Par visas Latvijas dārzkopju gadskārtējo, 7. konferenci

Gadskārtējai dārzkopju konferencei

Gadsimtiem ilgi zeme ir bijusi īpaši tuva latvieša dvēselei, sakopts dārzs un iekopts lauks ir bijis daudzu zemkopju paaudžu lepnums, prieka un rūpju avots. Līdz ar jauno gadsimtu Latviju gaida jaunas iespējas un uzdevumi — saglabājot savdabību un senās tradīcijas, rast arī vērtīgo un lietderīgo mūsdienīgās saimniekošanas formās, bez kurām nākotnē nevarēs pastāvēt Latvijas dārzkopība un lauksaimniecība.

Vēlu ražīgu domu un pieredzes apmaiņu un visu profesionālo ieceru īstenošanos! Lai Jums izdodas arī turpmāk!

Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga

Rīgas pilī 2000. gada 16. februārī

Konferencē: Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše, Valsts augu aizsardzības dienesta priekšnieks Ringolds Arnītis un zemkopības ministrs Aigars Kalvītis Foto: Marika Vanaga — "Latvijas Vēstnesim"

Kamēr dārzi un lauki krāj spēkus, to kopēji izmanto ziemas dienas, lai papildinātu zināšanas un dalītos pieredzē. 18. februārī Bulduru dārzkopības tehnikumā Latvijas dārzkopju 7. konferencē pulcējās vairāk nekā 300 augļu un dārzeņu audzētāju no visas valsts.

Dr.agr. Māris Gailītis

Ievadot konferenci, tika nolasīts Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikums, kurā sirsnīgi sveikti visi Latvijas dārzkopji.

Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Zilvers , analizējot nozares attīstību, uzsvēra nepieciešamību pēc produkcijas sertificēšanas un marķēšanas, kā arī sakārtotības šajā tirgū.

Latvijas dārzeņkopju sekcijas vadītājs Jānis Bērziņš bija gandarīts, ka dārzkopju pulks ar katru gadu kļūst lielāks. Izvērtējot paveikto, viņš uzsvēra, ka daudz izdarīts profesionālo zināšanu pilnveidošanā. Sadarbībā ar firmu "Rīgas tūrists" dārzkopji bijuši ekskursijās Somijā, Polijā, Vācijā, Holandē. Lielu atbalstu šādu pieredzes braucienu rīkošanā snieguši sadarbības partneri, sagādes firmas "Kemira", zemnieku saimniecība "Melnalkšņi" u.c. Starptautiskās dārzkopības izstāde Holandē radījusi pārliecību, ka daudz lielāka uzmanība veltāma kādreiz Latvijā tik slavenajai puķkopības nozarei.

Kā vienu no problēmām J.Bērziņš minēja ievedmuitu. Vēl pirms gada tonnām ievesti dārzeņi, bet ievedmuita par tiem maksāta ļoti simboliski. Sava loma šoziem bijusi arī cukura kontrabandai no Igaunijas. Tagad ievedmuita tiek noteikta atbilstoši ievestās preces svara vienībām, kas nenoliedzami ir taisnīgāk.

Cīņa pret kontrabandu arī nav mazsvarīga. Kad pirms trim gadiem visiem tirgotājiem pieprasīts obligāti strādāt ar kases aparātiem, Rīgā vismaz trīs vairumtirdzniecības bāzes, kur visvairāk tirgota kontrabandas prece, uz dažām dienām bijušas paralizētas.

Nepieciešama stingrāka ievesto preču kontrole. Nav normāli, ja ievestie dārzeņi uz robežas netiek pārbaudīti. Parastā aizbildināšanās: lai veiktu operatīvo kontroli, vajadzīgas muitas noliktavas. Vērojama vēl kāda negatīva tendence — importētajām augļu un dārzeņu kravām netiek uzrādīts pilns svars un iespējama blēdīšanās ar cenu. Piemēram, 1999. gada janvārī un februārī tika ievests vairāk nekā 1500 tonnu gurķu un tomātu, kuriem uzrādīta cena 0,20 latu par kilogramu. Lai gan tajā pašā laikā Holandē un citās Eiropas valstīs vidējā šo dārzeņu cena kilogramā pārsniedza latu. Tas nozīmē, ka valsts budžetā netika iemaksāti vismaz pārsimt tūkstoši latu pievienotās vērtības nodokļa. Kad beidzot būs iespējams sakārtot robežkontroli, lai visai ievestajai produkcijai tiktu uzrādīts atbilstošs svars un cena?

Uzsverot Zemkopības ministrijas lielo atbalstu dārzkopjiem, J.Bērziņš vērsa uzmanību uz to, ka šogad subsīdiju nolikums paredz: dārzkopji var pretendēt uz subsīdijām augšņu kaļķošanai un meliorācijas darbu veikšanai, ja to apstrādātā zemes platība aizsniedz trīs hektārus (agrāk — 10 hektāri), tomēr subsīdiju nolikumā netika ietverts priekšlikums par lauku dārzeņu apdrošināšanu.

Attiecībā uz nodokļu politiku valstī J.Bērziņš minēja piemēru, ka daudzās Eiropas valstīs pievienotās vērtības nodoklis lauksaimniecības precēm tiek aprēķināts uz pusi mazāks nekā rūpniecības produkcijai.

Analizējo stāvokli siltumnīcu saimniecībā valstī, J.Bērziņš teica, ka pēdējos desmit gados puse no visām siltumnīcām ir sabrukušas. Vislabāk būtu būvēt jaunas un modernas, bet šiem mērķiem nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

Savukārt lauku dārzeņu platības atsevišķās zemnieku saimniecībās krietni palielinājušās, un arī te bez modernas zemes apstrādes tehnikas nevar iztikt. Tomēr ne visi dārzkopji spēj to iegādāties, tāpēc J.Bērziņš rosināja veidot lauksaimniecības mašīnu nomas punktus.

Kā liecina statistikas dati, pērn rūpnieciskās ražošanas apjoms valstī samazinājies par 8,8 procentiem. Apmēram par 10 procentiem veikalos krities preču apgrozījums, un tas liecina par pirktspējas samazināšanos iekšējā tirgū.

Kādas ir dārzeņu tirgus iespējas? Pašlaik Austrumu tirgus, kas agrāk bija sevišķi labvēlīgs, pieņemot jebkādas kvalitātes preci, ir gandrīz slēgts. Ja arī kādas tirgus iespējas rastos, daudz lielāka uzmanība būtu veltāma eksportējamo dārzeņu kvalitātei. Arī Latvijas lielveikali prasa sašķirotu un labu preci.

Nopietnu pārrunu vērta ir ziedu ražošana. Patlaban izveidota puķkopju apakšsekcija. Viens no tās uzdevumiem būtu palīdzēt sakārtot ziedu tirgu, turklāt izvēlēties vēl neaizpildīto nišu.

Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) vēl jo vairāk izvirza prasību nodrošināt precīzu uzskaiti valstī. Dārzkopji ieinteresēti operatīvas informācijas saņemšanā. Izskanēja aicinājums Zemkopības ministrijai kopā ar Dārzkopības asociāciju veidot vienotu metodiku. Padomju gados ļoti regulāri tika apkopoti statistikas dati lauksaimniecībā. Pašlaik statistika neatspoguļo reālo situāciju, tāpēc dārzkopji cer sadarboties arī ar Tirgus veicināšanas centru.

Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda līdzekļus novirza ražotājsabiedrībām, tāpēc kooperācijas sabiedrību veidošana ir perspektīva.

Klātesošos sveica zemkopības ministrs Aigars Kalvītis un iepazīstināja ar savu skatījumu dārzkopības nozares attīstībā:

— Kas veicams, lai patērētāji Latvijas veikalos varētu nopirkt Latvijā ražotu produktu? Gadu no gada arvien vairāk veikalos ir no Polijas ievestie āboli un sīpoli, no Holandes – gurķi, tomāti un tā tālāk. Cilvēku ienākumi laukos krītas, ir bezdarbs, viņi nespēj nopelnīt un uzturēt savas ģimenes. Šīs problēmas ir samilzušas, bet tajā pašā laikā vieglprātīgi atdodam savu iekšējo tirgu citu valstu ražotājiem. Neesmu pārliecināts, ka Latvijas ražotāji, kuri gadiem ilgi audzējuši dārzeņus un augļus, nav spējīgi uz Latvijas zemes izaudzēt šos pamatproduktus.

Ko šeit varētu darīt valsts un ko jūsu pašpārvaldes organizācijas? Var gaidīt dāvanas no valsts, bet vienmēr ir jāapskatās, kas notiek savā nozarē, kādas dāvanas esat spējuši sniegt paši sev. Par samilzušajām problēmām runājot, varu uzsvērt — kamēr Latvijā nebūs spēcīgas pašpārvaldes organizācijas, tādas, kas nodarbojas nevis ar politiku vai tikai ar profesionālo izglītību, kas arī ir nepieciešama, bet ar savu produktu realizācijas veicināšanu, tikmēr cita pēc citas kā blusas ārvalstu ražotāji ienāks mūsu tirgū. Nemaz nerunājot par optimistiskajiem sapņiem, ka Latvija varētu būt eksportētājvalsts.

Eiropas Savienības valstu pieredze rāda, ka vietējie ražotāji pēc iestāšanās ES pirmajos gados katastrofāli zaudē iekšējo tirgu. Konkurences spiediens no attīstītajām valstīm, kas, pārdodot savus produktus, bieži vien nerēķinās ar izmaksām (lauksaimniecība ir tā nozare, kur izmaksām nav nekāda sakara ar produkta cenu) vienkārši tikai tādēļ, lai iekarotu tirgu un ienāktu tajā. Šodien ar bažām skatāmies, ka ar poļu sīpoliem un āboliem pilni veikali. Nemaz nav jābūt lielam gaišreģim, lai saprastu, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs varam nonākt tādā situācijā, ka mūsu produktiem Rīgas lielveikalos nebūs vietas.

Ir jāizdara dažas pavisam konkrētas lietas, kur arī valsts varētu nedaudz palīdzēt, bet galvenokārt tas ir atkarīgs tikai no jums, no jūsu vēlēšanās un spējas organizēties. Jāspēj šos produktus koncentrēt vienuviet un iefasēt, jāizveido savas tirdzniecības markas. Noteikti jāatjauno darba apjomi pārstrādes rūpniecībai, lai mums nebūtu jāpārdod savas meža ogas uz Igauniju saldēšanai, savas zemenes jāsaldē refrežiratoru kamerās vai konteineros. Šīm lietām jāpievērš ļoti liela uzmanība, jo bez pārstrādes nav iespējams regulēt ražošanu.

Lai līdzsvarotu saimniecību ekonomiku, nepieciešams pilns ražošanas cikls — sākot ar svaigiem produktiem un beidzot ar pārpalikumu pārstrādi. Arī pārstrādes tirgū redzams, cik daudz tiek izmantota ievestā produkcija. Tā ka šeit darba ir noteikti daudz.

Negribu solīt lielus medus podus kā Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondi, jo vēl nezinām, kad saņemsim "Sapard" līdzekļus. Šī nauda tika solīta no 2000. gada sākuma, bet grūti pateikt, kad beidzot kandidātvalstis to saņems. Katrā ziņā Dārzkopju asociācijai ir jānostiprinās, jāizveido savas darbības stratēģija, nebalstot to tikai uz profesionāliem vai politiskiem lobijiem, bet orientējoties uz saimniecisko darbību. Kad šī "Sapard" nauda būs, tuvākajos sešos gados mērķtiecīgi jādomā par investīcijām produktu pirmapstrādē, jārada fasēšanas vietas. Neviens cits kā privātā iniciatīva šo uzņēmējdarbību Latvijā neattīstīs. Kā valsts amatpersona varu solīt valsts finansiālo atbalstu un savu padomu, savas zināšanas. Bet mēs nefasēsim burkānus un tos nepārdosim, tā ir jūsu lieta, kas jums jādara pašiem. Tādēļ gribu uzsvērt: apzinieties, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir liela uzdrīkstēšanās un liela atbildība. Mums ir sagaidāmas lielas problēmas konkurējošā tirgū. Gribu vēlēt nostiprināt savas pašpārvaldes organizāciju, lai apzinātu šīs problēmas, un nākt ar konkrētām iniciatīvām, kuras mēs varētu kopīgi apspriest.

Atbildot uz klātesošo dārzkopju jautājumiem par reklāmas iespējām, ministrs informēja, ka iniciatīva tiek gaidīta no visām nozaru federācijām. Zemkopības ministrija ir iecerējusi dibināt mārketinga organizāciju, kas reklamēs vietējos produktus vietējā un arī ārvalstu tirgū, rīkos izstādes. Tā būs saimnieciska struktūra, kas orientēta uz pašu ražoto produktu pārdošanas veicināšanu. Organizācija būs atvērta visām sabiedriskajām iestādēm, kas vēlēsies piedalīties tās darbā.

Runājot par nodokļu politiku valstī, A.Kalvītis uzsvēra, ka netiks diferencēts pievienotās vērtības nodoklis. Subsīdiju budžetu bija iespējams veidot tāpēc, ka tika palielināta pievienotās vērtības nodokļa likme no 12 uz 18 procentiem. Pašlaik trīs procenti no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem atvēlēti lauksaimniecības subsīdijām. Šā gada budžetā šo līdzekļu piešķiršana bija jāaizstāv, jo izskanējis viedoklis, ka subsīdijas atceļamas.

A.Kalvītis uzskata, ka saglabājama akcīzes nodokļa kompensācija ražojošajiem lauksaimniekiem, jo pretējā gadījumā tie zaudēs jebkādu konkurētspēju. Latvijā no 1,5 miljoniem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek apstrādāti 800 tūkstoši hektāru. Daudzi zemi ir paņēmuši, bet neko ar to nedara. Savukārt akcīzes nodoklis tiek atmaksāts pēc faktiski izlietotā degvielas daudzuma.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše iepazīstināja ar ministrijā veiktajiem pārkārtojumiem. Reģionālie lauksaimniecības nozaru centri izveidoti vēl pirms teritoriālās reformas, lai zemniekiem nenāktos tālu braukt, šāda prakse ir arī ziemeļvalstīs. Runājot par subsīdiju nolikumu, J.Lapše vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka pēc zemkopju ierosinājuma var tikt atcelti pieteikšanās termiņi. Zemkopības ministrija gaida ierosinājumus no profesionālajām apvienībām.

Par "Sapard" finansējumu J.Lapše informēja, ka budžetā 4,4 miljoni latu ir rezervēti kā līdzdalības maksa šai programmai. Ja pirmsiestāšanās finansējums netiks saņemts, tomēr nepieciešamos līdzekļus varēs novirzīt jaunās tehnikas iegādei. Bet par to jālemj Saeimai, izdarot budžetā grozījumus. Izstrādāts Latvijas lauku attīstības plāns, kas patlaban iesniegts Eiropas Savienības ekspertiem izskatīšanai.

Ar dārzeņkopības nozares attīstību valstī iepazīstināja Dr.agr. Māris Gailītis:

— Pēc statistikas datiem, pērn pirmo reizi pēc piecu gadu krituma dārzeņu kopraža ir pieaugusi par 8,8 procentiem. Lauku dārzeņu ražība palielinājusies par 27 procentiem un ir 12,6 tonnas no hektāra. Siltumnīcās un segtajās platībās izaudzēts 6,6 tūkstoši tonnu dārzeņu. Šiem statistikas datiem var ticēt tikai daļēji, jo tiek uzskaitītas platības, kas lielākas par 0,1 hektāru, bet dārzeņus piemājas saimniecībās audzē arī mazākās platībās. Tā ka kopumā dārzeņu īpatsvars ir krietni liels.

Tomēr valstī joprojām samazinās sējumu platības, piemēram, pērn par vienu ceturto daļu. Kartupeļu audzētāju skaits arī samazinājies par 25 procentiem. Daudz sliktāk ir tas, ka gandrīz par 20 procentiem samazinājusies augļu un dārzeņu pārstrāde.

Vērojama tendence, ka pieaug ražošanas koncentrācija. Pusotru reizi samazinājies pārdotās ražas daudzums tirgos. Savukārt pieaug lielveikalu īpatsvars dārzeņu noietā. Lielveikali izvirza savas prasības, ko ne vienmēr dārzeņu audzētaji grib saprast, un tās ir — regulāra produkcijas piegāde un stabila kvalitāte. Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā, palielinoties kopražai, cenas krītas. Tāpēc daudz lielāka nozīme ir pārdošanas organizācijai.

Pagājušajā gadā augļu un dārzeņu nozarē eksports samazinājās divas līdz trīs reizes. Puķkopības produkcija eksportēta 10 000 latu vērtībā, dārzeņi un kartupeļi — tikai par 30 000 latu. Savukārt pieaudzis svaigo dārzeņu eksports, piemēram, kāpostu pārdots 1500 tonnu, tas ir, apmēram trīs procenti no visas kopražas. (Holandē eksportē 90 procentus no visas kāpostu kopražas.) Jāatzīst, ka kāpostu eksports veido trīs ceturtdaļas no visas eksportētās produkcijas daudzuma. Atzīmējams arī dārzeņu sēklu eksports 200 000 latu vērtībā. Augļkopju produkcija eksportēta 600 000 latu vērtībā. Lielāko daļu veido melleņu eksports, bet pērn nebija laba raža.

