Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 13. septembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien es vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par diviem jautājumiem.

Pirmkārt, tika pieņemts lēmums izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. “Saskaņas Centra” deputāti, protams, aktīvi iekļausies komisijas darbā, un ceru, ka mēs panāksim Latvijas iedzīvotājiem labvēlīgu rezultātu.

Otrkārt, jautājums par inflāciju valstī. Jaunais inflācijas līmeņa rekords augustā “Saskaņas Centra” deputātiem liek vēl jo asāk izvirzīt jautājumus valdībai par politiskajiem lēmumiem attiecībā par valsts budžeta plānošanu, inflācijas apkarošanas plāna izpildi un ekonomikas attīstību kopumā. Šajā sakarā mēs sagatavojām Kalvīša kungam vēstuli, kurā lūdzam Ministru prezidentu atbildēt uz vairākiem jautājumiem par valdības bezdarbību inflācijas apkarošanas jomā. Piemēram, finanšu ministrs Spurdziņa kungs ir sniedzis atbildes žurnālistiem par valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu, kas rada jaunus jautājumus par valsts speciālā budžeta izmantošanas efektivitāti. No Spurdziņa teiktā izriet, ka viss valsts speciālā budžeta pārpalikums tiek glabāts Valsts kasē un valsts par šo depozītu Labklājības ministrijai maksā noteiktus procentus, par kuriem nav īstas skaidrības. 2007.gada 1.janvārī šis pārpalikuma depozīts Valsts kasē bija 350 miljoni latu, 2007.gada 1.augustā – jau 548 miljoni, bet līdz gada beigām šis depozīts Valsts kasē sasniegs vismaz 700 miljonus latu. Pēc finanšu ministra teiktā līdz 2007.gada beigām Labklājības ministrija par šī depozīta izmantošanu no Valsts kases saņems procentus – 7,5 miljonus latu jeb vienu procentu no depozīta kopējā apmēra, kas ne tuvu nesedz inflācijas radītos zaudējumus. Šo situāciju Finanšu ministrija skaidro ar to, ka Valsts kase faktiski neizmanto visu tur glabāto speciālā budžeta pārpalikumu. Tātad liela daļa šī depozīta Valsts kasē vienkārši guļ bez izmantošanas un cieš milzīgus inflācijas radītos zaudējumus. Labklājības ministrija un Finanšu ministrija nav spējušas vienoties par efektīvāku valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu.

Līdz ar to mums nav skaidrs, pirmkārt, kāpēc valsts speciālā budžeta pārpalikums netiek izmantots paātrinātai pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanai, bet gan bezmērķīgi tiek atstāts Valsts kasē apēšanai inflācijai? Kas ir atbildīgs par šīs naudas efektīvu ieguldīšanu? Otrkārt, kādiem mērķiem Valsts kase izmanto šo valsts speciālā budžeta pārpalikuma depozītu un citus brīvos naudas līdzekļus? Vai šie finanšu līdzekļi tiek kaut kur ieguldīti? Kas ir atbildīgs par šo finanšu līdzekļu neefektīvu izmantošanu? Treškārt, vai Valsts kases piedāvātie un maksātie procenti Labklājības ministrijai par depozīta izmantošanu ir pietiekami un ir uzskatāmi par godīgiem? Kuras tad valsts amatpersonas parakstīja līgumu par šī depozīta izmantošanu un pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem? Kam būtu jāatbild par valsts speciālā budžeta pārpalikuma neprasmīgu apsaimniekošanu un nelietderīgu izmantošanu?

“Saskaņas Centra” deputāti gaida no valdības atbildi pēc būtības uz mūsu jautājumiem. Es redzu un zinu, ka Latvijas iedzīvotāji ir izmisumā, un uzskatu, ka, ja valdība vairs nespēj tikt galā ar savu galveno uzdevumu – kalpot valsts iedzīvotājiem, tad valdībai vienkārši ir jāatkāpjas.

A.Mackēvičs
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Saeimas deputāti šodien ir raiti strādājuši. Esam pieņēmuši izskatīšanai Saeimas komisijās vairākus likumprojektus, ievēlējuši frakciju pārstāvjus parlamentārās izmeklēšanas komisijā un amatā ievēlēti vairāki tiesneši, kuru pienākums būs ar savu darbu apliecināt savu profesionalitāti un palīdzēt noņemt šaubu ēnu, kas šodien diemžēl gulst pār tiesu sistēmu.

Saeimas deputāti strādāja pie šīgada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas un pieņemšanas galīgajā lasījumā. Valdība drīz iesniegs izskatīšanai Saeimā arī nākamā gada valsts budžeta projektu. Par 2008.gada valsts budžetu LPP/LC Saeimas frakcijai ir vairāki īpaši nozīmīgi jautājumi.

Pirmkārt, lai sākumskolas skolēniem tiktu nodrošinātas brīvpusdienas. LPP/LC frakcijas deputāti un Bērnu un ģimenes lietu ministrija panāca, ka Finanšu ministrija akceptēja attiecīgu līdzekļu piešķiršanu. Diemžēl nauda paredzēta tikai pirmo klašu skolēniem. Mēs neatkāpsimies no savām prioritātēm un iestāsimies par to, lai pēc gada brīvpusdienas tiktu piešķirtas līdz ceturtajai klasei, bet nākotnē, sekojot Igaunijas piemēram, visiem pamatskolas skolēniem.

Otrs svarīgs jautājums ir par nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Partija LPP/LC uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme būtu jāsamazina daudz vairāk, nekā to ierosina Finanšu ministrija, jo citādi tas negatīvi ietekmēs gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību. Es domāju, ka bagātie cilvēki bez problēmām varēs samaksāt lielāku nodokli, bet cietīs atkal mazaizsargātā sabiedrības daļa – pensionāri un ģimenes ar bērniem. Iedomājieties situāciju, ka Daugavpilī jauna ģimene ir nesen iegādājusies dzīvokli mājā, kas ir sliktā stāvoklī, un ar savu naudu piedalās mājas labiekārtošanā. Pēc izremontēšanas mājas vērtība pieaug. Tātad ģimenei būs jāmaksā divas reizes: vispirms par remontu, bet pēc tam – lielāks nodoklis. Tas nav godīgi. Mēs uzskatām, ka, ja tiek būtiski palielināta kadastrālā vērtība, tad nodokļa likme ir jāsamazina līdz 0,2 procentiem. Ceru, ka Finanšu ministrijas vadība un arī deputāti no citām frakcijām atbalstīs mūsu priekšlikumu.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Lai cik tas arī dīvaini nebūtu, bet situācijā, kad, klasiķa vārdiem izsakoties, Latvijas ekonomika deg zilām ugunīm, plenārsēde šodien beidzās 45 minūšu laikā. Tātad tautas kalpiem – pozīcijai – nav īsti ko teikt par šo lietu. Un tā jau vien ir liecība par to, ka situācija valstī tik tiešām ir kritiska.

Mani iepriekšējie kolēģi jau runāja par tām lietām, kas šodien ir aktuālas, un man lielā mērā tam jāpiekrīt.

Pirmā un galvenā lieta, kas ir Saeimas iekšienē, ir komisija, kas šodien tika izveidota, par iespējamām nelikumībām tieslietu sistēmā. Šī komisija ir ļoti svarīga un nepieciešama. Šo komisiju ierosināja veidot “Jaunais laiks” kopā ar “Saskaņas Centru”. Galvenā doma ir izanalizēt un saprast, kur ir problēmas un kāpēc mūsu tieslietu sistēmā ir iespējama tāda situācija, kāda radusies, lasot pēdējā laikā tik populāro grāmatu. Komisijas galvenais mērķis ir analizēt situāciju un panākt, lai būtu uzlabojumi tieslietu sistēmā. Diemžēl, kā tas bieži mēdz būt, komisijas vadītāji, šajā gadījumā koalīcija, es pieļauju, mēģinās komisijas darba dienaskārtību novērst no galvenās tēmas uz to, kāpēc, piemēram, šie fakti atkal ir nonākuši masu medijos. Es uzskatu, ka to nedrīkstētu pieļaut.

Otrs jautājums, kas ir svarīgākais valsts mērogā un ko kolēģi jau minēja, ir par vairāk nekā 10 procentus sasniegušo inflāciju. Šī tiešām ir kritiski augsta inflācija. Šādu inflāciju eksperti prognozēja pie nosacījuma, ka valdība neko nedarīs. Valdība neko nedarīja, lai samazinātu inflāciju, un mēs tādu inflāciju arī sagaidījām. Diemžēl. Vienīgais inflācijas apkarošanas plāns, kas tika realizēts attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, uz mašīnām ar lieliem dzinējiem un vēl dažiem sīkumiem, faktiski nav sasniedzis savu mērķi. To varēja sagaidīt, un tas arī ir noticis. Tā sliktākā ziņa ir tā, ka inflācija vasaras mēnešos, kad iedzīvotāji lielu daļu pārtikas izaudzē paši savos dārzos, vēsturiski parasti ir bijusi zemāka nekā iepriekšējos mēnešos. Šogad Latvijā tieši šajā mēnesī inflācija ir augstāka, un tas dara arvien bažīgākus visus ekspertus un arī mūs kā opozīcijas politiķus.

Kas būtu jādara? Protams, pirmā un pati galvenā lieta – valstij pašai būtu jātaupa savi līdzekļi. Mēs redzam budžeta grozījumus. Budžeta grozījumi šogad tiek pieņemti pēc principa par vidējo temperatūru slimnīcā: vieniem – augsta, vieniem – zema, vidējā temperatūra – laba. Tieši tas pats šobrīd notiek arī ar budžeta grozījumiem. Valstij ir uzkrājusies diezgan liela nauda – vairāk nekā 300 miljoni, ko varētu izlietot pensionāru labklājības uzlabošanai. Šī nauda tiek taupīta, turot budžetā, turpretī ministrijas savus bāzes izdevumus samazināt nevēlas. Tādējādi pensionāru nauda tiek atstāta budžetā, bet ministrijas tērē vairāk. Vidējais skaitlis, protams, sanāk tuvu nullei, bet tā ir vidējā temperatūra slimnīcā. Tā rīkoties nedrīkst!

No valdības mēs tā arī neesam sagaidījuši nedz eksportu veicinošu pasākumu plānu, nedz arī darba ražīgumu un daudzu citu lietu veicinošu rīcību, kas tieši ietekmētu inflāciju, pareizāk sakot, samazinātu inflāciju. “Jaunais laiks” būs aktīvs, skatot gan šī gada budžeta grozījumus, gan arī nākamā gada valsts budžetu. Mēs centīsimies panākt pirmo un pašu galveno – taupīt valsts naudu, to nevajadzīgi netērējot.

U.Augulis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeima savā plenārsēdē izskatīja vairākus likumprojektus. Kā jau tika minēts, ir izveidota arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. Šobrīd šī komisija ievēlē savu vadītāju. Likumprojekti tika pieņemti gan pirmajā, gan otrajā, gan arī trešajā lasījumā.

Šodien Zemnieku savienības vārdā vēlos paust viedokli par administratīvi teritoriālo reformu, atgādinot, ka Zemnieku savienība vienmēr ir atbalstījusi tikai brīvprātīgu pašvaldību apvienošanu, neskatoties uz to, ka 4.septembrī Ministru kabinets ir pieņēmis tā saucamo novadu karti (kādi novadi Latvijā turpmāk būs un kādos mums būs jādzīvo). Bet ir palikušas dažas pašvaldības, kas nav guvušas kompromisu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, jo ministrija nav respektējusi šo pašvaldību lēmumus. Zemnieku savienība uzskata, ka katra pašvaldība pati labāk zina, kā viņiem turpmāk dzīvot un attīstīties, nevis kāds to varētu lemt no augšas. Bet, neskatoties uz to, vēl ir laiks, lai pašvaldības varētu mēģināt vienoties ar ministriju un risināt savas attīstības problēmas.

Tāpat Zemnieku savienība uzskata, ka, lai arī pēc reformas Latvijas teritorija līdzsvaroti attīstītos, ir nepieciešama finanšu un funkciju pārdale, kā arī dažādu iestāžu darbinieku darba apmaksa ar koeficientu par labu pašvaldībām, kas atrodas tālāk no lielajiem attīstības centriem – republikas pilsētām, jo šajos centros viena lata vērtība lauku vai attālākās pašvaldībās ir piecu latu vērtībā. Un lauku pašvaldības vai teritorijas atšķirībā no pilsētām Latvijā sastāda 96 procentus no visas Latvijas teritorijas.

Mēs varam runāt par dažādām reformām, bet, kamēr neuzskatīsim valsti kā vienotu valsti, lai veiktu līdzsvarotu attīstību, un izrausim tikai attīstības centrus, visiem Latvijas iedzīvotājiem būs grūti saņemt vienādus un labākus pakalpojumus, ko valsts var sniegt. Tāpēc uzskatām, ka arī pēc reformas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir jāstrādā pie tā, lai attīstītos ne tikai attīstības centri, bet visa Latvija kopumā.

J.Porietis
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimas plenārsēde tiešām ritēja ļoti raiti un diezgan lielā vienprātībā. Šādā vienprātībā tika ievēlēts arī šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvs. Tātad 81 deputāts balsoja “par”, viens – atturējās, “pret” nebalsoja neviens, bet trīs deputāti balsojumā nepiedalījās. Tas liecina, ka Saeimas deputāti tomēr vēlas, lai šāda komisija būtu. Atliek vien novēlēt, lai šī komisija dotu kaut kādu reālu rezultātu šīs lietas noskaidrošanā.

Es gan negribu piekrist “Jaunā laika” pārstāvim Zaķa kungam, ka Saeima varbūt apzināti neizskata kaut kādus likumprojektus un tāpēc šodien sēde bija tik īsa. Ja atceramies iepriekšējo plenārsēdi, tad Saeimas komisijām tika nodoti vairāki desmiti likumprojektu, un dabiski, ka nākamajā sēdē tos visus nevar izskatīt. Vispirms tie jāizskata komisijās, jāizanalizē un tikai tad jāsniedz izskatīšanai pirmajā lasījumā ar gataviem priekšlikumiem. Droši vien intensīvākais darbs būs tad, kad šos likumprojektus sāksim izskatīt. Šodien tika izskatīts viens likumprojekts, kuram bija 52 priekšlikumi.

Man kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklim šodien būtiskākais likās likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, kurš paredz noteikt tiesībsargam pieeju valsts noslēpumam. Tiesībsargam šī pieeja valsts noslēpumam ir būtiska, jo viņam lietas un iedzīvotāju iesniegtās sūdzības ir jāizskata ļoti vispusīgi. Šīm personām ir jāpaļaujas uz to, ka tiesībsargam būs pieejama visa nepieciešamā informācija, lai lietas izskatītu. Kā zināms, ne visa informācija vispār ir pieejama, tāpēc šodien šis likumprojekts man likās diezgan nozīmīgs.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeima šodien apstiprināja izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu tieslietu sistēmas darbinieku iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību, sastāvu. Komisijas darbība balstās uz likumu, kas ļauj komisijas locekļiem aicināt liecināt gan dažādas personas, kuru vārdi ir minēti sakarā ar šīm dažādajām telefonsarunām un izdarībām tiesās, gan arī ģenerālprokurora nozīmētu īpaši pilnvarotu prokuroru, kas varētu piedalīties komisijas sēdēs un tādējādi fiksēt dažādas būtiskas lietas un pierādījumus. Tomēr galveno darbu izmeklēšanas laukā par to, kas tad ir noticis un kas ir pārkāpts likumā, neapšaubāmi var veikt tikai tās iestādes, kas uz to ir pilnvarotas. Tā, pirmkārt, ir prokuratūra.

Valdība turpina gatavot nākamā gada valsts budžeta projektu. Neapšaubāmi, ka pēdējie inflācijas skaitļi spiež nopietni izvērtēt dažādus budžeta lielumus un pārpalikumu, iespējas tajā vai citā nozarē kaut ko tērēt un, protams, arī to, kādas izmaiņas varētu būt nodokļu likumos. “Tēvzemieši”, vadoties pēc partijas priekšsēdētāja Roberta Zīles ieteikumiem, arī piedalīsies ar vairākiem ieteikumiem tieši nodokļu politikā, konkrēti – nekustamā īpašumā nodokļa laukā.

