Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta vizīti Latvijā

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 20.septembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentu Renē van der Lindenu. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja cilvēktiesību aizsardzības jautājumus Latvijā un valdības īstenoto sabiedrības integrācijas politiku, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības (ES) attiecības ar Krieviju.

Ministru prezidents informēja par integrācijas politiku un veiktajiem integrācijas pasākumiem valstī, kā arī raksturoja Latvijas un Krievijas attiecības pēdējos gados kā ļoti labas.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents akcentēja nepieciešamību investēt ilgtermiņa mērķu sasniegšanai ES un Krievijas attiecībās, saglabājot politisko gribu un vīziju. Renē van der Lindens norādīja, ka Latvija kā ES dalībvalsts ir daudz ieguldījusi attiecību attīstībā ar Krieviju.

Pie ārlietu ministra

Vakar, 20.septembrī, ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentu Renē van der Lindenu un uzsvēra, ka Latvija var kalpot kā sabiedrības integrācijas paraugs citām valstīm, jo pēdējo 20 gadu laikā no sašķeltas sabiedrības tā kļuvusi par saliedētu un drošu valsti.

Ministrs uzsvēra, ka Latvija, tāpat kā citas ES valstis, ievēro cilvēktiesības, kas saistītas ar personu piederību dažādām nacionālajām minoritātēm. Mūsu valsts ir ratificējusi daudzus starptautiskus dokumentus, tai skaitā Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

A.Pabriks informēja, ka Latvijā tiek piedāvāta izglītība astoņu minoritāšu valodās un tas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Izglītības pieejamība minoritāšu valodās ir veids, kā pasargāt šo grupu kultūras īpatnības. Šāda tradīcija Latvijā pastāv jau no 20.gadsimta sākuma.

Ministrs norādīja, ka kopš naturalizācijas procesa sākšanās 1995.gadā nepilsoņu skaits Latvijā samazinājies no 29% līdz 16%. Īpaši strauji naturalizēto personu skaits palielinājies pēc Latvijas iestāšanās ES. Latvijas likumdošanas akti praktiski jebkuram iedzīvotājam ļauj kļūt par Latvijas pilsoni, un tas ir katra individuāls lēmums.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents interesējās par atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. A.Pabriks uzsvēra, ka atšķirības ir minimālas, jo nepilsoņiem tiek garantētas tādas pašas sociālās, kultūras un ekonomiskās tiesības kā pilsoņiem.

Ārlietu ministrs Renē van der Lindena kungu iepazīstināja ar Latvijas minoritāšu vēsturi, naturalizācijas un integrācijas procesiem valstī.

A.Pabriks Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentam uzdāvināja savu grāmatu “Nodarbinātība un etniskā diskriminācija Latvijā”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments;
 Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments