Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Finansu ministrs Edmunds Krastiņš:
Tādējādi, pirmkārt, tiek nostiprināta Latvijas banku sistēma, otrkārt, tiek dots papildu impulss Latvijas tautsaimniecības attīstībai un palielināta sabiedrības dzīves kvalitāte.
Arī Latvijas tautsaimniecībā kopumā pērnie notikumi ir veicinājuši būtiskas un pozitīvas izmaiņas. Ir samazinājušās Latvijas ekonomiskās saites ar potenciāli nestabiliem reģioniem un pieaugusi Latvijas uzņēmēju orientācija uz Rietumiem. 1998.gadā Krievija bija trešais nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris, bet 1999.gadā Eiropas Savienības valstu īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecībā ir sasniedzis 59,4 procentus no kopapjojma, bet NVS valstu īpatsvars nokrities līdz 11% (tai skaitā Krievija — 6%).
Labums, ko ilgtermiņā valsts ekonomikai dod Krievijas krīzes inspirētās pārmaiņas, ir daudz lielāks nekā tās rezultātā radušies zaudējumi.
Latvijas valdība šobrīd aktīvi strādā, lai Latvija virzītos uz Eiropas Savienību un panāktu iestāšanos tajā 4–6 gadu laikā un mūsu valsts būtu pievilcīga Rietumu kapitāla ieplūšanai. Tiek sakārtota valsts finansu politika, noris darbs, izstrādājot atlaižu un atvieglojumu paketi lieliem ārzemju investoriem, tiek stabilizēti rādītāji, kas formē valsts makroekonomisko fundamentu, un stimulēta dzīvespriecīgas un elastīgas finansu sistēmas veidošanās.
Šajā kontekstā mēs varētu aplūkot 2000.gada valsts budžeta projektu. Tā izstrāde nebija viegls uzdevums. To nācās darīt Latvijas tautsaimniecībai tik ekonomiski sarežgītajā 1999.gadā.
Latvijas valdības vidēja termiņa ekonomiskās attīstības un budžeta politikas mērķis ir stabils lats, zema inflācija un ekonomikas pieaugums. Nākamā gada budžets veidots tā, lai tiktu panākts grūdiens tautsaimniecības attīstībai, radikāls nodokļu iekasēšanas uzlabojums un starptautiski atzīta valsts ekonomiskā politika.
2000.gada budžeta projekts ir zīmīgs ar to, ka daļa nodokļu tiek liberalizēti. Lai stimulētu investīciju piesaistīšanu, pašreiz maksimālo 4% īpašuma nodokļa likmi plānots samazināt līdz 1,5%. Ir paredzēts atlikt akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai, lai saskaņotu šo likmju kāpumu ar pārējām Baltijas valstīm. Par 1% ir samazināta sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme darba devējam, kas rezultātā samazinās darbaspēka izmaksas un uzlabos šī nodokļa maksāšanas disciplīnu.
Kopumā valdība ir strikti noteikusi kursu uz starptautiski atzītu bezdeficīta budžetu un valsts ekonomiskās sistēmas sakārtošanu. Izstrādājot šādu 2000.gada budžeta projektu, mēs redzam skaidru vīziju par to, kāda būs mūsu valsts nākotnē — bezdeficīta budžets, stabils lats, zema inflācija, Eiropas līmeņa algas un pensijas, Latvija — pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, nacionālā kopprodukta pieaugums — vismaz 5% gadā, sakoptas pilsētas un attīstītas lauku teritorijas, globālā tirgū konkurētspējīga un izglītota jaunā paaudze, pārtikušas un laimīgas ģimenes.
Es esmu pārliecināts, ka Latvijas finansu sistēmas spēks un banku darbības apjomu palielināšanās dos būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā un ļaus realizēt valdības uzstādīto mērķi 2000.gadam — sasniegt iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz 4% apmērā.
Paldies par uzmanību!