Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Artis Stucka. “Paredzamās izmaiņas pašvaldību juridiskajā regulējumā” (Vietējo pašvaldību 2009.gada vēlēšanas gaidot)

Vēl tālajā 1993.gada 28.septembrī valdībā tika apstiprināta Pašvaldību reformu koncepcija, kurā bija noteikts, ka pašvaldību reformu uzdevums ir demokratizēt un decentralizēt valsts varu, celt pašvaldību atbildību par to pārziņā nodoto uzdevumu izpildi un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā.

Tikai pašlaik – pēc četrpadsmit gadiem –, vairākkārt šā jautājuma risināšanu atliekot, var runāt par nozīmīgākās no pašvaldību reformām – vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas – pabeigšanu. Līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, kad noslēgsies vietējo pašvaldību reforma un Latvijā vietējā pašvaldību līmenī darbosies vairs tikai novadu un republikas pilsētu pašvaldības (Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.pants), vairs nav atlicis ilgs laiks.

• Andris Grūtups intervijā “JV” informācijas redaktorei Sannijai Matulei. “Tiesas process kā milzīga izrāde”

Lai uzrakstītu šo grāmatu, autors gandrīz gadu meklējis, vācis, analizējis un apkopojis informāciju, kuras glabāšanai pat vajadzējis galdniekam pasūtīt speciālu skapi. Vēl aptuveni pieci mēneši – no aizvadītā gada decembra līdz šā gada maijam – bijuši nepieciešami, lai restaurētie pagātnes notikumi pārtaptu apjomīgā dokumentālā darbā, kas 27.septembrī tiks prezentēts kā zvērināta advokāta Andra Grūtupa jaunākā grāmata “Ešafots”.

Raksturojot īsi un formāli, šis ir atskats vēsturē, kur centrālais notikums saistīts ar septiņu vācu ģenerāļu prāvu 1946.gadā Rīgā, kas šķietami noslēdzās ar šo apsūdzēto publisku pakāršanu Uzvaras laukumā. Taču, A.Grūtupa vārdiem runājot, šis ir darbs par cilvēku likteņiem, bailēm, liekulību, nodevību. Savukārt vērīgs lasītājs “Ešafotā” var iepazīt arī pašu grāmatas autoru. Tāpat kā šajā intervijā.

• Juris Jansons. “Valsts kompensāciju nodrošināšanas mehānisms cietušajiem”

Globalizācijas ietekmē mainoties sabiedrībai, mainās arī izpratne par pāridarījuma atlīdzināšanu. Vērība tiek pievērsta tam, lai pāridarījums tiktu atlīdzināts arī tajos gadījumos, kad pāridarītājs nav zināms. Iespējams, šādu savā ziņā neiecietību pret personas aizskārumu veicina vispārējā liberālā attieksme un uzskats par personu tiesību vienlīdzību, tai skaitā cietušo personību aizskarto tiesību atjaunošanu.

• Ieva Višķere. “Kādi ir bijuši Senāta nolēmumi administratīvajās lietās”

Ņemot vērā, ka Administratīvā procesa likums ir spēkā tikai nedaudz vairāk nekā trīs gadus, Latvijā vēl nevar runāt par ilgstošām un stabilām administratīvā procesa tiesību izpratnes tradīcijām. Līdz ar to Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūra ir ļoti vērtīgs avots administratīvā procesa tiesībjautājumu analīzē, tiesību normu un tiesību principu interpretācijā un piemērošanā.

“Jurista Vārda” redakcija