Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra sēdē

 

EM: Par grozījumiem Preču un pakalpojumu drošuma likumā

Ministru kabinets 18.septembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Preču un pakalpojumu drošuma likumā.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu preču vai pakalpojumu ekspertīzes izdevumu atlīdzināšanu gadījumā, ja ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts Latvijas Republikā. Ar grozījumiem likumā tiks noteikts, ka šādā gadījumā izdevumus par preces vai pakalpojuma ekspertīzi sedz izplatītājs, kas pirmais laidis nedrošo preci Latvijas Republikas tirgū.

Saskaņā ar grozījumiem likumā arī tiks noteikts, ka izplatītājam, kas atlīdzinājis izdevumus par ekspertīzi, ir regresa prasījuma tiesības pret ražotāju vai pakalpojuma sniedzēju, no kura iegādāta prece vai lieta.

Pašreizējā kārtība nosaka, ka gadījumos, kad prece vai pakalpojums neatbilst drošuma prasībām, izdevumus par ekspertīzi atlīdzina ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas dienas. Ja ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts Latvijas Republikā, tirgus uzraudzības iestādēm nav iespējams piedzīt izdevumus sakarā ar veikto preču vai pakalpojumu ekspertīzi.

 

EM: Par ūdens patēriņa aprēķināšanas kārtību

18.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”.

Ministru kabineta noteikumu grozījumos tiek precizētas normas, kas saistītas ar aukstā ūdens patēriņa aprēķināšanu, t.sk. termiņus, kādos izīrētājam jāveic pasākumi stāvokļa izpētei un ūdens starpības samazināšanai.

Grozījumos tiek noteikts, ja ūdens patēriņš dzīvoklī tiek uzskaitīts ar pareizi uzstādītu un pārbaudītu mērīšanas līdzekli, īrnieks maksā atbilstoši mērīšanas līdzekļa uzskaitītajam daudzumam.

Ja izīrētājam rodas pamatotas šaubas par mājas ūdens ievadā uzstādīto mērīšanas līdzekļu rādījumu objektivitāti, viņam ne biežāk kā divas reizes gadā ir tiesības pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs nodrošina šā mērīšanas līdzekļa atkārtotu verificēšanu. Ja mērīšanas līdzeklis ir uzstādīts, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, vai arī neatbilst tam izvirzītajām prasībām, izdevumus, kas saistīti ar tā atkārtotu verificēšanu vai pareizu uzstādīšanu, sedz pakalpojumu sniedzējs.

Ja mājas ūdens patēriņa sadales aprēķinā veidojas starpība, kas lielāka par 20%, izīrētāja pienākums ir divu mēnešu laikā veikt pasākumus stāvokļa izpētei un rakstiski paziņot par to īrniekam, kā arī nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc stāvokļa izpētes, veikt pasākumus starpības samazināšanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par fiksēto ienākuma nodokļa maksājumu saimnieciskās darbības veicējiem

Ministru kabinets 18.septembrī akceptēja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot no 2008.gada 1.janvāra ieviest Latvijā fiksēto nodokļa maksājumu saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem gada ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 10 000 latu.

Likums tiks papildināts ar jaunu pantu, kas noteiks saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru, līdz kuram saimnieciskās darbības veicēji varēs izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli. Tāpat grozījumi likumā noteiks fiksētā ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību un likuma pielikumā paredzēts noteikt fiksētā ienākuma nodokļa apmēru atbilstoši taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēram.

Izmaiņas precizēs arī normas, kas ierobežo algota darba ienākuma transformēšanu kā saimnieciskās darbības ienākumu. Likumā plānots veikt arī citas redakcionālas izmaiņas.

Tā kā grozījumi likumā par IIN paredz aizstāt patentmaksu ar fiksēto ienākuma nodokli, kā arī jau šobrīd fiziskajām personām, lai veiktu IIN maksājumus no saimnieciskās darbības, nav obligāti jāreģistrējas kā individuālā darba veicējiem, akceptēti arī grozījumi likumā par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu. Izmaiņas likumā paredz izslēgt normas, kas regulē individuālo darbu, jo šā likuma ierobežojumi saimnieciskās darbības veikšanai jau ir novecojuši.

 

Fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības apmēra noteikšana

Taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (latos)	Fiksētā ienākuma nodokļa summa (latos)
0-500,00	25
501,01-1000,00	50
1000,01-1500,00	75
1500,01-2000,00	100
2000,01-2500,00	125
2500,01-3000,00	150
3000,01-3500,00	175
3500,01-4000,00	200
4000,01-4500,00	225
4500,01-5000,00	250
5000,01-5500,00	275
5500,01-6000,00	300
6000,01-6500,00	325
6500,01-7000,00	350
7000,01-7500,00	375
7500,01-8000,00	400
8000,01-8500,00	425
8500,01-9000,00	450
9000,01-9500,00	475
9500,01-10 000,00	500
no 10 000.01	500+7% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz 10 000 latus

 

FM: Par degvielas akcīzes nodokļa likmi

Lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, 18.septembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par akcīzes nodokli.

Tie paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, petrolejai, dīzeļdegvielai un šo produktu sajaukumiem ar biodegvielu. Tāpat paredzēts precizēt citas likuma normas.

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par akcīzes nodokli paredz, ka no nākamā gada akcīzes likmes būs:

• bezsvina benzīnam – 323 eiro jeb aptuveni 226 lati par 1000 litriem;

• dīzeļdegvielai un petrolejai – 274 eiro jeb aptuveni 192 lati par 1000 litriem.

