Par deputātu vietu skaita sadalījumu Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlamentā (EP) šonedēļ turpinās politiskās debates par deputātu vietu skaita sadalījumu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Latvija no šīm cīņām var iziet kā uzvarētāja – un saglabāt esošās deviņas vietas. Tomēr pastāv iespēja, ka Latvija var arī zaudēt vienu deputāta vietu. Kāds būs galaiznākums – tas lielā mērā atkarīgs no debatēm un balsojuma EP plenārsēdē 10. un 11.oktobrī, kā arī no jaunā Eiropas Reformu līguma ratifikācijas likteņa.

Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas loceklis Rihards Pīks skaidro, ka “iespēja Latvijai saglabāt papildus deputāta vietu no 2009. gada šobrīd ir gluži reāla, taču par to vēl jāpacīnās. Paredzu, ka dalībvalstu ķīviņi par deputātu skaita palielināšanu var būt trokšņaini, taču kopējais noskaņojums parlamentā ir vērsts uz kompromisu. Ja kāda valsts vēlās palielināt savu deputātu skaitu, tai jānorāda, kurai valstij tā grib deputātus atņemt, un šis princips, jācer, valstis atturēs no pārāk lielas negausības. Mans uzdevums šobrīd ir palīdzēt nosargāt šo papildus vietu Latvijai”.

Atbilstoši EP deputātu Alana Lamazūra (Francija) un Adriana Severīna (Rumānija) priekšlikumam par EP sastāva izmaiņām jaunajā Reformu līgumā Latvijai pēc 2009.gada EP vēlēšanām paredzētas deviņas deputātu vietas, nevis astoņas, kā tas izrietēja no šobrīd spēkā esošā Nīcas līguma. Alternatīvais priekšlikums balstīts uz jaunākajiem datiem par iedzīvotāju skaitu Eiropas valstīs, kā arī uz tā saukto “degresīvās proporcionalitātes” principu, kas nozīmē, ka lielākajām Eiropas valstīm solidaritātes vārdā nāksies samierināties ar relatīvi mazāku pārstāvniecību parlamentā nekā mazajām. Pret šo priekšlikumu šobrīd iestājas Itālija, kas zaudēs sešas deputātu vietas, salīdzinot ar pašreizējo skaitu, kā arī Īrija, kas piedāvā vienu vietu atņemt Lietuvai, jo daudzi lietuviešu viesstrādnieki dzīvojot un strādājot Īrijā.

Rihards Pīks, aizstāvot Latvijas pozīciju parlamenta debatēs, argumentē, “ka piedāvātā deputātu vietu sadales shēma labāk nekā Nīcas līgumā paredzētā atbilst tādiem svarīgiem ES publiskās pārvaldes principiem kā efektivitāte, reprezentativitāte un solidaritāte. Atbilstoši efektivitātes principam, EP deputātu kopējais skaits būs ierobežots (maksimums – 750 deputāti), kas ļaus nodrošināt normālu parlamenta darbu, nepārvēršoties par “Bābeles torni”. Daudzveidības princips nodrošinās, ka ikvienas ES dalībvalsts galvenajiem politiskajiem spēkiem būs iespējas tikt pārstāvētiem Eiropas līmenī. Savukārt solidaritātes princips noteiks, ka ES dalībvalstis ar lielāku iedzīvotāju skaitu samierināsies ar mazāku pārstāvju skaitu, nekā tām pienāktos, ja tiktu piemērots tiešās proporcionalitātes princips (piemēram, katrs EP deputāts pārstāvētu vienu miljonu ES pilsoņu)”.

Šobrīd EP ir 785 deputāti, bet no 2009.gada to skaits samazināsies līdz 736 vai 750 deputātiem, atkarībā no tā, vai EP vienosies par alternatīvo priekšlikumu un vai visas ES dalībvalstis ratificēs jauno ES Reformu līgumu.

Rihards Pīks piekrīt, ka “EP nevar būt bezgalīgi augošs organisms, taču Latvijai kā vienai no mazajām ES dalībvalstīm jau tā ir neliela pārstāvniecība Eiropas lēmējvaras iestādēs. Piemēram, EP pavisam ir 20 dažādu nozaru komiteju, tāpēc katram mūsu valsts deputātam jau šobrīd jāstrādā vairākās komitejās vienlaikus. Ja deputātu skaits samazināsies, mūsu kopējā darba efektivitāte pazemināsies. Nevarēsim laikus izsekot visiem Latvijas iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem”.

EP Konstitucionālo lietu komitejā līdz 20.septembrim varēja iesniegt ziņojuma grozījumus. Par labojumiem komitejā tiks debatēts un balsots sēdē 2.oktobrī. Par ziņojumu EP deputāti debatēs un balsos plenārsēdē 10.oktobrī Briselē. Ja deputāti pieņems šo ziņojumu, tad ES Padome to ar vienbalsīgu lēmumu varēs iekļaut jaunajā ES Reformu līgumā. Priekšlikums stāsies spēkā tad, kad Reformu līgums tiks ratificēts visās 27 ES dalībvalstīs.

Eiropas Parlamenta preses dienests