Par Latvijas ekonomikas stabilizēšanu

Masu mediju pārstāvjiem

Ministru prezidents Aigars Kalvītis:

“Vispirms man jāpateicas biznesa nozares un ekonomikas nozares pārstāvjiem par līdzdalību šajā sanāksmē, kas bija veltīta galvenokārt ekonomikas stabilizācijas problēmām Latvijā. Mēs divu stundu garumā pārrunājām visas iespējas un soļus, kas veicami gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā saistībā ar ekonomikas stabilizācijas pasākumiem. Ietverot stabilizācijas pasākumos eksporta veicināšanu, tekošā konta uzlabošanu, inflācijas samazināšanu, fiskālās politikas uzlabošanu, secinājām, ka šajos apstākļos augstākajā ekspertu līmenī premjera vadībā regulāri jāstrādā pie pasākumu plāna izstrādes un ieviešanas, kas skartu ne tikai inflācijas apkarošanu, bet visas manis minētās problēmas, kas šobrīd ir mūsu ekonomikā, tajā pašā laikā veidojot divas apakšgrupas pie Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kas arī savas atbildības un kompetences jomā varētu strādāt pie lēmumu sagatavošanas. Mēs šodien dzirdējām visdažādākos ekspertu priekšlikumus. Tie visi vēl ir apkopojami un apsverami.”

“Šajā sanāksmē piedalījās arī darba devēju un arodbiedrību pārstāvji. Viņi arī dzirdēja mūsu diskusiju, kurā tika apspriesti priekšlikumi gan saistībā ar nodokļu politikas maiņu, gan ar darba samaksas pieauguma ierobežošanu, gan ar darba ražīguma un produktivitātes celšanu, gan ar pasākumiem, kas ļautu uzlabot eksportu un valsts konkurētspēju starptautiskos tirgos. Šie priekšlikumi jānoformulē. Jāteic, ka iepriekš pieņemtais pretinflācijas plāns ir šaurāk orientēts, nekā šodien prasa valdības un institūciju darbība, lai stabilizētu ekonomisko situāciju. Darbs ir sācies. Pateicos ekspertiem par ieguldījumu un domāju, ka visdrīzākajā laikā mēs nonāksim pie praktiskiem rezultātiem.”

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns:

“Arī mēs no Latvijas Bankas viedokļa varam teikt: iepriekšējais darbs ar inflācijas apkarošanas plānu parādīja, ka var nostrādāt tikai kompleksi risinājumi, un mēs arī redzam, ka vairāki pasākumi jau ir devuši rezultātu. To mēs redzam gan pēc nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm, gan arī pēc mazumtirdzniecības tempa samazināšanās, gan arī, ļoti izteikti, kopumā finanšu un monetārajā sektorā, kur kreditēšanas pieaugums ir viens no svarīgākajiem rādītājiem un kur mēs redzam šīs piebremzēšanās tendences, līdz ar to samazinot vienu faktoru, kas ļoti būtiski iespaidoja inflācijas kāpumu. Vienlaikus mēs arī redzam, ka vairāki pasākumi, kas bija minēti šajā plānā, jau ir zaudējuši aktualitāti, taču ir citas sadaļas, kas prasa rūpīgāku izpēti, priekšlikumu apkopošanu un izvērtēšanu. Līdz ar to premjerministra ideja par darba grupas izveidošanu un jauna, visaptveroša ekonomikas stabilizācijas plāna izveidošanu ir ļoti apsveicama.”

“Latvijas Vēstneša” jautājums Ministru prezidentam:

Vai ir pamats bažām, ka pašreizējā makroekonomiskā situācija varētu nelabvēlīgi iespaidot mūsu valsts starptautisko situāciju?

A.Kalvītis: “Gribu teikt, ka mēs bieži vien mīlam pārspīlēt. Ja paskatāmies uz Latvijas pašreizējiem attīstības tempiem, tad tā ir unikāla situācija – gan attiecībā uz kopprodukta pieaugumu, gan uz darba samaksas pieaugumu, gan uz kopējo ekonomikas attīstību. Protams, ir arī tādi blakusefekti kā inflācija. Mēs neesam unikāli, visas valstis, kas iet attīstītas ceļu, saskaras ar šāda veida problēmām. Runājot par starptautiskām konsekvencēm, es nesaskatu pamatu bažām. Drīzāk ir svarīgi apzināties problēmas, kas mūs varētu sagaidīt, un tās novērst.”

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā