Civillikuma.

Priekšsēdētājs: Tas gan nav viss Civillikums. Šo pantu, Lemberga kungs, jūs līdz galam neesat izlasījis.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Protams, šīs izmaksas budžeta projektā nav paredzētas. Jūs nosaucāt skaitli tikai par Ventspili, bet nav skaidrs, cik būs pa Latviju. Tāpēc, Lemberga kungs, vai nu jūs koķetēsit ar Zeltkalnes kundzi vai tomēr klausīsities, ko es jums atbildu. Vienlaikus ar divām sievietēm sarunāties ir tiešām vareni. Tātad es jums atbildu. Bet es tā jūtu, ka jums ir pat svarīgāk uzdot jautājumus, jo atbildes jūs maz interesē.

Tātad vispirms ir jāapzina pa Latviju kopumā, cik tas maksās, un tad varētu runāt par projektiem.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs.

A.Teikmanis: Es ļoti destruktīvu jautājumu gribētu uzdot. Varbūt, spriežot par visiem budžeta izdevumiem, varētu tostarp noklausīties arī informāciju par ieņēmumiem, kādi tie ir divu mēnešu laikā. Bet, pēc manas informācijas, no jaukajām prognozēm pildās divas trešdaļas. Es lūgtu tomēr komentāru, jo tam ir ļoti liela nozīme arī attiecībā uz izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es gribētu atbildēt Lemberga kungam, lai viņš rūpīgi lasa valdības lēmumus. Tur ir trīs etapi, kā iedarbina īres cenas. Trešais etaps – īres cena atbilstoši pašizmaksai. Jums ir pilnas tiesības darīt to jau tagad. Tas ir spēkā atbilstoši pašizmaksai, un jūs varat to jau sākt darbināt. Konsultācijas pie Prūša kunga. Nekādu dotāciju no valsts budžeta nebūs. Bija trīs etapi: 40 kapeikas, 4,50 un pēc tam tālāk – trešais etaps – ir brīvi, atbilstoši pašizmaksai. Trešajā etapā cīnieties paši tādā gadījumā ar saviem īrniekiem! Es gribu redzēt, cik viņi jums samaksāts, tie īrnieki.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze.

V.Zeile: Man ir atbilde kolēģim Teikmanim. Jā, mēs atgriezīsimies un par to diskutēsim noslēguma daļā, jo mums būs jāizvērtē arī nobalsotā budžeta ieņēmumu daļa un tās reālistiskā prognoze, jo mums jau ir fakti par diviem mēnešiem. Jums tātad ir dokuments Nr.281, kurā tas viss ir apkopots. Bet man finansu ministrs saka, ka diemžēl Rīga šeit savus skaitļus neuzrāda. Varbūt līdz tam laikam, kamēr mēs spriedīsim par šo jautājumu, jūs varētu operatīvi sazināties ar savu finansu nodaļu un parādīt arī Rīgas pilsētas budžeta izpildes daļu uz 1.martu?

Priekšsēdētājs: Tātad esam par ieņēmumiem pabeiguši. Lūdzu, Zeiles kundze, tālāk!

V.Zeile: Kolēģi, atrodiet dokumentu Nr.279. Tas ir tas, ko pavairoja un kura dēļ mums iznāca tik lielas kaislības. Tātad šie ir tie priekšlikumi, ko mēs saņēmām no iepriekš minētajām institūcijām. Visvairāk saņēmām no Latvijas Pašvaldību savienības un no Demokrātiskā centra deputātu grupas, no deputāta Biķa, no Rīgas domes, no Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas, Vides aizsardzības komisijas un tā tālāk. Tātad laipni lūdzam sākt izskatīt šos priekšlikumus!

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Man jautājums. Es nezinu, vai Budžeta komisijā ir kaut kāda specifiska priekšlikumu iesniegšanas procedūra, bet es šinī sarakstā nevaru atrast savus priekšlikumus, kaut gan es tos iesniedzu komisijas priekšsēdētāja vietniekam Ozola kungam, kas solījās tos izskatīt. Konkretizējot viens no šiem priekšlikumiem bija par 5.pielikuma saskaņošanu ar nodokļu likumiem, kur es ieteicu budžeta likumā iekļaut pantu, ar kuru tiktu apturēta attiecīgo nodokļu likumu pantu darbība 1993.gadā. Kā es saprotu, šis priekšlikums nav izskatīts. Es arī neredzu šodien plenārsēdē nekādus citus priekšlikumus. Ekonomikas komisija izteica negatīvu attieksmi pret valdības iesniegtajiem priekšlikumiem saskaņošanas ziņā. Kāda šeit būs rīcība, lai saskaņotu pašreiz ieteikto budžetu ar spēkā esošajiem nodokļu likumiem? Un kur ir pazudis mans priekšlikums?

V.Zeile: Tādā gadījumā es atvainojos, jo Ozola kunga nav, viņš šodien nav Latvijā. Bet ļoti labprāt jūsu priekšlikumu uzklausīsim izskatīšanas gaitā, ir īpaši, kad mēs runāsim par pielikumu, kas tieši skar šo problēmu par likumdošanā noteiktajiem nodokļu sadalījumiem starp valsts un pašvaldību budžetiem un starp 1993.gada budžetā piedāvātajiem nodokļu pārdalījumiem tikai uz 1993.gadu.

E.Krastiņš: Es nezinu, kā mēs varēsim to izskatīt, ja šis priekšlikums nav rakstiski pavairots? Es kopijas nesaglabāju, iesniedzot komisijā savus priekšlikumus. Kā tagad rīkoties?

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs dos savu skaidrojumu. Lūdzu.

E.Siliņš: Es domāju, ka šeit pēc kaislībām nebūtu nekādas vajadzības, jo šajā dokumentā, ko mēs skatīsim 3.lapā, šis priekšlikums ir. Te nav klāt jūsu uzvārda, Krastiņa kungs, bet priekšlikums tomēr ir. Un te ir rakstīts – likumprojekta 4.pantu un 5.pielikumu izslēgt, attiecīgi grozot 5.pantu. Zeiles kundze dos izsmeļošu atbildi šinī jautājumā.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs.

I.Geidāns: Cienījamā referente, es domāju, ka Budžeta komisija jūt no muitas puses lielu lojalitāti, jo es par muitu vēl nevienu jautājumu neesmu uzdevis. Es gribētu uzdot jautājumu par Jelgavas pašvaldības lomu. Mēs iesniedzām Jelgavas deputātu parakstītus priekšlikumus. Tie nav pavairoti un nav izdalīti. Tā kā tie skar, lūk, šo nodaļu, mēs tomēr lūgtu oficiāli, lai paliek stenogrammā. Mēs rakstiski visu iesniedzām. Es lūgtu tos pavairot, lai mēs varam runāt par savu problēmu.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, es saņēmu šādus priekšlikumus šodien bez kāda lūguma tos pavairot, bet acīmredzot tos parakstīja Tomašūna kungs.

V.Zeile: Man ir jautājums tādā gadījumā kolēģim Geidānam. Kāda satura šie priekšlikumi bija un kad jūs tos devāt? Vai jūs šorīt devāt tos, par kuriem runā sēdes vadītājs, vai jūs devāt agrāk?

Priekšsēdētājs: Tomašūna kungs paskaidros.

A.Tomašūns: Cienījamā Zeiles kundze, cienījamais sēdes vadītāj un cienījamie klātesošie deputāti! Šie priekšlikumi ir rakstīti šodien, iesniegti šodien no rīta rakstiskā veidā tikai tāpēc, ka iepriekšējās reizēs komisijas sēdēs 1.martā un līdz tam Pašvaldību savienība, kuru pārstāv Bunkša kungs, kas ir Jelgavas pašvaldības vadītājs, ir šos priekšlikumus izteicis. Tie ir noraidīti vai nav ņemti vērā. Rezultātā nav bijusi cita iespēja, kā tos atkal uzrakstīt un atkal dot iekšā ar lūgumu, lai balso plenārsēdē.

V.Zeile: Paldies. Bet tas ir ļoti nekorekti, ka jūs aizmuguriski iedodat sēdes vadītājam un neiesniedzat komisijai vai tās priekšsēdētājam. Es vēlētos vismaz “natūrā” redzēt šos priekšlikumus. Tas ir viens.

Otrs. Viss, kas attiecas uz Pašvaldību savienības priekšlikumiem, tas ir, pusotra vai divas lappuses, visi šie priekšlikumi ir dokumentā Nr.279. Ja jums ir kādi citi priekšlikumi, tad dodiet šurp! No rīta jūs visi savā starpā sarunājāties, jūs mani redzējāt no rīta, tad neviens negribēja dot.

Priekšsēdētājs: Es domāju, šo neizpratni mēs esam izsmēluši.

Lūdzu, Lemberga kungs, pēc tam – Kinnas kungs.

A.Lembergs: Zeiles kundze, man ir tāds pats jautājums kā Geidāna kungam, tikai par Ventspili. Jūs pati atzināt, ka mēs iesniedzām 1.martā pēdējos savus priekšlikumus un labojumus. Mēs varam cerēt, ka deputātiem būs iespēja tos redzēt un balsot?

V.Zeile: Kolēģi, jūs esat ļoti ievērojama persona Latvijā, jūs esat Ventspils mērs ar ārkārtīgi augstu pašapziņu un jūs vēlaties, lai no 26 plus 3 pašvaldību budžetiem vienīgi Ventspils pilsētas budžets tiktu izskatīts un par to balsots Augstākajā padomē. Tas, ko jūs iesniedzāt, ir Ventspils pilsētas budžets, kurā ir visas jūsu ienākumu, izdevumu un korespondējošās attiecības ar valsts budžetu. Ja Augstākā padome uzskata, ka Ventspilij jāparāda īpašs labvēlības statuss, tad, lūdzu, balsosim par to! Mēs izdalīsim šo jūsu projektu un varam šo teātri spēlēt tālāk. Bet jūs ļoti labi zināt, ka mēs vienojāmies: ja kādai pašvaldībai būs papildu prasības pret valsts budžetu, tad turpināsim to, ko ļoti veiksmīgi ir iesākusi Pašvaldību savienība. Šeit labu gribu ir parādījis Bunkša kungs. Izskatījām Jelgavu detalizēti, rīkojām izbraukuma sēdi, izskatījām Rīgas rajonu un, lūdzu, vienosimies un izskatīsim arī Ventspili, bet ne šodien un šeit. Tas nav šajā situācijā vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, dokuments 156 par Ventspils pilsētas budžetu ir izdalīts.

A.Lembergs: Ir vēl viens no 1.marta, tas jau ir cits.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Lembergs: Zeiles kundze, diemžēl deputātiem nav šā dokumenta un viņi var uzskatīt, ka jūs runājat patiesību. Ja viņiem tas būtu izsniegts, viņi redzētu, ka nav runas par Ventspils pilsētas budžeta izskatīšanu, bet runa ir par 5.pielikumu un attiecīgajām izmaiņām. Šīm izmaiņām ir pievienots attiecīgs tehniski ekonomiskais pamatojums, kā tam normāli būtu jābūt. Tāpēc es vēlreiz lūdzu, lai nebūtu tā, ka jūs stāstāt vienu un es stāstu kaut ko citu, šo dokumentu vajag izdalīt, jo deputāti visi prot lasīt. Un viss. Un tad viņi varēs izlasīt un spriest par to.

V.Zeile: Paldies. Jūs vēlaties, lai es pārtraucu šeit darbu, aizeju uz Jēkaba ielu 10/12, paņemu šo dokumentu un jums atnesu, vai tomēr mēs strādāsim līdz starpbrīdim un tad es iešu šo dokumentu atnest?

A.Lembergs: Es nelieku iet uz Jēkaba ielu.

Priekšsēdētājs: Mēs esam Jēkaba ielā. Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es saprotu, ka pašreiz mēs uzdodam jautājumus par dokumentu Nr.279 un saistībā ar to?

V.Zeile: Jā.

J.Kinna: Zeiles kundze, man ir tāds jautājums. Šeit ir Budžeta komisijas atzinums par komisiju (šinī gadījumā par Lauksaimniecības komisijas) iesniegtajiem priekšlikumiem. Man nav skaidrs, ko nozīmē formula “piekrist”, jo, piemēram, uz mūsu papildinājumu, ka daļu no privatizācijas fondiem vajag iesniegt budžeta deficīta segšanai, ir atzīme “piekrist”, bet tajā pašā laikā tā ir jūsu labā vēlme, nekur tas iestrādāts nav.

V.Zeile: Jā, jo mēs uzskatām, ka tā ir turpmākā darbība, kurā jāparāda iniciatīva gan mūsu, gan jūsu komisijai un īpaši Ministru padomei. Šeit ir vesela virkne tādu problemātisku jautājumu, kuru ideju mēs atbalstām. Ja jūs gribat, lai Budžeta komisija sagatavo grozījumus likumprojektā, tad to nebija iespējams izdarīt šīs nedēļas laikā.

J.Kinna: Zeiles kundze, tātad es saprotu, ka šie priekšlikumi tiks pozitīvi vai negatīvi novērtēti, bet šajā budžetā šogad iestrādāti netiks?

V.Zeile: Šajā budžetā šogad... Es nezinu. Ir iespējami budžeta grozījumi darba gaitā un gada laikā. Bet mums ir tāda iecere, ka šodien, izskatot visus priekšlikumus šeit... Pirmkārt, kam mēs to deleģēsim? Ministru padomei? Te ļoti daudz kas ir izpildvaras struktūrām darāms un likumdošanas iniciatīvas kārtībā korespondējas ar Augstākās padomes attiecīgajām komisijām.

J.Kinna: Un otrs jautājums. Mašīnrakstītāja pārrakstot ir kļūdījusies, ir redakcionāli nepareizi uzrakstīts mūsu trešais papildinājums un nav nekādas atbildes.

V.Zeile: Es piedāvāju skatīties to secīgi. Kad nonāks līdz jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem, tad varēsit nākt pie mikrofona un precizēt, kādi ir jūsu priekšlikumi un kas šeit ir nodrukāts. Pieļauju, ka šeit tehniski varēja būt kļūdas.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, tad – Panteļejeva kungs.

A.Teikmanis: Man jautājums. Es īsti nezinu, kurš uz to varētu atbildēt, Zeiles kundze vai varbūt klāt neesošais Endziņa kungs, bet visdrīzāk varbūt Godmaņa kungs. Sakiet, lūdzu, vai mums šodien darbojas likumi par peļņas nodokli, apgrozījuma nodokli, ienākuma nodokli ar šajos likumos noteiktajiem atskaitījumiem? Šeit 5.pielikumā ir teikts, ka minētie atskaitījumi darbojas ar 1.janvāri. Es saprotu tā, ka šodien likumā par ienākuma nodokli ir teikts, ka Rīgas pilsētā atskaitījums ir 30 procenti. Tātad mums ir jāizmaina likums par ienākuma nodokli un jānosaka, ka likums stājas spēkā nevis ar pieņemšanas dienu vai uz priekšu, bet trīs mēnešus atpakaļ, proti, ar 1.janvāri. Lūdzu, komentējiet!

V.Zeile: Paldies, kolēģi Teikmani, jūs esat ļoti jauks savā centībā, bet mēs vēlētos skatīt jautājumus secīgi. Pašreiz mēs skatām šo 279.dokumentu. Kad mēs nonāksim pie tā punkta, kas skar šo problēmu, tad mēs par to diskutēsim. Vai jums ir pieņemama šāda darba organizācija?

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kunga lūgumu izpilda Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Es tiešām aicinātu Teikmaņa kungu piekrist Zeiles kundzes priekšlikumam par secīgu izskatīšanu, jo faktiski tas, ka jūs nākat ar savām vajadzībām, kas ir izrautas no dokumenta vidus... Jūsu vajadzības es saprotu tāpat kā Lemberga kunga vajadzības, kas ir pavairojis LPSR budžetu un cenšas izspēlēt te kaut kādas politiskas kārtis, kā es saprotu. Bet tās kārtis ir švakas, es jums pierādīšu.

Man ir lūgums Zeiles kundzi nenomocīt, bet solīdi apspriest dokumentu punktu pēc punkta. Taču notiek kas cits, proti, netiek apspriests dokuments secīgi, bet katrs nāk ar saviem variantiem un grib kaut kādus punktus “raut” ārā. Tā nevar strādāt. Kolēģi, cieniet sevi!

Tagad ir dokuments, kurā ir priekšlikumi. Visus priekšlikumus izskatīs pēc kārtas, apspriedīs. Zeiles kundze atbildēs, atbildēs Siliņa kungs. Ja būs kādi līdz tam neizteikti priekšlikumi, kas tur nav iekļauti, tos pēc tam varēs izteikt, bet nevar jaukt pilnīgi darba secību. Es pilnīgi redzu obstrukciju šeit. Absolūti no Lemberga un no Teikmaņa kunga puses. Kaut cik nobremzējiet to savu emocionālo uzvirdumu! Nobremzējiet!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs apspriežam dokumentu Nr.279 un apspriežam to pēc kārtas. Tādēļ pirmais priekšlikums ir Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikums. Apspriežam to un turpinām, citādi patiešām mēs nevirzāmies uz priekšu.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Redziet, kas par lietu: sākumu mēs aizmirsām, bet beigas nesaprotam tāpēc, ka sākumu aizmirsām. Tāds ir klasiskais teiciens. Man tā vien liekas, ka mēs apspriedām dokumentu 271 un ka mums vajadzēja it kā turpināt. Tāpēc mēs pārgājām pie dokumenta Nr.279, jo te bija runa par priekšlikumiem. Bet nu mēs vairs nerunājam par dokumentu Nr.271, bet sākam runāt par 279.dokumentu. Kāpēc es atgriežos pie šā jautājuma? Ja runājam par 271., mums vajadzēja skatīt nākamo nodaļu 11.lappusē, jo mēs 10 lappuses izskatījām. Vajadzēja turpināt apspriešanu, bet mēs aizgājām tālāk.

Taču man ir šaubas par vienu, Zeiles kundze, un es gribētu atbildi uz šo jautājumu. Tik tiešām tā nebūs politika, bet ļoti konkrēts pašvaldību jautājums. Runa ir 271.dokumentā par grozījumiem 6.pielikumā. Pašā sākumā. Izteikt 5.punktu šādā redakcijā. Mēs aizmirstam galveno apspriešanas objektu. Tas ir šajā 279.dokumentā, tas ir 4.pielikums tagad jaunajā variantā. Tas ir galvenais strīdus objekts, nevis tie 970 miljoni šiem trūcīgajiem iedzīvotājiem. 4.punktā ir runa par proporcijām, kā mēs sadalīsim starp valsts un pašvaldību budžetu. Un te es jūtu, ka šis punkts ir pilnīgi apiets pašreiz. Tāpēc ir šis strīds pašreiz.

V.Zeile: Kolēģi, tas nav apiets, mēs līdz tam nonāksim, bet visi grib raut to lietu ātrāk. Es piedāvāju jums šādu secību. Tas nebūs apiets, mēs pie tā nonāksim un par to diskutēsim. Bet pašreiz sakarā ar to, ka visi pārmetumi ir par dokumentu, kurā ir apkopoti komisiju un atsevišķu deputātu priekšlikumi, izskatīsim šo dokumentu, Škapara kungs! Neviens nevarēs nobalsot par budžetu, nebalsojot par attiecīgajiem punktiem un pielikumiem.

Priekšsēdētājs: 279.dokumenta 1.punkts. Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es nepieskaršos 1.punktam, ievērojot labu tradīciju, bet uzdošu jautājumu. Es pilnīgi piekrītu šādai kārtībai, kā Godmaņa kungs lika priekšā, bet man nav saprotams, kāpēc ir selektīva pieeja, kāpēc dažu komisiju priekšlikumi te ir uzrakstīti un kāpēc daži nav. Var būt negatīva attieksme pret komisiju priekšlikumiem, bet es uzskatu, ka lībiešu problēma, kas ir viena no sāpīgākajām pamattautības problēmām Latvijā, nav tāda sīka problēma, kuru var vienkārši atstāt aiz borta un pateikt, ka kaut kāda revīzija notiek un ka mēs neapspriedīsim. Tā ir sāpīga problēma. Dokuments Zaščerinska kungam ir, jūsu komisijā dokuments bija. Mūsu komisijas priekšlikums ir par Lībiešu krastu. Kāpēc tas te nav nosaukts, kāpēc mēs nevaram par to debatēt, kur tā selekcija ir notikusi?

V.Zeile: Selekcija, kolēģi Panteļejev, nav notikusi, vienkārši jautājums ir par papildu līdzekļiem. Ja ir šie papildu līdzekļi, tad ir skaidrs. Nosauciet man, jūs labāk zināt, cik Lībiešu krastam šajā budžeta projektā ir iedalīts?

A.Panteļejevs: 2 miljoni, mēs prasām 5,2 miljonus.

V.Zeile: Apsēdieties, lūdzu, un pašķirstiet budžeta izdevumu daļu un pameklējiet, kur jūs varētu atrast!

A.Panteļejevs: Nauda jau ir atrasta. Zaščerinska kungam jau viss ir skaidrs.

V.Zeile: Tādā gadījumā mēs tūlīt skatīsim, bet secīgi.

A.Panteļejevs: Bet kāpēc tas nav rakstīts?

Priekšsēdētājs: 279.dokumenta 1.punkts, Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi.

V.Zeile: Vēl gribētu teikt visiem ieinteresētajiem: ja ir kādi papildu priekšlikumi, kuri nav ietverti šajā 279.dokumentā, dodiet tos klāt, Budžeta komisija sanāks un strādās. Būs starpbrīdis, jūs visi iesit pusdienot, Budžeta komisija sanāks un strādās. Pēc pusdienas papildināsim šos priekšlikumus un šodien izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es pilnīgi saprotu, bet man šā priekšlikuma uzrakstīšana tomēr prasīja zināmu laiku. Man starpbrīdis jau ir saplānots. Zeiles kundze, vai jūsu tehniskie darbinieki nevarētu izdarīt elementāru darbu: paņemt trīs nodokļu likumus un apskatīties, kuri panti vai kuru pantu daļas šajos likumos nosaka nodokļu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, un uzrakstīt vienu vienīgu pantu budžeta likumā, kurā noteiktu, kāds pants 1993.gadā tiek apturēts likumā “Par peļņas nodokli”, likumā “Par apgrozījuma nodokli” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”? Vai tas atkal ir jādara man otrreiz? Kaut gan es savu priekšlikumu iesniedzu un cerēju, ka tas tiks izdiskutēts, ja tas tiks noraidīts, tad būs nopublicēts kā vienmēr šeit priekšlikumos. Vai man tas vēlreiz jāatkārto?

V.Zeile: Nedariet, jo būtība ir skaidra. Kad nonāksim pie pielikuma izskatīšanas, kurā ir reglamentēts šis nodokļu sadalījums 1993.gadam starp valsts un pašvaldību budžetiem, kā viens no priekšlikumiem būs jūsu priekšlikums, par kuru varēs arī balsot.

E.Krastiņš: Bet tas nebūs rakstiski.

Priekšsēdētājs: Vai par 279.dokumenta 1.punktu ir kādi iebildumi? Lūgumi balsot? Nav. Tad turpinām par 2.punktu, Zeiles kundze. Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikumi.

V.Zeile: Es atvainojos, šeit tiek dalīti vēl papildu priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Tie ir Geidāna un Tomašūna kunga.

V.Zeile: Jūs man atļaujiet tos izskatīt secībā, lai pēc tam, kad šis dokuments būs izskatīts, es nelēkātu no vienas vietas uz otru.

Priekšsēdētājs: Tātad Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikumi.

V.Zeile: Pagaidiet, bet vēl taču ir ļoti daudzi Pašvaldību savienības priekšlikumi!

Priekšsēdētājs: Es neredzu nevienu, kas tos aizstāvētu, un neredzu nevienu, kas pieprasītu par kaut ko balsot.

V.Zeile: Es gribētu komentēt šeit, ja? Pašvaldību savienības priekšlikumi galvenokārt attiecas uz izpildinstitūcijām, tāpēc, es domāju, tieši tas ir tas darbs, kas darāms Ministru padomei kopā ar citām valsts institūcijām un arī ar pašvaldību institūcijām.

Priekšsēdētājs: Tomašūna kungs, par kādu lietu jūs gribat te runāt? Es mēģinu noturēt jūs, lai virzītos pēc kārtas.

A.Tomašūns: Tas varētu būt pēdējais priekšlikums, kas ir...

Priekšsēdētājs: Līdz pēdējam mēs nonāksim.

A.Tomašūns: Es ļoti atvainojos, jūs gribējāt tagad runāt par Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Ar pašvaldībām tātad... nevienam vairāk...

A.Tomašūns: Es par pašvaldībām runāju.

Priekšsēdētājs: Par pašvaldībām. Lūdzu.

A.Tomašūns: Pašvaldību savienības priekšlikumos pats pēdējais, kas izplūdušā veidā te ir nokopēts: “Ja netiek izpildīts nosacījums, ka likumos par pašvaldībām...” Tālāk tur ir pagrūti salasīt. Vai tomēr nevarētu mazliet komentēt par to, kāpēc tāda attieksme?

V.Zeile: Tātad es nolasu: “Ja netiek izpildīts nosacījums, ka likumos par pašvaldībām un citos likumdošanas aktos pašvaldībām noteiktos uzdevumus tāpat var izpildīt minimālā līmenī, ja pašvaldību ienākumu daļa sastāda ne mazāk kā 10 000 rubļu uz vienu iedzīvotāju 1993.gada janvāra cenās budžeta deficīta apstākļos, prasīt Augstākajai padomei, izskatot 1993.gada budžetu, noteikt budžeta iestāžu darbības finansēšanas apturēšanas secību.”

Šeit tātad mūsu komisijas slēdziens ir šāds: pašreiz šī summa uz vienu iedzīvotāju vidēji republikā ir 8,70 rubļu. Iestrādājot budžetos ārpusbudžeta līdzekļus, ienākumus no valūtas konversijas... Šeit es varu papildināt – ja attiecīgās pašvaldības budžeta ieņēmumu daļa pildās vairāk, nekā ir prognozēts pie budžeta projekta izskatīšanas un apstiprināšanas, pašvaldībām ir pilnīgas tiesības palielināt izmaksas sociālajām vajadzībām, kas līdz ar to arī tuvinās izmaksu uz vienu iedzīvotāju 10 000 rubļu. Pašreiz no valsts budžeta šeit ir iestrādāti visiem vienādi papildinājumi pašvaldību budžetā, izejot no noteiktā budžeta iestāžu finansēšanas normatīva.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs papildina.

E.Siliņš: Maza replika papildus. Tātad, vienojoties kopējā darbā ar divām pašvaldībām, ar Jelgavas pilsētu un Rīgas rajona pašvaldību, tika risināts jautājums par to, ka atsevišķas funkcijas tiešām šīs pašvaldības nevar pildīt nepietiekamu līdzekļu resursu dēļ. Mēs apzinājāmies kopīgi, ka nepietiek līdzekļu saimnieciskajiem izdevumiem un ka nepietiek līdzekļu dzīvokļu komunālajai saimniecībai un labierīcības darbiem. Šajā sakarībā mēs pieņēmām kopēju lēmumu ar šīm pašvaldībām. Šā lēmuma iestrāde jau notiek, ir sagatavoti priekšlikumi par to, lai noteiktu papildu apgrozījuma nodokli līdz 2 procentiem no mazumtirdzniecības preču apgrozījuma. Augstākā padome jau tos skata. Par šīm divām pašvaldībām par katru atsevišķi summa ir 40 miljoni.