Nodokļa likmes naftas produktiem palielināsies vidēji par 8%. Salīdzinot ar pašreizējām likmēm, tas nozīmētu akcīzes nodokļa pieaugumu benzīnam par 1,7 santīmiem litrā un dīzeļdegvielai – par 1,4 santīmiem litrā (pašlaik akcīze benzīnam ir 209 lati par 1000 litriem, dīzeļdegvielai – 178 lati par 1000 litriem).

Grozījumus likumā par akcīzes nodokli iekļaus 2008.gada budžeta likumprojektu paketē, un Finanšu ministrijai ir uzdots veikt eiro un lata likmju salīdzināšanu un likmes pārrēķinu oktobra pirmajā darba dienā un iesniegt attiecīgus precizējošus grozījumus uz likumprojekta otro lasījumu Saeimā.

Latvijai degvielas akcīzes nodokļa likmes no nākamā gada 1.janvāra ir jāpārskata trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Latvijai pārejas periodā līdz 2011.gadam pakāpeniski ir jāsasniedz Eiropas Savienības direktīvā noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem – benzīnam 359 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai – 330 eiro par 1000 litriem. Latvijai ir panākts pārejas periods pakāpeniskai akcīzes nodokļa palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011.gadam, dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013.gadam. Pārejas periods nepieciešams, lai mazinātu nodokļu sloga negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

Otrkārt, pārejas periodā ES direktīva nosaka Latvijai starpposmu – ar 2008.gadu Latvijā degvielas akcīzes nodoklim ir jābūt ne mazākam kā 323 eiro par 1000 litriem benzīna un 274 eiro par 1000 litriem dīzeļdegvielas.

Treškārt, saskaņā ar direktīvu Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav piesaistījušas savu nacionālo valūtu pie eiro, katru gadu oktobra pirmajā darba dienā ir jākoriģē nacionālās akcīzes nodokļa likmes nacionālajā valūtā uz nākamā gada 1.janvāri, lai tās atbilstu direktīvās noteiktajām likmēm eiro. Nacionālās nodokļu likmes nav jāmaina tikai tad, ja nepieciešamais nacionālo nodokļa likmju palielinājums nepārsniedz 5 eiro vai 5%, neatkarīgi no tā, kura summa ir mazāka.

Likuma grozījumos iekļauti arī vairāki precizējumi, kas attiecas uz nodokļa atmaksu par tabakas izstrādājumiem, kas tiek iznīcināti; uz ķīlas līguma ar VID izmantošanu kā nodrošinājuma veidu; uz akcīzes preču krājumu inventarizāciju. Tāpat precizētas un uzlabotas arī citas atsevišķas normas pēc nodokļu administrācijas pieredzes un uzņēmēju ierosinājumiem.

 

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

18.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 1,4 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, ko veic Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 1 384 822 latus Zemkopības ministrijai Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektu īstenošanai;

• 37 910 latus Veselības ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

• 28 028 latus Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF un ERAF projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ar MK rīkojumiem 12., 19., 30. martā, 13.aprīlī, 9., 11.maijā, 12., 20.jūnijā, 20.jūlijā, 13.augustā un 31.augustā no Finanšu ministrijas apakšprogrammas jau tika veikta līdzekļu pārdale (52 848 084 lati), līdz ar to vēl bija iespējams veikt līdzekļu pārdali 7 451 916 latu apmērā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par vidēja termiņa rīcības plānu efektīvākai Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei 2008.gadā

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks 18.septembrī valdību iepazīstināja ar vidēja termiņa rīcības plānu efektīvākai ES struktūrfondu apguvei 2008.gadā, aicinot apstiprināt vairāku uzdevumu izpildi raitākai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piešķīruma 2005. un 2006.gadā atguvei no Eiropas Komisijas valsts budžetā. 

“Bažas par iespēju neatgūt 2005.gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda finansējumu no Eiropas valsts budžetā izriet no fondu finansējuma administrēšanas principa “N+2”, kas nozīmē, ka 2005.gada struktūrfondu piešķīrums Eiropas Komisijā (EK) jādeklarē divu gadu laikā, tas ir, līdz 2007.gada beigām, lai piešķirtos līdzekļus atgūtu valsts budžetā,” skaidro N.Broks, piebilstot, ka jau laikus, nesagaidot 2008.gadu, sperami nepieciešamie soļi arī 2006.gada ES struktūrfondu finansējuma apguves efektivizēšanai.

Lai nodrošinātu struktūrfondu līdzekļu atmaksu pieprasījumu iesniegšanu un apstiprināšanu, kas ļautu veikt maksājumus projektu īstenotājiem un sagatavot izdevumu deklarācijas iesniegšanai EK, rīcības plāns paredz atbildīgajiem nozaru ministriem noteikt pastiprinātu politiskā līmeņa uzraudzību un kontroli pār ES struktūrfondu finansējuma apguvi, par kuras izpildi katru mēnesi īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās N.Broks ziņos Ministru kabinetā.

Rīcības plānā formulētie uzdevumi paredz risinājumu arī identificētajai problēmai – ilglaicīga struktūrfonda pieprasījumu precizēšana starp Eiropas Savienības fondus administrējošajām valsts pārvaldes iestādēm un projektu īstenotājiem, kas šobrīd būtiski kavē struktūrfondu finanšu plūsmu – ja minētajā finanšu dokumentā konstatētā kļūda būs nebūtiska un par šā finansējuma pieprasījuma daļu būs gūta pārliecība kā par attiecināmu, dokuments būs apstiprināms, netērējot laiku tā atkārtotai precizēšanai.

Tāpat rīcības plānā ietverti nosacījumi būtiski paātrināt laika termiņus, kādos veicama finansējuma atmaksa ES fondu projektu īstenotājiem un deklarēšana EK. “N+2” principa izpildei rīcības plānā noteikts arī ierobežojums ES fondu administrācijā iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem doties atvaļinājumos laikā no 2008.gada 1.jūlija līdz 31.oktobrim.

Lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu īstenotāju izpratni par publisko iepirkumu un grāmatvedības uzskaiti reglamentējošajām tiesību normām un darba tiesībām, to praktisku piemērošanu projektu ieviešanā, rīcības plāns paredz nodrošināt papildu apmācību un konsultāciju organizēšanu no ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem.

Īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu administrējošo departamentu darbu, kā arī pārējo ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga ES fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par ES fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

 

FM: Par kohēzijas politikas nākotni un Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks 18.septembrī valdībā prezentēja Finanšu ministrijas sagatavoto sākotnējo Latvijas nacionālo pozīciju par kohēzijas politikas nākotni un Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju.

Kohēzijas politika ir viena no svarīgākajām ES politikām Latvijā, jo tā paredz ievērojamus finanšu līdzekļus ne tikai 2004.–2006.gada plānošanas periodā un 2007.–2013.gada plānošanas periodā, bet provizoriski arī pēc 2014.gada. Galvenie Kohēzijas politikas instrumenti ir ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds. 

“Lai arī vēl neesam pabeiguši 2004.–2006.gada ES fondu finansējuma apguvi un tikai sākam 2007.–2013.gada ES līdzekļu administrēšanu, svarīgi ir raudzīties tālākā nākotnē, aktīvi piedalīties diskusijās par Kohēzijas politiku pēc 2013.gada un aizstāvēt Latvijas pozīciju starp ES dalībvalstīm,” uzsver N.Broks.

Septembra beigās Briselē sāksies diskusijas par Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju, kurās Latviju pārstāvēs īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās N.Broks. Diskusijās iespējamas arī sarunas ne tikai par Eiropas Komisijas sagatavoto Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju, bet arī par kohēzijas politikas nākotni pēc 2014.gada, līdz ar to jau šobrīd nepieciešams skatījums uz Latvijas nākotnes attīstību, lai plānotu vienas no ES politikām – kohēzijas politikas – potenciālās investīciju jomas nākotnē.

Īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu administrējošo departamentu darbu, kā arī pārējo ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga ES fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par ES fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

 

IeM: Par paaugstinātas bīstamības objektu apsaimniekotāju pienākumiem

Ministru kabinets 18.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritēriji un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumi bīstamības samazināšanai”.

Projekts paredz noteikt kritērijus paaugstinātas bīstamības objektu iedalījumam bīstamības grupās – valsts, reģionālas un vietējas nozīmes objekti. Iedalījums tiks noteikts atbilstoši šo objektu kaitējuma iespējamam apjomam, kuru nosaka, ņemot vērā bīstamu ķīmisku vielu un produktu daudzumu, bīstamo vielu grupas un bīstamības klases, hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma klases, radioaktivitātes pieļaujamos limitus, bioloģisko aģentu riska grupas un citus bīstamības parametrus.

Noteikumi paredz, ka paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks (valdītājs, apsaimniekotājs) apzina objektā esošo bīstamo vielu īpašības, fizikālo stāvokli, iespējamās ķīmiskās reakcijas un savstarpējo iedarbību, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai un var izraisīt katastrofu objektā.

Īpašniekam jāveic pasākumi, lai nodrošinātu objektā nodarbināto, apakšuzņēmēju un apakšnomnieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no bīstamo vielu izraisītās katastrofas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, ja notikusi katastrofa, – atjaunotu vides kvalitāti. Ja nepieciešams, īpašnieks norīko objektā no esošajiem nodarbinātajiem vienu vai vairākas atbildīgās personas civilās aizsardzības jautājumos.

Īpašniekam jānodrošina objekts ar nepieciešamās jaudas autonomu rezerves elektroenerģijas barošanas avotu vai avotiem, ja elektroenerģijas piegādes pārtraukšana objektā var būt par cēloni nelaimes gadījumiem ar cilvēkiem, ražotās produkcijas masveida bojāejai, sarežģītu tehnoloģisko procesu ilgstošai pārtraukšanai, iekārtu bojājumiem, ugunsgrēkiem, kā arī radīt apdraudējumu sabiedriskajai drošībai.

Īpašnieks arī nodrošina objekta trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanu, lai katastrofas vai tās draudu gadījumā objektā brīdinātu nodarbinātos, apakšuzņēmējus, apakšnomniekus, apmeklētājus un apdraudētās teritorijas iedzīvotājus.

Tāpat īpašnieks nodrošina objektu ar ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsdzēsības aparātiem, rezerves (avārijas) tvertnēm bīstamo vielu, bioloģiski aktīvo vielu un bīstamo atkritumu savākšanai, absorbentiem, putu koncentrātu, bonām un citiem resursiem iespējamo katastrofu seku ierobežošanai un mazināšanai, kā arī nodrošina to atbilstošu uzturēšanu un veic citus pasākumus, lai efektīvi evakuētu cilvēkus, sniegtu palīdzību cietušajiem un novērstu iespējamās avārijas sekas.

 

IeM: Par grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā

Ministru kabinets 18.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz mežu īpašniekiem (valdītājiem) pienākumu nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā.

Meža īpašniekam (valdītājam) pēc Valsts meža dienesta amatpersonas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektora pieprasījuma arī būs jāveic meža ugunsgrēka vietas uzraudzība pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.

Tāpat projekts paredz, ka mežu ugunsgrēku dzēšanā sadarbosies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts mežu dienests. Iepriekš bija paredzēts laikā no 2005. līdz 2011.gadam uz VUGD bāzes veidot vienotu uguns apsardzības un glābšanas sistēmu, pakāpeniski pārņemot no Valsts meža dienesta meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkciju. Tomēr, tā kā šā varianta īstenošanai nepieciešami vairāki simti miljoni latu VUGD materiāli tehniskās bāzes papildināšanai un jaunu depo būvniecībai, kas netika piešķirti, ar 2007.gadu VUGD nevar sākt organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanas darbus.

Tāpēc iekšlietu un zemkopības ministri, kā arī VUGD un VMD vienojās par jaunu mežu ugunsgrēku ierobežošanas modeli, veicot šo funkciju abiem dienestiem kopīgi. Jaunais modelis atspoguļots 2007.gada 31.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanas koncepcijā 2009.–2014.gadam, kuru aizstās ar iepriekšējo, 2004.gada 26.maijā atbalstīto koncepciju, jo tā ir zaudējusi aktualitāti.

18.septembrī MK atbalstītais likuma grozījumu projekts paredz, ka meža ugunsdzēsības darbus un VMD un VUGD sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus, noteiks Ministru kabinets. Līdz šīs kārtības spēkā stāšanās brīdim meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus organizēs VMD.

VUGD funkcijas mežu ugunsgrēku ierobežošanā un likvidācijā sāks pildīt pakāpeniski – ar 2011.gada 1.janvāri Aizkraukles, Daugavpils, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Preiļu un Saldus rajonā, ar 2013.gada 1.janvāri – Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Madonas, Valkas un Valmieras rajonā, bet ar 2015.gada 1.janvāri – Cēsu, Limbažu, Ludzas, Rēzeknes, Rīgas, Ogres, Talsu Tukuma un Ventspils rajonā.

Grozījumi vēl jāatbalsta Saeimai.

 

IeM: Par Nacionālās drošības starpinstitūciju komisijas sastāvu

Ministru kabinets 18.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības starpinstitūciju komisijas sastāvā.

Atbilstoši strukturālām izmaņām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) projekts paredz komisijas sastāvā VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Stratēģijas nodaļas priekšnieci Zani Luntu aizstāt ar VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieka vietnieci Tatjanu Mihailovu.

 

IeM: Par ziņojumu iekļaušanas kārtību Šengenas informācijas sistēmā

Ministru kabinets 18.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Papildinformācijas apmaiņas, ziņojumu iekļaušanas, labošanas un dzēšanas Šengenas informācijas sistēmā kārtība un papildinformācijas pieejamības nodrošināšanas birojam kārtība”.

Projekts nosaka kārtību, kādā Šengenas informācijas sistēmā iekļaujami, labojami un dzēšami ziņojumi un kā tiek nodrošināta papildinformācijas pieejamība SIRENE Latvijas birojam. Tāpat projekts nosaka kārtību, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju. Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā iekļauto deleģējumu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par informatīvo ziņojumu par dopinga vielu aprites ierobežošanu

18.septembrī Ministru kabinets (MK) izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par tiesisko regulējumu dopinga vielu aprites ierobežošanas jomā atbilstoši Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 8.pantam”.

Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izveidotu starpinstitūciju darba grupu, kas sniegtu priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas Republikas tiesību aktos, kā rezultātā tiktu samazināta dopinga vielu un metožu pieejamība Latvijā.

2003.gada 3.novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par starptautiskas antidopinga konvencijas izstrādāšanu. Latvija, atbalstot vienotas antidopinga stratēģijas izstrādi un īstenošanu pasaulē, piedalījusies Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) darba konferencēs, kuru laikā izstrādāta Starptautiska konvencija pret dopingu sportā, kas tika apstiprināta 2005.gada 19.oktobrī. Latvijā šī konvencija ir ratificēta ar likumu “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā”.

Konvencija ir starptautisks līgums, kas nosaka vispārīgos pamatprincipus dopinga lietošanas apkarošanas jomā, definējot prasības normatīvajiem aktiem dopinga vielu aprites ierobežošanai, antidopinga izglītības programmu ieviešanai sabiedrībai, kā arī atbalsta sniegšanai sporta zinātnei, tādējādi radot pamatu ar dopingu saistīto problēmu risināšanā.

Latvijā cīņa pret dopingu sportā tiek veikta atbilstoši likumam “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju Nr.135”, likumam “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas papildprotokolu”, likumam “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā” un Sporta likumam. 2003.gada 5.martā Pasaules antidopinga konferencē tika pieņemta Kopenhāgenas deklarācija par antidopingu sportā, kuras parakstīšanu 2004.gada 7.janvārī MK apstiprināja ar rīkojumu Nr.1 “Par Kopenhāgenas deklarāciju par antidopingu sportā”.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju īsteno Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas un Eiropas Antidopinga konvencijas papildprotokola noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā Pasaules antidopinga aģentūras apstiprināto standartu ieviešanu un iemaksas veikšanu Pasaules antidopinga aģentūras budžetā. Dopinga kontroli saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.974 “Dopinga kontroles noteikumi” koordinē Veselības ministrijas Antidopinga komiteja un īsteno Sporta medicīnas valsts aģentūra.

Konvencijas statuss un rīcība tās prasību realizēšanai nacionālajā mērogā parāda Latvijas kā valsts attieksmi un gribu nodrošināt Konvencijas piemērošanu, īpaši nodrošinot vietējo pasākumu saskaņošanu, lai ierobežotu dopingu sportā.

Lai izvērtētu pasākumus aizliegto vielu un metožu pieejamības ierobežošanai, atbilstoši Konvencijā noteiktajām prasībām un ņemot vērā, ka Konvencijas ieviešanai nepieciešamos pasākumus koordinē dažādas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrija ierosina izveidot darba grupu, kas izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamajiem tiesību aktiem vai grozījumiem tajos. Darba grupā būtu iekļaujami pārstāvji no IZM, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība”.

 

IZM: Par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai

18.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 7.jūnija noteikumos Nr.397 “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās un par kārtību, kādā šajās profesijās piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu””.

Sakarā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2007.gada 1.janvārī spēkā esošie noteikumi ir papildināti ar Rumānijas kvalifikācijām, kuru apguvei Rumānijā tiek īstenotas izglītības programmas ar noteiktu struktūru, lai nodrošinātu Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas Nr.2006/100/EK,ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, normu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūstamās kvalifikācijas, kuru apguvei Rumānijā tiek īstenotas izglītības programmas ar noteiktu struktūru, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Rumānijā iegūto kvalifikāciju atzīšana Latvijā var atvieglot personām pieeju Latvijas darba tirgum, jo, izpildot visas prasības, lai saņemtu darba atļauju, personas potenciālajam darba devējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par vienotiem, elastīgākiem un drošākiem darba līgumiem Eiropas Savienībā

Paužot viedokli par vienotiem elastdrošības principiem Eiropas Savienībā (ES), Latvija uzsver, ka pieejamāka un drošāka darba tirgus veicināšanai nepieciešama četru elastdrošības pamatelementu – elastīgu un drošu darba līgumu nosacījumu, aktīva darba tirgus politiku, mūžizglītības un sociālās drošības sistēmas – īstenošana. Vienlaikus lielāka uzmanība jāpievērš izglītības un mūžizglītības veicināšanai, nelegālās nodarbinātības apkarošanai un darbinieku tiesību aizsardzībai.

To paredz 18.septembrī valdībā apstiprinātā Labklājības ministrijas (LM) sagatavotā Latvijas pozīcija par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu “Ceļā uz vienotiem elastdrošības principiem: vairāk un labākas darbavietas caur elastību un drošību”.

EK paziņojuma mērķis ir veicināt visaptverošu Kopienas līmeņa diskusiju starp ES institūcijām, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citiem līdzdalībniekiem par kopīgiem elastdrošības principiem.

Latvija kopumā atbalsta EK paziņojumu un tajā izvirzītos principus, norādot, ka dažādu darba attiecību formu ieviešana darbiniekiem sniedz iespēju sekmīgāk saskaņot darba un privāto dzīvi, vairāk laika veltot ģimenei, atpūtai un izglītībai.

Vienlaikus mūsu valsts uzsver, ka strādājošo izglītības veicināšana ir viens no nozīmīgākajiem elastdrošības elementiem. Tas palielina gan darbinieku konkurētspēju darba tirgū, gan uzlabo viņu profesionālo mobilitāti un samazina bezdarba iestāšanās risku.

Latvijas pozīcija ir saskaņota ar līdzatbildīgajām ministrijām un tās sagatavošanā notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

Elastdrošība (flexicurity) šobrīd kļūst par galveno iezīmi, kas raksturo sabiedrību, kura ir gatava un spēj mainīties, nezaudējot iekšējo saliedētību un dzīves kvalitāti. Šajā kontekstā lielāka uzmanība tiek pievērsta sociālās un nodarbinātības politikas kopsakarībām, palīdzot ikvienam darbiniekam justies pietiekami aizsargātam darba tirgū, tajā pašā laikā saskatot darba tirgus izmaiņās jaunas iespējas.

 

LM: Par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanas kārtību

Lai jaunieši saņemtu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, viņiem vairs nebūs jāiesniedz izziņa no mācību iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā jaunā kārtība, kas nosaka elektronizētu datu apmaiņu starp mācību iestādēm, Latvijas izglītības informācijas sistēmu un VSAA. Tas nozīmē, ka informāciju par mācībām VSAA iesniegtu nevis pats cilvēks, bet mācību iestādes elektroniskā veidā. Tas gan palielinātu pabalsta saņēmēju ērtības, gan samazinātu dokumentu apjomu.

Izstrādātā kārtība paredz arī datu aktualizāciju reizi divās nedēļās. Tas novērstu gadījumus, kad pabalsti tiek pārmaksāti novecojušas informācijas dēļ.

Lai īstenotu šo kārtību, Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizveido Latvijas izglītības informācijas sistēma un jānodrošina informācijas elektroniskā iesniegšana VSAA.

Šādas kārtības ieviešanu paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību. Grozījumus 18.septembrī apstiprināja valdība.

Jauno kārtību paredzēts izmēģināt pilotprojekta veidā Rīgā un Ventspilī jau šogad, bet pilnībā to plānots nodrošināt no nākamā gada 1.septembra.

Atgādinām, ka jaunieši, kuri zaudējuši vienu vai abus apgādniekus, pēc 18 gadu sasniegšanas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu turpina saņemt, ja viņi mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāki par 20 gadiem vai arī studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāki par 24 gadiem.

Šobrīd pastāvošā kārtība nosaka: lai turpinātu saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, cilvēkiem katru mācību gadu ir jāiesniedz VSAA izziņa no attiecīgās mācību iestādes, kurā jaunieši mācās.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

18.septembrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Tos izstrādājuši speciālisti no Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta (VZD).

Grozījumu mērķis ir noteikt, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošas zemes maiņa pret līdzvērtīgu valsts zemi sāksies 2009.gada 1.jūlijā.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, VZD savas kompetences ietvaros organizē zemes maiņu, ja tiesības uz zemes maiņu piešķir valsts, un VZD ir Maiņas zemes reģistra turētājs. Savukārt valdībai jānosaka Maiņas zemes reģistra izveidošanas, šajā reģistrā iekļaujamo zemesgabalu izvēles kritēriji un ieskaitīšanas kārtība, kā arī reģistrā iekļauto zemesgabalu apsaimniekošanas kārtība un līdzvērtīgu zemesgabalu izvēles kritēriji. Šo uzdevumu izpilde tika uzdota Tieslietu ministrijai līdz 2008.gada 1.janvārim.

Ņemot vērā, ka šo jautājumu risināšanai līdz šim VZD finansējums nav ticis piešķirts, TM uzskata par nepieciešamu paralēli virzīt likumprojektu, kas paredzētu, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Bez nepieciešamā finansējuma Maiņas zemes reģistra izveide, maināmā zemes gabala vērtības noteikšanas un zemes gabala robežu uzmērīšanas organizēšana nav iespējama, jo aprēķināts, ka 2009.gadā tam būtu nepieciešami 466 965 lati.

Ar šiem grozījumiem, kas vēl jāapstiprina Saeimā, tiktu atrisināts jautājums par zemes maiņas procesa finansiālo nodrošināšanu.

 

TM: Par atalgojuma aprēķināšanas kritērijiem zemesgrāmatu tiesnešiem

Ministru kabinets 18.septembrī akceptēja grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas speciālisti.

Grozījumu mērķis ir noteikt darba apjomam un raksturam atbilstošus atalgojuma aprēķināšanas kritērijus zemesgrāmatu tiesnešiem.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu statuss ir pielīdzināms rajona (pilsētas) tiesnešu statusam. Lai gan zemesgrāmatu nodaļas tiesneša funkcijas atšķiras no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša funkcijām, nav pamata uzskatīt, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumi ir mazāk nozīmīgi. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši realizē būtisku personas pamattiesību, proti, tiesību uz privātīpašumu, aizsardzību, un tiesneša kļūda ieinteresētajām personām var radīt ievērojamus zaudējumus.

Šobrīd zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba atalgojums ir nekonkurētspējīgs, tādēļ būtu jānosaka darba apjomam un raksturam atbilstoši atalgojuma aprēķināšanas kritēriji, kas nodrošinās vienlīdzības principa ievērošanu. Turklāt atalgojuma paaugstināšana nepieciešama, lai novērstu kvalificētu un pieredzējušu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pāriešanu uz rajona (pilsētas) tiesām, brīvajām juridiskajām profesijām vai darbu privātstruktūrās, kas ir labāk atalgots.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša algas pieauguma īstenošanai nepieciešamie izdevumi budžeta deficītu neradīs, jo ir plānots zemesgrāmatu kancelejas nodevas pieaugums, kā arī pieaug ieņēmumi no valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatalgu aprēķina Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu. 2006.gadā valstī strādājošo vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 302 lati, un tā tiek piemērota amatalgas noteikšanai 2008.gadam.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem amatalgu aprēķināšanas koeficients būs “3,5”, nevis “2,5”, kā tas bija līdz šim. Amatalga, piemērojot koeficientu “2,5”, tiesnesim ir 755 lati, priekšniekam – 868 lati, savukārt pēc grozījumu stāšanās spēkā amatalga tiesnesim būs 1057 lati, bet priekšniekam – 1215 lati.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimā.

 

TM: Par grozījumiem Komerclikumā

18.septembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja grozījumus Komerclikumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, pašlaik Komerclikumā ietvertais tiesiskais regulējums – bez komercdarījumu daļas – ir nepilnīgs un tikai daļēji atbilst Latvijas tiesībās pastāvošajai privāttiesību duālisma sistēmai. Līdz ar to preču un pakalpojumu komerciālā apgrozība valstī tiek lieki sarežģīta un palēnināta. Turklāt līdz ar starptautiskajā praksē lietoto komercdarījumu veidu straujo attīstību modernie komercdarījumi Latvijā tiek izmantoti arvien biežāk un plašāk. Ņemot vērā informācijas trūkumu, nepietiekamu tiesisko regulējumu un tiesību normu atšķirību starp valstīm, veidojas nopietnas problēmas, kas būtiski kavē Latvijas komercdarījumu attīstību.

Grozījumi paredz Komerclikumu papildināt ar speciālajām normām, kas regulēs komercdarījumus. Vienlaikus izstrādāts normatīvais regulējums tādiem komercdarījumu veidiem kā komerciālā pirkuma līgums, glabājuma līgums, komisijas līgums un preču ekspedīcijas līgums. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto komercdarījumu sfēras attīstību, Komerclikuma grozījumu izstrādes laikā tika konstatēta nepieciešamība paplašināt iepriekš noteikto atsevišķi regulējamo komercdarījumu veidu loku. Tādēļ noteikts regulējums arī tādiem komercdarījumu veidiem kā līzings, faktorings un franšīze.

Izstrādātie grozījumi papildus paredz, ka komercreģistrā ierakstīs ziņas par komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu vai atjaunošanu, būs noteiktas tiesības ierakstu komercreģistrā izdarīt uz publisko reģistru informācijas pamata, kā arī izveidota sistēma, kādā trešās personas tiek informētas par fiziskām un juridiskām personām, kam ir ierobežojumi komercdarbības veikšanā.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā tiks ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/58/EK prasības, kas nosaka, ka ar 2007.gada janvāri dalībvalstīm jānodrošina iespēja komercreģistra iestādē dokumentus iesniegt elektroniski, kā arī paredz iespēju elektroniski izsniegt atklātībai nododamās ziņas un dokumentus. Šā iemesla dēļ MK akceptēja arī grozījumus likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kas paredzēs, ka visi ieraksta izdarīšanai nepieciešamie dokumenti Uzņēmumu reģistram iesniedzami papīra formā vai elektroniski. Pēc valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs bez maksas sniegs tām nepieciešamo informāciju no reģistriem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

Likumprojektu pieņemšana veicinās pasākumu plānu – vienkāršot un paātrināt valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanu, samazinot nepieciešamību apmeklēt valsts pārvaldes iestādes un vienkāršojot dokumentu iesniegšanu –, uzskata grozījumu projekta autori.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par tiesas procesa kārtību psihiatriskās palīdzības sniegšanas lietās

18.septembrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Ārstniecības likumā.