Kādas ir neapgūtās nišas jeb ko varētu eksportēt uz Eiropas valstīm? Protams, tie nebūtu kāposti. Ieteicams eksportēt retos un mazāk pazīstamos dārzeņus, kuru audzēšana prasa daudz darba. Bioloģiskiem produktiem Eiropā būs nākotne, un šai produkcijai jābūt sertificētai. Darbietilpīga un grūta ir sēklu audzēšana, kas arī paver ceļu uz Eiropas tirgu. Īpaši pieprasītas ir bioloģiski audzētās dārzeņu sēklas.

Pagājušajā gadā pirmoreiz ir samazinājies dārzeņu importa pieaugums. Gurķu un tomātu imports, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinājies tikai par četriem procentiem. Ķiploku ievests par 72 procentiem vairāk nekā 1998. gadā, pērn importētas 785 tonnas. Diemžēl ķiploku audzēšanu Latvijā nav iespējams attīstīt, jo pietrūkst stādāmā materiāla. Salīdzinoši daudz pērn ievests arī puķukāpostu un burkānu. Pēdējā laikā palielinās Baltkrievijas un Ukrainas preču imports, jo tur šī produkcija maksā ievērojami lētāk.

Nesen pieņemtie standarti dārzeņiem un augļiem būs visreālākais veids, kā aizlikt barjeras dārzeņu importam no austrumu valstīm.

Nekonsekvence dārzeņu audzēšanā, kad vienu gadu tiek kāds dārzeņu veids audzēts daudz, bet citu gadu — maz, rada nestabilitāti tirgū. Ko tomēr būtu vērts audzēt? Sīpolu audzēšanu var palielināt vismaz pusotru reizi, kaut arī tos ieved no Polijas, tomēr tirgus vēl nav piesātināts. Nevajadzētu samazināt burkānu platības, jo rudenī to pietrūks un tad tos atkal vedīs iekšā. Palielinās pieprasījums pēc Ķīnas kāpostiem. Gurķu un tomātu tirgu ietekmē laika apstākļi. Tomātu noiets varētu uzlaboties, jo Lietuvā siltumnīcu platības ir samazinājušās. Tomēr jārēķinās ar austrumvalstu gatavību pārpludināt mūsu tirgu.

Tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe atbildēja uz klātesošo jautājumiem par informācijas apkopošanu un izplatīšanu:

— Jums ir vēl viens sabiedrotais, kam arī vajadzīga informācija. Līdz iestājai Eiropas Savienībā katrai valstij pašai jāizveido lauksaimniecības informācijas sistēma. Nepieciešamās informācijas saraksts ir ļoti, ļoti garš. No dārzeņu kultūrām Eiropas Savienību visvairāk interesē gurķi, tomāti, ķiploki un sparģeli. Dārzkopju asociācijai būtu ievērojami vieglāk plānot savu biznesu, ja būtu pilnīga kopaina.

Patlaban tiek apkopota informācija par ražošanas apjomiem, importu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un pārstrādi. Nav pārāk sarežģīti iegūt informāciju no ražotājiem, bet pilnīgi neiespējami — no vairumtirdzniecības bāzēm. Vienā no dominējošām firmām mums paziņoja, ka tiks darīts viss, lai vēl ilgi Latvijas tirgus nebūtu caurspīdīgs, jo viņiem nav vajadzīga nekāda publicitāte. Ja vienai šādai firmai ir vismaz 30 procenti no visa vairumtirdzniecības apjoma valstī, tad par objektīvu informāciju grūti runāt. Dārzeņu vairumtirdzniecībā šis nelegālais bizness veido lielāko daļu. Piemēram, reti kurā firmā ir tāda štata vieta kā "latvietis", kura pienākums ir iztulkot, ko valsts institūcijas vēlas. Diemžēl neviens nav ieinteresēts, lai tirgus būtu tāds, kādam tam ir jābūt.

Tirgus veicināšanas centrs turpina savu darbu. Esam gatavi saņemt dārzkopju sniegto informāciju, varam to apstrādāt un par ne pārāk dārgu cenu izplatīt. Piemēram, piensaimniekiem informācija obligāti jāsniedz, jo pretējā gadījumā, kā to paredz valsts normatīvie dokumenti, uzņēmumu var pat slēgt. Tā vajadzētu būt arī dārzeņu saimniecībā.

Dārzkopības asociācijas biedri tikās arī ar Valsts augu aizsardzības dienesta, Vides veselības centra, Holandes firmas ATS darbiniekiem un pēc tam turpināja darbu sekcijās.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Marika Vanaga — "Latvijas Vēstnesim"