Un otrs. Pašreiz tiek strādāts pie ceļu nodokļa. Paredzēts, ka daļa no ceļu nodokļa nonāks pašvaldību budžetos, lai segtu izdevumus, kas ir saistīti ar tiem ceļu garumiem vai daļām, kas ir republikas ceļi un iet cauri pašvaldību teritorijai. Līdz ar to, ja šīs divas summas tiks iestrādātas, mēs jūtam, ka pašvaldības gūs savos izdevumos tuvu pie 10 000 rubļu. Šis risinājums prasa Augstākās padomes operatīvu lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Es gribētu lūgt dot vārdu arī Bunkša kungam, Jelgavas pilsētas pašvaldības vadītājam, šajā pašā sakarībā.

Priekšsēdētājs: Ja Čepānes kundze piekritīs? Lūdzu, Bunkša kungs!

J.Bunkšs, Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs: Par šo pašu. Principā Siliņa kungs jau pateica galveno. Vēl tikai bija priekšlikums pašvaldībām atcelt apgrozījuma nodokli par komunālajiem pakalpojumiem, ko tā sniedz, piemēram, par ūdeni, par siltumu, par transporta biļetēm. Tāds bija trešais priekšlikums. Tā kā mēs neatradām, ka tas būtu iestrādāts šajā sagatavotajā dokumentā Nr.271, ir priekšlikums no Jelgavas pilsētas pašvaldības, kurā faktiski mēs lūdzam saglabāt vecos nodokļu likumus, saglabāt nodokļu atskaitījumus vecajā līmenī. Un tāpēc ir šis lūgums grozījumos un pielikumos iekļaut trešo punktu, ja runājam konkrēti par Jelgavu. Jo Siliņa kunga priekšlikumi šeit nav iestrādāti.

Priekšsēdētājs: Vēl Škapara kungs par to pašu.

J.Škapars: Es gribētu jums teikt, ka mēs apspriežam budžetu konkrētos skaitļos šeit. Un tas, kas teikts, ko mēs iestrādāsim nākotnē par 2 procentiem un arī par ceļu nodokli, ir nākotnes jautājums. Vai mums izdosies vai neizdosies pieņemt, tas ir jautājums par 2 procentiem.

Otrkārt, vai tiks pieņemts ceļu nodoklis? Tāpēc šobrīd, apstiprinot šo budžetu, paļauties uz to, ko mēs darīsim nākotnē, diez vai vajadzētu. Tas nav lietišķi un nav reāli.

V.Zeile: Jā, man tikai šeit komentārs. Kolēģi, neviens mums neliedza šos jautājumus risināt visu 1992.gadu. Ja šie jautājumi netika atrisināti līdz 1993.gada 10.martam, tad šodien vienā dienā šos jautājumus šeit iestrādāt nevar. Tas varbūt lai ir aicinājums visām komisijām, kas saskaras ar šo likumdošanu. Tomēr vajag domāt, ka mums ir jāstrādā un jānes atbildība līdz 5., 6.jūnijam, tāpēc vajag pacensties šos jautājumus šajā Augstākajā padomē atrisināt.

Priekšsēdētājs: Vai Čepānes kundze arī par to pašu vai par citu?

I.Čepāne: Kopumā par pašvaldību budžetiem es gribu.

Priekšsēdētājs: Tad varbūt Godmaņa kungs savu. Par šo pašu arī?

I.Godmanis: Es par šo pašu gribu pateikt. Tam nav nekādas nākotnes. Ja ļoti rūpīgi izlasa likumu – galvas likumu par nodokļiem un nodevām, tur ir rakstīts, ka jebkurš jauns nodokļa veids stājas spēkā pēc trijiem mēnešiem, ja nav noteikts citādi. Nekas neliedz noteikt šos 2 procentus tām pašvaldībām, kas uzskata, ka līdzekļu ir par maz. Pat nekādus atsevišķus likumus nepieņemot, var ierakstīt punktu likumā par budžetu, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt papildu apgrozījuma nodokli līdz 2 procentiem. Nekas šeit netiek aizkavēts un nekas šeit netiek atlikts uz nākotni.

Par ceļu nodokli es piekrītu Škapara kungam. Tas ir nākotnes jautājums. Par 2 procentiem apgrozījuma nodokli – nepiekrītu. Tas nav nākotnes jautājums. Var izlemt tā, ka ar likuma pieņemšanas brīdi, ar to brīdi, kad tiek pieņemts budžets, pašvaldībās stājas spēkā 2 procentu apgrozījuma nodoklis, ja pašvaldība uzskata par nepieciešamu, lai šie 2 procenti tur būtu. Pieņemsim, tas varētu būt Rīgai, Ventspilij un citām pilsētām.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze.

I.Čepāne: Godātie kolēģi, īpaši es gribētu, lai uzmanīgi šīs lietas paklausās pašvaldību vadītāji, kā arī Škapara kungs. Es nekad neesmu jaukusies šajās pašvaldību lietās, bet mani sameklēja mans ilggadējais kolēģis, Centra rajona revīzijas komisijas priekšsēdētājs docents Smilgainis, un es gribētu iepazīstināt ar šādiem materiāliem. Tas ir šajā sakarībā, jo pašvaldības nepārtraukti vaid, ka tām neesot naudas.

Proti, Centra rajona pašvaldībai budžeta deficīts ir 118 miljoni rubļu. Tajā pašā laikā, pirmkārt, 1992.gada 14.decembrī šī pašvaldība ir noguldījusi depozītā “Parex” bankā 1,5 miljonus ASV dolāru. Otrkārt, 1992.gada decembrī izņemti no budžeta 110 000 dolāru un ir atkal ieguldīti Vācijas–Latvijas bankā tepat netālu Jēkaba ielā. Treškārt, 1992.gada 26.novembrī ir pārskaitīti uz Štutgarti, uz Vācijas banku 70 000 dolāru vai 104 000 84 doičmarku divu “Mersedesu” iegādei.

Paldies par uzmanību. Es domāju, ka šo naudu katrā ziņā vajadzētu kontrolēt arī Bunkša kungam, kā tā tiek izmantota, un nevis tikai vainot Augstākās padomes deputātus.

Priekšsēdētājs: Tā. Tomašūna kungs, lūdzu!

A.Tomašūns: Tomēr lūgtu nesaistīt kādas Rīgas pašvaldības izdarības ar Jelgavas pilsētu. Bunkša kungs nevar atbildēt šinī gadījumā par to. Bet man ir lūgums un arī prasība šinī gadījumā... Taču viņi nekontrolē pašvaldības.

V.Zeile: Nekontrolē, bet koordinē...

A.Tomašūns: Es tomēr lūgtu sēdes vadītāju likt uz balsošanu šo pēdējo priekšlikumu Latvijas Pašvaldību savienības sarakstā un lūgtu arī sēdi nobalsot par to.

V.Zeile: Es atvainojos, kolēģi Tomašūn, ko jūs liekat uz balsošanu?

A.Tomašūns: Mēs te jau 20 minūtes par to runājam.

V.Zeile: Nē, konkrēti. Man taču jāzina, par ko jūs aģitējat.

Priekšsēdētājs: Tas ir 280.dokuments?

A.Tomašūns: Nē, 379. Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumu saraksta pēdējais punkts.

V.Zeile: Jūs varat to punktu nosaukt?

A.Tomašūns: Tam nav nekāda īpaša numura, tas ir tas, par ko mēs runājam.

V.Zeile: Lūdzu, esiet tik laipns un līdz balsošanai sagatavojiet finansu ekonomisko pamatojumu, cik tas no valsts budžeta ies mīnusos un kādām pašvaldībām konkrēti un cik aizies!

Priekšsēdētājs: Tā ir arī reglamenta prasība.

Nākamais – Teikmaņa kungs, tad Felsa kungs.

A.Teikmanis: Es tikai lūgtu iespēju pateikt īsu repliku. Kolēģi Godmani, nedaliet to lāci, kas mežā skraida! Tādā gadījumā es lūgšu jūs savas problēmas risināt, pieņemot, ka pēc mēneša jūs pārliecināsit parlamentu uzlikt 18 procentu apgrozījuma nodokli visā Latvijā. Un lūgšu rēķināties ar šīm summām budžetā!

V.Zeile: Paldies, kolēģi Teikmani! Es gribētu mazu komentāru šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Protams, visi mēs saprotam, ka budžeta ieņēmumu daļa ir par mazu. Bāze. Bet tā vietā, lai uzņemtos atbildību par šīs ieņēmumu daļas palielināšanu, diez vai šeit atradīsies daudz tādu deputātu, kas par to domās valstiski. Ja šeit izvirzītos jautājums, ja valdība reaģētu un nāktu ar priekšlikumu palielināt apgrozījuma nodokli līdz 27 procentiem, kā ir Krievijā, cik tādu deputātu atrastos, kas par to nobalsotu? Bet pašreiz Latvijā ir vismazākais apgrozījuma nodoklis. Latvijas produkcija iet galvenokārt uz Austrumiem, un mēs subsidējam Krievijas patērētāju.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs.

A.Felss: Daudz ko no tā, ko es gribēju teikt, pateica Čepānes kundze. Man būtībā maz ko piebilst. Vienīgi, runājot par pašvaldību budžetiem, man gribētos vēl vienu nelielu momentu. Visiem ir šis dokuments. Ja mēs tā labi paskatāmies, tad ir pilnīgi skaidrs, uz kuru galu mūs velk Pašvaldību savienība. Un es saprotu, ka arī šinī savienībā ir divas daļas. Vienā ir tie, kas pārstāv laukus, un lauki, vai arī pilsētu daļa, kurai, kā mēs redzam pēc šā dokumenta, vismaz ir 8 miljardi pieprasīti. Bet tiem laukiem atkal nav nekā. Rīgā te katru dienu viens otrs mazgājas siltā ūdenī, bet lauku rajonu pilsētās tas ir labi, ja vienreiz vai divreiz nedēļā. Tā ka šīs vienlīdzības nav. Un nav ko te uzstāties pašvaldību pārstāvjiem un runāt, ka viņi ir nabagi. Lai viņi aizbrauc uz laukiem, un parunāsim tad pēc nedēļas!

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Es lūgtu deputātus un kolēģus neuzstāties ar dažādiem skandaloziem apgalvojumiem par to, cik simt tūkstošu kam ir pārskaitīts, vai mēs subsidējam vai nesubsidējam tirdzniecību ar Austrumiem vai Rietumiem, bet runāt par konkrētām lietām. Un šobrīd nav iesniegti nekādi apgrozījuma nodokļa labojumi, izņemot to vienu, ko es esmu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzis un kas pašlaik atrodas ekspertīzē Ekonomisko reformu ministrijā. Tātad ir iesniegti divi varianti, kā saskaņot šo 5.pielikumu ar spēkā esošajiem nodokļu likumiem.

Zeiles kundze, manuprāt, es tomēr domāju valstiski, uzskatot, ka valstī visam jānotiek saskaņā ar likumiem un noteiktā kārtībā. Nevis tā, kā... Un es aicinu Godmaņa kungu un citus kungus šeit nerīkoties tā, kā pagājušā pusgada budžetu apstiprinot, kad tika sacerēti pēdējā dienā pirms budžeta apstiprināšanas kaut kādi labojumi nodokļu likumos. Tas viss ir jādara saskaņā ar mūsu likumdošanu. Nepieciešama attiecīga ekspertīze, attiecīgs pamatojums. Pirmkārt, vajag izskatīt to, kas ir iesniegts, un tā arī rīkoties.

V.Zeile: Jā, mans komentārs Krastiņa kungam. Nekad neesmu apšaubījusi, ka jūs piederat pie tiem deputātiem, kuri domā valstiski. Pilnīgi pieņemu jūsu priekšlikumu. Bet, no otras puses, ne Budžeta komisija bija tā, ja jūs atceraties 1992.gada otrā pusgada budžeta izskatīšanu, kas sacerēja šīs nodokļu izmaiņas. Tas tika sacerēts šeit uz vietas. Un tā nebija Budžeta komisija.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Es esmu spiests izteikt nelielu repliku sakarā ar diviem sensacionāliem paziņojumiem. Vispirms – Čepānes kundzes teiktais.

Tas man atgādina vecos laikus, kad mēs mēģinājām, tā sakot, ar kaut kādām sensācijām pēkšņi parādīt, ka tie ir pēdējie, tā sakot. Tā jau var nākt ar tādiem paziņojumiem un pateikt, ka pašvaldības grimst naudā un valūtā un tajā pašā laikā mēģina izspiest no valsts budžeta vēl tādus kolosālus papildinājumus.

Par Centra rajonu runājot, attiecībā uz 10 miljardiem, par ko šeit ir izdarīti aprēķini. Tie ir izdarīti, prognozējot, ka ienākumi būs tādi, kādus paredz Finansu ministrija. Reālie ienākumi ir citi. Ja Finansu ministrija paredzēja, ka janvārī un februārī šie ienākumi būs 16 procenti no gada kopīgajiem ienākumiem, tad faktiski mēs saņēmām tikai 12 procentus. Tāpēc, es domāju, te vajadzētu ļoti izsvērt šos optimistiskos, ļoti optimistiskos Finansu ministrijas plānotos ienākumus. No turienes ir radies skaitlis – 10 miljardi.

Priekšsēdētājs: Replikai vārds Čepānes kundzei.

I.Čepāne: Man ir replika. Godātie kolēģi! Es atšķirībā no Škapara kunga nekad neesmu strādājusi Centrālkomitejā un nezinu, kā tur agrāk strādāja un ar kādām metodēm…

Otrkārt, es šeit negribu vainot ne Centra rajona varbūt visu vadību vai pašvaldības. Es no rīta, varbūt jūs neievērojāt, jautāju Pupčenoka kungam, vai kāds kontrolē pašvaldības. Viņš atbildēja, ka pašvaldības nekontrolē neviens. Varbūt šis paziņojums nemaz nav sensacionāls, bet es vienkārši gribētu šo kungu uzmanību vērst uz to, ka tiešām šīs pašvaldības ir jākontrolē un nevis tikai jārunā par to, ka mums trūkst un trūkst. Paldies.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs.

E.Siliņš: Es gribētu mazu repliku Škapara kungam. Novērtējot budžeta izpildi, es gribētu lūgt pašvaldību, kā arī valsts budžetu. Lūdzu, paskatieties šādu stabiņu dokumentā, kas visiem deputātiem izdalīts! Tas ir tīrs oficiāls rēķins, cik procentiem katrā mēnesī jāienāk no nodokļu maksājumiem, ņemot vērā inflāciju. Turpinot to sarunu, ko Pupčenoka kungs iesāka no šīs tribīnes, un viņam tika uzdots analoģisks jautājums.

Priekšsēdētājs: Ruško kungs, lūdzu, pie mikrofona! Šķiet, ka Felsa kungs būs sabojājis trešo mikrofonu.

J.Ruško, Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs: Mums būtu šāds lūgums: Latvijas Pašvaldību savienība iesniedza dokumentu Prezidijā un lūdza, lai, balsojot par 5.pielikumu, balsotu par katru pašvaldību atsevišķi. Un tas ir galvenais balsojums, jo ir diferencēts, jūs kopumā nevarat aptvert. Jūs balsojat par katru pašvaldību. Un tad attiecīgi šie lēmumi būtu normāli un konkrēti.

V.Zeile: Paldies, kolēģi, tikai apzinieties tās sekas, ko jūs gūsit šādā balsojumā! Un sāciet strādāt jau pie saviem priekšlikumiem, ko jūs no budžeta izdevumu daļas samazināsit par labu Rīgai un Rīgas rajonam!

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Mēs pašvaldību budžetus neapstiprinām Augstākajā padomē. Tas ir punkts viens. Jo mēs nevarēsim balsot par katra budžeta apstiprinājumu.

Ja ir runa par atskaitījumiem, tad šeit ir pietiekami daudz lauku rajonu pārstāvju. Un es aicinu lauku rajonu pārstāvjus apskatīties tieši valdībai priekšā likto atskaitījumu likmes, kuras ir lielākas, nekā ar likumu noteikts. Tur Krastiņa kungam ir taisnība. Un mazākas ir atsevišķām pilsētām.

Man tikai ir samērā skumji, ka lauku rajonos nāk... Vairumam lauku rajonu atskaitījumi ir lielāki, nekā likumā noteikts. Šeit klusē, bet, protams, protestē tikai tie, kam šie atskaitījumi ir mazāki.

Kāpēc tas tā ir izdarīts? Ir jāaptur acīmredzot šo likumu darbība 1993.gadā.

Un tas ir izdarīts tāpēc, lai mums nebūtu superbagātu pilsētu, kas noliek depozītos ne tikai Latvijas komercbankās vien, bet arī ārzemju bankās. Es domāju: ja mēs iztaisīsim kārtīgu revīziju kaut vai tajā pašā Ventspils pilsētā, mēs atradīsim tur pietiekami interesantas lietas.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs.

A.Lembergs: Godmaņa kungs, jūs nebiedējiet te ar kaut kādām savām izdomām! Jūs uzvedaties nevis kā premjers, bet kā cilvēks galīgi no malas. Tad jūs mācāt dzīvot, lasāt morāli kā skolotājs, tad jūs tagad kaut kādus te izdomājumus izplatāt oficiāli. Jūs vienus gribējāt iesūdzēt tiesā, mēs otrus varam iesūdzēt tiesā par neslavas celšanu!

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, vai jums ir replika vai jautājums?

A.Lembergs: Man ir replika tāpēc, ka viņš nepiedienīgi uzvedas publiskā vietā. Un es piedāvāju runāt par lietu, nevis par to, kas nav darba kārtībā Augstākajā padomē.

Bet tagad par būtību. Tātad, kolēģi, te deputāts Godmanis pasniedza, ka, lūk, tas, ka būšot atskaitījumi lauku rajoniem. Tas ir domāts par lauku rajoniem. Ieklausieties, kolēģi, – par lauku rajoniem, pirmkārt. Tā ir pilnīga dezinformācija, jo lauku rajoni šajā gadījumā būs nevis vinnētāji, bet zaudētāji.

Likums “Par budžeta tiesībām”, kas šobrīd ir spēkā, paredz šādu kārtību. Ir noteikti visiem vienādi atskaitījumi. Pilsētām, starp citu, mazāki nekā laukiem. Un tām pašvaldībām, kurām pietrūkst līdzekļu, tiek iedalītas dotācijas un mērķsubsīdijas. Tātad, ja lauku rajonam, kam pietrūkst naudas, vai pilsētai tiek iedalīta dotācija, tā ir garantēts ieņēmums.

Sakarā ar ražošanas strauju krišanos, pirmkārt, laukos, šīs pašvaldības, saņemot it kā lielāku procentu, faktiski nevis saņem šos ienākumus, bet nesaņem. Ja būtu tā finansējumu sistēma, kas ir šajā likumā “Par budžeta tiesībām”, ja būtu kā dotācija, tad būtu garantija, ka pašvaldība varēs minimāli izdzīvot. Tā ka faktiski šis priekšlikums no valdības puses ir nevis palīdzība laukiem, bet lauku nogremdēšana. Tas, kā to pasniedz Godmaņa kungs...

Vienkārši tiek izmantots tas, ka deputāti līdz galam neizprot situāciju. Konkrēti, pieņemsim, runā visu laiku par Balviem vai par Alūksni. Tur ir kaut kāds uzņēmums, kaut kāds zemnieks vai kas. Tātad cer, ka viņš maksās nodokļus. Bet viņam taču visu laiku ražošana samazinās! Tas nozīmē, ka nodokļu maksājumi neienāks. Līdz ar to pašvaldībai nebūs naudas minimālai budžeta izdzīvošanai Alūksnē, Balvos un citur.

Jā, man teiks, viņi būs vairāk ieinteresēti uzņēmējdarbības attīstīšanā. Bet arī šie procenti, ko paredz pašreizējā likumdošana, viņus ieinteresē šīs uzņēmējdarbības attīstīšanā. Cita lieta, kāda mums ir domāšana un kādu domāšanu mēs veicinām, atgriežoties pie Latvijas PSR budžeta veidošanas sistēmas, ko es ievēroju, nokopējot pielikumus. Varat salīdzināt! Pat atskaitījumu procenti ir apmēram līdzīgi. Un domāšana arī tā pati diemžēl.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Cienījamie deputāti, varbūt man tā nepieklātos teikt, bet, jo es vairāk klausos Lemberga kungu, jo es vairāk pārliecinos, cik viņš neprofesionāli zina budžeta jautājumus. Tā ir mana dziļa pārliecība, jo es strādāju ar budžeta lietām.

Dotāciju apmainīšana pret ienākumiem ir tas, kas ieinteresē rajonu, jo dotāciju mēs saņemam rubli pret rubli, kā tas ir parādīts, bet ienākumus saņemam, ņemot vērā arī izpildi un pārpildi. Ja mēs iepazināmies ar to izziņu, kas tika izdalīta papildus par budžeta izpildi divos mēnešos, šeit ir pierādījums tam.

Es nezinu, cienījamie deputāti un cienījamo sēdes vadītāj! Es domāju, ka mēs šodien neapspriežam budžetu, bet noklausāmies Lemberga kunga lekcijas. Man liekas, ka vajadzētu nobalsot un neļaut viņam vairāk pie tribīnes nākt, ja viņš nemāk profesionāli šo jautājumu stādīt.

Es neesmu deputāts. Es varu izteikt kā pilsonis savu domu.

A.Lembergs: Es atkal ieteiktu finansu ministram uzstāties par lietu.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, repliku! Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es tiešām aicinātu kolēģus atgriezties pie pamatdokumenta, kuru mēs sākām izskatīt. Bez dažām minūtēm ir pusdivi. Mēs vēl neesam izskatījuši ne trešo daļu šo priekšlikumu. Tā jau mēs varam lēkāt, un katrs, kas grib, impulsīvi par to vai citu viņu interesējošo jautājumu var runāt. Bet virzīsimies kaut kā organizēti uz priekšu! Tur, kur būs strupceļš, tad arī risināsim jautājumus.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, par pašvaldībām bija viens vienīgs priekšlikums, par ko ierosināja nobalsot Tomašūna kungs, taču tādā veidā, kā tas ir formulēts, mēs otrajā lasījumā par to vēl nevaram balsot. Tādēļ es lūdzu pārtraukumā to sagatavot un, kā Zeiles kundze teica, arī nopamatot. Tad es to varēšu likt uz balsošanu. Jo tādā veidā es to nevaru likt uz balsošanu, ka Augstākā padome nolemj prasīt Augstākajai padomei izskatīt 1993.gada budžetu. Tas nekur nederēs.

Tātad mēs varam pāriet pie Demokrātiskā centra deputātu grupas ierosinājumiem. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Paldies Zeiles kundzei kā Budžeta komisijas vadītājai, ka vismaz ir piekrišana “skābbarības torņa” tīrīšanai. Diemžēl neizpratni rada Zeiles kundzes atbilde uz priekšlikumiem par izdevumu samazināšanu aizsardzības vajadzībām līdz tādam līmenim, kādā mums ceļas ienākumi. Ja šis priekšlikums ir datēts ar 17.februāri, kādēļ mēs tagad saņemam atbildi? Lūdzam papildus Aizsardzības padomes viedokli. Vai šis viedoklis ir vai nav saņemts?

V.Zeile: Kolēģi, tā kā vēl vakar daudzu jautājumu izskatīšana skāra tieši aizsardzības bloku, vismaz es kā sieviete neņemos izvērtēt, kāda mums ir koncepcija un stratēģija attiecībā uz aizsardzības spēkiem. Tāpēc es šeit ļoti lūgtu operatīvi darba kārtībā (šodien, manuprāt, arī sanāca Aizsardzības komisija) uzklausīt arī viņu viedokli vai arī kādu ekspertu militārās aizsardzības jautājumos.

Budžeta komisija neuzņemas viennozīmīgi piekrist šādai summu samazināšanai, nesaskaņojot vai vismaz neuzklausot Aizsardzības padomi šajā jautājumā.

I.Ēlerts: Tātad es neuzturētu mūsu priekšlikumu par Ārējās tirdzniecības ministrijas štatu samazināšanu, jo tur patiešām varbūt ir vajadzīgi precizējumi. Protams, paldies, ka ir dots aprēķins saskaņā ar mūsu pēdējo priekšlikumu. Protams, tas ir pašvaldību ierosinājums par pēdējo mūsu priekšlikumu, tur tie 10 miljardi ir pārliecinoši, bet es aicinātu deputātus nobalsot atsevišķi par 4.sadaļas 1., 2. un 3.punktu, jo es nevaru piekrist, ka tad, kad mums ir tik traģisks stāvoklis budžetā, mēs krasi palielinām aizsardzības izdevumus.

Kā jūs redzat pēc šorīt saņemtajiem dokumentiem, Drošības dienestam finansējums palielinās praktiski pusotrkārt. Es tam nekādi nevaru piekrist. Manuprāt, aizsardzība ir jāfinansē tik lielā mērā, kā aug mūsu budžeta ienākumi, tas ir, 2,74 reizes, salīdzinot ar pērnā pusgada budžetu. Tātad divas reizes tādēļ, ka tas ir garāks periods, un 0,74 vēl plus, tā ir, protams, inflācija. Es aicinātu nobalsot atsevišķi par šiem trim punktiem 4.sadaļā, par Aizsardzības ministriju, Zemessardzes štābu un Drošības dienestu.

V.Zeile: Es ļoti vēlētos precizēt, kolēģi! Demokrātiskā centra deputātu grupa iesniedza vairākus priekšlikumus. Sakiet, lūdzu, vai tas, kas šeit ir valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai, jūs apmierina?

I.Ēlerts: Mēs vairāk neuzturam.

V.Zeile: Tas jūs apmierina. Tālāk. Izdevumi aizsardzības un drošības iestādēm. Tas ir viss lielais punkts.

I.Ēlerts: Tur ir trīs punkti. Mēs aicinām balsot par šiem trim punktiem atsevišķi par katru un vairāk neuzturam nevienu.

V.Zeile: Vai jūs uzskatāt, ka tas ir jādara tūlīt, vai varam apspriesties un konsultēties ar Aizsardzības padomi?

I.Ēlerts: Protams, te varētu izskanēt argumenti no ieinteresēto organizāciju puses. Gluži dabiski.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad vēl četras minūtes. Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Zeiles kundze! Man nav skaidrs, kas tad notika ar Demokrātiskā centra deputātu grupas šo pirmo papildinājumu? Tātad vēl maza informācija: tas, ko ir uzrakstījis Ēlerta kungs, neattiecas uz Lauksaimniecības ministrijas ēku Republikas laukumā 2, bet gan uz rajonu ēkām. Kāds tad ir rezultāts? Man nav skaidrs, jo mēs iesniedzām līdzīgu priekšlikumu, tikai minot summas, bet neminot konkrētas štata vienības.

V.Zeile: Siliņa kungs precizēs. Bet šie abi priekšlikumi ir apvienoti, un ir samazināti gan štati, gan arī aprēķinātas summas. Bet summas izrādījās mazākas, nekā jūs rēķinājāt, jo jūsu aprēķinos nebija ietverts sekojošais: ja samazina štatus, tad ir jāizmaksā turpat vai līdz pieciem mēnešiem kompensācija sakarā ar štatu samazināšanu. Ja es atceros, tad runa ir par 10 miljoniem rubļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Zeiles kundze atbildēja pilnīgi pareizi. Komisijas darbā ņēma dalību arī deputāts Breša kungs, kas lūdza šo samazinājuma summu – 10 miljonus – atstāt lauksaimnieku vajadzībām. Šī summa ir atstāta kredītu un procentu dzēšanai zemnieku saimniecībām. Visi šie 10 miljoni, kas tiek ieekonomēti uz šo departamentu rēķina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir pusotra minūte, tādēļ pasludinu pārtraukumu.

 

(Pārtraukums)