Mūsu deputāti ir gandarīti, ka Rīgas dome un policija kopīgiem spēkiem nepieļāva nekārtības tā saucamā krievu marša laikā, kas gan tika aizstāts tikai ar zināmu mītiņu Rīgas centrā. Mēs, sekojot Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka ierosinājumam, esam sagatavojuši grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuru mērķis ir noteikt lielākus sodus personām, kas Rīgas centrā izturas necienīgi, kārtojot dabiskās vajadzības pie nacionālas nozīmes pieminekļiem. Pašreizējie sodi par to ir pārāk maigi un vāji. Tiks palielinātas gan valsts, gan arī pašvaldības policijas iespējas sodīt, piemērot arestu un krietni lielāku naudas sodu.

Daži vārdi par administratīvi teritoriālo reformu. Neapšaubāmi, ka mūsu darba grupa Gunāra Laicāna vadībā sekos līdzi novadu kartes labajām un sliktajām pusēm. Mēs uzskatām, ka reforma ir jāpabeidz. Tajā pašā laikā ir jānovērš atsevišķas neloģiskas un nepamatotas vietas un jāmudina arī pašvaldības visā pilnībā vēl izmantot iespēju brīvprātīgi apvienoties, ko likums ļauj darīt līdz jaunajam gadam.

V.Buzajevs
(apvienības “Par cilvēka tiesībās vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien ir tas retais gadījums, kad mēs daļēji atbalstām TB/LNNK priekšlikumus. Tomēr PCTVL frakcija ir nosūtījusi ministram un liberālim Ivaram Godmanim deputātu jautājumu par iepriekšējā sestdienā notikušo krievu stāvēšanu un īru maršu. Ministrs publiski paziņoja, ka krievu maršs būtu noteikti jāaizliedz, jo to plāno rīkot absolūtie ekstrēmisti, un ka šāds gājiens tikai eskalēs dažādus pretgājienus. 31.augustā Rīgas dome aizliedza maršu. 7.septembrī tiesa šo aizliegumu apstiprināja, balstoties tikai un vienīgi uz ministra pārraudzībā esošās Drošības policijas vēstuli. Tajā vēstules daļā, kas tika nodota atklātībai, tika apgalvots, ka marša laikā iespējami ar likumu aizliegti lozungi, kā arī nekārtības, kuras provocēs gan pieteicēji, gan radikālās latviešu organizācijas. 8.septembrī pieteiktā marša vietā notika miermīlīgs mītiņš, kura laikā nenotika nekas no tā, ko bija prognozējis cienījamais ministrs vai Drošības policija. Vēl vairāk. Tajā pašā laikā un tajā pašā vietā notika nesankcionēta vairāku tūkstošu īru futbola līdzjutēju demonstrācija, kuras laikā tika traucēta sabiedriskā kārtība, kā arī kolektīva dabisko vajadzību kārtošana pilsētas centrālajās ielās. Sakarā ar to ministram ir jāuzdod daži jautājumi.

Pirmais. Vai jūs neuzskatāt, ka jūsu iepriekšminētie publiskie izteikumi ietekmēja Rīgas domes un tiesas lēmumus, ka tie ir apvainojoši divām Latvijā oficiāli reģistrētām organizācijām un ir nepieņemami demokrātiskā sabiedrībā?

Otrais. Vai jūs neuzskatāt, ka eksperimentāli pārbaudītais 8.septembra mītiņa miermīlīgais raksturs liek apšaubīt to Drošības policijas darbinieku kompetenci, kuri gatavoja atbilstošu slēdzienu? Vai jūs sakarā ar pārliecinoši pierādīto Drošības policijas darbinieku nekompetenci nevēlaties iniciēt atbilstošu dienesta izmeklēšanu?

Un trešais. Nosauciet atbildīgās amatpersonas, kuras pieļāva nesankcionētu futbola huligānu gājienu Rīgas centrā, kas aizvainoja tūkstošiem rīdzinieku!

Saeimas preses dienests