Tos sadarbībā ar Veselības ministrijas pārstāvjiem un cilvēktiesību jautājumu ekspertiem izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, lai precizētu Ārstniecības likumā noteikto kārtību, kādā tiesa izskata psihiatru konsilija pieņemto lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu ārstniecības iestādē personai bez viņas piekrišanas, kā arī noteiktu atlīdzības izmaksāšanas pamatu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotam zvērinātam advokātam.

Ārstniecības likums nosaka, ka personas ievietošana psihiatriskās palīdzības sniegšanai ārstniecības iestādē bez viņas piekrišanas iespējama vienīgi ar tiesas akceptu. Proti, psihiatru konsilija pieņemto lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas ikvienā gadījumā jāizvērtē tiesai. Kā teikts likumprojekta anotācijā, piespiedu hospitalizācija psihiatriskās palīdzības sniegšanai tiek izskatīta neatkarīgā un objektīvā tiesā jau 72 stundu laikā pēc hospitalizācijas.

Taču Ārstniecības likumā ir vairākas būtiskas neskaidrības attiecībā uz tiesas funkciju realizēšanu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkota zvērināta advokāta darbību šādu materiālu izskatīšanā, kā arī pacienta tiesībām šajā procesā.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka gadījumos, ja psihiatru konsilijs būs pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā 24 stundu laikā informēs rajona (pilsētas) tiesu. Savukārt tiesnesis nekavējoties informēs rajona prokuratūru, pacienta pārstāvi un psihiatrisko ārstniecības iestādi par iesniegto materiālu izskatīšanas dienu, laiku un vietu. Situācijā, kad pacientam nebūs pārstāvja, tiesnesis nekavējoties lūgs Latvijas Zvērinātu advokātu padomi pacienta interešu pārstāvībai norīkot zvērinātu advokātu.

Grozījumi paredz, ka tiesnesis iesniegtos materiālus par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas izskatīs slēgtā sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kurā ievietots pacients, 72 stundu laikā pēc psihiatru konsilija lēmuma saņemšanas.

Tā kā personas piespiedu ievietošana psihiatriskās ārstniecības iestādē saistīta ar būtisku personas tiesību un brīvību ierobežošanu, grozījumi noteiks kārtību, kādā var tikt pārskatīts un atcelts tiesneša pieņemtais lēmums par psihiatru konsilija lēmuma apstiprināšanu vai atteikumu to apstiprināt.

Likumprojekts paredz noteikt atlīdzības izmaksāšanas pamatu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotam zvērinātam advokātam par veikto darbu, nodrošinot pacienta pārstāvību materiāla izskatīšanā. Būs noteikts, ka Juridiskās palīdzības administrācija veiks samaksu advokātam par šādiem juridiskās palīdzības veidiem – par iepazīšanos ar lietas materiāliem, juridisko konsultāciju, pārstāvību tiesas sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī par sūdzības sagatavošanu tiesas priekšsēdētājam. Samaksas saņemšanai advokātam divu mēnešu laikā Juridiskās palīdzības administrācijā būs jāiesniedz apstiprināts paziņojums par sniegto juridisko palīdzību.

Advokātiem, kas veiks pacientu pārstāvību tiesā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, līdz 2007.gada 28.decembrim jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā paziņojums, pievienojot dokumentus, kas apliecina citus atlīdzināmos izdevumus.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par valsts apmaksātās aizstāvības kriminālprocesā organizēšanas kārtību

Ministru kabinets (MK) 18.septembrī akceptēja grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL), Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā un Advokatūras likumā, lai precizētu kārtību, kādā tiek organizēta valsts apmaksātā aizstāvība kriminālprocesā.

Grozījumus normatīvajos aktos izstrādājusi ar tieslietu ministra 2007.gada 10.janvāra rīkojumu izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) un Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA).

Kā teikts Advokatūras likuma grozījumu anotācijā, no Kriminālprocesa likuma un Valsts nodrošinātā juridiskās palīdzības likuma regulējuma viennozīmīgi neizriet, ka institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, ir JPA. Līdz ar to praksē pastāv problēma, ka procesa virzītājs vēršas JPA, lūdzot nodrošināt personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, valsts nodrošinātu aizstāvību kriminālprocesā. Savukārt JPA saskaņā ar pašreizējo normatīvo aktu regulējumu nevar nodrošināt aizstāvja norīkošanu kriminālprocesā, tādēļ tā vēršas ar ierosinājumu LZAP nodrošināt advokātu aizstāvības veikšanai. Turklāt advokātiem ir maza interese slēgt ar JPA līgumus – no 2005.gada 1.oktobra līdz 2007.gada 1.jūnijam 93 zvērināti advokāti noslēguši juridiskās palīdzības līgumus ar JPA. Savukārt, lai nodrošinātu KPL normu īstenošanu, JPA jānoslēdz juridiskās palīdzības līgumi vismaz ar 200–250 advokātiem.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā zvērinātiem advokātiem būs pienākums veikt valsts apmaksāto pārstāvību vai aizstāvību kriminālprocesā atbilstoši LZAP sastādītajam dežūras grafikam vai zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā. Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz noteikt LZAP deleģējumu izdot iekšējos normatīvos aktus, nosakot kārtību, kādā zvērinātu advokātu vecākie nodrošina un organizē tiesas rajona teritorijā praktizējošu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbu un apmaksā valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanas rezultātā radušos izdevumus.

Likumu grozījumi jāapstiprina Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā

18.septembrī Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Lai veicinātu plastmasas maisiņu pārdomātu un ekonomiski pamatotu izmantošanu un to patēriņa samazināšanu, likumprojekts paredz aplikt tos ar nodokļa papildlikmi (no 0,2 līdz 2,00 latiem par kilogramu atkarībā no plastmasas plēves biezuma).

Tāpat likumprojekts nosaka, ka, realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi.

Par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm), ko minētā persona (energoapgādes komersants) izmanto citiem mērķiem, nevis elektroenerģijas ražošanai vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, tai jāmaksā nodoklis atbilstoši likumā noteiktajām nodokļa likmēm.

 

VidM: Par Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam

18.septembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam”.

Šāda plāna nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavotā Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.–2013.gadam (AAP) mērķi ir novērst atkritumu rašanos un atbilstoši apsaimniekot jau radītos atkritumus konkrētajā reģionā. AAP veicina Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.–2012.gadam noteikto prioritāšu ieviešanu: bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanos, izlietotā iepakojuma reģenerāciju un 33 izgāztuvju rekultivāciju. Tāpat AAP ir definētas par aktivitāšu īstenošanu atbildīgās institūcijas, nepieciešamais finansējums un potenciālie finansējuma avoti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par atbalsta apjomu biodegvielas ražošanai 2007.gada otrajā pusgadā

Valdība 18.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai”. Normatīvajā aktā ir noteiktas atbalsta likmes 2007.gada otrajā pusgadā biodegvielas ražotājiem.

Grozījumos noteikts, ka tiešā atbalsta likme 2007.gada otrajā pusgadā būs 260 lati par 1000 litriem biodīzeļdegvielas un 290 lati par 1000 litriem bioetanola.

Šādus grozījumus Zemkopības ministrija izstrādā katru pusgadu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai” noteiktajai kārtībai.

Izmaiņas normatīvajā aktā veiktas, pamatojoties uz ražotāju un Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par vidējo mazumtirdzniecības cenu 2006.gada pirmajos sešos mēnešos. Atbalsta likme nepārsniedz starpību starp biodegvielas ražošanas izmaksām un atbilstošās fosilās degvielas mazumtirdzniecības cenu. Tiešā atbalsta pārrēķins biodegvielas ražotājiem tiek veikts divas reizes gadā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvniekus eksperimentos un apmācībās

Valdība 18.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvniekus eksperimentos un apmācībās, kuru nepieciešamība noteikta Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļauju izmantot dzīvniekus eksperimentos un apmācībās. Turpmāk par atļauju izmantot dzīvniekus eksperimentos un apmācībās būs jāmaksā 25 lati. 2007.gadā paredzēts izsniegt astoņas atļaujas, turpmākajos gados – 20 atļaujas gadā.

Pašreiz nav noteikumu, kas regulētu valsts nodevas maksāšanas kārtību par atļauju izmantot dzīvniekus eksperimentos un apmācībās. Atļaujas izmantot dzīvniekus eksperimentos un apmācībās izsniegšanas kārtību šobrīd nosaka Ministru kabineta noteikumi “Eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtība”.

Noteikumi par valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvniekus eksperimentos un apmācībās stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dekoratīvo ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku

18.septembrī valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Dekoratīvo ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika”, kuru nepieciešamība noteikta Augu šķirņu aizsardzības likumā, lai selekcionāram piešķirtu selekcionāra tiesības.

Lai selekcionārs iegūtu selekcionāra tiesības, izveidotajai augļu koka šķirnei jābūt atšķirīgai, viendabīgai, stabilai un jaunai. ZM izstrādātajos noteikumos noteikta atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika dekoratīvo ābeļu (Malus Mill.) šķirnēm.

Dokumentā noteikts, ka minimālais šķirnes pārbaudes ilgums ir divi audzēšanas cikli, tas ir, no pumpuru plaukšanas, ziedēšanas un augļu novākšanas līdz jaunās sezonas pumpuru briešanai.

Noteikumu uzraudzību un kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts atbalstu lopkopības nozarei un apdrošināšanai

Valdība 18.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.78 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību””.

Zemkopības ministrija, izvērtējot 2007.gadā pieteikto subsīdiju līdzekļu pieprasījumu un izlietojumu, ar izstrādātajiem noteikumu grozījumiem veikusi finansējuma pārdali vairākās valsts atbalsta programmās.

Neizmantotais finansējums atbalsta programmā “Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums” un daļa neizlietotā finansējuma atbalsta apakšprogrammā “Atbalsts produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanai” ar grozījumiem tiek novirzīta atbalsta pasākumam “Lopkopības attīstība”. Tas ir palielināts par 667 241 latiem, kopumā sasniedzot 10 577 241 latu.

Savukārt atbalsta programmas “Atbalsts lauksaimniecības nozaru risku samazināšanai” ietvaros neizlietotais finansējums tiek novirzīts atbalstam apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai. Tādējādi tas audzis par 17 000 latu, pašreiz kopumā sasniedzot 487 570 latus.

Līdzekļi palielināti arī lauksaimniecības un meža zemes ielabošanai. Šajā programmā sākotnējais valsts atbalsta apjoms – 1 700 000 latu, palielināts par 1415 latiem.

Normatīvā akta grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa