Par saglabājamo datu nodošanu tiesībsargājošajām iestādēm

Pēdējā laikā starp atbildīgajām institūcijām notiek diskusija par to, vai tiesībsargājošās iestādes bez tiesneša sankcijas var pieprasīt no elektronisko sakaru komersantiem saglabājamos datus – informāciju par to, kas, kam un kad zvana, bet mobilā tālruņa lietošanas gadījumā, arī informāciju par personas atrašanās vietu savienojuma sākumā. Tiesībsargs uzskata, ka šāda nekontrolēta datu pieprasīšana nopietni aizskar Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās personas tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Tāpēc tiesībsargs aicina atbildīgās institūcijas interpretēt normatīvos aktus atbilstoši Satversmei un saņemt tiesas atļauju saglabājamo datu pieprasīšanai. Tā kā problēmu ir radījusi iespēja dažādi interpretēt šīs darbības reglamentējošos normatīvos aktus, tiesībsargs ir nosūtījis atzinumu arī Saeimai, kurā aicina likumdevēju veikt tajos nepieciešamās izmaiņas.

Saglabājamo datu nodošana valsts iestādēm ir iejaukšanās personas tiesībās uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Šo tiesību uzdevums ir nodrošināt brīvu saziņu starp personām, un tās aizsargā ne tikai saziņas saturu, bet arī informāciju par saziņas apstākļiem. Vienlaikus tiesībsargs atzīst, ka tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību nav absolūtas. Tās var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, tas kalpo leģitīmam mērķim un ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.

Šajā gadījumā lielāko problēmu rada apstāklis, ka pašlaik spēkā esošos likumus, tai skaitā Elektronisko sakaru likumu, var dažādi interpretēt. Taču tiesiskā valstī normatīvajos aktos ietvertās tiesību normas ir jātulko pēc iespējas atbilstoši konstitūcijai, un no Satversmes izriet prasība pēc tiesas atļaujas saglabājamo datu nodošanas gadījumā. Turklāt arī citu likumu normu, kas attiecas uz izmeklēšanas darbību veikšanu, formulējumi neizslēdz šādu interpretāciju. Tāpēc jau šobrīd normatīvie akti būtu jāinterpretē tā, ka tiesas atļauja saglabājamo datu pieprasīšanai ir nepieciešama.

Dažkārt kā arguments, lai pamatotu datu saņemšanu bez tiesneša sankcijas, tiek minēta nepieciešamība operatīvi meklēt pazudušas personas, tai skaitā bērnus. Taču tiesībsargs vēlas paskaidrot, ka bērna vietā piekrišanu saglabājamo datu nodošanai ir tiesības dot vecākiem un bērna aizbildņiem. Turklāt datu apstrāde bez personas piekrišanas ir pieļaujama, ja tā nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, arī dzīvību un veselību, tāpēc atrašanās vietas datu nodošanai glābšanas dienestiem nav jāsaņem tiesas atļauja.

Likumos ir iespējams paredzēt arī tādu kārtību, kad neatliekamos gadījumos iestādes ir tiesīgas pieprasīt saglabājamos datus, bet tiesas kontrole pār šo pieprasījumu notiek dažu dienu laikā pēc datu pieprasīšanas. Tāda kārtība jau ir paredzēta Operatīvās darbības likumā.

Balstoties uz atzinumā minētajiem apsvērumiem, tiesībsargs ierosina izdarīt nepieciešamos grozījumus Kriminālprocesa, Operatīvās darbības un Elektronisko sakaru likumos. Tā tiktu nodrošināta saglabājamo datu nodošanas regulējuma atbilstība Satversmei, tiesiskuma ievērošana un demokrātiskai iekārtai atbilstoša cīņa ar valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem.

Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļa