Rīgā no 13. līdz 15. oktobrim notiek starptautiska konference "Bankas un finanses Baltijā ’99"

Konferences atklāšanas plenārsēdes darba prezidijā: Pasaules bankas galvenā finansu ekonomiste Silvina Vatnika (Silvina Vatnick) , Starptautiskā valūtas fonda Pētniecības departamenta direktora vietnieks Flemings Larsens (Flemming Larsen) , Latvijas Republikas finansu ministrs Edmunds Krastiņš, Norvēģijas Karalistes Muitas un finansu ministrijas valsts sekretārs Arne Sinness (Arne Synnes) . Konferences tribīnē: Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Runa konferences "Bankas un finanses Baltijā ’99" atklāšanā 1999. gada 13. oktobrī

Godājamie konferences delegāti!

Dāmas un kungi!

Pārmaiņas mūsu reģionā vēl arvien noris ar ātrumu, ko varētu apskaust ne viena vien attīstītā valsts. Nepārprotami, tas attiecas arī uz ekonomiskajiem procesiem, kuru īpašais raksturs nosaka ne tikai to, ka Baltijai daudz kopīgu problēmu un to risināšanas ceļu, bet arī to, ka vienā vietā iezīmētās reformas spēj būtiski ietekmēt visa reģiona tālāko attīstību.

Tieši tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir uzturēt ciešas sadarbības tradīcijas ne tikai valstiskā, bet arī konkrētu nozaru profesionāļu līmenī. Un ikgadējā konference "Banking and finance in the Baltics" tam ir lielisks piemērs. Starp citu, tā ir gadījies, ka šādu konferenci es atklāju otro reizi.

Visas Baltijas valstis šā gada laikā ir cietušas no lielākās ārējo apstākļu radītās krīzes kopš neatkarības atgūšanas. Tas, cik efektīvi izdevies pārvarēt radušos šķēršļus, bijis atkarīgs no valdību gatavības rīkoties ātri, izlēmīgi un precīzi.

Pēdējo gadu laikā mēs esam daudz ko mācījušies. 1999. gada notikumi ir parādījuši Latvijas tautsaimniecības ievainojamības pakāpi, ko nosaka mūsu ekonomikas relatīvi mazais apjoms un tās atvērtība.

Krievijas finansu krīzes rezultātā zaudējot ievērojamu daļu no NVS eksporta tirgus, ir noticis reāls iekšzemes kopprodukta samazinājums, zaudējumus cietušas arī Latvijas bankas. Taču, neraugoties uz ārējo šoku, mēs skatāmies nākotnē ar optimismu.

Uzlabojot sadarbību starp Baltijas valstīm un straujāk integrējoties Eiropas tirgos, mēs varam sagaidīt iekšzemes kopprodukta stabilizāciju jau šogad. Būtiska ir arī starptautisko investoru uzticības saglabāšana, ko nosaka ne tikai ekonomiskā situācija, bet arī valdības spēja rīkoties, politiskā griba un konsekvence.

Liela loma turpmākajā Baltijas reģiona attīstībā būs banku sektora drošībai, spējai lūkoties nākotnē un konsolidēties kopīgiem mērķiem.

Bet gan politikā, gan finansu biznesā sadarbības panākumus nosaka ne tikai kopīgas intereses, bet arī spēja atrast kopīgu valodu.

Es novēlu konferences dalībniekiem labu saprašanos un auglīgu darbu. Labu veiksmi! Paldies!

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, Ministru prezidents Andris Šķēle un Ministru prezidenta padomnieks Uģis Salna

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš:

Runa konferences "Bankas un finanses Baltijā ’99" atklāšanā 1999. gada 13. oktobrī

Labdien, cienījamās dāmas un godājamie kungi!

Šajā pasaulē nav nekā stabila: šodien tu vari būt dzīves virsotnē, bet rīt jau uz ielas vai arī ar smagu darbu gūt tikai nelielu veiksmi. Šīs eksistenciālās svārstības nav atkarīgas tikai no tevis paša.

Vai tā būtu Āzija, Krievija vai Brazīlija — mēs esam cits ar citu saistīti neredzamā, bet ciešā ekonomisko attiecību tīklā. Grūta ir dzīve tirgus globalizācijas apstākļos, ja neesam gana piesardzīgi.

Pagājušā gada banku konferenci apēnoja Krievijas krīze. Es ceru, ka vairums klātesošo atceras, ka pērn diskusijas pārsvarā bija par to, kā un cik lielā mērā Krievijā notiekošie procesi ietekmēs Baltijas valstu ekonomisko attīstību. Vienlaikus šie notikumi kā uz delnas parādīja, cik lielā mērā mēs iekļaujamies tirgus globalizācijas procesā, cik lielā mērā tas, kas notiek vienā nacionālā valstī, atbalsojas citās.

Tomēr šajā kontekstā, manuprāt, ir jārunā par pozitīvo.

Krievijas krīze ir sniegusi labu mācību un stimulējusi pozitīvus pārmaiņu procesus Latvijas tautsaimniecībā.

Latvijas bankas "Krievijas eksāmenu" ir pārdzīvojušas visumā veiksmīgi un pat šajos grūtajos apstākļos spējušas papildus piesaistīt Rietumu ieguldītāju investīcijas. Grūtības ir katalizējušas Latvijas banku apvienošanās procesus. Mazu, sīkakcionāru pārvaldītu "naudas korporatīvu" laiks Latvijā nu ir beidzies.

Rietumu kapitāla ieplūšana un lielu finansu struktūru izveidošanās deva gan papildu pieeju kredītresursiem, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību, gan ievieš jaunas un modernas banku tehnoloģijas pakalpojumu jomā, gan arī vairo mūsu banku speciālistu zināšanu potenciālu.

Jaunu tehnoloģiju ieviešana ļaus mūsu bankām un Latvijas finansu sistēmai kopumā lēcienveidā pārvarēt atpalicību no attīstīto valstu līmeņa. Valsts telekomunikāciju straujā attīstība, masveida elektronisko norēķinu karšu un elektronisko piegāžu kanālu ieviešana ir labs tehniskais pamats, lai mēs panāktu attīstītās valstis un, iespējams, atsevišķos finansu pakalpojumu veidos pat apsteigtu tās. Turklāt Latvijas valdība patlaban izstrādā īpašu pasākumu kompleksu, lai atbalstītu augstu tehnoloģiju attīstību valstī.

Tāpat pozitīvi vērtējams fakts, ka Krievijas krīze piespieda Latvijas banku sistēmu vairāk uzmanības veltīt vietējam tirgum. Tā rezultātā Latvijas banku sektorā šogad ir izveidojusies panākumus veicinoša konkurence. Trīs lielākās bankas iegulda lielus intelektuālos un finansiālos resursus, lai cīnītos par faktiski vieniem un tiem pašiem mērķiem — par priekšrocībām mazumtirdzniecības tirgū, par vietējo noguldījumu piesaistīšanu un par iespējām izvietot kredītresursus Latvijā.