1993.gada 10.marta sēdes stenogramma

 

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Ir jau 15.01. Lūdzu, ieņemiet vietas! Zeiles kundze jālūdz tribīnē un Jundža kungs paliek... Jā, lūdzu!

Tā, mēs esam apstājušies pie Demokrātiskā centra deputātu grupas iniciatīvām. Šajā sakarā, lūdzu, kādi deputātiem vēl ir ierosinājumi? Zeiles kundze, vai par šiem trim punktiem, par ko ierosināja nobalsot, mēs šodien balsojam?

V.Zeile: Nē, man ir ļoti liels lūgums to nedarīt, mēs, garām ejot, nevaram šos punktus izvērtēt. Vēl ir kādi četri pieci priekšlikumi, mēs ļoti lūdzam visus priekšlikumus, par kuriem deputāti pieprasa balsošanu, izcelt atsevišķi. Mēs tos izskatīsim speciāli un liksim uz balsošanu nākamo reizi.

Priekšsēdētājs: Tātad šobrīd mums ir viens priekšlikums, kuru ierosina Tomašūna kungs, bet kurš pagaidām nav noformulēts kā balsojams priekšlikums, un 1., 2. un 3.punkts Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikumos. Bet šobrīd mēs par tiem nebalsosim.

V.Zeile: Vēlreiz atkārtoju, ka visus priekšlikumus, kas attiecas uz republikas aizsardzības sistēmu, mēs lūgsim izskatīt kopā ar Aizsardzības padomi.

Priekšsēdētājs: Aizsardzības padomes priekšsēdētājs ir šeit, viņš piekrīt. Vai par Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikumiem ir vēl kādi ierosinājumi?

Jundža kungs, lūdzu!

T.Jundzis, aizsardzības ministrs: Cienījamie kolēģi, protams, mēs varam pēc Demokrātiskā centra partijas iniciatīvas nobalsot, ka vispār mēs likvidējam aizsardzību un Aizsardzības ministriju, un tas droši vien vēlēšanās šai partijai dos arī kādu procentu balsu, bet es gribu jums atgādināt, ka šobrīd aizsardzības joma ir zem kritiskā izdzīvošanas minimuma. Un šis “lielais pīrāgs” ir sadalīts tā, ka visām aizsardzības struktūrām - gan Drošības dienestam, gan ministrijai, gan zemessargiem - ir paredzēti 2,9 procenti no budžeta. Šobrīd nav otras tādas sfēras, kurā šis procents būtu vēl mazāks. Es domāju, ka šādā situācijā mums tiešām ir jābalso, vai vispār ir vajadzīga aizsardzība, un, ja tā nav vajadzīga, tad likvidēsim to un beigsim runāt par šiem dažiem miljoniem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zeiles kundze, mēs varam pie Biķa kunga priekšlikumiem...

V.Zeile: Es ļoti atvainojos kolēģim Ēlertam... Tas ir jūsu priekšlikums - likumprojekta 4.pantu un 5.pielikumu izslēgt, attiecīgi grozot 5.pantu.

I.Ēlerts: Es jau teicu, ka mēs to neuzturam spēkā. Gribu tikai atbildēt uz Jundža kunga izteikumu. Mēs nebūt neaicinām likvidēt armiju, mēs ierosinām izlietot valsts aizsardzībai tik, par cik mums pieaug budžeta ieņēmumu daļa, proporcionāli budžeta ieņēmumu daļas pieaugumam, ne vairāk un ne mazāk.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, vai jūs par 2.punktu?

E.Cilinskis: Es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Cilinskis: Man nav skaidrs, kāda ir procedūra. Vai šobrīd vispār ne par ko nebalsosim? Arī par deputātu priekšlikumiem ne? Mūsu komisijai ir daži priekšlikumi, un mēs gribētu, lai vismaz par vienu balso, bet, ja šeit ne par ko nebalso, tad es neredzu jēgu, kāpēc vispār šie priekšlikumi tiek izskatīti.

V.Zeile: Kolēģi, tā tas nebija domāts. Es biju domājusi, ka mēs nebalsosim tikai par tiem priekšlikumiem, kuri šodien nav līdz galam argumentēti un kuru argumentācijai mums vajag papildu informāciju un jautājumu papildu saskaņošanu ar citām instancēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Biķa kungs, vai jūsu priekšlikumi ir balsojami tūdaļ?

V.Biķis: Es uzskatu, ka ir balsojami visi priekšlikumi, jo attiecībā uz štata vienību skaita samazināšanu es, protams, varu iesniegt konkrētus priekšlikumus, bet iepriekš jau viens tika pieņemts - no Centra grupas iesniegumiem. Tā ka, manuprāt, nevajadzētu atkārtoties. Ja tas ir vajadzīgs, es varu iesniegt. Bet kāpēc mēs nevaram nobalsot principā par priekšlikumu samazināt budžeta iestādēs šo skaitu aptuveni par 900 cilvēkiem?

V.Zeile: Es atbildu deputātam Biķim. Nav iebildumu pret to, ka mūsu budžeta iestādēs pastāv zināma strādājošo skaita rezerve, kuru, intensificējot darbu un ceļot darba ražīgumu un kvalitāti, varētu samazināt, bet tādā gadījumā, lūdzu, pasakiet konkrēti, par kādām budžeta iestādēm ir runa. Par skolām, slimnīcām, poliklīnikām, ministrijām, pārvaldēm un tā tālāk? Mēs arī pieņemam šos 900, bet, sākot strādāt pie budžeta, mums konkrēti ir jāzina: Lauksaimniecības ministrijai un tai pakļautajām iestādēm samazinām par tik, Izglītības ministrijai un tai pakļautajām iestādēm - tik, taču no tā 900 skaita to neredzam.

V.Biķis: Labi, iesniegšu jums papildus. Bet es ceru, ka to varēs pēc tam. Ja jau šis priekšlikums nav balsojams, nobalsosim citā reizē.

V.Zeile: Kolēģi, jūs pats saprotat, ka par tādu formulējumu nevar balsot. Ja samazina no 14 383 uz 13 500 un nepasaka, uz kādām ministrijām un resoriem tas attiecas, tad jautājums nav atrisināts līdz galam.

V.Biķis: Nākamais priekšlikums - palielināt subsīdijas par 200 miljoniem pievedceļu būvniecībai zemnieku saimniecībām. Šorīt visu rītu runāja Lemberga kungs un Teikmaņa kungs, tagad arī es atļaušos pāris minūtes aizkavēt jūsu uzmanību.

Ja šogad zemnieku saimniecībām pievedceļu būvei mums vispār nav naudas, tad skaidri un gaiši ir jāpasaka, ka tā bija kļūda un ka agrāro reformu, piedodiet, mēs turpināt nevaram. Kas attiecas uz ienākumu avotiem, es varbūt neesmu skaidri formulējis, bet uzskatu, ka finansēšanas avotus varētu atrast, piemēram, konvertējot valūtu. Latvijas Banka varētu to konvertēt nevis par iepirkšanas kursu, bet par pārdošanas kursu, no kura atskaitītu bankas izdevumus, tas būtu rublis vai pusotra rubļa. No tā varētu būt budžetam papildu ienākumi, un par šo punktu gan, es domāju, šodien varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Komentārs varētu būt šāds. Par ceļiem jau vienreiz bija runa. Viens no šo vajadzību segšanas avotiem varētu būt mūsu ceļu nodoklis, kuru pašreiz izstrādā, tātad būtu jāseko līdzi, lai tajā iestrādātu arī ceļu nodokļa sadalījumu, paredzot līdzekļus pievedceļu ierīkošanai zemnieku saimniecībām, tas perspektīvā būtu garantēts ienākumu avots.

Attiecībā uz jūsu priekšlikumu par finansēšanas avotiem es gribētu teikt, ka, nesaskaņojot ar Latvijas Banku, mēs nevaram to izlemt. Paskatieties 271.dokumenta 11.lappusi, pie kuras mēs nonāksim, kad runāsim par valsts budžetu 1993.gadam. 9.punkts skan šādi: “Latvijas Bankai nodrošināt valsts budžeta vajadzībām nepieciešamo valsts budžeta valūtas ienākumu konversiju Latvijas nacionālajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā kursa līdzekļu pārskaitīšanas dienā.” Tāds punkts ir ierakstīts. Es domāju, ka tas arī atrisina problēmu, kuru jūs vēlaties atrisināt. Bet es nevaru šobrīd bez detalizētas saskaņošanas ar Latvijas Banku pieļaut balsojumu par 200 miljoniem rubļu, kas nāks no bankas Latvijas Republikas valsts budžetā. Es ļoti labprāt deleģētu līdzekļus zemnieku saimniecību ceļu izbūvei, bet man ir jābūt detalizētākam pamatojumam, ka šie 200 miljoni tiešām tādā ceļā ienāks, kā jūs to šeit paredzat. Godīgi sakot, es šo aprēķinu gluži līdz galam nesaprotu. Kur jūs ņēmāt šos skaitļus? Kādas ir prognozes?

V.Biķis: Es, protams, negalvoju, ka tur būs tieši 200 miljoni. Bet es tomēr lūgtu nobalsot par principu, ka Latvijas Bankai nav jāpelna uz tā rēķina, ka tā konvertē budžeta līdzekļus. Kāpēc mēs nevaram par šādu principu šodien nobalsot?

V.Zeile: Bet es atvainojos, kolēģi... Mēs par to balsosim tad, kad nonāksim pie likuma “Par valsts budžetu 1993.gadam”. Paskatieties 11.lappusi, tas tieši ir ierakstīts 9.punktā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es gribu jums atgādināt, ka ir otrais lasījums un mēs varam balsot tikai par skaidriem formulējumiem. Šoreiz par principiem balsot mēs nevaram. Mēs tagad izdiskutēsim priekšlikumus, taču balsot mēs varam tikai par tiem formulējumiem, kas ieies likumā.

V.Biķis: Jā, paldies. Bet tad ir trešais priekšlikums. Es domāju, ka tas ir pietiekami konkrēts: samazināt par 27 miljoniem subsīdijas muitas kontrolpunktu ierīkošanai uz robežas ar Lietuvu un Igauniju. Šis priekšlikums ir konkrēts un arī rakstveidā iesniegts.

Priekšsēdētājs: Piekrītu.

V.Zeile: Kolēģi, kā lai rīkojas gadījumā, kad ienāk diametrāli pretēji priekšlikumi? Cienot jūs visus, mēs esam gatavi visu skatīt, bet vakar, apspriežot tieši šo jautājumu, mēs konstatējām, ka Muitas departamentam trūkst līdzekļu, lai ierīkotu savus muitas kontrolpunktus, sevišķi uz Austrumu robežām. Bet, ja vienlaikus tiek izvirzīts jautājums par šo līdzekļu samazināšanu un ierosināts necelt muitas kontrolpunktus starp Lietuvu un Igauniju, tad, manuprāt, būtu pareizi, ja šo jautājumu risinātu kompleksi visām trijām Baltijas republikām. Kā tas izskatīsies, ja no Lietuvas puses visi šie muitas un robežapsardzības kontroles punkti un vīzu kontrole būs, bet Latvija pēkšņi to likvidē vai arī vispār neceļ? Mēs varam diskutēt par šo jautājumu, man ļoti žēl, ka nav Geidāna kunga, kurš, tā sakot, tiklīdz savu jautājumu izkliedz, tā tūlīt aiziet, bet, kad jāaizstāv sava departamenta intereses, viņa nav. Es vēlētos dzirdēt citu deputātu viedokli par to, kā būs ar muitu uz Baltijas valstu robežas.

V.Biķis: Bet es tomēr nedzirdēju atbildi uz jautājumu, kāpēc mēs nevaram balsot.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze.

A.Seile: Cienījamais sēdes vadītāj! Ja ir skaidri un saprotami sagatavots priekšlikums balsošanai, tad Apvienotajai budžeta komisijai vajadzēja tikpat skaidri pretī ierakstīt savu atzinumu - piekrītam vai nepiekrītam, vai arī atlikt uz vēlāku izskatīšanu. Es arī aicinu balsot par Biķa kunga priekšlikumiem. Ja jau mēs šodien otrajā un pēdējā lasījumā nobalsojam budžetu, tad kādēļ mēs vispār skatām šos priekšlikumus, ja negribam tos likt uz balsošanu?

Priekšsēdētājs: Paldies. Teikmaņa kungs, lūdzu!

A.Teikmanis: Es aicinu sēdes vadītāju un arī Zeiles kundzi netaisīt tādu lielu diferenciāciju attiecībā uz vieniem priekšlikumiem, kuri nebūtu balsojami, jo būtu vajadzīgi vēl papildu atzinumi no tās un tās institūcijas, bet attiecībā uz otriem priekšlikumiem kā neapstrīdamu izvirzīt argumentu, ka tiem naudas pietiek, tāpēc nevajag balsot. Varbūt pieiesim ar vienādu mērauklu visiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Visiem priekšlikumiem, kuri ir sagatavoti likuma formā. Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Es gribētu pirmām kārtām atbildēt Ēlerta kungam sakarā ar viņa un viņa partijas priekšlikumu samazināt Aizsardzības ministrijai un aizsardzības sistēmai paredzētos izdevumus. Vispirms es gribētu izteikt nožēlu, ka šīs partijas pārstāvjiem nav bijis nedz iespējas, nedz acīmredzot arī vēlēšanās kaut reizi atnākt uz tiem semināriem un tām diskusijām, kurās mēs skaidrojam, kur šo naudu liekam un ko ar šo naudu darām. Tad viņiem nerastos tādas domas, ka mēs militarizējamies, bet būtu skaidrs, ka runa ir vienīgi par to, lai kaut elementāri varētu nosargāt Latvijas valsts robežu.

Otrām kārtām es tiešām esmu lielā neizpratnē par tiem procentiem, ar kuriem operē Ēlerta kungs. Es nezinu, kas tie ir par procentiem. Man ir procenti ar visu izvērsumu, bet es redzu tieši pretēju ainu, ka aizsardzībai un drošībai izdevumi šajā gadā ir ievērojami samazināti. Es domāju, ka visobjektīvākais rādītājs tomēr ir procents no valsts budžeta, nerunāsim par nacionālā ienākuma procentu. Aizvadītajā gadā Aizsardzības ministrijai vien bija paredzēti 3,9 procenti no valsts budžeta, bet tagad visām aizsardzības struktūrām kopā ir 2,91 procents. Es domāju, būtu jāņem vērā, ka mēs ievērojami samazinām izdevumus, lai gan būtu nepieciešami līdzekļi robežapsardzības punktu iekārtošanai, nemaz jau nerunājot par problēmu, kas saistās ar četriem muitas posteņiem; tā ir tikai viena simtā problēmu daļa. Mūsu robežapsardzības posteņi nav iekārtoti. Tad nu ir jāizvirza jautājums, vai mums vispār nav jāatsakās no valsts robežu apsardzības. Es aicinu deputātus reizi par visām reizēm atmest skaļos lozungus par militarizēšanos, par armiju radīšanu un skaidri un gaiši pateikt, ka mums ar šādu budžetu armija pat sapņos nerādās. Mēs domājam par to, lai izdzīvotu. Lai izdzīvotu mūsu robežsargi. Paldies Dievam, ka viņos vēl ir tas entuziasms.

Aizsardzībai un drošībai, es vēlreiz uzsveru, kopā ar Drošības dienestu un Zemessardzi mums šā gada budžeta projektā ir paredzēti 2,9 procenti. Tas faktiski ir vismazākais procents no visām sfērām. Valsts pārvaldei tajā pašā laikā ir 3,60 procenti, tiesību aizsardzībai - 4,57 procenti, izglītībai - 13,08 procenti - četras reizes vairāk nekā visām aizsardzības struktūrām kopā, nemaz nerunājot par sociālo nodrošināšanu, kurai ir krietni pāri par 40 procentiem no valsts budžeta. Es negribētu atgādināt Latvijas laikus, kad aizsardzībai nevienu gadu nebija mazāk par 19 procentiem no valsts budžeta, es vienkārši gribu pateikt, ka šodien visas tās valstis, kurās jau ir radīta aizsardzības sistēma, no valsts budžeta, es uzsveru, no valsts budžeta, nevis no nacionālā ienākuma, aizsardzībai velta 8?12 procentus. Es nevaru arī neminēt, ka ar mūsu ārvalstu draugu palīdzību mums ir izdevies robežsargiem iegādāties dažus kuģus, pareizāk sakot, saņemt kā dāvanu, dažas automašīnas, dažas lidmašīnas. Un mēs tagad nedomājam par kaut kādu jaunu pirkumu izdarīšanu, problēma ir tā, ka mums šajās uzdāvinātajās lidmašīnās, kuģos un mašīnās nebūs, ko liet iekšā, jo par šiem budžeta līdzekļiem jau nevar iegādāties to pašu benzīnu.

Nobeidzot es varu pateikt, ka šī summa faktiski ir 10 procenti no tās summas, kas būtu vajadzīga, lai normāli izveidotu mūsu robežapsardzības sistēmu. Vēl es gribu pateikt, ka Aizsardzības ministrija no sava budžeta finansē robežu atjaunošanu. Par vienas Lietuvas?Latvijas robežkartes izgatavošanu man tikko iesniedza rēķinu pusotra miljona rubļu apmērā. Tā ir viena desmitā daļa no visiem tiem izdevumiem, kurus prasīs šīs robežas pilnīga atjaunošana.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tad - Albertiņas kundze.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribētu aicināt jebkuru labo punktu izanalizēt ne tikai no formālā skaitļu viedokļa, bet arī no politiskā viedokļa. To es sevišķi gribētu ieteikt mūsu godājamai Demokrātiskā centra deputātu grupai. Mīļie cilvēki, ja mēs runājam par aizsardzības problēmām, tad atcerēsimies ne tikai sausos skaitļus, bet arī politisko momentu. Mēs šajā zālē esam draudzīgi nobalsojuši par vīzu režīmu. Kā jūs domājat, kas šo vīzu režīmu realizēs? Vakar mums tas nebija aktuāls. Mums nebija vajadzīgi tie robežnostiprinājumi, kādi mums ir vajadzīgi šodien. Šodien Redisona kungs plāta rokas un saka, ka viņam nav ar ko nodrošināt. Ko tad mēs galu galā gribam? Vai mēs gribam, lai mūsu valstī būtu valsts atribūti, vai skaitīt procentus un kapeikas? Iznāk, ka procentus un kapeikas. Bet šajā gadījumā runa ir par valsts interesēm. Mums valsts ir pilna ar mafiju, bet mēs žēlojam līdzekļus zemessargiem un Drošības dienestam. Ko mēs galu galā gribam? Uz ko mēs ejam? Es to nesaprotu!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs tagad apspriežam Biķa kunga priekšlikumus. Es gribētu likt uz balsošanu viņa priekšlikumu par 27 miljoniem, jo es neredzu motivāciju, kādēļ atteikt šo balsojumu. Tādēļ, lūdzu, izsakieties par šiem jautājumiem.

Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Kolēģi, es arī neredzu motivāciju, kāpēc mēs nevarētu to likt uz balsošanu. Vēl jo vairāk tādēļ, kolēģi Jundzi, ka vides aizsardzībai mums, piemēram, ir 0,27 procenti un Meža ministrijai - 1,3 procenti. Tā ka jums nav mazāk. Es, protams, nerunāju par to, ka Meža ministrija mums īstenībā dod galvenos ienākumus.

Runājot par vides aizsardzību, es tikai gribētu teikt, ka jums drīz vien vairs nebūs ko sargāt, ja tas tā turpināsies.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs: Es par divām lietām. Vispirms par procedūru. Kā es saprotu, mums otrajā lasījumā ir projekts, kuru iesniedza komisija. Bet ir arī deputātu priekšlikumi. Un faktiski komisijas projekts tagad ir sabalansēts. Deputātu priekšlikumos ierosinātas divas lietas: viena - samazināt, otra - palielināt subsīdijas. Domāju, ka vajadzētu tiešām balsot. Kādā apjomā, deputāti, mēs varam samazināt šos izdevumus, tādā apjomā pēc tam balsojot varam palielināt subsīdijas, jo citādi mēs nekur netiksim. Mēs katrs runājam par savu. Es, protams, arī par savu gribu runāt. Bet vispirms par procedūru. Es tomēr aicinātu balsot.

Kas attiecas uz Aizsardzības padomi... Likumā mums ir noteiktas tiesības izskatīt budžetu un mēs to izskatījām. Tas ir sabalansēts starp visam šīm struktūrām. Ja vienai struktūrai pamazina jeb samazina, tad mums ir jāskatās, kā tur iznāk, lai būtu visur daudzmaz vienādi. Bet tas ir atsevišķs jautājums. Vispirms tiešām par konkrētiem balsojumiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad es gribētu likt uz balsošanu Biķa kunga priekšlikumu - samazināt par 27 miljoniem subsīdijas muitas kontrolpunktu ierīkošanai.

Vai būs Zeiles kundzes komentārs šai sakarā?

V.Zeile: Es tikai gribēju sniegt komentāru sakarā ar Gorbunova kunga teikto. Lūdzu vērst uzmanību uz to, ka daudzu deputātu priekšlikumi ir izplūduši, tajos nav konkrētu skaitļu. Es vēlētos, lai deputāti apzinātos savu atbildību. Mēs varam balsot tikai par tiem priekšlikumiem, kuriem jau ir skaitļu pamatojums.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais balsojums ir par ierosinājumu samazināt par 27 miljoniem subsīdijas muitas kontrolpunktu ierīkošanai. Vai par balsošanas motīviem kāds vēlas izteikties?

Jundža kungs, lūdzu!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, varu tūlīt pateikt, ka šī nav pati sāpīgākā pozīcija, kura mani uztrauc. Bet kā tas ir no valsts viedokļa? Mēs maijā, jūnijā, augustā un septembrī parādīsim Biķa kungam šos iesāktos un nepabeigtos punktus. Parādīsim, kā saka, ar pirkstu, avīzēs un fotouzņēmumos, kāda ir mūsu valsts vizītkarte.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem. Esmu kategoriski pret Biķa kunga priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka, pirmkārt, mums nāksies uz robežas kasēt nodokli, arī apgrozījuma nodokli un akcīzes nodokli. Tātad tam vien tas ir vajadzīgs, jo nāks klāt papildu funkcijas.

Otrkārt, šie objekti ir saistīti ar robežapsardzību.

Treškārt. Ja esat braukuši caur Saulkrastiem, tad būsit redzējuši, cik nožēlojams izskatās Latvijas muitas punkts salīdzinājumā ar Igaunijas punktu. Vai mēs esam nevalstiski domājoši cilvēki, ka savu atribūtiku un institūcijas vērtējam tik zemu? Esmu kategoriski pret šo priekšlikumu. Uzaicinu balsot pret to!

Priekšsēdētājs: Biķa kungs.

V.Biķis: Es gribēju pavasarī uzaicināt arī Jundža kungu. Es nerunāju šeit par robežsargiem, es nerunāju par Austrumu robežu. Es runāju par Rucavas muitas punktu, kur tiek ierīkota diezgan pieklājīga pilsētiņa. Es gribētu pavasarī paaicināt Jundža kungu un Godmaņa kungu uz Kazdangas pagastu, kur Lažas pansionātam naudas trūkuma dēļ ir aizgājuši postā 20 miljoni, jo divus gadus nav uzlikts jumts. Nav pabeigts jumts. Bet es neprasu, es zinu, ka nav naudas. Aizbrauksim kopā uz visiem objektiem un tad paskatīsimies!

Priekšsēdētājs: Marts ir pirmais pavasara mēnesis. Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi, faktiski es neko vairāk nepateikšu, jo jau pateica Godmaņa kungs. Ja vienā muitas punktā ir kaut kādas ārišķības vai kaut kas tāds, kas liecina par to, ka līdzekļi iztērēti nepareizi, tad iebildumi ir saprotami un šīs Biķa kunga bažas ir pilnīgi pamatotas. Bet, ja runājam kopumā par Latviju kā valsti un par tās robežapsardzes punktiem un muitas punktiem, tad diemžēl situācija ir bēdīga, un vajadzētu prasīt no valdības un Geidāna kunga, kāpēc tas tā ir. Bet līdzekļus vajadzētu iedot, jo citādi situācija ir stipri bēdīga šajos punktos.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Man jāsaka, ka es tomēr atbalstītu Biķa kunga priekšlikumu, jo Baltijas padomē, cik man zināms, ir panākta principiāla vienošanās par muitas ūniju starp trim Baltijas valstīm. Un tas ir gluži loģiski, ka tik nabadzīgas valstis, kādas ir trīs Baltijas valstis, nevar atļauties sargāt savstarpējo robežu. Šīm valstīm ir galvenā robeža, un tā ir Austrumu robeža. Tā ir jāsargā. Tur ir jābūvē muitas posteņi, tur ir jāceļ robežposteņi un robežbūves. Tas viss ir pareizi un pamatoti, taču nevajag izdot naudu tam, kas vēlāk nebūs vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Es tikai pussekundi. Godājamie kungi laikam zinās, ka šodien kontrabanda un mafija lielākoties nāk nevis pāri Austrumu robežai, bet caur mūsu mīļotajām Igaunijas un Lietuvas robežām.

Priekšsēdētājs: Jundža kungs.

T.Jundzis: Cienījamais Ēlerta kungs! Gribu deputātiem un jums paskaidrot un uzņemties pilnu atbildību par šo izskaidrojumu. Nav pamata bažām, ka šīs ēkas, kuras pašreiz tiek celtas robežapsardzībai un muitai uz mūsu dienvidu vai ziemeļu robežas, kādreiz nebūs vairs vajadzīgas. Par to ir domāts. Sliktākajā gadījumā tās izmantos policija. Ja mums vairs nevajadzēs nekādu vīzu režīmu, ja mums nevajadzēs cīnīties ar ekonomiskiem pārkāpumiem, tās izmantos policija, izmantos mūsu kontroles dienesti. Bez darba uz robežas tās nepaliks. Par to ir domāts, projektējot šīs ēkas.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze.

V.Zeile: Vēlētos deputātiem atgādināt, ka mums vajadzētu visu budžeta izdevumu daļu izskatīt kopumā. Šeit ir runa par 27 miljoniem, kurus Biķa kungs meklēja priekš ceļiem. Šim nolūkam ir vajadzīgi 200 miljoni, un 27 miljoni ir tikai nedaudz vairāk par kādiem 13 procentiem. Tie neatrisina zemnieku ceļu būves jautājumus, bet Muitas departamentam un muitas un robežapsardzības nostiprināšanai šīs summas ir svarīgas.

Lūdzu pacietību! Kāpēc es tik konsekventi lūdzu nebalsot uzreiz, bet tos punktus, kas būtu liekami uz balsošanu, salikt vienā kaudzītē? Lūk, tāpēc. Kad mēs izskatīsim kaut vai sociālās apdrošināšanas budžetu, kurā, kā es jums teicu, bezdarbnieku pārkvalificēšanai un sabiedriskajiem darbiem ir 500 miljoni rubļu (šeit ļoti pacietīgi gaida Darba departamenta pārstāvis, kas mums paskaidros), tad redzēsim, ka no 500 miljoniem rubļu 50 vai 100 miljonus rubļu būs vieglāk paņemt, nekā noņemot Muitas departamentam.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs.

A.Felss: Cienījamie kolēģi, skaidri saprotams un redzams, ka visiem vajag naudu, bet nav kur to ņemt. Ņemot vērā, ka iepriekšējā gadā aptuveni 6 miljonus ASV dolāru valdībai konvertēja Augstākajai padomei pakļautā institūcija - Latvijas Banka, es uzturētu spēkā ierosinājumu nobalsot par principu, ko liek priekšā Biķis. Nobalsot par principu, kurš uzliktu par pienākumu mums pakļautajai institūcijai konvertēt valdības naudu nevis pēc iepirkšanas kursa, bet pēc pārdošanas kursa. Respektīvi, nedot iespēju bankai pelnīt ar valdības naudu, bet izmantot maksimumu kaut vai budžeta deficīta segšanai.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, es jums izsaku aizrādījumu, jo jūs nerunājat par balsošanas motīviem - par 27 miljoniem. Un tagad vairāk vārdu nedodu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu samazināt subsīdiju muitas kontrolpunktu ierīkošanai par 27 miljoniem. Lūdzu rezultātu. Par - 29, pret - 22, atturas - 12. Nav pieņemts.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Par procedūru. Es aicinātu izšķirt arī triju Demokrātiskā centra priekšlikumu likteni, turklāt balsojot atsevišķi par Aizsardzības ministriju. Atklāti sakot, tai laikam vismazāk nāktos samazināt, jo tur jau ir samazināts Zemes dienestam. Tādā stāvoklī, kādā ir Latvija un Latvijas tauta, tie cilvēki, kuriem algas maksā no budžeta un bieži vien algas maksāšana aizkavējas, mēs nevaram atļauties radīt Latvijas aviāciju. Mēs varētu atļauties, teiksim, lai viena rota apsargā šīs dāvinātās lidmašīnas līdz labākiem laikiem, kad varēsim tās izmantot, tam es piekrītu.

Otrs. Padomju armijā bija tradīcija, ka daļas komandieri vadāja ar mašīnu, bet Latvijas armijā diemžēl ieviesusies tradīcija, ka vada komandierus ved uz darbu un mājās ar mašīnu. Ir vēl citi tamlīdzīgi lieki izdevumi. Tas pats attiektos, protams, uz robežu ar Lietuvu un Igauniju. Es neuzskatu, ka tur vajadzētu celt kapitālas robežbūves.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, pirms sākam izšķirties - balsot vai nebalsot par Ēlerta kunga priekšlikumu, uzklausīsim Zeiles kundzi.

V.Zeile: Es arī vēlētos izteikties par šā punkta balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Tātad izlemt, ka mēs balsojam. Tādā gadījumā došu vārdu visiem pēc kārtas par balsošanas motīviem. Tātad pirmais - samazināt izdevumus Aizsardzības ministrijai.

V.Zeile: Bet, kolēģi, es ļoti vēlētos zināt, par kādām summām ir runa? Mēs varam nobalsot par visu ko. Cik?

Priekšsēdētājs: Šeit 1.punktā ir rakstīts: “Aizsardzības ministrijai samazināt izdevumus no 1876 uz 1603, attiecīgi samazinot štata vienību skaitu un obligātā valsts dienesta darbinieku skaitu.”

Lūdzu, Jundža kungs, par balsošanas motīviem.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es jums gribu pavisam atklāti pateikt, ka varbūt tā ir mana kļūda, bet summa, kas šajā projektā tiek piedāvāta, faktiski jau ir zem kritiskās robežas. Man nav vairs ko samazināt.

Tālāk. Par tiem pašiem argumentiem, kurus tikko minēja Ēlerta kungs. Mēs domājam veidot gaisa aizsardzības spēkus. Vēlreiz gribu izteikt nožēlu, ka Ēlerta kungs nav atradis laiku atsaukties uz mūsu aicinājumiem un piedalīties tajās apspriedēs, kurās mēs runājām par mūsu aizsardzības koncepciju un aizsardzības struktūrām.

Bet, ja mēs gribam nosargāt mūsu jūras robežu, ja mēs gribam nosargāt mūsu sauszemes robežu, kuras kopgarums ir 2000 kilometru, to nevar izdarīt bez helikopteriem vai bez vieglajām lidmašīnām, kuras īpaši palīdz virs jūras robežas. Mums nevajag 10, mums nevajag 12 lidmašīnas, bet vajag vismaz divas trīs, kuras mums ir uzdāvinātas. Vajag degvielu, ko liet iekšā. Par to ir runa. Es gribētu, lai jūs to saprastu.

Tālāk par to, ka mūsu vadu komandieri brauc ar mašīnām uz robežas. Es domāju, man vienkārši ir neērti komentēt šo faktu. Vienkārši neērti. Tā ir vislielākā neizpratne. Es varu izteikt vislielāko nožēlu, ka mūsu deputātu kungiem, kuri ar šādiem priekšlikumiem nāk klajā, nav bijis laika ne reizi apmeklēt robežu vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc mūsu uzaicinājuma. Ja vada komandierim ir jāpārvar 30 kilometru, lai nokļūtu uz darbu - uz savu vietu pie robežas, tad, es domāju, jūs saprotat, ka zirgu mums vēl tik daudz nav. Pirmie, protams, ir.

Un visbeidzot par mūsu Aizsardzības ministrijas štata vienībām. Ņemot vērā, teiksim, kritiku vai priekšlikumus, kas izskanēja arī iepriekšējās reizēs, apspriežot budžetu, mēs esam faktiski izdarījuši visu. Mēs faktiski esam pasludinājuši sev spriedumu. Valsts dienesta pārvaldēs pērn pirmajā pusgadā bija 921 cilvēks, otrajā pusgadā - 723 cilvēki. Šobrīd mēs lūdzam 582. Ja vajadzīgs, samazināsim vēl, un ar šādu budžetu tas būs jādara. Bet, ja mums samazina budžetu, mums vienkārši nav vairs kur palikt. Es ļoti lūdzu saprast, ka tas nav vajadzīgs nedz man kā aizsardzības ministram, nedz kādiem atsevišķiem virsniekiem vai cilvēkiem, tas ir vajadzīgs valstij. Ja to negrib vai nevar saprast, tad, protams, ar to arī mēs rēķināsimies.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem - Kiršteina kungs.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Viena neliela replika. Latvijas aizsardzības budžets ir apmēram divreiz mazāks, nekā tam vajadzētu būt. Tas ir viens. Visās Eiropas valstīs tas svārstās no 5 līdz 8 procentiem, cik es zinu. Tas ir divi. Un šis vispār nav aizsardzības budžets. Šis ir budžets valstī, kurā nav armijas, kurā ir tikai robežapsardzība, kaut kāds mobilais pulks un kaut kādi minimālie izdevumi. Tāpēc šeit nav vērts pat runāt par kādu samazinājumu.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem - Kides kungs.

E.Kide: Es nerunāšu par apjomu, kas aizsardzībai ir nepieciešams. Man arī šķiet, ka absolūtās vienībās tas būtu stingri par mazu, bet kādas ir proporcijas starp štata vienībām un obligātā dienesta kareivju skaitu. Vienības ir 3900, kareivju skaits - 4573. Domāju, ka iekšēji šīs proporcijas varētu samazināt, lai vismaz pieci zaldāti būtu uz vienu štata vienību.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, zinot, kāda situācija ir uz robežas, un zinot, kāds ir robežsargu nodrošinājums Latvijas armijā, es tomēr aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt, it īpaši ņemot vērā to, ka jau iepriekšējo jautājumu izskatīšanas gaitā mēs spriedām, ka Aizsardzības ministrijai ir jāsamazina līdzekļi. Tāpēc uzskatu, ka šajā gadījumā, vēl samazinot - es piekrītu ministra kungam -, mēs būtiski graujam to, no kā esam atkarīgi tālākā nākotnē.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Man jāatvainojas Jundža kungam, ka es acīmredzot neprecīzi izteicos. Nebūt nedomāju, ka robeža būtu jāapstaigā tikai kājām. Runa ir par militārpersonu braukšanu uz stacionāru darbavietu.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, tad - Seiksta kungs.

Dz.Ābiķis: Man drīzāk ir replika. Kopumā izdevumus aizsardzības vajadzībām samazināt tomēr nevajadzēja, bet es gribētu Jundža kungam likt aiz auss, ka iekšējais līdzekļu sadalījums varētu būt nedaudz citāds. Esmu runājis ar diezgan daudziem ierindniekiem, kuri armiju sauc par festivālu armiju. Nebeidzamās parādes un izrādīšanās, nepārtrauktās apspriedes, sanāksmes, modes skates un tikšanās, kurās, kā es redzu, nepārtraukti piedalās divdesmitgadīgi, trīsdesmitgadīgi virsnieki, kas pamatā ir jūsu štata darbinieki, - tas viss man neliekas īpaši normāli. Tā ka tiešām varētu vairāk padomāt par ierindniekiem, nevis par šo lielo aparātu, arī par kultūras daļu, kas organizē skrējienus apkārt robežām un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs.

A.Seiksts: Godātie kolēģi! Tā kā es pēc savas dzīvesvietas varbūt to robežu pazīstu labāk, es lūdzu atbalstīt šo pantu. Atbalstīt tādēļ, ka šobrīd mēs varbūt neredzam, kā tas nākotnē atsauksies. Cita lieta, ka aizsardzības ministram vajadzētu regulāri informēt, kā Austrumu robeža tiek nostiprināta.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs, es gribētu precizēt. Jūs acīmredzot vēlējāties neatbalstīt samazināšanu?

A.Seiksts: Jā, neatbalstīt samazināšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jundža kungs, lūdzu!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, gribu vispirms atbildēt Kides kungam par to, kāpēc mums ir zināms skaits štata darbinieku līdztekus obligātā dienesta karavīriem. Ļoti vienkārša lieta. Tā ir saistīta ar to, lai nebūtu kaut vai tādu gadījumu, par kuriem es jums biju spiests atskaitīties pagājušā gada augusta beigās, kad uz robežām stāv trīs obligātā dienesta karavīri, kuri paņem kā kukuli kandžas pudeli un dzer. Tāpēc mūsu mērķis ir nodrošināt, lai starp šiem trim viens būtu virsdienestnieks, jo viņš ir tas, kuru mēs varam atlaist, kuru mēs varam sodīt, kuru mēs varam ietekmēt. Cita ceļa mums nav. Un nevajadzētu aizmirst, ka rietumvalstīs robežu sargā profesionāļi. Tāpēc nevar būt runas par to, ka mēs uzticam visu robežu - vēlreiz atgādinu, tās kopgarums ir 2000 kilometru, tikpat, cik no Rīgas līdz Francijai, - tikai obligātā dienesta karavīriem. Tas vienkārši ir bīstami. Un es to nedrīkstu pieļaut.

Otrais. Kas attiecas uz to, ka mēs rīkojam pārāk bieži parādes, modes skates, diskusijas un tā tālāk... Es gribu pateikt viennozīmīgi. Šajā situācijā, kāda ir mūsu valstī, kāda ir mūsu sabiedrībā, kad tiek darīts viss, lai radītu mazvērtības kompleksu, ka mēs neko nespējam, ka mēs neko nevaram, ka mums ir tikai vienīgā iespēja būt lielās impērijas skavās, ja mēs, teiksim, ielīdīsim ar mūsu armiju un mūsu karavīriem zem segas vai mežos un nerādīsimies nevienam, kaut vai tām tantēm, kuras raud, ieraugot pie Brīvības pieminekļa mūsu karavīrus, tad, es domāju, šis psiholoģiskais karš arī attiecīgi būs guvis uzvaru vienos vārtos. Kamēr es būšu ministrs, tikmēr būs parādes, tikmēr būs modes skates un būs semināri vēl biežāk, un es ceru, ka arī deputāti tur varbūt piedalīsies vairāk.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es tiešām lūgtu atbalstīt Jundža kungu, jo tas, ko viņš saka, varbūt vienam otram izklausās aizspriedumaini, bet faktiski valdība ļoti rūpīgi skatīja budžetu, un, lai gan mums ir liels deficīts, mēs tomēr centāmies maksimāli saglabāt aizsardzības un iekšlietu struktūras, jo tās ir vajadzīgas. Kas nebaro savu armiju, tas baro cita armiju.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze.

V.Zeile: Es vēlētos tomēr izdarīt to, ko neizdarīja kolēģi, es gribētu aprēķināt summas un pateikt, par ko tad tieši mēs balsojam. Tātad starpība starp 1.punktā norādītajiem skaitļiem ir mīnus 273,7 miljoni rubļu, bet es ļoti vēlētos, lai jūs no šīs summas atskaitītu 16,7 miljonus, kurus jau iepriekš mēs Aizsardzības ministrijai samazinājām un atdevām Zemes dienestam. Ja jūs balsosit, tātad jūs balsosit par 257 miljonu rubļu samazinājumu Aizsardzības ministrijai.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Ņemot vērā izteiktos argumentus, es nepastāvu uz šo balsojumu, taču aicinu nobalsot par diviem pārējiem punktiem. 2.punktā ir skaidri un gaiši redzams, ka Zemessardzes štata vienību skaits tiek palielināts no 1232 uz 1600. Pašreiz es to uzskatu par neiespējamu pašreizējā Latvijas (es nevaru citu vārdu atrast) nabadzībā, es aicinātu skaitli 1232 paturēt un attiecīgi samazināt izdevumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs: Diemžēl Kristovska kungs šobrīd kopā ar Turlā kungu kārto savas dienesta lietas, tāpēc viņš vēl nav ieradies, kā es viņu lūdzu. Acīmredzot viņš ieradīsies, taču vajag izlemt, vai mēs tagad balsosim pēc manis izteiktajiem argumentiem, vai tomēr pagaidīsim Kristovska kungu. Būtu prātīgāk, ja mēs pagaidītu. Šie štati palielinājušies nevis tāpēc, ka Zemessardze gribētu štābus palielināt, bet gan tāpēc, ka rajonos nemitīgi tiek nodoti objekti, kurus vajag apsargāt, nemitīgi tiek izdarīts kaut kas tāds, ka ir nepieciešama Zemessardzes palīdzība. Tas izraisījis šo štatu palielināšanos. Taču tie reāli darbojas, tāpēc Kristovska kungs lūdza tā finansējuma ietvaros, kurš ir paredzēts Zemessardzei, vienkārši palielināt šo štata vienību skaitu, lai skaitļi atbilstu tai reālajai situācijai, kāda ir Zemessardzē.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums atliek izšķirties par to, vai balsot tagad vai balsot vēlāk.

Ēlerta kungs, lūdzu jūsu apsvērumus!

I.Ēlerts: Acīmredzot nav iespējams balsot, kamēr nav uzklausīti visi argumenti, arī Kristovska kunga argumenti. Es, protams, neuzstāju par Drošības dienestu. 271.dokumenta attiecīgajā iedaļā izdevumi Drošības dienestam pieaug par 67 procentiem. Acīmredzot tas ir izskaidrojams ar to izslavēto Satversmes aizsardzības biroju. Es nezinu, vai ir pamatots šāds līdzekļu palielinājums Drošības dienestam. Es aicinātu Drošības dienesta līdzekļus palielināt tikai par tik, par cik palielinās budžeta ienākumi. Tas ir pateikts mūsu Demokrātiskā centra grupas priekšlikumā. Tur ir precīzi skaitļi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs tagad izsakāmies par balsošanas motīviem attiecībā uz 3.punktu - par izdevumu samazināšanu Drošības dienestam.

Lūdzu, Ulmes kungs!

A.Ulme: Cienījamie deputāti! Es lūgtu šo jautājumu neuztvert emocionāli vai populistiski, jo tas ir tieši politisks jautājums. Kad mēs pieņēmām likumu par Drošības dienestu, mums ne sapņos nevarēja rādīties, ka tam būs tieksme dabūt naudu, kas pārsniedz visu Iekš­lietu ministrijas naudu. Ja mēs vēl būtu apmierinājuši tos pieprasītos 172 miljonus... Kā vispār var kaut ko tādu prasīt šajos laikos? Drošības dienestam ir paredzēti 256 miljoni, kas ir vairāk nekā prokuratūrai un gandrīz jau sasniedz visus Iekšlietu ministrijai plānotos līdzekļus. Es lūgtu skatīties uz šo jautājumu politiski. Es tiešām brīnos, kā mēs varam atļauties kaut ko tādu šajos laikos - pamazām, palēnām izveidot vēl vienu milzīgu monstru. Tie 20 miljoni jau faktiski neko neizšķir, bet tīri politiskā skatījumā vajadzētu nedaudz samazināt ārkārtīgo apetīti, kas šim dienestam aug ar katru dienu, ar katru stundu.

Priekšsēdētājs: Drošības dienesta pārstāvis par balsošanas motīviem. Lūdzu.

A.Pavārs, Drošības dienesta lietu pārvaldnieks: Es domāju, ka dažiem deputātiem vienkārši ir ļoti nepilnīga informācija. Pirmkārt, Drošības dienests nekādā gadījumā nepretendē uz Iekšlietu ministrijas naudas summām. Tās ir daudz mazākas. Kāpēc palielinās Drošības dienesta izdevumi? Tikai sausus skaitļus. Pašreiz Drošības dienestam jāapsargā 63 posteņi, no tiem 27 vēstniecības vai rezidences. Principā katrā postenī būtu vajadzīgi astoņi cilvēki diennaktī, un šie posteņi (es domāju, ka jūs vienu otru zināt) ir arī Augstākajā padomē, televīzijā un radio. Un tas viss maksā naudu, jo ir vajadzīgi cilvēki. Lai sagatavotu cilvēkus, vajadzīgs ilgs laiks, tas ir, vairāki gadi, jo tiešām Drošības dienests cenšas neņemt darbā bijušos Valsts drošības komitejas darbiniekus un vēl vienu otru, kas ļoti gribētu. Turklāt šie cilvēki ir jāapmāca, un visu laiku mēs saņemam pieprasījumus ierīkot vēl posteņus. Tā ka mums nekāda pārmērīga daudzuma cilvēku pašreiz nav un arī pārmērīgi daudz naudas nav. Lai posteņus normāli nodrošinātu, vajadzētu 504 cilvēkus, kas katru dienu strādā.

Principā es lūdzu deputātus atbalstīt prasīto summu, jo būtībā tā ir daudz zemāka, nekā būtu nepieciešama. Cilvēki taču ir jānodrošina ar apbruņojumu, apģērbu, ar sakaru un transporta līdzekļiem, bet tas viss diemžēl maksā naudu.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs - par balsošanas motīviem.

A.Krastiņš: Man, protams, ir skaidrs, ka vislielāko popularitāti var gūt, cīnoties pret aizsardzības un drošības struktūrām, samazinot tām līdzekļus un sludinot miermīlīgu politiku. Taču es gribētu vaicāt tiem deputātiem, kas aicina samazināt šos līdzekļus: vai viņi vēlas sagraut Latvijas drošības un aizsardzības struktūru, jo runa nav tikai par Drošības dienestu.

Es ļoti uzmanīgi klausījos debates jautājumos, kas saistās ar Aizsardzības ministriju un Zemessardzi. Vai lēta populisma dēļ visas tās tukšā vietā radītās struktūras tagad ir jāsagrauj? Kādas sekas būs šim budžeta samazinājumam? Būs jāatlaiž no darba cilvēki, jālikvidē struktūras, jāatstāj faktiski tukšas vietas. Te jau Pavāra kungs minēja vēstniecības. Tātad Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ārvalstu vēstniecību apsardzi. To var veikt tikai Drošības dienests, jo Iekšlietu ministrija izveidoja konstitucionālu iestādi - Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentu, kura nolikumā rakstīts, ka tas nodarbojas ar ārējo izlūkošanu. Tātad tas nevar apsargāt ārvalstu vēstniecības, Iekšlietu ministrijai tādu tiesību nav. Drošības dienesta nolikumā ir minēta tieši šo ārvalstu vēstniecību apsardze. Varu jums paziņot, ka sakarā ar sarežģīto starptautisko stāvokli vairākas ārvalstu vēstniecības ir pieprasījušas papildu apsardzi savām rezidencēm, kā arī personālo apsardzi vēstniecību darbiniekiem, diplomātiem, lai izvairītos no dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kādi ir bijuši citās valstīs. Tas viss prasa cilvēkus, autotransportu, sakaru līdzekļus un sistēmas.

Un, visbeidzot, tas ir Latvijas valsts pienākums - apsargāt. Ja mums ir ārvalstu vēstniecības, mums tās ir jāapsargā. Kā redzat, šie posteņi, kas izvietoti Augstākajā padomē un televīzijā, ir mazākums. Pamatā ir ārvalstu vēstniecību apsardze plus pretterorisma darbība, jo Latvija ir iekļāvusies kopējā sistēmā, tāpēc ir nepieciešamas šādas pretterorisma vienības, kuras ir speciāli jātrenē, kurām ir jāmaksā pietiekama nauda. Ja Ulmes kungs un citi kungi uzņemas atbildību noņemt apsardzi ārvalstu vēstniecībām, kas ir visās pasaules valstīs, tad viņi var ar mierīgu sirdi prasīt Drošības dienestam likvidēt to. Es tomēr ieteiktu godājamajiem deputātiem, pirms viņi runā, iepazīties ar Drošības dienesta nolikumu un likumprojektu “Par Drošības dienestu”, kas pašlaik tiek izskatīts visās Augstākās padomes komisijās, un tikai pēc tam politisku motīvu dēļ pieprasīt Drošības dienesta budžetā kādu summu revidēt.

Un pēdējais. Visi šie jautājumi ir saskaņoti Aizsardzības padomē starp dažādām struktūrām un dienestiem, jau tā samazinot piešķirtos līdzekļus. Tāpēc es aicinātu godājamos deputātus vairāk nemēģināt populistisku un politisku motīvu dēļ revidēt aizsardzības, drošības un tiesībaizsardzības struktūru budžetā iedalītos līdzekļus un nobalsot par to, kas jau tāpat ļoti sāpīgi samazināšanas virzienā ir izdarīts, apspriežot šo budžeta projektu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Diemžēl mums netika pateikts, ko Drošības dienests apsargā vēl bez tām 27 vēstniecībām, kuras neapšaubāmi ir jāapsargā, jo tā ir Latvijas valsts goda lieta. Bet, ja nemaldos, tika nosaukts kopējais posteņu skaits. Es varbūt neatceros precīzi, bet runa bija par 60 vai 80. Man nav skaidrs, kur ir izvietoti pārējie posteņi, tomēr es aicinātu uz kompromisu. Tātad Drošības dienestam līdzekļi jāpalielina sakarā ar to, ka palielinās tā darbinieku skaits. Acīmredzot tas ir Satversmes aizsardzības birojs, vai ne tā? Bet tādā gadījumā es nevaru iestāties par šā dienesta darbinieku skaita palielināšanu par ceturto daļu un finansējuma palielināšanu par divām trešdaļām. Tas ir nepieņemami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

A.Krastiņš: Es lūgtu Ēlerta kungu nerunāt par lietam, par kurām viņš nav informēts, bet iepazīties ar dokumentiem, kas ir ienākuši viņa komisijā. Tos paredzēts izskatīt visās Augstākās padomes komisijās, arī jūsu komisijā. Atbildīgā komisija par Drošības dienesta likumu ir Likumdošanas jautājumu komisija, kurā jau vienu reizi ir skatīts šis jautājums. Tā ka nevajadzētu runāt par to, ka Drošības dienests ir Satversmes aizsardzības birojs. Likumprojektu par Satversmes aizsardzības biroju līdz ar visu štatu sarakstu un visām shēmām komisijas saņems piektdien no rīta. Es ceru, ka ceturtdien Prezidijs to nosūtīs komisijām. Tā ka šis štatu palielinājums jau ir apstiprināts. Turklāt es gribētu atzīmēt, godājamie deputāti, ka Drošības dienests ir jau praktiski atstājis māju, kas ir pāri pretī, un tā tiek pakāpeniski nodota komisijām. Drošības dienestam ir jāpārvācas uz citu ēku, kurā no jauna ir jātaisa remonts, kura no jauna ir jāuztur. Un arī transporta izdevumi ar to ir saistīti. Tā ka lūdzu ņemt vērā šo momentu un tomēr šos pieprasījumus, ja tādi ir, motivēt, pamatojoties uz dokumentiem, nevis “man liekas, ka tur ir paslēpts tas, tas un tas”. Šajā gadījumā visā budžeta izklāstā viss ir konkrēti minēts. Var arī ievākt ziņas no Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, tad - Cilinska kungs.

I.Ēlerts: Paldies Krastiņa kungam par paskaidrojumu. Es atkārtoju, ka acīmredzot tādā gadījumā jāatrod kompromiss. Tā kā Drošības dienesta štatu skaits palielinās par ceturto daļu, arī izdevumi jāpalielina par ceturto daļu, respektīvi, par 64 miljoniem, nevis par 172 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs.

E.Cilinskis: Es arī domāju, ka mēs varētu atrast kompromisu un atstāt Drošības dienestu šobrīd mierā, bet samazināt Iekšlietu ministrijas līdzekļus par to daļu, kas ir paredzēta Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentam. Tādējādi mēs būtu panākuši zināmu kompromisu un līdzekļi arī būtu ietaupīti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Šeit es protestēju, jo tā vienība, kas tiek izveidota, izveidota tiešām cīņai ar mafiju, ar ko Drošības dienests nekādā gadījumā nenodarbojas. Tāpēc šeit ir runa par to, ka mēs valdības apsardzes dienestu apvienojam ar Informācijas departamentu, vadoties pēc vienas idejas - lai varētu cīnīties pret organizēto noziedzību. Aiztikt šos izdevumus nedrīkst, turklāt pret Iekšlietu ministriju jāizturas uzmanīgi. Ir pieņemts likums “Par policiju”, kas nosaka algas un izdevumus. Un likums ir augstāks par Prezidija lēmumu, tā ka es automātiski esmu pret to, lai šo jautājumu risinātu uz kādu Iekšlietu ministrijas vai citu struktūru rēķina. Uz šo vienību rēķina jautājumu risināt nevar. Tas jārisina citādi.

Priekšsēdētājs: Lai ieviestu skaidrību, Zeiles kundze nosauks skaitļus.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Budžets, protams, ir ļoti garlaicīga lieta, tur ir vieni skaitļi. To ir daudz, bet tie ir rūpīgi jāstudē. Atšķiriet, lūdzu, 167.dokumenta 3.lappusi, kurā ir kopsavilkums par to, cik katrai šādai institūcijai ir piešķirta nauda. Drošības dienestam nebūt nav vairāk nekā Iekšlietu ministrijai. Drošības dienestam ir tikai 256,7 miljoni, bet Iekšlietu ministrijai ir 3,9 miljardi. Tā ka tas arguments nebija īsti pamatots. Par ko tad mēs šobrīd laužam šķēpus? Mēs laužam šķēpus sakarā ar Ēlerta kunga iebildumu par 3.punktu, tātad tikai par 22,7 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Es nebūt necentīšos pierādīt, ar ko nodarbojas Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments. Par šā likuma atbilstību konstitūcijai un pilsoņu un cilvēku tiesībām spriedīs frakcijas, komisijas un arī ģenerālprokurors. Tas ir cits jautājums. Un arī funkcijas ir citas, ne tikai cīņa ar mafiju. Jūs visi varat iepazīties ar nolikumu, kas ir izsūtīts visām frakcijām un komisijām. Tomēr es aicinātu godājamos kolēģus voluntāri nerevidēt šos budžeta punktus, noņemot vienai ministrijai un pieliekot otrai, jo gan Apvienotā budžeta komisija, gan Aizsardzības padome, gan atsevišķās komisijas un ieinteresētie resori ir ilgi strādājuši, lai sabalansētu to. To jūsu vēlētāji tik un tā nesapratīs, kad jūs lielīsities pirmsvēlēšanu sapulcē, ka es 20 miljonus noņēmu vienai ministrijai un iedevu māmiņām. Valsts budžets ir sabalansēta sistēma. Un ne mēs šeit, plenārsēdē, ņemot nost vienam miljonus un dodot otram, to padarīsim labāku. Mēs varam to padarīt tikai sliktāku. Tāpēc es vēlreiz aicinātu nevis analizēt to, kas tur varētu būt apakšā, bet apstiprināt aizsardzības, drošības un iekšlietu budžetu kā vienu veselumu un meklēt kaut kur citur izeju ieņēmumu palielināšanai - vai uzlabojot Finansu inspekcijas darbu vai atrodot citus avotus, no kurienes varētu ņemt šo naudu.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, tad - Ēlerta kungs.

E.Kide: Visnotaļ atbalstot nepieciešamību finansiāli nostiprināt Drošības dienestu, es tomēr domāju, ka vajadzētu atrast kādu kompromisa risinājumu un pieņemt Ēlerta kunga priekšlikumu - palielināt, bet par to proporcionālo daļu. Zeiles kundze gan teica tā, ka tikai 22 miljoni nāk klāt. Tā patiešām ir maza summa, bet, cienījamais Krastiņa kungs, visām Latvijas skolām kopumā Piebalga kungs prasa 12 miljonus remontam. Visai izglītības sistēmai. Bet tie 12 miljoni nav atrasti. Tātad tas nav tikai 22 vai 12. Vienā vietā izglītībai bilances vairs, Krastiņa kungs, nemaz nav. Tur vispār ir nulle. Bet šeit vismaz kaut kāda bilance ir. Es esmu par kompromisu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Es tikai gribēju precizēt priekšlikumu. 271.dokumenta 9.lappusē ir parādīts, ka šie 256 miljoni tiek palielināti par 172 miljoniem, tas ir, par 67 procentiem, budžeta iestāžu darba samaksas fonds no 92 miljoniem tiek palielināts par 48 miljoniem, tas ir, apmēram par 50 procentiem, bet štata vienību skaits pieaug tikai par 220, tas ir, precīzi par 25 procentiem. Tāpēc es aicinātu nevis samazināt izdevumus, bet visus izdevumus proporcionāli palielināt tikai par 25 procentiem. Tātad - par 64 miljoniem visus izdevumus un aptuveni par 23 miljoniem - izdevumus darba samaksai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze! Ēlerta kungs, mums tomēr vajadzētu precīzus skaitļus, jo tas ir budžets.

V.Zeile: Jā, es tikai mazu komentāru, kolēģi! Redziet, cik slikti ir, ka tad, kad mēs pieņemam labus lēmumus ar labu gribu, jūs vienmēr uz mani esat skaitušies, ka es jums prasu - cik tas maksā? 21.februārī Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu par darba samaksas jautājumu nokārtošanu Drošības dienestā. Bet cik tas maksā? Jūs, Ēlerta kungs, kā ekonomists pareizi uztvērāt, ka šeit ir darba samaksas palielināšana un štata vienību skaita palielināšana. Tas lielā mērā ir darīts tādēļ, lai izpildītu šo Augstākās padomes Prezidija pieņemto lēmumu. Tādā gadījumā mums ir jāatceļ Augstākās padomes Prezidija lēmums.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Es, reaģējot mazliet uz Andreja Krastiņa uzstāšanos, gribu pateikt, ka ne tikai es viena, bet arī pārējie deputāti jau ir iepazinušies ar likumprojektu “Par Drošības dienestu”. Mēs diemžēl nevaram to pašlaik šeit apspriest, bet, teiksim, man radās pamatotas bažas, ka šis likumprojekts ir mazliet pārāk uzpūsts, piešķirot pienākumus un tiesības šim dienestam. Ja šī nauda tiek rēķināta, pamatojoties uz šo likumprojektu, tad mans uzskats ir, ka te gan būtu vieta kompromisam.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs.

E.Siliņš, finansu ministrs: Es atļaušos mazu repliku, precizējumu. Cienījamie deputāti! Šeit nav runas par izdevumu palielināšanu Drošības dienestam. Drošības dienestam ir paredzēti 256 miljoni, kā jūs redzat. Jā, Drošības dienests prasīja papildus 172 miljonus, tajā skaitā darba samaksai 48 miljonus atbilstoši Augstākās padomes Prezidija lēmumam. Bet, izskatot šo jautājumu Apvienotās budžeta komisijas sēdē, kurā piedalījās Drošības dienesta vadošo darbinieku pārstāvji, tika nolemts, ka šis Augstākās padomes Prezidija lēmums ir jārealizē, bet pašu līdzekļu - šo 256 miljonu – ietvaros. Un šeit nekāda līdzekļu palielinājuma nav. Ja mēs šodien risinām jautājumu par šīs summas tālāku samazinājumu, tad jau šim dienestam principā paliek gandrīz tikai darba algas, kas noteikti nav reāli.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Es gribētu vienkārši dažus statistikas skaitļus: jau salīdzinot ar 1992.gada pirmo pusgadu un 1993.gada pirmo pusgadu, Aizsardzības ministrijai ir samazinājums no 3,7 procentiem uz 2,16, Zemessardzes štābam - no 1,8 pagājušā gadā uz 0,47, Drošības dienestam - no 0,7 uz 0,28. Valsts aizsardzībai kopā tātad ir tikai 2,9 procenti. Tāpēc, dārgie deputāti, izmantojiet iespēju pēdējo reizi savā mūžā nobalsot par tik fantastiski zemu kopējo procentu - 2,9, jo nākamais balsojums būs vismaz divas reizes lielāks.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.

A.Krastiņš: Tikai replika sakarā ar Marjašas kundzes uzstāšanos. Es gribētu teikt, ka deputāti, arī Marjašas kundze, ir lasījuši šo likumprojektu, nesalīdzinot ar iepriekšējo Drošības dienesta nolikumu. Šīs funkcijas ir tieši samazinātas, ņemot vērā, ka tās pilda citas institūcijas. Un varbūt diezgan sekmīgi.

Un, otrkārt, attiecībā uz Drošības dienesta tiesībām un pienākumiem. Paņemiet likumu “Par policiju” un redzēsit, ka šīs tiesības nav ne par matu lielākas kā policijai. Tās precīzi atbilst, tas tika darīts speciāli, lai netiktu interpretēts tādējādi, ka vienam dienestam ir vairāk tiesību un otram mazāk. Drošības dienestam ir garantētas tādas pašas tiesības kā policijai, kuras tā var izmantot, tādā veidā, protams, ierobežojot pilsoņu tiesības un pienākumus. Tā ka šīs tiesības absolūti nav palielinātas, drīzāk gan ir sašaurinātas. Jā, policijas tiesībām ir jābūt šajā gadījumā. Turklāt es vēlreiz gribu teikt, ka Drošības dienestam šīs tiesības ir mazākas nekā policijai. Jo tur, kur Drošības dienests neveic funkcijas, ko pilda policija, dabīgi, tam nav arī attiecīgo tiesību. Tā ka, kolēģi, nevajag runāt, nelasot likumu. Vajag nolikt abus likumus blakus un izvērtēt. Ņemot tikai atsevišķi, izskatās jau ļoti pārliecinoši, bet grūti ir spriest. Tas ir jāapspriež pie galda komisijās, nevis plenārsēžu zālē.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs, liekas, varam pāriet pie balsošanas. Es lūgtu Ēlerta kungu precīzi nosaukt, jo jūsu priekšlikums atšķiras no tā...

I.Ēlerts: Diemžēl šie paskaidrojumi, ka, sākot ar 7.lapu, ir neapmierinātie pieprasījumi, nāk ļoti vēlu, tad būtu skaidrs. Es tādā gadījumā tomēr aicinu balsot par Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikumu 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. 279.dokuments - Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikumu 3.punkts. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 30, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tagad mums ir iespēja uzklausīt Kristovska kungu un izšķirties par Zemessardzes štāba jautājumu. Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis, Zemessardzes štāba priekšnieks: Cienījamie deputāti! Tas budžeta apjoms, kas nāca no Finansu ministrijas un tika izskatīts Aizsardzības padomē, sākumā tika izskatīts attiecībā uz veco štata vienību skaitu. Un tad, kad mēs pamatojām savas vajadzības pēc Zemessardzes štatu palielināšanas, mēs šos grozījumus izdarījām tikai uz iepriekš izskatītā un piešķirtā budžeta apjoma rēķina. Mums nav palielināta budžeta kopsumma. Zemessardzei ir nepieciešams apmēram 1600 cilvēku, lai normāli varētu vadīt Zemessardzes darbu. Perspektīvā - pēc gada vai diviem – tad, kad Zemessardze būs izgājusi šo posmu, kad vidējā līmeņa Zemessardzes komandieri būs sagatavoti, mēs varēsim šo skaitu samazināt. Lai kvalitatīvi sagatavotu cilvēkus, lai veiktu mobilizāciju, lai risinātu apgādes jautājumus visā plašajā spektrā, sākot ar bruņojumu, sakaru līdzekļiem, transportu, degvielu un tā tālāk, mēs nevaram 35 bataljonus vadīt ar līdzšinējo cilvēku skaitu.

Es gribētu uzsvērt to, ka Zemessardzei ir tā īpatnība, ka mums daudz darba papildus šai militārajai pusei sagādā policejiskas dabas jautājumi. Kādā kvalitātē mums tie sasniegumi ir, tādā ir. Bet, ja mēs gribam augstākā kvalitātē pildīt policejiskas dabas funkcijas, mēs nevaram iztikt ar mazāku cilvēku skaitu. Mums Zemessardzes bataljonā darbs noris 24 stundas diennaktī, mums ir dežuranti katrā bataljonā un tamlīdzīgi. Lai nodrošinātu šo darbu, mēs nevaram skaitu samazināt atpakaļ uz 1200. Tāpēc es lūgtu deputātus tomēr akceptēt priekšlikumu, ko Zemessardzes štābs iesniedza un ko Aizsardzības padome atbalstīja. Mēs esam dažādi mēģinājuši darīt un visādus priekšlikumus izskatījuši. Tas ir tas minimālākais skaits, lai daudzmaz kvalitatīvi vadītu šīs vienības. Mēs nevaram iet uz tālāku samazinājumu.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs.

E.Siliņš: Es gribētu piebilst, ka jautājums par Zemessardzes štābu tiek risināts, pamatojoties uz Augstākās padomes Prezidija lēmumu par algu palielināšanu, bet šis palielinājums tiek veikts uz to līdzekļu rēķina, kas bija paredzēti pirmajā variantā. Saglabājas tāds skaitlis, kāds bija pirmajā lasījumā. Šeit Kristovska kungam ir pilnīga taisnība. Viņš papildu līdzekļus algu palielinājumam neprasa, kā arī neprasa līdzekļus štatu palielinājumam. Viņš to risina savas kopējās summas ietvaros.

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Cienījamie deputāti, kaut arī grūtības ar mūsu budžetu ir lielas, es aicinātu atbalstīt zemessargu prasību, jo pašlaik stāvoklis laukos pa apsardzes līniju ir it īpaši smags. Lauki balstās uz Zemessardzi, un Zemessardze pērk ieročus un munīciju par saviem līdzekļiem. Es lūgtu atbalstīt Zemessardzes prasības.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs: Godātais Ēlerta kungs, es ļoti aicinātu jūs atsaukt savu priekšlikumu, lai nebūtu jābalso. Jo paskatieties: ja no 18 000 tikai 1600 ir štata darbinieki, turklāt lielākā daļa no viņiem ir aizņemti konkrētās apsardzes lietās un vēl plus apmācībā, man liekas, ka nebūs pareizi, ja mēs balsosim par jūsu priekšlikumu. Varbūt atsauciet to.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs domā. Paldies. Jautājums izlemts. Nākamie būs Rīgas domes priekšlikumi.

V.Zeile: Kolēģi, pārejam pie jaunas priekšlikumu grupas. Šoreiz priekšlikumu autore ir Rīgas dome. Pirmais - 4.pants. Attiecībā uz 1993.gada diferencētajiem atskaitījumiem no valsts nodokļiem rajonu, republikas pilsētu un valsts budžetos saskaņā ar 5.pielikumu Rīgas pilsētai dome prasa noteikt šādus atskaitījumus: no peļņas nodokļa - 30, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - 30 un no apgrozījuma nodokļa - 10. Es vēlos pateikt, ka tad, ja piekristu šim priekšlikumam, valsts budžetā būs samazinājums 1,9 miljardi rubļu. Tiek gatavota un ir jau izdalīta izziņa par to, kā pildās budžets 1993.gada divos mēnešos. Šeit ir arī par Rīgu redzams. Ir redzami visi Rīgas līdzekļi un izdevumi, arī valūtas budžeta konvertēšana. Es negribētu teikt, ka Rīga ir tik kritiskā stāvoklī, kādu to zīmē cienījamais Teikmaņa kungs. Valūtas budžeta līdzekļi vien šeit ir ļoti respektējami, un valūtas budžeta ienākumi, ja tos konvertē rubļos, pa diviem mēnešiem ir 387,5 miljoni, tas ir tuvu 17 procentiem no gada ienākuma.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, tas, kas attiecas uz 6.pantu, es domāju, ir bijis Teikmaņa kunga tāds ļoti emocionāls gara darbs, it īpaši tur, kur viņš runā par attīrīšanas iekārtām un citiem šmucobjektiem. Mēs šodien jau dzirdējām visādas interesantas lietas par Centra rajona pašvaldības naudas maciņiem, par Ruča kunga naudas maciņu mēs arī labi zinām. Es domāju, ka Rīgas domei vajadzētu tikt skaidrībā, cik tai tās naudiņas patiešām ir un cik tā rāda, un tad sākt runāt par 6.pantu.

V.Zeile: Vispirms par 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Tā skaidrība nav nemaz tik miglaina par to mūsu naudiņu, un skaidrs ir viens, ka tajā budžeta daļā, kas ir pilsētas rīcībā, deficīts ir procenti. Atbilstoši šiem jaunajiem priekšā liktajiem variantiem visi 6.pantā minētie objekti un funkcijas būs jāpārtrauc finansēt. Mēs rēķinājām, ka varam nokonvertēt visu valūtu, kas mums ir, tādējādi iegūstot vēl miljardu. Bet to otru miljardu mums nav kur ņemt. Un mēs šeit neko neizgudrojam. Tāpēc es lūdzu apzināties, ka precīzi viss, kas šeit ir rakstīts, arī notiks. Augstākā padome uzskata, ka tā ir atbildīga par citu rajonu attīrīšanas iekārtām, bet par Rīgas attīrīšanas iekārtām šo atbildību varētu no sevis noņemt. Nedomāju, ka tā tam vajadzētu būt. Nu necelsim tās attīrīšanas iekārtas, nu pacelsim transporta biļešu cenas un biļete maksās 20 rubļus, jo nevarēsim maksāt dotācijas. Nu nebūvēsim tās divas skolas, kas mums ir šogad atlikušas, nu arī nekā traģiska nav. Man būtu ļoti liels lūgums - ja jau Augstākā padome vai Finansu ministrija izstrādāja šos procentus miljonos un Augstākā padome varētu tos apstiprināt, tādā gadījumā nevajag uzvelt sekas pašvaldībai. Tad lūdzu atbildēt arī par sekām.

V.Zeile: Man ir tikai viens lūgums kolēģim Teikmanim. Ir skaidrs, ja tiek pieņemti jūsu piedāvātie nodokļu sadalījumi Rīgas pilsētai, valsts budžeta ieņēmumi sarūk par 1,9 miljardiem rubļu. To jūs neapstrīdat? Es ļoti vēlētos, lai jūs parādītu, kuru budžeta izdevumu daļu jūs samazināsit par 1,9 miljardiem? Tikai tādā gadījumā, ja jums būs šāds projekts, es piekritīšu to likt uz balsošanu. Ja šāda priekšlikuma jums nav, tad arī balsošana ir bezperspektīva, jo nobalsot par mīnusu valsts budžetā, turklāt par labu Rīgas pilsētai - tas ir ļoti jauki, bet šeit mums visiem, arī jums un Lemberga kungam, būs jābalso par to, kam budžeta izdevumu daļā mēs samazināsim 1,9 miljardus.

A.Teikmanis: Cienījamā Zeiles kundze, mēs arī to likām priekšā. Ja jau situācija ir tāda, ka Rīgas pilsētā nav iespējams veikt pat vissvarīgāko republikas objektu kapitālo celtniecību, ir jāpārtrauc visi kapitālie remonti un arī vidējie remonti, tādā gadījumā es neredzu iespēju celt Latvijā vispār. Tāpēc mēs ierosinājām izsvītrot visas valsts investīcijas - 1,77 miljardus.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs.

A.Teikmanis: Tad mēs visi esam vienādā stāvoklī.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, jūs neesat Lemberga kungs. Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Man būtu lūgums, lai cienītā ziņotāja Zeiles kundze un pārējie deputāti ieklausītos, ko Teikmaņa kungs saka. Viņš saka, lūk, ko: ja tiek samazināti atskaitījumi no attiecīgajiem nodokļiem Rīgas pilsētas budžetā, nevar realizēt to budžetu, ko atbilstoši likumam patstāvīgi un neatkarīgi ir izstrādājusi Rīgas pilsētas padome vai dome. Ja šie līdzekļi tādā veidā tiek izņemti no Rīgas pilsētas budžeta, nevis, Zeiles kundze, no republikas budžeta – tā tas ir, jo šodien ir spēkā citi Latvijas Republikas likumi par attiecīgiem atskaitījumiem, nevis tie, kas ir projektā, – tādā gadījumā, saka Teikmaņa kungs, šis politiskais lēmums par to, ka jāpārtrauc finansēt to vai citu objektu, ir jāpieņem tai valsts varas institūcijai, kas pieņem šo lēmumu par normatīvo atskaitījumu samazināšanu Rīgas pilsētas budžetā. Tādā gadījumā šāds balsojums Latvijas Republikas Augstākajai padomei tiek piedāvāts pēc valdības priekšlikuma. Un tad šai Augstākajai padomei, kuras deputāts es esmu, jābalso par vai pret attīrīšanas ierīču un citu objektu celtniecības pārtraukšanu un iestāžu finansēšanu, ko paredz Rīgas pilsētas padome. Tāda ir Teikmaņa kunga nostāja. Vai es pareizi jūs sapratu? Tāpēc lūgums ir viņu uzklausīt.

Ir runa par politiska lēmuma pieņemšanu, par to, ka šo lēmumu pieņems nevis Rīgas pilsētas padome, bet tā institūcija, kura izņem naudu, šajā gadījumā - Augstākā padome. Un Rīgas pilsētas iedzīvotāji, vēlētāji, arī Saeimas vēlētāji, nopublicētajā balsotāju sarakstā redzēs, kuri Augstākās padomes deputāti pieņēma lēmumu par to, ka Rīgas pilsētas attīrīšanas ierīces nav jābūvē, ka kādas skolas ir jāslēdz, ka kādas slimnīcas ir jāslēdz. Un politiskā atbildība gulsies uz šiem deputātiem, kas balsos par tādu lēmumu.

V.Zeile: Paldies, kolēģi. Neaizmirstiet, kā parasti, paņemt balsojumu un runu stenogrammu un nopublicēt Ventspils pilsētas avīzē.

A.Lembergs: Nav šaubu, ka tas tā būs.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs.

E.Siliņš: Es mazu piebildi.

Priekšsēdētājs: Bet, kolēģi, kas stāvat pie mikrofoniem, lūdzu, dodiet arī citiem vietu! Vai jūs tā visu laiku stāvēsit?

E.Siliņš: Acīmredzot man vajadzētu atbildēt uz abiem jautājumiem. Pirmkārt, es domāju, ka nesaprotama ir Lemberga kunga loma. Mēs tikko dzirdējām, kā Teikmaņa kungs teica, ka pilsētā kopumā situācija būtu pārvaldāma, bet, lūk, rajona padomes budžetā neienāk līdzekļi. Tā teica Lemberga kungs un Teikmaņa kungs. Mēs varam paņemt stenogrammu un palasīt. Es nezinu, kāpēc šeit bija vajadzīga arbitra loma.

Otrkārt, ja mēs runājam par Rīgas pilsētu kopumā, izdevumi visiem pasākumiem ir plānoti vienādi, ar vienādu pieeju, vai tā ir Rīgas pilsēta, vai tas ir Rīgas rajons, vai tā ir jebkura cita pilsēta, ja uz to nav attiecināts attiecīgais koeficients par sociālo infrastruktūru. Lūk, šis sociālās infrastruktūras koeficients ir attiecināts uz Rīgu, bet tas jau nemaksā tik daudz, lai vajadzētu risināt jautājumu par attīrīšanas iekārtu, skolu, bērnudārzu un poliklīniku celtniecības pārtraukšanu, jo šeit ir uzrakstīts - šis koeficients maksā tikai 20 miljonus kopumā. Mēs par to runājam jau otro reizi, un es atbildu par saviem vārdiem, kas būs minēti stenogrammā. Šis koeficients neattiecas uz sociālo tīklu, bet tikai uz infrastruktūras attīstību un vairāk ne uz ko. Šis koeficients ir 0,3, jums tie ir 20 miljoni rubļu. Nevarētu būt runas par to, ka jāslēdz vesela virkne budžeta iestāžu.

Kādreiz mums bija saruna ar jums. Ja jūs būtu saveduši savu pilsētu kārtībā, ja mēs būtu redzējuši jūsu pilsētas budžetu, mēs būtu kopīgi ar jums pie šā jautājuma strādājuši. Bet jūs to līdz šim laikam negribat darīt, jūs negribat parādīt, kāda ir budžeta situācija Rīgas pilsētā.

A.Teikmanis: Tas ir pie jums.

E.Siliņš: Piedošanu. Un arī tagad, kad mēs šodien iesniedzam ziņas par budžeta izpildi divos mēnešos, Rīgas pilsēta tās neiesniedz. Man tās ir kabatā. Vai tas ir normāli, ka valsts institūcijas, kas vada budžeta darbu, nevar redzēt budžeta izpildi Rīgā?

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Mani iepriecina tas, ka tagad dažas pašvaldības tiešām sāk domāt par lietas būtību. Zeiles kundze, es zinu, ka jūs ar vairākām pašvaldībām Jelgavā un arī ar dažām citām esat lietišķi runājusi par punktiem, cik, ko un kā. Sakiet, lūdzu, vai godājamās Rīgas domes pārstāvji vai valdes pārstāvji ir par budžetu runājuši pa punktiem, cik vajag priekš vienas “šmuces”, cik - priekš otras, cik - priekš trešās? Vai tie ir tādi populistiski aicinājumi? Nu, tad slēgsim visu uz vella paraušanu! Kā tur galu galā ir ar Rīgas valdi?

V.Zeile: Pēc 1.marta kopējās Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas un Apvienotās budžeta komisijas sēdes, kurā piedalījās Pašvaldību savienības un atsevišķu pašvaldību vadītāji, arī Teikmaņa kungs, bija izteikts priekšlikums izskatīt šo projektu detalizēti, tāpat kā to skatīja Rīgas rajonam un Jelgavas pilsētai, bet, ticiet man, laikā no 1. līdz 8.datumam man nebija iespējas to izdarīt, tāpēc es uzskatu, ka jautājums par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona budžeta projektu izvērtēšanu ir jāskata atsevišķi, organizējot speciālu Finansu ministrijas brigādi, bet Rīga un attiecīgie rajoni dos savus darbiniekus, lai to varētu izvērtēt. Esmu simtprocentīgi pārliecināta, ka liela daļa no šīm problēmām izskatītos citādi nekā pašreiz, ja būtu izdarīta analīze un iesniegta informācija. Es piedalījos sanāksmē, kad sprieda par Jelgavas pilsētu, un paldies Bunkša kungam par to, ka bija sagatavoti visi pamatojumi un aprēķini. Finansu ministrija izbrauca, uz vietas pārbaudīja, un lielākā daļa problēmu tika atrisinātas, jo daudzos gadījumos bija gan nepamatoti optimistiski un uz labiem laikiem orientēti pieprasījumi izglītībai un tā tālāk. Ja es pareizi atceros, Siliņa kungs, visa tā Jelgavas pilsētas izskatīšana beidzās ar dažiem desmitiem miljonu rubļu papildus no valsts budžeta.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, es gribētu jūs pārtraukt un pasludināt pārtraukumu.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Vispirms īsai replikai vārdu lūdza Siliņa kungs. Kaut gan es neredzu Teikmaņa kungu. Varbūt jūs pagaidīsit?

V.Zeile: Teikmaņa kungs vēl ilgi un dikti nebūs. Viņš lejā dzer tēju.

E.Siliņš: Es pagaidīšu.

J.Freimanis: Es gribēju pabeigt to, ko iesāku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Un Zeiles kundze! Varbūt mēs varētu vienoties par šādu kompromisa ceļu. Mums ir sasāpējuši jautājumi ar godājamo Teikmaņa kungu attiecībā uz dažiem budžeta punktiem. Varbūt mēs varētu atstāt šos smagākos pašvaldību budžeta jautājumus līdz budžeta labojumiem, jo ir jau skaidrs, ka pēc pāris mēnešiem tas noteikti būs jādara. Mēs paši vien to darīsim. Tad būs noskaidroti visi delikātie jautājumi, cik kapeikas ir tur un tur izdotas.

Man būtu tāds priekšlikums, ka šos labojumus, kas attiecas uz pašvaldību budžetiem, kuros ir daudz sāpīgu jautājumu, mēs atliktu līdz pirmajiem budžeta labojumiem.

V.Zeile: Paldies, kolēģi! Gribu piebilst tikai vienu - ar katru pašvaldību, ja ir nepieciešams, izskatām individuāli pēc kompleksas revīzijas un budžeta projektu izpildes analīzes.

Priekšsēdētājs: Ruško kungs.

J.Ruško, Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs: Ja drīkstu, mazliet informācijas par to, kā šī darba grupa strādāja.

Mēs šīs grupas darbības laikā secinājām, ka Finansu ministrijas aprēķinos un arī izstrādātajā budžeta projektā nav iekļauti šādi punkti: 1) nav iekļauts neviens rublis attiecībā uz policijas likumu, kurā paredzēts, ka pašvaldības uztur telpas;

2) nav paredzēts neviens rublis attiecībā uz valsts dienesta telpām, kuras arī saskaņā ar likumu pašvaldībām jāuztur;

3) nav paredzēts gandrīz neviens rublis attiecībā uz Zemessardzes telpām, kā to paredz 16. un 18.pants Zemessardzes likumā.

Turklāt mēs secinājām, ka visos šajos aprēķinos nav paredzēts neviens rublis skolēnu pārvadāšanai. Izglītības likums un Ministru padomes lēmums paredz, ka 50 procenti no šiem izdevumiem jāsedz pašvaldībām. Un mēs arī secinājām, ka nav šajā budžeta projektā iekļauts neviens rublis par siltuma pašizmaksas virscenu virs valdības noteiktā 446.lēmuma tarifiem.

Tāpat mēs nonācām pie secinājuma, ka visi saimnieciskie izdevumi būtībā ir krietni samazināti. Lai kaut cik normāli varētu strādāt, Siliņa kungs arī to pašu atzīst, ir vajadzīgs koeficients 5?6, bet ir 3.

Un pašās beigās vēl jāsecina, ko mēs arī kopīgi atzinām, ka principā visa šī infrastruktūra un arī pārvalde tiek pamatota un rēķināta uz 1989.gada bāzes vai uz 1989.gada tīklu. Tādējādi faktiski var arī secināt, ka nav paredzēta nauda par zemes reformu pilsētās un laukos, kā arī dažādu citu funkciju finansēšanai, kas nākušas klāt. Taču es neceru, ka šodien mēs varētu dabūt kaut ko no šīs nabadzības, bet mēs domājam, un arī Finansu ministrija to atzīst, ka Augstākajai padomei tomēr ir atklātā valodā jāpasaka, ka, lūk, šīm funkcijām naudas patiešām nav. Un tad ir vai nu jāizdara grozījumi likumdošanas aktos, kā to piedāvā Finansu ministrija, vai lēmumā jāatzīst, ka patiešām nav pilnvērtīgi nosegtas visas prasības. Tāda ir realitāte.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs, pēc tam - Zeiles kundze.

E.Siliņš: Man vispirms gribētos atvainoties Teikmaņa kungam un deputātiem, ka es mazliet maldināju par tiem 20 miljoniem. Es sajaucu ar Rīgas rajonu. Es ļoti atvainojos. Tātad Rīgas pilsētai šī summa ir apaļi 57 miljoni. Rīgas pilsētas sociālajai infrastruktūrai paliek 133 miljoni, ko var paši dalīt objektiem un pasākumiem. 57 ir pēc šī koeficienta.

Ruško kungs, izmantojot laikam tādu mazu apjukumu, runāja par budžeta problēmām. Es gribētu piebilst, ka tiešām mums šīs problēmas ir saskaņotas. Šīs problēmas bija ne tikai Rīgas rajonā, tās bija arī Jelgavas pilsētā. Un tāpēc tad, kad tapa grozījumi likumprojektā par 1993.gada budžetu un arī lēmuma projektā visi šie jautājumi ir ietverti. Un mēs vēlētos likumdošanas ceļā tos apstiprināt un realizēt.

Attiecībā uz apgrozījuma nodokli ir sagatavots atsevišķs dokuments un mēs laikam nebijām gatavi pirmīt izsmeļoši atbildēt, bija arī nesaprašanās, cik tālu šis likums ir pavirzīts. Šeit bija Bļinova kungs. Un viņš joprojām sēž zālē, viņš var paskaidrot sīkāk. Norma par tiem 2 procentiem ir iestrādāta un atrodas izskatīšanas stadijā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tagad tikai Māris ir pie mikrofona. Lūdzu, stādieties priekšā!

M.Purgailis, Rīgas domes Budžeta komisijas priekšsēdētājs: Zeiles kundze, mēs tiešām prasījām, lai arī mūs detalizēti izskata. Mums nav ko slēpt. Bet es dažus vārdus gribu teikt par šo samazināšanas tīri metodisko un principiālo pieeju. Siliņa kungs precizēja šo summu, sociālajai infrastruktūrai koeficients ir 0,7, bet tas nebūt nav izšķirošais. Tādā gadījumā tas ir kaut kāds cits koeficients, kas samazina izdevumus uz vienu iedzīvotāju, jo tie tik un tā, ieskaitot valūtas līdzekļus, ir par 1000 rubļiem uz iedzīvotāju mazāki. Ja runa ir par infrastruktūras attīstību, tad tā ir cita lieta, tā nav tikai sociālā. Bet, ja runājam par uzturēšanu, tas ir, intensitāti uz vienu kvadrātmetru ceļa, uz vienu kilometru ceļa, vai par visu to, kas saistīts ar cauruļvadu un komunālo sistēmu uzturēšanu, tad, ievērojot, ka tas ir no cara tētiņa laikiem, šī metodiskā pieeja nav precīza. Var jau arī Rīgā pastaigāt vairāk kājām, bet kā tas tādā gadījumā ietekmēs Latvijas budžeta ienākumu daļu no peļņas nodokļa un visu pārējo, - tas lai paliek tādā gadījumā uz balsotāju sirdsapziņas.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs.

A.Teikmanis: Mazliet komentējot šos skaitļus, kurus Siliņa kungs minēja, jāteic, ka tie, protams, ir ļoti optimistiski. Es no savas puses varu pateikt, ka viena pati sniega notīrīšana mums izmaksā 10 miljonus mēnesī. To Siliņa kungs laikam vispār nav ierēķinājis, ka sniegs Rīgā būtu jātīra. Es gan zinu citu vēsturi attiecībā uz sniega tīrīšanu pēdējos gados. Bet, no otras puses, Augstākā padome mums ir laipni norādījusi, ka mums jāsaved kārtībā ielas, jo pāvests pie mums brauc. Un nevar to nesmuko Rīgu rādīt pāvestam. Un uz ielām tās bedres arī jālabo. Un tad atkal rādīs ar pirkstu uz Rīgas pašvaldību, kas nevar nieka ielas salabot un bedrītes aiztaisīt. Tad atkal rādīs ar pirkstu no šīs mājas un no valdības mājas.

Atgriežoties pie dokumenta, man ir priekšlikums - meklēsim kompromisu un samazināsim divus nodokļus no trijiem, bet vienu tomēr atstāsim pašreizējā līmenī. Un tad mēs varētu šīs prasības pārskatīt.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs vēlreiz.

E.Siliņš: Es gribēju pateikt uzziņai. Es domāju, ka kompromisam būs cits variants, bet, ja jautājumu nostāda šādi, tad es gribētu, lai deputātu kungi tomēr zina, kāda situācija ir Rīgā šā gada divos mēnešos un kā pildās budžeta ienākumu un izdevumu daļa. Divos vārdos gribu pateikt, kāda ir situācija ar valsts budžetu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Siliņš: Tātad mēs jau šorīt dzirdējām, ka valsts budžets nepildās, valsts budžets atpaliek par 1,7 procentiem kopumā, un mēs to normu, kāda ir paredzēta, ņemot vērā inflāciju, nenodrošinām.

Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas budžets kopā ar valūtas ieņēmumiem divos mēnešos tiek izpildīts par 16 procentiem virs normas, izdevumu izpilde ir par 12 procentiem, tas ir, mazliet zem normas. Rīgas pilsētai, valūtas līdzekļus pārrēķinot Latvijas rubļos, ir atlikums 1 miljards 3 miljoni rubļu. 310 miljoni rubļu Latvijas rubļos ir budžeta līdzekļu atlikums. Un nav korekti izdarīt spiedienu parlamentā uz to, ka Rīgas pilsētai vajadzētu dzīvot vēl labāk nekā Latvijas valstij kopumā. Acīmredzot tiešām jādomā par balsojumu, nevis par to, ka notiek diskusijas par Rīgas pilsētas budžetu, jo par to šeit diskutēt vispār nav mūsu pienākums.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze.

E.Buķele: Es gribu sākt tieši ar to, ar ko Siliņa kungs beidza. Manuprāt, mēs šodien apspriežam republikas budžetu, Latvijas valsts, nevis Rīgas pilsētas budžetu. Ja jau šādā garā mēs gribam turpināt, tad es pārmaiņas pēc ierosinātu apspriest kāda republikas lauku rajona budžetu. Es ierosinu iet tālāk pa pantiem un pārtraukt apspriest Rīgas pilsētas budžetu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Tad man ir jāsniedz uzziņa, jo Siliņa kungs vienkārši nosauca nekorektus skaitļus. Saskaņā ar vecajām likmēm Rīgas pilsētā izpilde vidēji ir 10,9, bet saskaņā ar jaunajām likmēm - 7,7.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir vai nu jābalso, vai jānoraida Rīgas domes priekšlikumi par 4., 5. un 6.pantu.

Gorbunova kungs, pēc tam - Zeiles kundze.

A.Gorbunovs: Es ļoti atvainojos, pirms balsošanas man būtu jāzina Teikmaņa kunga domas par Godmaņa kunga ierosinājumu. Varbūt es skraidot nedzirdēju. Vai jūs komentējāt viņu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Bez šaubām, tas būtu zināms risinājums, bet tikai zināms risinājums. Tas dod apmēram 500 miljonus klāt. Kā jau es teicu, mums budžets ir samazināts par 2 miljardiem, un pilsētai deficīts ir 2 miljardi, tātad šie 500 miljoni mūs arī neglābs. Izmisuma gadījumā, protams, mēs būsim spiesti piekrist šiem diviem papildu procentiem, kaut arī Rīgā jau tāpat viss ir dārgāks, turklāt jārēķina zināms samazinājums sakarā ar to, ka veikalnieki izvāksies ārā no Rīgas uz Rīgas rajonu un tirgosies tur. Bet es gribētu runāt par to, ka kompromiss būtu atrodams, ja mums vismaz vienu nodokli atstātu iepriekšējā līmenī, ņemot vērā arī to, ka vēlāk būs nepieciešams ieviest šos 2 papildu procentus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Tātad es joprojām konsekventi vēlētos, lai tas viss tiktu izteikts skaitļos. Pagaidām, kolēģi Teikmani, es redzu tikai to, ka jūs piedāvājat paturēt visiem iepriekšējiem nodokļiem iepriekšējos atskaitījumus. Teikmaņa kungs, es ar jums runāju. Es pagaidīšu, kamēr Teikmaņa kungs izrunāsies pa labi un pa kreisi. Man liekas, ka vispār šodien būs unikāls budžeta apspriešanas gadījums visā Augstākās padomes praksē. Mēs pusdienu dancojam tikai ap divām pilsētām - ap Rīgu un ap Ventspili.

Tātad, Teikmaņa kungs, pagaidām skaitļos izteikti jūsu priekšlikumi ir šādi: nobalsojot par to priekšlikumu, ko jūs piedāvājat - atstāt jums vecos atskaitījumu procentus, tas no valsts budžeta ir mīnus 1,9 miljardi rubļu. Teikmaņa priekšlikums ir samazināt visas investīcijas, kuras jau tā ir mazas. Pirms jūs izšķiraties par balsojumu, atšķiriet 167.dokumenta 8.pielikumu, kurā ir minētas šīs trūcīgās investīcijas, kas galvenokārt ir nodotas objektiem, kuriem ir augsta gatavības pakāpe. Izlasiet, par ko jūs balsosit un kam jūs liegsit līdzekļus. Tur ir ļoti nopietni un valstij svarīgi objekti, to skaitā arī Nacionālā opera un daudz kas cits.

Priekšsēdētājs: Pirmais balsojums varētu būt par Teikmaņa kunga ierosinājumu, respektīvi, no viņa ierosinājuma izrietošo skaitli, samazināt valsts budžeta ieņēmumus par 1,9 miljardiem Latvijas rubļu.

V.Zeile: Jā, tā tas ir.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs dodas pie mikrofona.

A.Lembergs: Cienījamais Birkava kungs, jūs kļūdījāties. Balsojums ir par to, lai no Rīgas pilsētas budžeta sakarā ar nodokļu atskaitījumu samazinājumu izņemtu summu, kuru jūs nosaucāt. Pilnīgi pretēji. Nevis no republikas budžeta, bet no Rīgas pilsētas budžeta izņemt - tāds ir balsojums. Teikmaņa kungs, vai es pareizi saku?

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, jūs varat teikt pareizi, bet es lasu to, kas man ir rakstīts, nevis to, ko es domāju.

Tātad, Zeiles kundze, 4.panta balsojums. 279.dokuments - Rīgas domes priekšlikumi.

V.Zeile: Ja pozitīvi nobalso par šo 4.pantu, ko piedāvā Teikmaņa kungs, no valsts budžeta aiziet 1,9 miljardi.

Priekšsēdētājs: Man nav citu priekšlikumu, kā likt šo 4.pantu uz balsošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par 4.pantu. Lūdzu rezultātu, Par - 14, pret - 26, 17 - atturas. Nav pieņemts.

Nākamais - 5.pants. Kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Lemberga kungs, lūdzu.

A.Lembergs: Tātad ir divi likumi, kas nosaka budžeta jautājumus. Pirmais ir likums “Par budžeta tiesībām”, kas nosaka, ka pašvaldību budžeti ir neatkarīgi, un otrs likums ir par pilsētas pašvaldību, par rajona pašvaldību un par pagasta pašvaldību. Taču par tādu redakciju, kādu piedāvā, nevar balsot. Līdz šim es domāju, ka Siliņa kungs ir kompetents, bet iznāk, ka es kļūdos, jo viņš nezina šos divus likumus. Nevar rakstīt, ka paredzēt vietējos budžetos. Var rakstīt tikai tā, kā iesaka Teikmaņa kungs, tas ir, šos līdzekļus var iedalīt tikai no valsts budžeta, jo par pašvaldību budžetiem spriež pašas pašvaldības. Tā ir rakstīts šajos divos likumos, kas nav atcelti un kas ir spēkā Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Šajā gadījumā tik tiešām Lemberga kungam ir taisnība, jo mums ir ierakstīts gan likumā par budžetu, gan likumā par pašvaldībām, ka par pašvaldību budžetiem lemj pašas pašvaldības. Tā, kā tagad ir ierakstīts 5.pantā, lemt nedrīkstētu. Tad ir jāgroza likums un jāatceļ šie likuma panti. Tas ir viens.

Otrkārt, šis likuma pants, neraugoties uz to, ka 1.martā mēs jau to apspriedām un teicām, ka tas ir ļoti neskaidrs un pārprotams, ka var iznākt tā, kā bija ar vienu miljardu pagājušajā gadā. Šeit ir tas pats. Šeit būtu jāieraksta precīzi, kādas summas pašvaldības maksā no saviem budžetiem. Ja mēs, pārkāpjot likumu, tomēr ierakstītu, kā pašvaldībām ir jāizlieto šī summa, tad vajadzētu rakstīt, ka 970 miljonus samaksā pašvaldības no saviem budžetiem un 970 miljonus valsts samaksā no sava budžeta. Šeit var saprast, ka tos 970 miljonus valsts un pašvaldības sadala: 50 procentus samaksā viens un 50 procentus - otrs. Tas ir ļoti miglaini uzrakstīts pants. Par to mēs runājām toreiz. Tika apsolīts, ka izlabos šo pantu, diemžēl itin nekādi grozījumi nav izdarīti.

Priekšsēdētājs: Vai tas ir Rīgas domes priekšlikums?

V.Zeile: Es atvainojos... Es vēlētos atbildēt Škapara kungam. Škapara kungs, apsēdieties un atrodiet šādus dokumentus...

J.Škapars: Es...

V.Zeile: 271.dokumenta 11.lappusē jūs redzat, ka 1.punkts piedāvā izteikt 5.pantu šādā redakcijā... Klausieties, lūdzu, ja jums nav pie rokas: “Noteikt vietējos budžetos maksimālos izdevumus pabalstiem trūcīgiem iedzīvotājiem, no kuriem 50 procentus sedz valsts budžets 970 miljonu rubļu apmērā saskaņā ar 6.pielikumu.” Tajā pašā 271.dokumenta paketē atšķiriet, lūdzu, vēl 276.dokumentu, kas attiecas uz 6.pielikumu. 6.pielikums ir iedots no jauna. Pirmā ailīte ir pašvaldību budžets, otrā ailīte ir valsts budžets. Un šeit ir piebilde, ka ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 14.aprīļa lēmumu uzdots pilsētu, pilsētu rajonu un pagastu pašvaldībām ieviest sociālās palīdzības pabalstus personām, kuru ģimenēs ienākumi, rēķinot uz vienu ģimenes locekli, nesasniedz krīzes iztikas minimumu un kuru rīcībā nav iztikai nepieciešamo līdzekļu. Paredzēts, ka 50 procenti no pabalstos izmaksātajām summām tiek segti no valsts budžeta. Šīs korekcijas ir izdarītas, ņemot vērā mūsu diskusiju 1.martā.

Skatieties tālāk! Kāpēc pašvaldības tik ļoti nevēlas, lai tas tiktu formulēts? Atcerēsimies 1992.gada augustu, kad tieši Pašvaldības komisija un Škapara kungs izvirzīja jautājumu par it kā valsts budžetā pazudušo miljardu. Paskatieties šo 13.lappusi, kurā ir dota uzziņa par to, kā 1992.gada otrajā pusgadā atvēlētos līdzekļus miljarda rubļu apmērā - 528 miljonus no pašvaldību budžeta un pārējo summu no valsts budžeta - praktiski izmantoja pašvaldības. Pašvaldības no vienas vietas tos izmantoja citām savām, pēc to domām, akūtām vajadzībām. Skatieties, lūdzu, tālāk! Jums ir informācija par Finansu inspekcijas pārbaudes rezultātiem pašvaldībās. Klausieties, lūdzu, visi, kas ir no Sociālās komisijas! Tikai 10 miljoni rubļu tika izmantoti tieši tiem pabalstiem. Acīmredzot doma ir tāda, lai arī šajā gadā, kad šī summa jau ir 970 miljoni no valsts budžeta un 970 miljoni no pašvaldību budžeta, līdzekļu izlietošana netiktu reglamentēta tā, kā mēs piedāvājam, un lai pašvaldībām atkal būtu iespēja šīs summas neizmaksāt sociāli maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

J.Škapars: Ja es drīkstētu tomēr repliku par šo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs, pabeidziet!

J.Škapars: Pabeigt šeit laikam diezgan būs grūti... Es domāju, ka deputāti diez vai saprata ļoti sarežģīto dokumentu ķēdi, kuru jums vajadzēja izsekot. Es šai ķēdei izurbos tik tiešām cauri, bet šeit ir parādītas ļoti lielas rūpes par pašvaldībām, lai pašvaldības iedalītu šos līdzekļus, bet šeit ir diezgan mazas rūpes parādītas par to, teiksim, kā šos līdzekļus iedalīs valdība. Ir parādīta... Vienu momentu! Šeit ir parādīts, kādā veidā mēs sadalām pašvaldībām pa rajoniem un republikas pilsētām, bet attiecībā uz valdību nosaukta tikai viena summa - 970 miljoni, un tas ir viss. Līdzšinējā pieredze rāda kaut ko citu. Bieži šie segumi pienāk vēlu, un pašvaldības nespēj šo jautājumu realizēt.

Jūs teicāt par pagājušā gada pārbaudes rezultātiem. Es atstātu šādu jautājumu pašvaldībām izšķirt pašām. Pašvaldības pašas konkrēti ļoti labi zina, kuriem iedzīvotājiem ir vajadzīgs palīdzēt, un pašas to izšķirtu, ja tām būtu normāli savs budžets. Tās zinātu, cik ir vajadzīgs iedalīt trūcīgajiem iedzīvotājiem. Tāpēc es domāju, ka šāda reglamentācija no augšas, tik detalizēta reglamentācija, šāda aizbildniecība, kas turklāt ir pretrunā ar likumiem, diezin vai ir vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, pēc tam - Godmaņa kungs.

A.Teikmanis: Birkava kungs droši vien būtu varējis ietaupīt laiku, ja būtu iedevis man vārdu ātrāk. Es atsaucu šo priekšlikumu. Šis priekšlikums tika iesniegts pirms 1.marta apspriedes Apvienotajā budžeta komisijā. Mēs pietiekami korekti apspriedām gan formulējumu, gan tā saturu. Tāpēc es atsaucu šo priekšlikumu.

V.Zeile: Paldies, Teikmaņa kungs!

I.Godmanis: Es varu pateikt tikai paldies Teikmaņa kungam, jo mums nu ir skaidrība. Lai deputātiem būtu pilnīga skaidrība, par ko ir runa, paskaidroju. Tātad valsts budžets ir 970 miljoni. Kā šo summu sadalīt? Redziet, ja nav skaidrs, kā sadalīt, tad man nav skaidrs, cik no valsts budžeta sūtīt uz Ogres rajonu, cik - uz Rīgas pilsētu un cik sūtīt visur citur. Tāpēc ir šis 6.pielikums, kurā ir parēķināts, cik no šīs otras puses - 970 miljoniem - pašvaldības var likt pretī, jo mums ir vajadzīgs kaut kāds orientieris. Mēs nevaram automātiski aiziet pa tādu ceļu, ka, pieņemsim, Rīga paņem visus 970 miljonus no sava budžeta un atdod trūcīgajiem, starp citu, pēc Augstākās padomes lēmuma. Tad nevienam citam rajonam neviena rubļa vairs nav. Te nav runa par diktātu, te ir abu pušu vienošanās, un te vairs nav pretrunas.

Priekšsēdētājs: Paldies, Godmaņa kungs! Vairāk pretrunu nav, bet Grūbes kungs vēlas vēl ko teikt. Par 5.pantu?

G.Grūbe: Es tikai gribēju precizēt, ka šāda skaidrība nepieciešama arī tāpēc, lai redzētu, kurš godprātīgi šo summu samaksā un kurš faktiski šo summu izlieto citiem mērķiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. 6.pants. Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Tā kā ir nobalsots par 4.pantu, es ierosinātu no 6.panta izņemt pirmos divus teikumus, tas ir, pirmās trīs rindiņas, bet balsot par pārējām. Tā kā mēs nobalsojām tādā redakcijā par 4.pantu, tad iestāsies šīs sekas, kas minētas 6.pantā. Rīgā lūdzu visus ar tām rēķināties un tāpēc arī atbildēt par tām.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, Zeiles kundze, Freimaņa kungs.

I.Godmanis: Ja apgrozījuma nodoklis ir 2 procenti, tie veido 500 miljonus. Kā izteicās Teikmaņa kungs, nevar tik elementāri aprēķināt, vai tie ir 500 miljoni vai cita summa. Bet tā ir summa, kas papildus nāk Rīgai un ko var izmantot tieši šim te, varētu teikt, šantažējošajam momentam par attīrīšanas ietaisēm. Ir jāatrod kompromisa variants. Rīgā dzīve ir dārgāka, bet attīrīšanas ietaises ir jāpabeidz. Tagad, cik zināms, 230 tūkstoši kubikmetru tiek attīrīti, 140 tūkstoši - ne, ir sasniegts pirmskara līmenis. Attīrīšanas ietaises ir jābūvē tālāk. Tāpēc nevajadzētu Teikmaņa kungam mūs šeit šantažēt. Ja 2 procenti nāk klāt, tad tie ir 500 miljoni, ko var izmantot, lūk, šo svarīgo objektu tālākai virzīšanai. Kāpēc Augstāko padomi nostādīt tādā stāvoklī?

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, tad - Freimaņa kungs.

V.Zeile: Ļoti žēl, ka esmu finansiste, bet es vēlētos, lai kolēģi šoreiz arī domātu kā finansisti. Šis Teikmaņa kunga ierosinājums ir literāri ļoti labi un pareizi izteikts, bet tam nav pamatojuma, ekonomiskā un finansiālā pamatojuma. Tāds varētu rasties tikai tad, kad tiešām būs izdarīta Rīgas pilsētas budžeta ekspertīze un tas būs izvērtēts.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, mums te ir tāda kompromisu pēcpusdiena. Godājamais Teikmaņa kungs, es izteicu priekšlikumu, lai jūsu priekšlikumu mēs apskatītu pēc pusotra mēneša kopā ar budžeta labojumiem. Nestrēbsim karstu putru. Taisīsim kompromisu un atsauksim arī šo ierosinājumu, jo tiešām mēs pie tā atgriezīsimies. Goda vārds, Teikmaņa kungs!

Priekšsēdētājs: Felsa kungs.

A.Felss: Man vienkārši replika. Cienījamie rīdzinieki! Jūsu šeit ir daudz. Lūdzu, beidziet vaimanāt! Galu galā vienīgais kompromiss ir tāds: vai nu visi peld ar akvalangu, vai visi ir virs ūdens. Šodien Rīga salīdzinājumā ar pārējiem rajoniem vismaz ir virs ūdens, bet citiem arī akvalangam vairs naudas neiznāk.

Priekšsēdētājs: Biķa kungs.

V.Biķis: Es varētu Teikmaņa kungu atbalstīt ar vienu noteikumu: tādā gadījumā vēl vajadzētu papildināt - kā arī uzdot Rīgas vadībai izbeigt nelietderīgi izmantot siltumu, sautēt cilvēkus un tā tālāk. Un vajadzētu pāriet uz tādu apkures režīmu, kāds ir visā Latvijā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es negribētu neko šeit piebilst, bet tikai pateikt, ka viss, par ko Teikmaņa kungs saka, ka Rīgā tas varētu notikt, laukos reāli jau ir noticis. Un otrs. Es lūgtu nestrīdēties par šo lietu, bet tuvākajās dienās iesniegt likumprojektu par šo apgrozījuma nodokļa grozīšanu Rīgā un par to nobalsot. Domāju, ka jautājums būtu atrisināts.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kunga stāvēšanu pie mikrofona var uzskatīt par pastāvīgu vārda lūgšanu.

A.Teikmanis: Tā kā šeit dažas replikas bija ļoti konkrēti adresētas, es ļoti konkrēti varu atbildēt.

Cienījamie kolēģi! Citur laukos šiem mērķiem - skolu celtniecībai, attīrīšanas iekārtu celtniecībai - ir paredzētas valsts subsīdijas. Rīgai šādu subsīdiju nav. Visa šī celtniecība tiek finansēta no pilsētas budžeta. Bet pilsētas budžetā šo līdzekļu nav. Tāpēc mēs esam mazliet sliktākā situācijā, tas ir, peldam ar akvalangu un mums jau ir atslēgts skābeklis. Tādā situācijā mēs esam.

V.Zeile: Maza informācija: no valsts budžeta sociālajai infrastruktūrai Rīgā tiek deleģēti 133 miljoni. Siliņa kungs to lūdz pateikt jums.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Maza replika. Teikmaņa kungs, Rīgu savā laikā uzcēla tieši uz lauku rēķina. To jūs arī atceraties. Tagad ir jācieš par to, ka Rīga ļoti dārgi maksā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vai Teikmaņa kungs uztur spēkā savu prasību par balsojumu? Uztur. Lūdzu balsošanas režīmu.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos. Par ko mēs konkrēti balsojam?

Priekšsēdētājs: Mēs balsojam par tādu 6.panta redakciju, kurā ir svītrotas pirmās trīs rindiņas un kas skan: “Uzdot Rīgas pilsētas pašvaldībām pārtraukt pilsētas attīrīšanas iekārtu…” un tā tālāk. Beidzas ar bezmaksas medikamentu dotēšanu.

Balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 4, pret - 40, atturas - 7. Pret - 41.

Nākamā priekšlikumu grupa - Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi. Vai kāds aizstāvēs šos priekšlikumus? Škapara kungs, šķiet, steidzas pie mikrofona. Lūdzu formulēt precīzi, par ko jābalso.

J.Škapars: Kas attiecas uz 5.pielikumu. Tas ir 4.pants tagad jaunajā redakcijā. Šeit Pašvaldības komisija ir iesniegusi jaunus diferencētus atskaitījumus. Mēs lūgtu šo jautājumu neizskatīt steigā, tāpēc ka pašvaldības tiešām ir ļoti grūtā situācijā.

Attiecībā uz budžetu. Atstāt to, kas ir iesniegts valdībai. Taču faktiski situācija būs ārkārtīgi sarežģīta. Tāpēc būtu labi, ja mēs šos aprēķinus tomēr izdarītu no jauna. Te Finansu ministrija iesniegusi jums tabulu, kur bija ierakstīti šie 10 miljardi. Taču 10 miljardi pēc būtības ir stipri sakāpināts rādītājs. Vajadzētu apsēsties kopā ar Pašvaldību savienību, kopā ar Finansu ministriju un izdarīt aprēķinus no jauna.

Vēl viens. Pašvaldību savienība ierosināja šo jautājumu izskatīt atsevišķi pa rajoniem un republikas pilsētām. Domāju, ka tas šajā sarežģītajā gadījumā ir to vērts. To vajadzētu darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Škapara kungs, pilnīgi piekrītu, ka vajadzētu šos jautājumus vienreiz izinventarizēt un izrevidēt attiecībā uz visām 26 plus 3 Latvijas pašvaldībām. Bet to nevar izdarīt saistībā ar šo budžetu. Budžets ir jāapstiprina. Un šis darbs ir jādara. Uzskatiet, ka tas ir jūsu komisijas svēts pienākums, mūsu komisijas svēts pienākums. Bet tas ir darba process, kuru nevar veikt ne vienā nedēļā, ne trijās nedēļās, jo ir jāinventarizē 33 administratīvās vienības. Šobrīd ir izdarīta tikai šāda saskaņošana par divām vienībām. Tā ir Jelgavas pilsēta un Rīgas rajons. Tāpēc es nepiekrītu, ka jūs to saistāt šodien ar budžetu. Turklāt gribu vēlreiz kolēģiem atgādināt, kādas ir sekas, ja mēs mainām vai pieņemam to vai citu nodokļu sadalījumu starp atskaitījumiem valsts un pašvaldību budžetā. Ja paliek spēkā esošās nodokļu atskaitījumu likmes, kādas ir pašreiz noteiktas ar likumu, valsts budžeta deficīts ir 6,6 miljardi rubļu. Ja pieņemam Pašvaldības komisijas piedāvāto nodokļu procentu sadalījumu, deficīts ir 10 miljardi rubļu. Ja ievērojam sadalījumu, ko piedāvā valdība šajā budžeta grozījumu projektā, kurš ir - skatieties, lūdzu, uzmanīgi - 5.pielikumā, valsts budžeta deficīts ir 2,3 miljardi rubļu, par ko mēs esam arī nobalsojuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Kas attiecas uz deficītu. Vēlreiz, cienījamie deputāti, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka deficīts ir novirzīts šobrīd uz leju. Nesen, pirms dažām dienām, biju Limbažu rajonā. Tur ir vesels ciemats, kas šoziem faktiski netiek apkurināts. Ir vairāki tādi ciemati, kur siltumu nesaņem. Sevišķi grūtā stāvoklī ir daudzi lauku rajonu ciemati, kuri līdz šim atradās modernu bagātu saimniecību apgādībā. Saimniecības sabruka. Un tagad ciemati nodoti pašvaldībām. Pašvaldības nespēj šo slodzi nest. Tāpēc to parādi ir milzīgi. Es ierosinu vismaz izlases kārtībā izanalizēt ar ekspertiem, ar Finansu ministrijas ekspertiem dažas pašvaldības. Vajadzētu tikt skaidrībā un tikai tad pieņemt, jo pretējā gadījumā, ja mēs tagad vienkārši sakām - laiks ir cauri, mēs vairs neko izdarīt nevaram, mums vajag pieņemt - būs ārkārtīgi smaga situācija. Neko nedod tas, ka mēs nosauksim pāris pašvaldību, kas ir bagātas. Varu teikt, ka situācija ir ļoti diferencēta, ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kuras atrodas ārkārtīgi smagā situācijā. Ja mēs pieņemsim šo budžetu, atstājot pašvaldības tādā situācijā, mēs valsti gremdēsim un atstāsim jaunajai Saeimai ļoti smagu situāciju.

V.Zeile: Škapara kungs, atvainojos, ka es pirms Siliņa kunga runāju, bet jūsu piedāvātais priekšlikums ved strupceļā. Tātad jūs piedāvājat svītrot 5.pielikumu, līdz ar to atstāt darbojamies to nodokļu sadalījumu, kas ir pašreiz un kas rada valsts budžetā deficītu - 6,6 miljardus. Tālāk jūs piedāvājat izlases veidā pārbaudīt šīs pašvaldības. Arī tas prasīs laiku un novedīs strupceļā. Tas nozīmē apturēt budžetu un joprojām finansēt no budžeta tikai minimālās izmaksas viena mēneša apjomā. Tāpēc es piedāvāju pieņemt tādu nodokļu sadalījumu, kāds ir pašreiz. Žēl, ka Škapara kungs atkal aizskrēja. Grūti strādāt vienlaikus auditorijā un kaut kur vēl citur. Skatot katru pašvaldību individuāli, ja nepieciešams, varētu pārskatīt šo nodokļu sadalījumu. Es neredzu citas izejas no šā strupceļa.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs aizgāja, jo viņam bija steidzams telefona zvans.

Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Maza informācija, cienījamie deputāti! Jums ir izsniegts aprēķins, kas atspoguļo Pašvaldības komisijas priekšlikumus. Tas rāda, ka valsts budžeta ienākumi jāsamazina par 10,1 miljardu rubļu, un es domāju, ka mums vairs nebūtu vērts par to runāt, jo šo jautājumu mēs ļoti pamatīgi izdiskutējām tad, kad runājām par budžetu pirmajā lasījumā. Tā bija tieši tā pati problēma. Un ar balsojumu šī problēma tika noraidīta. Bet tagad mēs atkal atgriežamies pie tās un cilājam visu no jauna. Manuprāt, tas nav loģiski. Bet, ja mēs šo problēmu cilājam no jauna, tad es gribētu pateikt arī to, ka, turpinot darbu ar pašvaldībām, par ko es jau informēju jūs, mēs izskatījām divas pašvaldības un redzējām, ka ir virkne jautājumu, kas pašvaldībās samilzuši. Šie jautājumi ir jārisina. Un, lūk, tāpēc tapa arī priekšlikums par 2 procentu apgrozījuma nodokli, kas paliek vietējos budžetos. Valsts budžets no tā nesaņem neko. Tāpēc tapa arī priekšlikums par ceļu nodokļa daļas nodošanu pašvaldībām, tas ir ierakstīts lēmuma projektā, kas šodien jums izsniegts. Par to šodien mums vēl būs jārunā, lai risinātu grūto situāciju, kāda tiešām parādās vienā otrā vietā. Tāpēc arī šajā lēmuma projektā un dokumentā “Par apgrozījuma nodokli” nav noteikti visiem 2 procenti, bet “līdz”. Kuram ir grūtāk, tam noteiks 2 procentus, kuram vieglāk - vienu vai nenoteiks nemaz.

Man ļoti patīk Rīgas rajona pieeja šā jautājuma risināšanā. Rīgas rajons pirmajā variantā arī bija par visu šo procenta likmju pārskatīšanu tā, kā to ierosināja pašvaldība. Bet tad, kad mēs detalizēti izskatījām Rīgas rajona budžetu, kad konstatējām, ka šīs problēmas jārisina tā, kā es teicu un kā ir minēts lēmumā, Rīgas rajons lūdza pārskatīt šo likmju diferenciāciju nodokļu aspektā, lai no šīs diferenciācijas neciestu valsts budžets. Šis Rīgas rajona priekšlikums ir pieņemts. Paldies Ruško kungam, kas nopietni piegājis šim jautājumam. Jums izsniegtajā materiālā ir iestrādāts viņa priekšlikums. Citu priekšlikumu no citām pašvaldībām nav bijis. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi, es par šo jautājumu gribētu principā izteikties.

Vispirms par šā jautājuma politisko pusi. Šādi diferencēti atskaitījumi, kā jūs redzējāt no divām tabuliņām, kuras pēc manas iniciatīvas tika izdalītas, bija Latvijas PSR budžeta veidošanas laikā, kura piemēru jūs uz galda varat redzēt. 1990.gadā mūsu pašu Augstākā padome, apstiprinot likumu “Par budžeta tiesībām”, no šādas Latvijas PSR budžeta veidošanas koncepcijas atteicās. Tagad pagājuši nepilni trīs gadi, kopš mēs darbojamies, un mēs atkal esam atgriezušies pie šīs diferencēto nodokļu apstiprināšanas, tikai attiecībā uz citiem nodokļiem. Te ir, kā redzat, apgrozījuma nodoklis, Latvijas PSR laikā bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet nebija peļņas nodokļa. Tagad ir parādījies arī peļņas nodoklis. Tas ir politiskais moments. Līdz ar to mēs principiāli atgriežamies pie vecās budžeta veidošanas sistēmas, kas darbojās Latvijas PSR laikā.

Ekonomiskais moments konkrēti attiecībā uz Ventspili. Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka atskaitījumu normatīvi, kādi šodien ir spēkā Latvijas Republikā, Ventspils pilsētai tiek samazināti. Par peļņas nodokli - sešas reizes, par iedzīvotāju ienākuma nodokli Ventspilij atskaitījums tiek samazināts 16 reizes viena gada laikā. Jums var rasties jautājums: kāpēc Ventspils pilsētai vienīgajai 16 reizes jāsamazina šis atskaitījums? Kāpēc? Izrādās, ka Ventspils pilsētas pašvaldības lielākais grēks ir tas, ka tā ir rūpējusies, lai valsts uzņēmumi, kuri izvietoti Ventspilī, nepārtrauktu savu darbu, lai tie sekmīgi funkcionētu un dotu ienākumus valsts budžetā un vietējā budžetā. Tāpēc mēs tiekam ekonomiski sodīti, samazinot 16 reizes atskaitījumus, attiecīgi sešas reizes mūsu vietējā budžetā. No tā var izdarīt secinājumu: ja Ventspils pilsētas pašvaldība tikpat muļķīgi rūpēsies par ražošanas krituma nepieļaušanu, nākamajā gadā mums vēlreiz samazinās 16 reizes un attiecīgi sešas reizes, tā ka mums paliks nulle.

Līdz ar to iznāk, ka mūs ekonomiski soda par to, ka mēs atbalstām uzņēmējdarbības attīstību Ventspilī. Ja mums paliek tikai 5 procenti no šiem galvenajiem nodokļu veidiem, tad mums zūd jebkāda ekonomiskā interese par visu uzņēmumu veidu saimnieciskās darbības rezultātiem. Ja ir 80 procenti, tad mēs esam ieinteresēti, ja ir 5 procenti, tad tas vairs būtiski neko neietekmē.

Tā kā bezdarbniekiem pabalstu maksā no valsts budžeta, ne no pašvaldības budžeta, tad iznāk, ka mūs pilnīgi atbīda no ekonomiskās intereses par uzņēmējdarbības sekmīgu norisi. Mēs tomēr uzskatām, ka vajag uzturēt uzņēmējdarbību un attīstīt infrastruktūru - sociālo un ražošanas. Mums tiek piedāvāts būvēt jaunu terminālu. Mēs līdz šim uzskatījām, ka nedrīkstam likt infrastruktūras izmaksas jaunajā projektā. Pieņemsim, projekts izmaksās 20 miljonus dolāru, mēs prasām vispirms ieguldīt 10 miljonus dolāru sociālajā un ražošanas infrastruktūrā, jo investors vienkārši uz Ventspili, uz Latviju neatnāks, bet atnāks uz konkurentu joslu, kur šādas prasības netiek izvirzītas.

Tātad mums neatliek nekas cits, kā izvirzīt šādas prasības. Līdz ar to Latvijas Republikai vitāli izdevīgu objektu investīcijas Ventspils pilsētā nebūs, bet tādas diemžēl būs citās konkurentu ostās. Vai no tā Latvija kļūs bagātāka? Vai no tā kļūs bagātāka Ventspils? Domāju, ka ne. Un tāda pieeja, protams, nav pareiza.

Nākamais ir jautājums par risku.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, jums atlikušas tikai trīs minūtes pie mikrofona, ne vairāk.

A.Lembergs: Es pabeigšu. Pēc tam es vairs par šo jautājumu nerunāšu.

Tātad Ventspilī individuālā riska līmenis iedzīvotājiem 100 reizes pārsniedz pieļaujamo. 100 reizes! Ja mums tiek samazināti nodokļu atskaitījumi 16 reizes, tad Ventspils pilsētas padome pieprasīs, lai riska līmenis no šiem valsts uzņēmumiem arī tiktu samazināts 16 reizes un atdots citām teritorijām.

Dabas aizsardzības moments. Valsts uzņēmums “Ventspils nafta” dod 50 procentus no gaisa piesārņojuma. Tādā gadījumā mūsu prasība būs, lai šis valsts uzņēmums dabas piesārņojumu arī samazina 16 reizes un atdod šo piesārņojumu citai administratīvajai teritorijai. Vienalga - kurai.

Un visbeidzot likuma “Par budžeta tiesībām” 5.pants nosaka: ja pēc Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo budžetu apstiprināšanas (mūsu budžets apstiprināts 17.decembrī) tiek pieņemti Latvijas Republikas Augstākās padomes likumdošanas akti vai Ministru padomes lēmumi, saskaņā ar kuriem palielinās vietējo budžetu izdevumi vai samazinās ieņēmumi (šajā gadījumā ieņēmumi samazinās), šiem budžetiem attiecīgos līdzekļus sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta. Ja tiks pieņemts šis 5.pielikums, Latvijas Republikas Augstākajai padomei viss mūsu budžeta samazinājums būs jādod kā dotācija atbilstoši likumam “Par budžeta tiesībām”.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es gribu izteikt divas lietas. Pirmkārt, ja mēs paskatāmies, kāda ir izpilde divos mēnešos, tad redzam, ka Ventspilij jau ir 42,8 procenti, bet pārējiem 11, 13, 11, 10, 15 un 8 procenti. Tas nozīmē, ka ir 42,8 procentu izpilde, pastāvot pašreizējiem atskaitījumiem.

Otrkārt, Ventspils ir ostas pilsēta. Tur var atrast iespējas, gan konvertējot naudu, gan citādi, kā izdzīvot šajā krīzes situācijā. Tas pats daļēji attiecas arī uz Rīgu, kas šajā krīzes situācijā varētu iztikt, es atzīstu, ar tiešām maziem atskaitījumiem.

Bet kas nav pieņemams? Nav pieņemams Škapara kunga priekšlikums par budžeta atlikšanu. Kategoriski nepieņemams! Vakar kopējā sēdē Latvijas Banka, Starptautiskais valūtas fonds un valdības pārstāvji pēc ilgām un smagām sarunām vienojās par to, ka akceptē to budžetu, kura projektu mēs šeit apspriežam. Tas savukārt nozīmē: ja nākamnedēļ nobalso par šo budžetu, tad Valūtas fonds to aizstāv Vašingtonā, bet no turienes automātiski turpinās investīcijas naudas veidā no ārzemēm.

Ja mēs izvēlamies to ceļu, ko liek priekšā Škapara kungs, mēs visus rajonus pārbaudīsim vismaz līdz jūnijam vai jūlijam. Ātrāk mēs netiksim krastā. Atlikt vairs nevar, jo tie skaitļi par 10 miljardiem ir pārliecinoši. Ja vadās pēc Pašvaldības komisijas priekšlikuma un patur iepriekšējos atskaitījumus, tad ir 6 miljardu deficīts, ja pieņem otru variantu - 2,4. Turklāt jāņem vērā, ka mums ir un vēl būs problēmas ar apkuri.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šobrīd nevar palikt pie vecajiem atskaitījumiem, nevar arī pieņemt to variantu, ko liek priekšā, - ar dotācijām.

Man ir priekšlikums tomēr šoreiz iet pa tādu ceļu, kas saskaņots ar Valūtas fondu, jo tas ir arī politisks jautājums.

Ja mums izdevās pierādīt šo budžetu Starptautiskajam valūtas fondam, kas nebūt nav triviāli, tad es aicinu deputātus priekšlikumu, ko ierosina Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, svītrot. Sarunas turpināsies jau pēc Saeimas vēlēšanām ar jauno valdību. Nodokļu bāze droši vien tiks pārskatīta. Jaunajai valdībai būs nepieciešams nodokļu bāzi mainīt, arī apgrozījuma nodokli. Tā ka reāli mēs runājam apmēram par trim mēnešiem. Tāpēc vilcināties ar budžeta pieņemšanu nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es pilnīgi piekrītu Lemberga kungam, ka šī Augstākā padome ir pietiekami daudz muļķību izdarījusi gan attiecībā uz nodokļu pieņemšanu, gan arī attiecībā uz šiem atskaitījumiem, kurus neizstrādāja tādā veidā, lai tas būtu mehānisms pašvaldību budžetu līdzsvarošanai. Tas līdz šim brīdim vēl nav izdarīts. Es domāju, ka Augstākajai padomei noteikti jāuzņemas sava daļa atbildības.

Bet, Lemberga kungs, ir otra lieta. Jūs patiešām pamatoti prasāt Ventspilij šos atskaitījumus un šīs summas, bet ne jau šai Augstākajai padomei jūs šīs summas un atskaitījumus varat noņemt, jūs tās atņemat pārējiem republikas iedzīvotajiem, kuriem arī nekā nav. Tas nav tik vienkārši, ka Augstākā padome noņems, un viss. Es domāju, ka jūs, arī būdams deputāts, varējāt parūpēties par to, lai šis mehānisms būtu izstrādāts un lai nebūtu šo kolīziju, kādas ir pašreiz.

Bet mums vienmēr iznāk tā, ka, apspriežot budžetu, mēs pārmetam cits citam, taču starplaikā starp budžeta apspriešanu mēs ar šo mehānismu nestrādājam.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, es jums izsaku aizrādījumu, jo Lemberga kungs nelietoja vārdu “muļķības”.

Lūdzu, Ruško kungs!

J.Ruško: Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam momentam. Ievērojot to nabadzību, kāda ir valstī, ir skaidrs, ka situācija ir šausmīgi grūta, bet ar šo sadalījumu pa pašvaldībām mēs vienlaikus pārkāpjam vienu no zelta likumiem. Un zelta likums vismaz Eiropas valstīs un arī Amerikā saka: ja pašvaldībā ir pietiekami daudz nodokļu maksātāju un tur attīstās gan uzņēmējdarbība, gan vēl kaut kas, to nekādā gadījumā nedrīkst novietot rangu tabulā zemāk par tām pašvaldībām, kur nav nekādas kustības. Ar šādu 1993.gada budžetu mēs faktiski tās pašvaldības, kurās ir ražotāji un kur vēl kaut kas notiek, noliekam krietni zemāk, rēķinot naudu uz vienu iedzīvotāju, par tām pašvaldībām, kur jau sen viss ir apsīcis. Un līdz ar to gan pašvaldību deputāti, gan visas institūcijas galīgi nav ieinteresētas iesaistīt jaunus ražotājus, jo pēc pusgada vai gada tām atkal samazinās šīs nodokļu likmes. Tiek pārkāpts zelta likums par iniciatīvas attīstīšanu. Un patlaban, es šoreiz runāšu par Rīgas rajonu, vidēji uz cilvēku iznāk 5500 rubļi. Salīdzinājumā ar visiem pārējiem lauku rajoniem tas ir krietni mazāk. Mums izvirza argumentu, ka mēs esam biezāk apdzīvota teritorija un tāpēc mums ir mazāka summa. Ja mēs tā skatītos, tad pilsētām vajadzētu būt vēl zemākai summai, bet arī mēs salīdzinājumā ar visām pilsētām esam zemāk. Tātad arī šeit nav īstu argumentu. Un galu galā Finansu ministrijā mēs sapratām, ka tās uzdevums ir aizstāvēt savus skaitļus, mums bija savi skaitļi, un mēs tur lieki nestrīdējāmies, jo ne ministrija var izlemt, ne mēs varam izlemt, to var izlemt tikai Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze.

V.Zeile: Es vēlētos pateikt savu viedokli par kolēģa Lemberga teikto, ka Latvija atgriežas Latvijas PSR saimniecības un budžeta veidošanas sistēmā. Cienītais kolēģi Lemberg, jūs esat ekonomists un kā ekonomists ļoti perfekti saprotat, kāpēc ir šie diferencētie atskaitījumi pa teritorijām. Tikai tāpēc, ka teritorijas Latvijā nav attīstītas vienmērīgi un katrā teritorijā ir citāda ienākumu bāze. Tā ir nevis Latvijas vēlēšanās atgriezties Latvijas PSR, bet smagās sekas, ko tai nākas izciest par iepriekšējos gados zinātniski nepamatotu Latvijas PSR attīstību. Jūs ļoti labi zināt, ka Maskavu un PSRS, kas uzskatīja, ka Latvija ir vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksa sastāvdaļa, neinteresēja ne Alūksne, ne Balvi, maz interesēja pat Rēzekne, toties interesēja Ventspils kā stratēģiskas, militāras un ekonomiskas nozīmes osta, interesēja Rīga, interesēja Daugavpils, interesēja varbūt Aizkraukle jeb Stučka. Tāpēc arī ir šīs sekas. Un nav pamata pārmest, ka mēs atgriežamies kaut kādā citā sistēmā.

Visā pasaulē, arī tajā, ko mēs saucam par attīstītām tirgus ekonomikas valstīm, pastāv šis diferencētais nodokļu atskaitījumu mehānisms, ar kura palīdzību katra valsts cenšas regulēt savas valsts attīstības līmeni visās teritorijās, pārdalot līdzekļus tur, kur ekonomiskās attīstības līmenis ir lielāks, par labu tam, kur šis ekonomiskās attīstības līmenis kaut kādā noteiktā periodā ir jāsasniedz. Latvija ir pārāk maza valsts, un Latvijai ir pārāk maz pamatiedzīvotāju, lai viena teritorija, piemēram, Ventspils, dzīvotu kā paradīzē. Jums šodien ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir 16 tūkstoši (to jūs pats arī nenoliedzāt), bet Alūksnē un Balvos ir seši, septiņi tūkstoši uz vienu iedzīvotāju, tā ka būtu nekorekti šajā situācijā neļaut republikai kaut cik izlīdzināt šo nepamatoto diferencēto ekonomisko attīstību.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, mēģiniet arī formulēt balsojumus.

J.Škapars: Esmu par diferencēto atskaitījumu. Vēl vairāk, esmu par pārdales mehānisma izveidošanu. Mūsu komisijā tika izstrādāts projekts - gan attiecībā uz diferencēto atskaitījumu, gan attiecībā uz pārdales mehānismu. Tādam likumam ir jābūt, tāds ir arī Eiropas demokrātiskajās valstīs. Bet es pilnīgi piekrītu Lemberga kungam, ka mēs atgriežamies atpakaļ pie vecās sistēmas. Kāpēc? Tāpēc, ka šis diferencētais atskaitījums ir domāts vienam - 1993.gadam, turklāt pārkāpjot nodokļu likumus. Nodokļu likumos ir pavisam citi diferencētie atskaitījumi, šim 1993.gadam ir citi diferencētie atskaitījumi, tie nesaskan ar nodokļu likumiem, kurus mēs paši pieņēmām. Tāpēc pašreiz rodas šī stīvēšanās starp pašvaldībām un valdību par budžetu kopumā, jo pašvaldības un valdība it kā ar plecu mēģina izcīnīt pēc iespējas vairāk no šā budžeta. Likums nedarbojas, mēs mēģinām katrs pierādīt un argumentēt savu taisnību. Būtībā mēs gribam panākt to ar argumentāciju.

Es šobrīd ierosinātu tomēr nebalsot. Godmaņa kungam nav taisnība, es neteicu, ka visus rajonus vajag pārbaudīt, es teicu, ka izlases kartībā vajadzētu vismaz dažus rajonus pārbaudīt un izdarīt ekspertīzi. Es domāju, ka mēs faktiski jau nākamajā nedēļā varētu izskatīt un pieņemt šo budžetu. Tas būtu tas kompromisa variants, Zeiles kundze, par ko mēs runājām 1.marta sanāksmē, bet patiesībā nekādas korekcijas taču netika izdarītas kopš tā laika. Palika tā, kā bija ierosināts šajā budžetā, un tā tas arī aizgāja. Tāpēc es vēlreiz ierosinu, ja tas būtu iespējams, atlikt, izdarīt ekspertīzi izlases kārtībā dažos rajonos un republikas pilsētās un koriģēt šo diferencēto atskaitījumu. Tas nesaskan ar Lemberga kunga piedāvājumu, bet es domāju, ka tas būtu kompromisa variants.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, tātad no Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem, kuri ir 279.dokumentā, neviens nav balsojams šodien.

J.Škapars: Es piedāvāju priekšlikumu atlikt, izdarīt ekspertīzi un nākamajā nedēļā balsot. Ja tas nav iespējams, jābalso par komisijas piedāvāto variantu.

Priekšsēdētājs: Ko atlikt?

J.Škapars: Atlikt 4.punkta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, jūs esat noguruši un visiem nav pie rokas attiecīgie papīri. Es gribu mēģināt skaidrā valodā pateikt, kur ir problēma. Saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem apgrozījuma nodoklis pašvaldībās paliek 20 procentu apjomā, ienākuma nodoklis paliek 80 procentu apjomā (es runāju par rajoniem) un peļņas nodoklis - 30 procentu apjomā. Atsevišķi likumdošanas akti ir par pilsētām. Mēs esam te savēlēti no visas Latvijas. Apgrozījuma nodoklis, ko piedāvā valdība, bija 30 procenti. Valdība 30 procentu vietā Aizkraukles rajonam piedāvā 50 procentus, Alūksnes rajonam - 100 procentus, Balvu rajonam - 100 procentus, Bauskas rajonam - 62 procentus, Cēsu - 92 procentus, Daugavpils - 65 procentus. Kur ir zem attiecīgās normas? Kur ir zem 30 procentiem? Paskatīsimies, kur tas ir. Tas ir Ogres rajons - 29,7 procenti, Rīgas rajons (20,7), Saldus rajons (22,8), Valmieras rajons (21,4). Visos pārējos rajonos likme ir daudz augstāka.

Tagad paskatīsimies iedzīvotāju ienākuma nodokli. 80 procentiem būtu jāpaliek. Ko piedāvā valdība? 100 procentus - Aizkrauklei, 100 procentus - Alūksnei, 100 procentus - Balviem, 100 procentus - Cēsīm, 100 procentus - Daugavpilij, 100 procentus - Gulbenei, 100 procentus - Krāslavai, 100 procentus – Kuldīgai, 100 procentus - Liepājas rajonam, 100 procentus - Limbažu, 100 procentus - Ludzas, 100 procentus - Madonas, 100 procentus - Preiļu, 100 procentus - Rēzeknes rajonam un tā tālāk. Ir rajoni, kam ir mazāk. Bet šo rajonu skaits nav liels. 50 procenti ir Bauskas rajonam, Jelgavas rajonam, Jēkabpils rajonam, Ogres rajonam, Rīgas rajonam ir 30 procenti un Talsu rajonam - 50 procenti. Valdība piedāvā Aizkrauklei 50 procentus, tātad vairāk, Alūksnei, Balviem, Bauskai, Cēsīm, Daugavpilij - 100 procentus, Dobelei - 80, Gulbenei - 100. Pamatā lielākajam rajonu skaitam ir lielāka summa, nekā likumā teikts. Diemžēl šeit uzstājās tikai to pašvaldību pārstāvji, kuri ir zem šīs līnijas, tie ir četri, pieci rajoni, bet Škapara kungs runā par visām pašvaldībām. Škapara kungam nav taisnība. Valdības projektā saskaņā ar likumu atskaitījumi ir lielāki. Nevar pieņemt Škapara kunga priekšlikumu par kaut kādu atlikšanu, likums ir jāpieņem un jānobalso šodien.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mums vajadzētu izšķirties balsojot. Lūdzu, par balsošanas motīviem Lemberga kungs, pēc tam - Škapara kungs.

A.Lembergs: Par balsošanas motīviem. Pirmais. Grūbes kunga uzmanību pievēršu tam, ka no Ventspils tiek atņemts 16 reizes vairāk nekā līdz šim, nevis mēs atņemam. Tur jūs kļūdāties.

Otrkārt, šajā tabulā tās sastādītāji ir pieļāvuši rupju kļūdu. Tas ir 284.dokuments. Ventspils pilsētas budžeta projektā ir nevis 299 miljoni, bet 915 miljoni, tas ir apstiprināts pilsētas padomē. Tā ka lūdzu nedezinformēt Augstāko padomi. Izpildes procents ir 12. Budžets ir apstiprināts, Siliņa kungs, mēs esam iesnieguši. Nevajag dezinformēt.

Par balsošanas motīviem. Tā kā šis jautājums nav sagatavots attiecīgajā pašvaldībā, uzskatu, ka tas ir noņemams.

Un pēdējais. Žēl, ka nav Blumberga kunga un to deputātu, kuri uzskata, ka Ventspilī jābūvē naftas pārstrādes rūpnīca. Un tad Ventspilij būs jauni traipi, bet naudu paņems un pārdalīs? Vai mēs būsim atkal tie, kas risinās centra problēmas, bet pašiem paliks nagi un ragi? Kas tā par pieeju?

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem - Škapara kungs.

J.Škapars: Godmaņa kungs, es gribētu precizējumu attiecībā uz jūsu nosauktajiem skaitļiem. Jūs nosaucāt vienu skaitļu rindu. Es domāju, ka deputāti ir pietiekami noguruši, lai šī skaitļu rinda liktos visai pārliecinoša. Es jums gribu atgādināt attiecībā uz pagājušā gada pirmo un otro pusgadu, ka bez šīs skaitļu rindas, ko jūs minat, bija tā sauktās subsīdijas un dotācijas. Diemžēl jūs nenosaucāt ne subsīdijas, ne dotācijas, kas faktiski pašvaldībām ir noņemtas, izņemot dažas pašvaldības, kam mēs dodam mērķsubsīdijas atsevišķiem objektiem, un tas ir viss. Tie 206 miljoni rubļu ir neliela summiņa. Es domāju, ka tā mēs bezgalīgi varam mēģināt pierādīt.

Vēl viens jautājums.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem lūdzu runāt.

I.Godmanis: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, es atvainojos, Čepānes kundzei vārds.

I.Godmanis: Es atvainojos.

I.Čepāne: Pirms balsoju, es gribētu jautāt Zeiles kundzei tādu lietu. Kas notiks, ja mēs piekritīsim Škapara kunga priekšlikumam un uz vienu nedēļu šo lietu atliksim?

Un otrs. Vai tik tiešām mēs, kolēģi, nevarētu paskatīties un no katras pašvaldības, ko Godmaņa kungs nosauca, piemēram, Aizkraukles, Alūksnes un tā tālāk, noņemt nost kaut vienu procentu, jo viņi elpo svaigu gaisu un gaužas par slikto ekonomisko stāvokli? Es piekrītu arī Ventspils mēram un Rīgas mēram, jo šis likums būtu jāņem vērā. Un mans pirmais jautājums: ja uz vienu nedēļu atliktu, kā Škapara kungs saka, varbūt kaut kas mainītos?

V.Zeile: Es atbildu kolēģei Čepānei. Vienas nedēļas laikā to nevar izdarīt. Būsim reāli. Šodien ir trešdienas vakars. Vai rītā mēs varam braukt un vienas dienas laikā apskatīt divas, trīs pašvaldības? Mums fiziski tas nav iespējams. Līdz otrdienai un trešdienai, augstākais, kāda viena pašvaldība būs izskatīta, bet tas ir par maz. Es vēlreiz piedāvāju šos jautājumus risināt pēc budžeta pieņemšanas, budžeta izpildes gaitā, turklāt mierīgi, līdzsvaroti - tā, kā tas tika izdarīts ar Jelgavu un Rīgas rajonu, aizbraucot uz vietas. Šeit, es redzu, sēž Džeriņa kungs. Viena lieta bija, kad izskatīja Jelgavas pilsētas budžetu attiecībā uz siltuma sadārdzinājuma summām, kas būtu jāsedz no valsts budžeta, un pavisam cita lieta bija, kad jūs izrunājāties ar Jelgavas pilsētas pašvaldības siltumapgādes uzņēmumu. Tad šīs summas saruka burtiski par vairākiem simtiem miljonu. Es pieļauju, ka tad, ja šādu ekspertīzi veiktu speciālists citās pašvaldībās, jo galvenais samilzuma punkts ir šī siltuma ražošana, šis jautājums būtu pavisam citāds.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir priekšlikums atlikt un priekšlikums izskatīt vēlāk budžeta izpildes kārtībā. To ierosināja Freimaņa kungs mazliet citādā formulējumā un Zeiles kundze. Izšķirsimies balsojot.

Lūdzu runāt par balsošanas motīviem. Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Par balsošanas motīviem. Pastāvu uz to, lai balsotu šodien. Gribu pateikt, ka šajā gadā mērķsubsīdijas ir 2 miljardi 629 miljoni 47 tūkstoši un vēl dotācijas 365 miljoni 95 tūkstoši. Lūk, šādas ir mērķsubsīdijas šogad un šādas ir dotācijas. Mēs neesam noņēmuši mērķsubsīdijas un dotācijas. Tas ir pilnīgi nekompetents paziņojums no Škapara kunga puses.

Priekšsēdētājs: Ulmes kungs.

A.Ulme: Es arī aicinu balsot šodien. Domāju, ka visiem ir pilnīgi skaidrs no šā dialoga, kas te notiek. Ir taisnība arī Lemberga kungam, jo tiešām konceptuāli un principā tas nebūtu pareizi, tur viņam ir taisnība. Bet, no otras puses, ir tiešām krīzes periods, un arī es esmu priecīgs, ka Lemberga kungam nebūs vairs iespējams celt kādu rūpniecības monstru Liepājā, tas ir, Ventspilī, lai būtu vēl labāk. Aicinu pārtraukt debates un balsot.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tad - Mucenieka kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es arī ierosinātu beigt šo obstrukciju. Balsosim par to variantu, ko mums piedāvāja Zeiles kundze. Nekas neuzlabosies pēc vienas nedēļas. Atkal būs trīs deputāti, kas taisīs obstrukciju veselu dienu. Nekas nemainīsies. Balsosim un pieņemsim.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs.

V.Mucenieks: Es arī esmu par to, ka jābalso šodien. Gribētu izteikties par balsošanas motīviem. Tas rūpnieciskais un saimnieciskais potenciāls, kas radīts Ventspilī, nebūt nav vienīgi Lemberga kunga un Ventspils iedzīvotāju nopelns. Tas ir radies visas republikas pūliņu rezultātā. Un tātad arī šobrīd mums tādā kontekstā šie jautājumi ir jārisina.

Kas attiecas uz veselīgo vai neveselīgo atmosfēru, tad nevienam nav aizliegts šobrīd no Ventspils pārcelties uz veselīgo Alūksnes rajonu. Ja tas tomēr netiek darīts, tad acīmredzot Ventspilī kaut kādas priekšrocības saglabājas. Tāpēc tiešām nevajadzētu strīdēties, bet vajadzētu balsot par to, kas ir ierakstīts dokumentos.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad Škapara kungs ierosināja atlikt balsošanu, bet man šķiet, vai nebūtu pareizāk balsot atbilstoši tam, kā ir iesniegti šie priekšlikumi? Un priekšlikums ir svītrot 5.pielikumu.

Lūdzu, Škapara kungs, mēs balsojam pēc Tautas pašvaldības komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Tātad Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - svītrot 5.pielikumu. Pareizi, Zeiles kundze?

V.Zeile: Jā. Es gribētu skaidrību. Tātad 5.pielikums nosaka diferencētos apmērus attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa un apgrozījuma nodokļa atskaitījumiem pašvaldību budžetos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu svītrot 5.pielikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 19, pret - 35, atturas - 16. Netiek svītrots.

Kādus balsojumus vēl ir ierosinājusi Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija? Vairāk nevienu balsojumu komisijas neuztur. Varam pāriet pie Vides aizsardzības komisijas priekšlikumiem. Vēl Škapara kungs tomēr? Lūdzu.

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Es saprotu jūsu pašreizējo noskaņojumu, bet ir vēl viena pozīcija, kas šeit ir ierosināta. Ir ierosināts papildināt likumprojektu ar 8.punktu šādā redakcijā: “Pašvaldību zaudējumus, kas saistīti ar dzīvokļu apsildīšanu, 1992./93.gada apkures sezonā segt no valsts budžeta.” Šeit tas ir pilnīgi obligāti. Tā jādara, citas izejas nav, ja šos līdzekļus pašvaldības atrast nevar. Ir attiecīgos dokumentos šeit ieprojektēts... Vienu momentu, kungi! Es gribētu, lai jūs tomēr ieklausāties. Te attiecīgos dokumentos ir ieprojektēts uzdot Ministru padomei apkures sezonas gaitā izstrādāt priekšlikumus par līdzekļu rašanu šo zaudējumu segšanai. Ja ir tik strikti skaitļi, kādus mēs apstiprināsim tagad, ieprojektēt tik nenoteiktu punktu par šo lielo summu, kāda ir pašreiz, patiesību sakot, nozīmē nerakstīt gandrīz neko. Tāpēc ierosinu pieņemt šādu redakciju, kāda mums ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Vēlētos Škapara kungam uzdot precīzu jautājumu. Jūs varat minēt autoritatīvu viedokli, kādi būs šie pašvaldību zaudējumi sadalījumā pa rajoniem un pilsētām un kā šie zaudējumi tiek aprēķināti?

J.Škapars: Mūs informēja vairākas ministrijas, ka šo summu esot iespējams aprēķināt pilnīgi precīzi, bija Finansu ministrijas nosauktais skaitlis - 4,2 miljardi. Šodien gan Siliņa kungs saka, ka šī summa esot mazāka. Ja ir mazāka, tad vajag aprēķināt, cik liela ir šī summa. Mums pavisam precīzi figurēja summa 4,2 miljardi.

V.Zeile: Tātad es jums atbildu, kāpēc lēmumā radās šis punkts - 2.2.2. Tas ir tikai tādēļ, lai katra pašvaldība iesniegtu šo ekonomisko un finansiālo pamatojumu. Jums zināšanai - ļoti bieži uz zaudējumu rēķina tiek norakstīta vai zaudējumus rada ne jau tikai tā starpība starp Ministru padomes noteiktajām tarifu likmēm un faktisko pašizmaksu, bet gan daudz kas cits. Ministru padomes lēmumā ir speciāli nosacījumi, kas ļauj uzskatīt, ka tie ir zaudējumi, un tos segt. Šeit daudzi varbūt labāk komentēs. Es no galvas vairs neatceros šo Ministru padomes lēmumu. Sevišķi Dineviča kungs skatās smaidīdams man acīs, ja? Bet tā tas ir. Nevar šādā veidā šodien ierakstīt summas, kurām jums nav dokumentāra un finansiāla pamatojuma.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs papildina.

E.Siliņš: Maza uzziņa. Kādreiz tiešām bija tādi aprēķini, ka šāda summa varētu sniegties līdz četriem miljardiem. Šajos aprēķinos par pamatu tika ņemtas pašvaldību iesniegtās ziņas, kas tika analizētas. Kā mēs pārliecinājāmies, šīs ziņas bija nepareizas. Tāpēc, kā Zeiles kundze teica, ir pieprasīti pilnīgi jauni dati. Šie dati būs jāizvērtē un būs jānosaka faktisko zaudējumu summa. Es varu minēt vienu piemēru. Jelgavas pilsēta iesniedza šādu zaudējumu summu 150 miljonu apmērā. Kad Jelgavā uz vietas to pārbaudījām, šī summa samazinājās līdz trīs miljoniem. No tā izdariet, lūdzu, secinājumus.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs.

E.Cilinskis: Pirms mēs balsojam par šādu punktu, vispirms būtu jāpadomā arī par to, kādā veidā šie zaudējumi rodas, kas ietilpst šajos zaudējumos. Kādi zaudējumi rodas no tā, ka pašvaldības vispār nav noorganizējušas iespēju cilvēkiem samaksāt, ka viņiem jāstāv astoņas stundas rindā un ka viņi tāpēc varbūt nemaksā trīs mēnešus? Vai šie zaudējumi būtu jāsedz no valsts budžeta vai no kaut kā cita? Kamēr nav šādu aprēķinu, tikmēr, es domāju, mēs nevaram šādu punktu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Vai mēs gribam vai negribam, mūsu budžets būtībā ir peldošais jeb slīdošais budžets, par kādu to pārvērš 7.pants, kas faktiski nosaka tikai proporcijas starp nozarēm, nevis to, cik šī nozare saņems. Tāpēc domāju, ka nav iemesla īpaši bažīties par to iepriekšējo punktu, par ko mēs nobalsojām, ka mēs aprēķinātu, kādi tad tie izdevumi pēc 5.tabulas ir. Tāpat aprēķinātu šos izdevumus par kurināmo. Man šķiet, ka tie var būt grandiozi. Ja mēs neatrodam 10 miljonus skolu remontam, kā mēs varam runāt par kaut kādiem miljardiem? Tāpēc es atbalstu Siliņa kunga priekšlikumu izstrādāt, aprēķināt un mainīt peldošo budžetu uz plusu un atpakaļ atbilstoši ekspertu atzinumiem.

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs.

J.Dinevičs: Zeiles kundze, es smaidīju tikai tāpēc, ka jūs šodien esat vienkārši lieliska un jūs man ļoti patīkat. Paldies.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Biķa kungs.

V.Biķis: Manuprāt, šādā formulējumā priekšlikumu pieņemt nevar, jo iznāk paradoksāla situācija. Ir pašvaldības, kuras šo ziemu uzskata par normālu, ja temperatūra sasniedz 14?16 grādu. Tātad tiek taupīts. Un nostādīt tās vienā stāvoklī ar tiem, kas dzīvo izšķērdīgi, turklāt ne tikai izšķērdīgi, bet pat ir par slinkiem iekasēt naudu no iedzīvotājiem un nerada iespējas normāli samaksāt, tas, manuprāt, būtu nepieņemami. Un par šādu grozījumu es aicinu nebalsot.

Priekšsēdētājs: Vai Škapara kungs uzstāj uz balsošanu par šo punktu? Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es šoreiz gribētu atbalstīt Škapara kungu. Ja mēs godīgi runājam, situācija ir šāda. Valdība noteica tarifu. Mēs aicinājām pašvaldības palīdzēt tarifus noteikt, bet tās neko pateikt nevarēja. Valdība noteica tarifu - 40 rubļi, 80 rubļi. Tātad, ja pašvaldības savāc visu naudu un pamatotā pašizmaksa, siltuma izmaksa atsevišķā pašvaldībā ir augstāka par valdības noteikto tarifu, tad ir jāsedz šī naudas starpība. Un tas ir tas, ko Finansu ministrija tagad rēķina. Bet nekādā gadījumā nevar zaudējumos rakstīt to naudu, ko neiekasē. Pašvaldībai ir jāiekasē tā nauda. Arī visu atlikto maksājumu nevar rakstīt kā zaudējumus.

Un otrs. Diezin vai šeit var rakstīt iekšā bankas kredītu, jo kredītu pašvaldība ņem uz savu galvu. Ja ņem kredītu un ieliek iekšā pašizmaksā, un tad to uzskata par zaudējumu. Tāda rīcība nav pieņemama, pēc manām domām. Tātad - tarifs no valdības puses un starpība starp pamatotajām izmaksām un pašizmaksu. Ja šī pašizmaksa ir pamatota un ir starpība starp pašizmaksu un tarifu, tad šī nauda ir jāsedz. Un tas tagad tiek rēķināts. Tāpēc nevar rakstīt vienkārši tā - pašvaldības zaudējums. Tas ir pārāk vispārēji rakstīts, jo es varu ieskaitīt zaudējumos pilnīgi visu ko. Tātad pamatotu starpību, kā te ir rakstīts un kā liek priekšā arī Zeiles kundze. To pamatoto starpību starp pašizmaksu un tarifiem, ko valdība ir noteikusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze! Es vēl gribēju tikai mazu komentāru. Ir bijuši gadījumi, kad pašvaldība šajos zaudējumos ieskaita arī no kreditoriem pienākošās summas, tātad summas, ko viņiem nav samaksājuši parādnieki. Tas jau galīgi nav pieņemams.

Škapara kungs, vai mēs balsojam šādā redakcijā? Škapara kungs atsauc savu priekšlikumu. Paldies.

Tātad varam pāriet pie Vides aizsardzības komisijas priekšlikumiem. Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis: Cienītie kolēģi, es gribētu pievērst uzmanību tikai vienam priekšlikumam. Proti, secinošajā daļā mūs ne sevišķi apmierina tas, kas teikts par Nacionālo zooloģisko dārzu. Mēs varam piekrist un mums jāpiekrīt, ka visa tā kārtība vai nekārtība, ko mēs šeit esam radījuši, tā vai citādi atsaucas uz līdzpilsoņiem, uz Latvijas iedzīvotājiem, uz mums pašiem. Tas ir saprotami un taisnīgi. Bet es nevaru piekrist, ja mūsu nekārtību dēļ jācieš mūsu mazākajiem brāļiem, kuri šo nekārtību nav radījuši. Tā kā mēs šobrīd nevarējām nekādā veidā apmierināt Rīgas pašvaldību un tās pārstāvji no šīs zāles aizies neapmierināti visos punktos, es baidos, ka pašvaldība var radīt krīzi arī Zooloģiskā dārza finansēšanā, jo līdz šim Rīgas pilsēta ir godam šo lietu finansējusi un vilkusi cauri arī grūtiem laikiem. Šobrīd, manuprāt, vajadzētu atrast iespēju, lai mums to minimumu, kas nepieciešams - 82 miljonus rubļu -, tomēr Zooloģiskajam dārzam visam gadam dotu. Ar to jau nepietiek, jo izdevumi šobrīd jau pārsniedz 120 miljonus, kā man teica, pēc pašreizējām cenām.

Tā ka mans lūgums ir tomēr balsot par 82 miljonu piešķiršanu Nacionālajam zooloģiskajam dārzam. Šī summa ir nepieciešama, lai tas varētu eksistēt.

V.Zeile: Kolēģi, tur ir precizējums, 82 klāt nav jābalso. Tur bija 42. Plus nāk 10. Tas ir 52... Tātad vajadzīgi 30 miljoni.

Priekšsēdētājs: Tātad vēl 30 miljoni. Par to būtu jābalso, Zeiles kundze?

V.Zeile: Es piedāvātu kompromisa variantu. Šo summu iznest ārā un ļaut mums apskatīties, vai nevaram rast vēl kādu citu ieņēmuma avotu, kurā viens no apmierināmajiem izmaksu elementiem būtu šis Zooloģiskais dārzs. Bet, ja jūs tam nepiekrītat un mums neuzticaties, tad varat arī balsot.

Priekšsēdētājs: Batarevska kungs saka, ka uzticamies, bet balsosim.

V.Zeile: Jā, ļausim viņam šādā veidā izteikt uzticību Apvienotajai budžeta komisijai.

Priekšsēdētājs: Tātad par budžeta asignējumiem 30 miljonu apmērā Zooloģiskajam dārzam. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 47, pret - 1, atturas - 8.

Zeiles kundze, tālākie priekšlikumi šajā dokumentā ir ak­cep­tēti vai...

V.Zeile: Jā, tie ir akceptēti, un ir arī atrastas potenciālās iespējas to nosegšanai.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi balsojumi, kurus jūs piedāvājat tūdaļ?

V.Zeile: Es piedāvātu deputātiem balsojumu par tiem budžeta projekta pielikumiem, par kuriem mēs visu laiku strīdējāmies. Siliņa kungs, palīdziet man atrast daudzajos papīros, kur mums ir balsojamie pielikumi. Par 5. un 6.pielikumu tātad būtu jānobalso?

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums jābalso likumā pa punktiem, jo tur jau ir paredzēts 5.pielikums...

V.Zeile: Varbūt mēs atkāpsimies no tradicionālās shēmas un balsosim nevis par pirmajiem trim punktiem, jo tur mēs meklēsim iespējas palielināt ieņēmumu un izdevumu daļu, bet par konstantām summām, respektīvi, par 5., 6., 7. un 8.pielikumu.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir jābalso atsevišķi par 5., 6., 7. un 8.pielikumu?

V.Zeile: Jā. Tas ir 167.dokuments. 4., 5. un 6.punkts.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, līdz plenārsēdes beigām ir trīs minūtes. Vai nav iebildumu, ka mēs balsojam pēc kārtas par šiem pielikumiem? Nav.

Tātad pirmais balsojums. 5.pielikums. Lūdzu balsošanas režīmu.

V.Zeile: Tas ir 4.punkts.

Priekšsēdētājs: Jā, 4.punkts likumā. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 44, ar Zeiles kundzes balsi - 45, pret - 3, atturas - 6.

6.pielikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 6.pielikumu. Tas ir 5.punkts. Lūdzu rezultātu. 49 - par, 3 - pret, atturas - 8.

Balsosim par 7. un 8.pielikumu kopā. Tas ir 6.punkts. Lūdzu balsošanas režīmu. Par 7. un 8.pielikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 45, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.

Acīmredzot būtu jāizšķiras, kad mēs turpinām. Zeiles kundze, jūsu priekšlikumi!

V.Zeile: Mūsu priekšlikums ir turpināt šo jautājumu izskatīt otrdien.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Jautājumu iekļaujam darba kārtībā otrdien kā pirmo pulksten 10. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. 51 - par, 2 - pret, atturas - 3. Paldies.

Darba kārtību neesam izsmēluši, bet pastrādājuši esam krietni. Plenārsēdi pasludinu par slēgtu.

 

(Sēdes beigas)