Par ciešāku dialogu ar latgaliešiem, suitiem un citām latviešu lokālajām identitātēm

“Uzskatu, ka pašreizējā situācija nav normāla, jo dialoga veidošanai ar etniskajām minoritātēm darbojas īpaša ministrija, bet par dialoga veidošanu ar latgaliešiem, suitiem un citu latviešu lokālo identitāšu pārstāvjiem valsts līmenī nav atbildīgs neviens,” norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

“Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts strādā ar krievu, ebreju, poļu un citu etnisko minoritāšu jautājumiem, kamēr latgaliešiem, suitiem un sēļiem valsts līmenī nav pie kā vērsties, lai kopīgi diskutētu par sadarbības jautājumiem.

Latgaliešu dialekta problēmas nevar skatīt mazākumtautību vai nacionālo minoritāšu jautājumu kontekstā, jo latgalieši nav mazākumtautība, bet ir latviešu tautas sastāvdaļa un veidotāja. Pie latviešu lokālajām identitātēm pieskaitāmi latgalieši, līvi, suiti, sēļi un visi citi Latvijas pamattautas pārstāvji, kam ir savas lokālās atšķirības un savdabība tradīcijās, dialektos, kultūrā, dzīvesveidā u.tml., un šī lokālo atšķirību un savdabību daudzveidība ir uzskatāma par latviešu kultūras bagātību. Tas ir nenovērtējams kultūrvēsturiskais mantojums, kuru mēs nedrīkstam pazaudēt, tādēļ uzskatu, ka valstij tās ir jāatbalsta vismaz tikpat lielā mērā, kā tiek atbalstītas Latvijas teritorijā esošās etniskās minoritātes,” ir pārliecināts G.Bērziņš.

“Domāju, ka šis jautājums atrodas Kultūras ministrijas kompetencē un tai būtu jāpievērš lielāka uzmanība sadarbībai ar latviešu lokālo identitāšu pārstāvjiem, apsverot īpašas iestādes vai struktūrvienības izveidi, kuras pārziņā būtu šo identitāšu atbalsta jautājumi,” norāda ministrs.

“Viens no pirmajiem būtiskajiem jautājumiem, kas jāatrisina, ir nepieciešamais atbalsts latgaliešu dialektam,” uzskata tieslietu ministrs.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa