Eiropas Savienība, no vienas puses, un Īslandes Republika

un Norvēģijas Karaliste, no otras puses,

turpmāk "Līgumslēdzējas puses",

VĒLOTIES uzlabot Eiropas Savienības dalībvalstu un Īslandes un Norvēģijas tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, neskarot normas, kas aizsargā personisko brīvību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka pašreizējās attiecībās starp Līgumslēdzējām pusēm nepieciešama cieša sadarbība cīņā pret noziedzību,

IZSAKOT savstarpēju uzticību savu tiesisko sistēmu uzbūvei un darbībai, un visu Līgumslēdzēju pušu spējai nodrošināt taisnīgu tiesu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Īslande un Norvēģija ir izteikušas vēlmi noslēgt Nolīgumu, kas tām ļautu paātrināt pasākumus aizdomās turamo personu vai notiesāto personu nodošanai Eiropas Savienības dalībvalstīm un piemērot nodošanas procedūru attiecībā uz dalībvalstīm,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Savienība tāpat uzskata par vēlamu šāda līguma esamību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka tādēļ ir lietderīgi izveidot šādas nodošanas procedūras sistēmu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka visas dalībvalstis un Norvēģijas Karaliste, un Īslandes Republika ir dalībvalstis vairākām konvencijām izdošanas jomā, tostarp 1957. gada 13. decembra Konvencijā par izdošanu un 1977. gada 27. janvāra Eiropas Konvencijā par terorisma apkarošanu. Ziemeļvalstīs ir vienoti tiesību akti izdošanas jomā un vienots izdošanas jēdziens,

ŅEMOT VĒRĀ, ka sadarbības līmenis, ievērojot 1995. gada 10. marta ES Konvenciju par vienkāršotu izdošanas procedūru un 1996. gada 27. septembra ES Konvenciju par izdošanu, būtu jāsaglabā esošajā līmenī, ja to nav iespējams paaugstināt,

ŅEMOT VĒRĀ, ka lēmumiem par apcietināšanas ordera izpildi, kā tas noteikts šajā Nolīgumā, ir jābūt pakļautiem pietiekamai kontrolei, kas nozīmē, ka valsts tiesu iestādei, kurā pieprasītā persona ir apcietināta, būtu jāpieņem lēmums par tās nodošanu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka centrālo iestāžu lomai apcietināšanas ordera izpildē, kā tas noteikts šajā Nolīgumā, būtu jāsaistās tikai ar praktisku un administratīvu atbalstu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šajā Nolīgumā ir ievērotas pamattiesības un jo īpaši Eiropas Konvencija par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Šis Nolīgums valstīm neliedz piemērot to konstitucionālos noteikumus attiecībā uz taisnīgu tiesu, biedrošanās brīvību, preses brīvību, izteiksmes brīvību citos plašsaziņas līdzekļos un brīvības cīnītājiem,

ŅEMOT VĒRĀ, ka nevienu personu nebūtu jānodod valstij, ja pastāv nopietns risks, ka tā tur varētu būt pakļauta nāves sodam, spīdzināšanai vai citādai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam,

ŅEMOT VĒRĀ, ka, tā kā visas valstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, tad personas dati, ko apstrādā, īstenojot šo Nolīgumu, būtu jāaizsargā saskaņā ar minētās konvencijas principiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO:

1. NODAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

1. pants

Priekšmets un mērķis

1. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem apņemas uzlabot nodošanu kriminālvajāšanas vai sprieduma izpildes nolūkā starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti un Īslandes Republiku, no otras puses, kā minimālos standartus ņemot vērā noteikumus 1996. gada 27. septembra Konvencijā par izdošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

2. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem apņemas: nodrošināt to, ka izdošanas sistēma starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti un Īslandes Republiku, no otras puses, balstās uz nodošanas mehānismu, pamatojoties uz apcietināšanas orderi saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

3. Šis Nolīgums nemaina pienākumu ievērot pamattiesības un pamattiesību principus, kas paredzēti Eiropas Konvencijā par cilvēktiesībām vai gadījumā, ja izpildi veic dalībvalsts tiesu iestāde, tos principus, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

4. Neko šajā Nolīgumā nevajadzētu interpretēt kā aizliegumu atteikt tādas personas nodošanu, attiecībā uz kuru izsniegts saskaņā ar šo Nolīgumu noteiktais apcietināšanas orderis, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, ir iemesls uzskatīt, ka minētais apcietināšanas orderis ir izsniegts, lai veiktu personas vajāšanu vai sodīšanu tās dzimuma, rases, reliģijas, nacionālās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas, politisko uzskatu vai seksuālās orientācijas dēļ, vai ka šīs personas stāvokli varētu pasliktināt dēļ kāda no šiem iemesliem.

2. pants

Definīcijas

1. "Līgumslēdzējas puses" ir Eiropas Savienība un Norvēģijas Karaliste, un Īslandes Republika.

2. "Dalībvalsts" ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

3. "Valsts" ir dalībvalsts, Norvēģijas Karaliste vai Īslandes Republika.

4. "Trešā valsts" ir jebkura valsts, kas nav definēta 3. punktā.

5. "Apcietināšanas orderis" ir tiesas nolēmums, ko izdod valsts, lai cita valsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

3. pants

Piemērošanas joma

1. Apcietināšanas orderi var izsniegt par darbībām, par kurām izsniegšanas valsts tiesību aktos paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši vai par jau piespriestu sodu vai jau piemērotu drošības līdzekli, kuru ilgums ir vismaz četri mēneši.

2. Neskarot 3. un 4. punktu, nodošanu var pakļaut nosacījumam, ka darbības, par kurām izsniegts apcietināšanas orderis, uzskata par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem neatkarīgi no tā sastāva elementiem vai kvalifikācijas.

3. Ievērojot 4. pantu, 5. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktu, 6., 7. un 8. pantu, valsts nekādā gadījumā neatsakās izpildīt apcietināšanas orderi, kas izdots attiecībā uz jebkuras personas darbībām, kura palīdz kādai personu grupai, kas darbojas ar kopēju mērķi - izdarīt vienu vai vairākus nodarījumus terorisma jomā, kā minēts Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā, un 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma par terorisma apkarošanu 1., 2., 3. un 4. pantā, nelikumīgu narkotiku un psihotropo vielu tirdzniecību, vai slepkavību, smagus miesas bojājumus, nolaupīšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, ķīlnieku sagrābšanu un izvarošanu, par ko piemēro vismaz 12 mēnešu brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pat, ja šī persona nepiedalās faktiskajā attiecīgā nodarījuma vai nodarījumu izdarīšanā; un šāda palīdzība ir brīvprātīga un veikta, apzinoties, ka šīs personas dalība palīdzēs organizācijas noziedzīgo darbību veikšanai.

4. Norvēģija un Īslande, no vienas puses, un ES tās dalībvalstu vārdā, no otras puses, šajā sakarā var iesniegt deklarāciju, ka, balstoties uz savstarpības principu, 2. punktā minētais abpusējās sodāmības nosacījums, ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus, netiek piemērots. Šādi noziedzīgi nodarījumi, ja par tiem izsniegšanas valstī var piemērot brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi, un tādi, kā tie definēti izsniegšanas valsts tiesību aktos, saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem un nepārbaudot darbības abpusējo sodāmību ir pamats nodošanai, pamatojoties uz apcietināšanas orderi:

- dalība noziedzīgā organizācijā,

- terorisms,

- cilvēku tirdzniecība,

- bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija,

- narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga tirdzniecība,

- ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,

- korupcija,

- krāpšana, ieskaitot krāpšanu, kas apdraud Eiropas Kopienu finanšu intereses 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību nozīmē,

- noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

- naudas, tostarp euro, viltošana,

- datornoziegumi,

- noziegumi pret vidi, tostarp apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība,

- nelikumīgas iebraukšanas un uzturēšanās sekmēšana,

- slepkavība, smagi miesas bojājumi,

- cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

- personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

- rasisms un ksenofobija,

- organizēta vai bruņota laupīšana,

- kultūras izstrādājumu, tostarp mākslas darbu un senlietu, nelikumīga tirdzniecība,

- krāpšana,

- rekets un izspiešana,

- izstrādājumu viltošana un pirātisms,

- administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

- maksāšanas līdzekļu viltošana,

- hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,

- kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība,

- zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība,

- izvarošana,

- dedzināšana,

- noziegumi, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā,

- kuģa vai gaisa kuģa sagrābšana,

- sabotāža.

4. pants

Apcietināšanas ordera obligāts neizpildīšanas pamats

Valstis ievieš saistību izpildes tiesu iestādei atteikt apcietināšanas ordera izpildi šādos gadījumos:

1) ja uz nodarījumu, kas ir apcietināšanas ordera pamatā, attiecas amnestija izpildes valstī, ja šīs valsts jurisdikcijā bija kriminālvajāšanas uzsākšana par attiecīgo nodarījumu saskaņā ar tās krimināllikumu;

2) ja izpildes tiesu iestāde ir informēta par to, ka valstī par pieprasīto personu pieņemts galīgs spriedums attiecībā uz tām pašām darbībām, ar nosacījumu, ka, ja ir piespriests sods, tad tas ir izciests vai to pašlaik izcieš, vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas valsts tiesību aktiem;

3) ja personai, attiecībā uz kuru ir izsniegts apcietināšanas orderis, ņemot vērā tās vecumu, nevar iestāties kriminālatbildība par darbībām, kas ir apcietināšanas ordera pamatā, saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem.

5. pants

Citi apcietināšanas ordera neizpildīšanas iemesli

1. Valstis var ieviest saistību izpildes tiesu iestādei fakultatīvi atteikt apcietināšanas ordera izpildīšanu šādos gadījumos:

a) ja vienā no gadījumiem, kas minēti 3. panta 2. punktā, darbība, kas ir apcietināšanas ordera pamatā, neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem; tomēr attiecībā uz nodokļiem un nodevām, muitas nodokļiem un maiņas nodevām apcietināšanas ordera izpildi nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka izpildes valsts normatīvajos aktos nav noteikti tāda paša veida nodokļi vai nodevas, vai arī tajos nav tāda paša nodokļu, nodevu, muitas nodokļu vai maiņas nodevu regulējuma kā izsniegšanas valsts tiesību aktos;

b) ja izpildes valstī veic personas, par kuru ir izsniegts apcietināšanas orderis, kriminālvajāšanu par to pašu darbību, kas ir apcietināšanas ordera pamatā;

c) ja izpildes valsts tiesu iestādes ir nolēmušas vai nu neveikt kriminālvajāšanu saistībā ar nodarījumu, kas ir apcietināšanas ordera pamatā, vai procesu apturēt, vai, ja valstī attiecībā uz pieprasīto personu par tām pašām darbībām ir pieņemts galīgs spriedums, kas liedz procesu turpināt;

d) ja ir iestājies noilgums saukšanai pie kriminālatbildības vai sodīšanai saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem un uz darbībām attiecas šīs valsts jurisdikcija saskaņā ar tās krimināllikumu;

e) ja izpildes tiesu iestāde ir informēta par to, ka trešajā valstī par pieprasīto personu pieņemts galīgs spriedums attiecībā uz tām pašām darbībām, ar nosacījumu, ka, ja ir piespriests sods, tad tas ir izciests vai to pašlaik izcieš, vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas valsts tiesībām;

f) ja apcietināšanas orderis ir izsniegts brīvības atņemšanas soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildei, ja pieprasītā persona paliek izpildes valstī, ir izpildes valsts pilsonis vai rezidents, un šī valsts apņemas izpildīt spriedumu vai drošības līdzekli saskaņā ar tās tiesību aktiem;

g) ja apcietināšanas orderis attiecas uz nodarījumiem:

i) kurus saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem uzskata par pilnīgi vai daļēji izdarītiem izpildes valsts teritorijā vai vietā, ko par tādu uzskata, vai

ii) kuri izdarīti ārpus izsniegšanas valsts teritorijas, un izpildes valsts tiesību akti neļauj veikt kriminālvajāšanu par tādiem pašiem nodarījumiem, ja tie izdarīti ārpus tās teritorijas.

2. Katra valsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu, attiecībā uz kuriem no 1. punkta neizpildīšanas iemesliem tā savām izpildes tiesu iestādēm ir ieviesusi saistību atteikt apcietināšanas ordera izpildi. Ģenerālsekretariāts saņemto informāciju darīs pieejamu visām valstīm un Komisijai.

6. pants

Izņēmums politiska nodarījuma gadījumā

1. Izpildi nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka izpildes valsts nodarījumu var uzskatīt par politisku nodarījumu, nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu vai nodarījumu, ko iedvesmojuši politiski motīvi.

2. Norvēģija un Īslande, no vienas puses, un Eiropas Savienība jebkuras tās dalībvalsts vārdā, no otras puses, tomēr šai sakarā var iesniegt deklarāciju, ka 1. punktu piemēros vienīgi saistībā ar:

a) Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā minētajiem nodarījumiem;

b) nodarījumiem sazvērestībā vai apvienībā ar noziedzīgu grupu, kas atbilst 3. panta 3. punktā sniegtajam darbību aprakstam, lai izdarītu vienu vai vairākus nodarījumus, kuri minēti Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā; un

c) 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma par terorisma apkarošanu 1., 2., 3., un 4. pantā.

3. Ja apcietināšanas orderi izsniedz valsts, kas ir iesniegusi 2. punktā minēto deklarāciju, vai valsts, par kuru ir iesniegta šāda deklarācija, jebkura cita valsts, īstenojot apcietināšanas orderi, var piemērot savstarpības principu.

7. pants

Izņēmums saistībā ar valstspiederību

1. Izpildi nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka pieprasītā persona ir izpildes valsts valstspiederīgais.

2. Norvēģija un Īslande, no vienas puses, un Eiropas Savienība jebkuras tās dalībvalsts vārdā, no otras puses, šai nolūkā var iesniegt deklarāciju, ka valstspiederīgie netiks nodoti vai ka to nodošana tiks atļauta vienīgi saskaņā ar dažiem noteiktiem nosacījumiem.

3. Ja apcietināšanas orderi izsniedz valsts, kas ir iesniegusi 2. punktā minēto deklarāciju, vai valsts, kuras vārdā ir iesniegta šāda deklarācija, jebkura cita valsts, īstenojot apcietināšanas orderi, var piemērot savstarpības principu.

8. pants

Garantijas, ko izsniegšanas valsts sniedz īpašos gadījumos

Izpildes tiesu iestāde var izpildīt apcietināšanas orderi saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1) ja apcietināšanas orderis ir izsniegts, lai izpildītu sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kas piespriests aizmuguriski, un ja pavēste nav tikusi tieši izsniegta attiecīgajai personai vai ja tā citādi nav informēta par tiesas sēdes vietu un laiku un tāpēc nolēmums pieņemts aizmuguriski, tad nodošanu var pakļaut nosacījumam, ka izsniegšanas tiesu iestāde sniedz garantijas, ko uzskata par pietiekamām, lai garantētu personai, attiecībā uz kuru izsniegts apcietināšanas orderis, ka tai būs iespēja lūgt lietas atkārtotu iztiesāšanu izsniegšanas valstī un ka tā tiks tiesāta klātienē;

2) ja par nodarījumu, uz kura pamata apcietināšanas orderis ir izsniegts, ir paredzēts mūža ieslodzījums vai mūža piespiedu līdzeklis, tad minētā apcietināšanas ordera izpildi var pakļaut nosacījumam, ka izsniegšanas valsts sniedz garantijas, ko izpildes valsts uzskata par pietiekamām, ka tā pārskatīs noteikto sodu vai līdzekli pēc pieprasījuma vai vēlākais pēc 20 gadiem, vai tā veicinās apžēlošanas pasākumu piemērošanu, ko saskaņā ar izsniegšanas valsts tiesībām vai praksi personai ir tiesības lūgt ar mērķi nepiemērot šādu sodu vai līdzekli;

3) ja persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts apcietināšanas orderis tās kriminālvajāšanai, ir izpildes valsts pilsonis vai rezidents, tad nodošanu var pakļaut nosacījumam, ka personu pēc tās uzklausīšanas nogādā atpakaļ izpildes valstī, lai izciestu brīvības atņemšanas sodu vai drošības līdzekli, kas tai piespriests izsniegšanas valstī.

9. pants

Kompetento tiesu iestāžu noteikšana

1. Izsniegšanas tiesu iestāde ir izsniegšanas valsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izsniegt apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.

2. Izpildes tiesu iestāde ir izpildes valsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izpildīt apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem. 38. panta 1. punktā minētās paziņošanas brīdī Tieslietu ministru var izraudzīties kompetento personu apcietināšanas ordera izpildei, neskatoties uz to, vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem Tieslietu ministrs ir vai nav tiesu iestāde.

3. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par to kompetentajām iestādēm.

10. pants

Centrālās iestādes iesaistīšana

1. Līgumslēdzējas puses var viena otru informēt par katras valsts centrālo iestādi, kad šāda iestāde ir izraudzīta, vai, ja tas tā paredzēts attiecīgās valsts tiesību sistēmā, vairāk kā vienu centrālo iestādi, kas palīdz kompetentajām tiesu iestādēm.

2. Tādā veidā Līgumslēdzējas puses var norādīt, ka attiecīgās valsts tiesību sistēmas struktūras dēļ par apcietināšanas orderu administratīvo pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī par visu citu ar to sais­tīto oficiālo saraksti atbild centrālā(s) iestāde(s). Šīs norādes ir saistošas visām izsniegšanas valsts iestādēm.

11. pants

Apcietināšanas ordera saturs un forma

1. Apcietināšanas orderis ietver šādu informāciju, kas izkārtota formā, kas norādīta šā Nolīguma pielikumā:

a) pieprasītās personas identitāte un valstspiederība;

b) izsniegšanas tiesu iestādes nosaukums, adrese, telefona un faksa numurs un e-pasta adrese;

c) pierādījums tam, ka pastāv izpildāms spriedums, apcietināšanas orderis vai jebkurš cits izpildāms tiesas nolēmums ar tādu pašu spēku, kas ietilpst 2. un 3. panta piemērošanas jomā;

d) nodarījuma veids un juridiskā kvalifikācija, jo īpaši attiecībā uz 3. pantu;

e) to apstākļu apraksts, kādos nodarījums tika izdarīts, tostarp laiks, vieta un pieprasītās personas līdzdalības veids nodarījumā;

f) piespriestais sods, ja spriedums ir galīgs, vai sodu robežas, ko par nodarījumu paredz izsniegšanas valsts tiesību akti;

g) ja iespējams, citas nodarījuma sekas.

2. Apcietināšanas orderis ir jāiztulko izpildes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Šā Nolīguma noslēgšanas brīdī vai vēlāk katra Līgumslēdzēja puse var iesniegt deklarāciju, ka tā pieņems tulkojumu vienā vai vairākās valsts oficiālajās valodās.

2. NODAĻA

NODOŠANAS PROCEDŪRA

12. pants

Apcietināšanas ordera pārsūtīšana

1. Ja ir zināma pieprasītās personas atrašanās vieta, izsniegšanas tiesu iestāde var pārsūtīt apcietināšanas orderi tieši izpildes tiesu iestādei.

2. Izsniegšanas tiesu iestāde var jebkurā gadījumā nolemt par pieprasīto personu ievietot paziņojumu Šengenas Informācijas sistēmā (SIS).

Šādu paziņojumu nodošanas nolūkā veic saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem Eiropas Savienības tiesību aktā par paziņojumiem Šengenas Informācijas Sistēmā par personām. Paziņojums Šengenas Informācijas sistēmā ir līdzvērtīgs apcietināšanas orderim kopā ar informāciju, kas paredzēta 11. panta 1. punktā.

3. Pārejas periodā, līdz SIS var pārsūtīt visu 11. pantā aprakstīto informāciju, paziņojums ir līdzvērtīgs apcietināšanas orderim, kamēr izpildes iestāde saņem oriģinālu saskaņā ar formas prasībām.

13. pants

Apcietināšanas ordera pārsūtīšanas kārtība

1. Ja izsniegšanas tiesu iestāde nezina, kas ir kompetentā izpildes iestāde, tā veic vajadzīgos pieprasījumus, lai iegūtu šo informāciju no izpildes valsts.

2. Ja nav iespējams izmantot SIS pakalpojumus, izsniegšanas tiesu iestāde var lūgt Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpol) pārsūtīt apcietināšanas orderi.

3. Izsniegšanas tiesu iestāde var apcietināšanas orderi pārsūtīt tālāk ar ikvienu drošu līdzekli, ar kuru var iegūt rakstisku dokumentu apstākļos, kas ļauj izpildes valstij noteikt tā autentiskumu.

4. Visas grūtības, kas saistītas ar ikviena apcietināšanas ordera izpildei vajadzīga dokumenta pārsūtīšanu vai autentiskumu, risina tiešos sakaros starp iesaistītajām tiesu iestādēm vai, attiecīgos gadījumos, piedaloties valstu centrālajām iestādēm.

5. Ja iestāde, kas saņem apcietināšanas orderi, nav kompetenta ar to rīkoties, tā automātiski apcietināšanas orderi pārsūta tālāk kompetentajai iestādei tās valstī un par to informē izsniegšanas tiesu iestādi.

14. pants

Pieprasītās personas tiesības

1. Kad pieprasīto personu apcietina, kompetentā izpildes tiesu iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem informē personu par apcietināšanas orderi un par tā saturu, un arī par iespēju piekrist nodošanai izsniegšanas tiesu iestādei.

2. Pieprasītajai personai, kuru apcietina apcietināšanas ordera izpildei, ir tiesības saņemt juridiska padomdevēja un tulka palīdzību saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem.

15. pants

Personas turēšana apcietinājumā

Ja personu apcietina, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, izpildes tiesu iestāde lemj par to, vai pieprasītajai personai ir jāpaliek apcietinājumā saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem. Personu var provizoriski atbrīvot jebkurā brīdī saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem ar noteikumu, ka minētās valsts kompetentā iestāde veic visus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu personas bēgšanu.

16. pants

Piekrišana nodošanai

1. Ja apcietinātā persona norāda, ka tā piekrīt nodošanai, šo piekrišanu un, attiecīgā gadījumā, noteiktu atteikšanos no tiesībām, ko paredz "specialitātes princips", kas minēts 30. panta 2. punktā, iesniedz izpildes tiesu iestādei saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem.

2. Katra valsts pieņem pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minēto piekrišanu un, attiecīgā gadījumā, atteikšanos konstatē tādā veidā, kas liecina par to, ka attiecīgā persona tos ir izteikusi brīvprātīgi un pilnībā apzinoties sekas. Šajā sakarā pieprasītajai personai ir tiesības uz juridiska padomdevēja palīdzību.

3. Piekrišanu un, attiecīgā gadījumā, atteikšanos, kas minēta 1. punktā, reģistrē protokolā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta izpildes valsts tiesību aktos.

4. Piekrišanu principā nevar atsaukt. Katra valsts var paredzēt, ka piekrišanu un, attiecīgā gadījumā, atteikšanos var atsaukt saskaņā ar tās tiesību aktu piemērojamiem noteikumiem. Šajā gadījumā laika posmu starp piekrišanu un tās atsaukšanu neņem vērā, nosakot termiņus, kas paredzēti 20. pantā. Izdarot 38. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu, Norvēģija un Islande, no vienas puses, un Eiropas Savienība jebkuras tās dalībvalsts vārdā, no otras puses, var iesniegt deklarāciju, ka tās vēlas izmantot šo iespēju, norādot kārtību, kādā iespējama piekrišanas atsaukšana, kā arī ikvienu tās grozījumu.

17. pants

Pieprasītās personas uzklausīšana

Ja apcietinātā persona nepiekrīt tās nodošanai, kā paredzēts 16. pantā, tai ir tiesības tikt uzklausītai izpildes tiesu iestādē saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem.

18. pants

Lēmums par nodošanu

1. Izpildes tiesu iestāde saskaņā ar šajā Nolīgumā noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem pieņem lēmumu par to, vai persona ir jānodod.

2. Ja izpildes tiesu iestāde uzskata, ka informācija, ko paziņojusi izsniegšanas valsts, ir nepietiekama, lai ļautu pieņemt lēmumu par nodošanu, tā lūdz vajadzīgās papildu informācijas sniegšanu steidzamā kārtā, konkrēti to, kas attiecas uz 4.-6., 8. un 11. pantu, un tā var noteikt termiņu tās saņemšanai, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs ievērot termiņus, kas noteikti 20. pantā.

3. Izsniegšanas tiesu iestāde var jebkurā brīdī pārsūtīt ikvienu derīgu papildu informāciju izpildes tiesu iestādei.

19. pants

Lēmums vairāku pieprasījumu gadījumā

1. Ja divas vai vairākas valstis ir izsniegušas Eiropas apcietināšanas orderi vai apcietināšanas orderi, kas attiecas uz vienu un to pašu personu, lēmumu par to, kuru apcietināšanas orderi izpildīt, pieņem izpildes tiesu iestāde, pienācīgi ņemot vērā visus apstākļus un īpaši nodarījumu relatīvo smagumu un izdarīšanas vietu, katra apcietināšanas ordera datumu un to, vai orderis izsniegts kriminālvajāšanas nolūkos vai brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa izpildei.

2. Dalībvalsts izpildes tiesu iestāde, izdarot 1. punktā paredzēto izvēli, var lūgt Eurojust padomu.

3. Pretrunu gadījumā starp apcietināšanas orderi un izdošanas lūgumu, ko iesniegusi trešā valsts, lēmumu par to, vai priekšroka dodama apcietināšanas orderim vai izdošanas lūgumam, pieņem izpildes valsts kompetentā iestāde, pienācīgi ņemot vērā visus apstākļus, īpaši tos, kas minēti 1. punktā, un tos, kas minēti piemērojamajā konvencijā.

4. Šis pants neskar valstu pienākumus, ko paredz Starptautiskās Krimināltiesas statūti.

20. pants

Termiņi un kārtība, kādā pieņem lēmumu izpildīt apcietināšanas orderi

1. Apcietināšanas orderi izskata un izpilda steidzamības kārtā.

2. Gadījumos, kad pieprasītā persona piekrīt tās nodošanai, galīgais lēmums par apcietināšanas ordera izpildi būtu jāpieņem 10 dienu laikā pēc piekrišanas sniegšanas.

3. Pārējos gadījumos galīgais lēmums par apcietināšanas ordera izpildi būtu jāpieņem 60 dienu laikā pēc pieprasītās personas apcietināšanas.

4. Īpašos gadījumos, kad apcietināšanas orderi nevar izpildīt termiņos, kas paredzēti 2. vai 3. punktā, izpildes tiesu iestāde nekavējoties par to informē izsniegšanas tiesu iestādi, norādot kavēšanās iemeslus. Šādos gadījumos šos termiņus var pagarināt vēl par 30 dienām.

5. Izdarot 38. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu, Eiropas Savienība jebkuras tās dalībvalsts vārdā var iesniegt deklarāciju, norādot, kādos gadījumos 3. un 4. punktu nepiemēro. Norvēģija un Īslande to var piemērot savstarpēji attiecībā uz attiecīgajām dalībvalstīm.

6. Kamēr izpildes tiesu iestāde nav pieņēmusi galīgo lēmumu par apcietināšanas orderi, tā nodrošina to, lai materiālie nosacījumi, kas nepieciešami faktiskai personas nodošanai, tiktu ievēroti arī turpmāk.

7. Ikviena atteikšanās izpildīt apcietināšanas orderi ir jāpamato.

21. pants

Stāvoklis līdz lēmuma pieņemšanai

1. Ja apcietināšanas orderis ir izsniegts kriminālvajāšanas nolūkā, izpildes tiesu iestādei ir:

a) vai nu jāpiekrīt, ka pieprasīto personu uzklausa saskaņā ar 22. pantu,

b) vai jāpiekrīt pieprasītās personas pagaidu pārvietošanai.

2. Pagaidu pārvietošanas nosacījumus un termiņu nosaka, izsniegšanas un izpildes iestādēm savstarpēji vienojoties.

3. Pagaidu pārvietošanas gadījumā personai ir jābūt iespējai atgriezties izpildes valstī, lai piedalītos sēdēs, kas ir nodošanas procedūras daļa un kas uz to attiecas.

22. pants

Personas uzklausīšana līdz lēmuma pieņemšanai

1. Pieprasīto personu uzklausa tiesu iestāde, piedaloties citai personai, kuru izraugās saskaņā ar pieprasītājas tiesas valsts tiesību aktiem.

2. Pieprasīto personu uzklausa saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem un saskaņā ar nosacījumiem, ko nosaka, izsniegšanas un izpildes tiesu iestādēm savstarpēji vienojoties.

3. Kompetentā izpildes tiesu iestāde var uzdot citai savas valsts tiesu iestādei piedalīties pieprasītās personas uzklausīšanā, lai nodrošinātu šā panta un izklāstīto nosacījumu pienācīgu piemērošanu.

23. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

1. Ja pieprasītajai personai noteiktas privilēģijas vai neaizskaramība saistībā ar izpildes valsts jurisdikciju vai izpildi, tad 20. pantā paredzēto termiņu tecējums sākas tikai ar to dienu, kad izpildes tiesu iestādi informē par to, ka privilēģijas un neaizskaramība ir atcelta.

2. Izpildes valsts nodrošina, ka materiālos nosacījumus, kas vajadzīgi faktiskai personas nodošanai, turpina ievērot tad, kad uz personu vairs neattiecas šādas privilēģijas vai neaizskaramība.

3. Ja tiesības atcelt privilēģijas vai neaizskaramību ir izpildes valstij, tad izpildes tiesu iestāde to lūdz darīt nekavējoties. Ja tiesības atcelt privilēģijas vai neaizskaramību ir citas valsts vai starptautiskas organizācijas iestādei, tad īstenot šīs tiesības ir jālūdz izsniegšanas tiesu iestādei.

24. pants

Starptautisko saistību konkurence

Šis Nolīgums neietekmē izpildes valsts saistības, ja pieprasīto personu šai valstij ir izdevusi trešā valsts un ja šo personu aizsargā tā nolīguma noteikumi, saskaņā ar kuru tā izdota, attiecībā uz specialitātes principu. Izpildes valsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nekavējoties pieprasītu tās valsts piekrišanu, kura pieprasīto personu izdevusi, tā, lai to varētu nodot valstij, kas izsniegusi apcietināšanas orderi. Termiņu, kas minēti 20. pantā, tecējums sākas tikai no tās dienas, no kuras beidz piemērot specialitātes principu.

Līdz valsts, kas personu izdevusi, pieņem lēmumu, izpildes valsts nodrošina, ka materiālos nosacījumus, kas vajadzīgi faktiskai personas nodošanai, ievēro arī turpmāk.

25. pants

Lēmuma paziņošana

Izpildes tiesu iestāde nekavējoties paziņo izsniegšanas tiesu iestādei lēmumu par rīcību apcietināšanas ordera sakarā.

26. pants

Personas nodošanas termiņi

1. Pieprasīto personu nodod iespējami ātri dienā, par kuru vienojas iesaistītās iestādes.

2. Personu nodod ne vēlāk kā 10 dienas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par apcietināšanas ordera izpildi.

3. Ja pieprasītās personas nodošanu 2. punktā minētajā termiņā traucē apstākļi, ārpus valstu kontroles, tad izpildes un izsniegšanas tiesu iestādes nekavējoties savstarpēji sazinās un vienojas par jaunu nodošanas dienu. Šajā gadījumā nodošana notiek 10 dienu laikā no dienas, par kuru panākta jaunā vienošanās.

4. Nodošanu izņēmuma gadījumā var uz laiku atlikt nopietnu humānu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka tas acīmredzami apdraudētu pieprasītās personas dzīvību vai veselību. Apcietināšanas ordera izpilde notiek iespējami drīz pēc tam, kad šie iemesli beidz pastāvēt. Izpildes tiesu iestāde par to nekavējoties informē izsniegšanas tiesu iestādi un vienojas par jaunu nodošanas dienu. Šajā gadījumā nodošana notiek 10 dienu laikā no dienas, par kuru panākta jaunā vienošanās.

5. Ja persona joprojām atrodas apcietinājumā, beidzoties 2.-4. punkta minētajiem termiņiem to atbrīvo.

27. pants

Nodošanas atlikšana vai pakļaušana nosacījumiem

1. Izpildes tiesu iestāde pēc lēmuma izpildīt apcietināšanas orderi var atlikt pieprasītās personas nodošanu tā, lai varētu veikt tās kriminālvajāšanu izpildes valstī vai, ja tā jau notiesāta, lai persona tās teritorijā varētu izciest sodu par darbību, kas nav apcietināšanas orderī minētā darbība.

2. Tā vietā, lai atliktu nodošanu, izpildes tiesu iestāde var uz laiku nodot pieprasīto personu izsniegšanas valstij saskaņā ar nosacījumiem, ko savstarpēji vienojoties nosaka izpildes un izsniegšanas tiesu iestādes. Vienošanos izdara rakstiski un nosacījumi ir saistoši visām izsniegšanas valsts iestādēm.

28. pants

Tranzīts

1. Ikviena valsts atļauj pieprasītās personas, kuru nodod, tranzītu cauri tās teritorijai ar nosacījumu, ka tai ir sniegta informācija par:

a) personas, par kuru izsniegts apcietināšanas orderis, identitāti un valstspiederību;

b) apcietināšanas ordera esamību;

c) nodarījuma veidu un juridisko kvalifikāciju;

d) to apstākļu aprakstu, kādos tika izdarīts nodarījums, arī laiku un vietu.

Saskaņā ar 7. panta 2. punktu, valsts, kuras vārdā ir iesniegta deklarācija par to, ka valstspiederīgie netiks nodoti vai ka nodošanu atļaus vienīgi ar īpašiem nosacījumiem, var, ievērojot šos pašus nosacījumus, atteikt tās valstspiederīgo tranzītu caur tās teritorijai vai pakļaut to tādiem pašiem nosacījumiem.

2. Līgumslēdzējas puses viena otru informē par izraudzīto iestādi, kas ir atbildīga par tranzīta pieprasījumu un vajadzīgo dokumentu saņemšanu, kā arī par ikvienas oficiālas sarakstes, kas attiecas uz tranzīta pieprasījumiem, saņemšanu.

3. Tranzīta pieprasījumu un informāciju, kas izklāstīta 1. punktā, var adresēt iestādei, kuru izraugās saskaņā ar 2. punktu, ar ikvienu līdzekli, ar kuru var iegūt rakstisku dokumentu. Tranzītvalsts savu lēmumu paziņo tādā pašā veidā.

4. Šo Nolīgumu nepiemēro gaisa pārvadājumiem bez paredzētām pieturām. Tomēr, ja notiek neparedzēta nolaišanās, izsniegšanas valsts saskaņā ar 2. punktu sniedz izraudzītajai iestādei informāciju, kas paredzēta 1. punktā.

5. Ja tranzīts attiecas uz personu, kas valstij ir jāizdod no trešās valsts, mutatis mutandis, piemēro šo pantu. Konkrēti, izteicienu "apcietināšanas orderis" uzskata par aizvietotu ar "izdošanas lūgums".

3. NODAĻA

NODOŠANAS SEKAS

29. pants

Laikposma, kas pavadīts apcietinājumā izpildes valstī, ieskaitīšana

1. Izsniegšanas valsts kopējā brīvības atņemšanas laikā, kas būtu jāizcieš izsniegšanas valstī brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa piespriešanas rezultātā, ieskaita visus apcietinājuma termiņus, kas izciesti apcietināšanas ordera izpildes rezultātā.

2. Šādos nolūkos visu informāciju par laikposmu, kādu persona, kas pieprasīta, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, atradusies apcietinājumā, izpildes tiesu iestāde vai centrālā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 10. pantu, iesniedz izsniegšanas tiesu iestādei nodošanas brīdī.

30. pants

Iespējamā kriminālvajāšana par citiem nodarījumiem

1. Norvēģija un Īslande, no vienas puses, un Eiropas Savienība jebkuras tās dalībvalsts vārdā, no otras puses, var viena otrai paziņot, ka tās attiecībās ar citām valstīm, uz kurām attiecas tas pats paziņojums, uzskata, ka ir dota piekrišana personas kriminālvajāšanai, notiesāšanai vai apcietināšanai brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa izpildei par nodarījumu, kas izdarīts pirms tās nodošanas, un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota, ja vien īpašā gadījumā izpildes tiesu iestāde neparedz citādi tās lēmumā par nodošanu.

2. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 1. un 3. punktā, nevar veikt nodotās personas kriminālvajāšanu, to notiesāt vai tai atņemt brīvību par nodarījumu, kas izdarīts pirms tās nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) ja persona, kurai ir bijusi iespēja atstāt tās valsts teritoriju, kurai tā nodota, nav to izdarījusi 45 dienu laikā no tās galīgās atbrīvošanas, vai ir atgriezusies tās teritorijā pēc tās atstāšanas;

b) nodarījums nav sodāms ar brīvības atņemšanas sodu vai drošības līdzekli;

c) kriminālprocess neļauj piemērot pasākumus, kas ierobežotu personas brīvību;

d) ja personu var pakļaut sodam vai pasākumam, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ieskaitot naudassodu, vai kādu pasākumu, kas to aizstāj, pat, ja tas varētu ierobežot personas brīvību;

e) ja persona piekritusi, ka to nodod, attiecīgos gadījumos vienlaikus atteikdamās no specialitātes principa saskaņā ar 16. pantu;

f) ja persona pēc tās nodošanas ir noteikti atteikusies no tiesībām piemērot specialitātes principu attiecībā uz noteiktiem nodarījumiem pirms tās nodošanas. Atteikšanos izdara izsniegšanas valsts kompetentā tiesu iestādē un saskaņā ar tās tiesību aktiem reģistrē protokolā. Atteikšanos sastāda tādā veidā, kas liecina par to, ka persona to ir izdarījusi brīvprātīgi un pilnībā apzinoties sekas. Šajā sakarā personai ir tiesības uz juridiska padomdevēja palīdzību;

g) ja izpildes tiesu iestāde, kas nodevusi personu, dod savu piekrišanu saskaņā ar 4. punktu.

4. Piekrišanas pieprasījumu iesniedz izpildes tiesu iestādei kopā ar informāciju, kas minēta 11. panta 1. punktā, un tulkojumu, kas minēts 11. panta 2. punktā. Piekrišanu sniedz tad, kad nodarījums, par kuru to prasa, pats ir pakļauts nodošanai saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem. Piekrišanu atsaka 4. pantā minēto iemeslu dēļ, un citādi to var atteikt tikai 5. pantā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minēto iemeslu dēļ. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Situācijās, kas minētas 8. pantā, izsniegšanas valstij ir jāsniedz garantijas, kas tajā minētas.

31. pants

Nodošana vai vēlāka izdošana

1. Norvēģija un Īslande, no vienas puses, un Eiropas Savienība jebkuras tās dalībvalsts vārdā, no otras puses, var viena otrai paziņot, ka tās attiecībās ar citām valstīm, uz kurām attiecas tas pats paziņojums, uzskata, ka ir dota piekrišana personas nodošanai valstij, kas nav izpildes valsts, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, kas izsniegts par nodarījumu, kas izdarīts pirms personas nodošanas, ja vien īpašā gadījumā izpildes tiesu iestāde neparedz citādi tās lēmumā par nodošanu.

2. Katrā gadījumā personu, kas nodota izsniegšanas valstij, pamatojoties uz apcietināšanas ordera, var bez izpildes valsts piekrišanas nodot valstij, kas nav izpildes valsts, uz apcietināšanas ordera pamata, kas izsniegts par nodarījumu, kas izdarīts pirms tās nodošanas, šādos gadījumos:

a) ja pieprasītā persona, kurai ir bijusi iespēja atstāt tās valsts teritoriju, kurai tā nodota, nav to izdarījusi 45 dienu laikā no tās galīgās atbrīvošanas, vai ir atgriezusies tās teritorijā pēc tās atstāšanas;

b) ja pieprasītā persona piekrīt, ka to nodod valstij, kas nav izpildes valsts, pamatojoties uz apcietināšanas orderi. Piekrišanu izdara izsniegšanas valsts kompetentajās tiesu iestādēs un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem reģistrē protokolā. To sastāda tādā veidā, kas liecina par to, ka attiecīgā persona to ir izdarījusi brīvprātīgi un pilnībā apzinoties sekas. Šajā sakarā pieprasītajai personai ir tiesības uz juridiska padomdevēja palīdzību;

c) ja uz pieprasīto personu neattiecas specialitātes princips saskaņā ar 30. panta 3. punkta a), e), f) un g) apakšpunktu.

3. Izpildes tiesu iestāde piekrīt nodošanai citai valstij saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) piekrišanas pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 12. pantu kopā ar informāciju, kas minēta 11. panta 1. punktā, un tulkojumu, kas minēts 11. panta 2. punktā.

b) piekrišanu sniedz tad, kad nodarījums, attiecībā uz kuru to prasa, pats ir pakļauts nodošanai saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem;

c) lēmumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas;

d) piekrišanu atsaka 4. pantā minēto iemeslu dēļ, un citādi to var atteikt tikai 5. pantā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minēto iemeslu dēļ.

Situācijās, kas minētas 8. pantā, izsniegšanas valstij ir jāsniedz garantijas, kas noteiktas minētajā pantā.

4. Neatkarīgi no 1. punkta, personu, kas nodota uz apcietināšanas ordera pamata, neizdod trešajai valstij bez tās valsts, kas nodevusi personu, kompetentās iestādes piekrišanas. Šādu piekrišanu sniedz saskaņā ar konvencijām, kas ir saistošas šai valstij, kā arī saskaņā ar tās tiesību aktiem.

32. pants

Priekšmetu nodošana

1. Pēc izsniegšanas tiesu iestādes pieprasījuma vai pēc tās pašas iniciatīvas, izpildes tiesu iestāde saskaņā ar tās tiesību aktiem apķīlā un nodod priekšmetus:

a) kas var kalpot par pierādījumiem, vai

b) ko pieprasītā persona ieguvusi nodarījuma rezultātā.

2. Priekšmetus, kas minēti 1. punktā, nodod pat tad, ja apcietināšanas orderi nevar izpildīt pieprasītās personas nāves vai bēgšanas dēļ.

3. Ja priekšmetus, kas minēti 1. punktā, var apķīlāt vai konfiscēt izpildes valsts teritorijā, tad izpildes valsts var, ja priekšmeti ir vajadzīgi iesāktā kriminālprocesā, uz laiku tos paturēt vai nodot tālāk izsniegšanas valstij, ar noteikumu, ka tos atdos atpakaļ.

4. Saglabājas izpildes valsts vai trešo personu iegūtas tiesības uz priekšmetiem, kas minēti 1. punktā. Ja pastāv šādas tiesības, izsniegšanas valsts priekšmetus bez maksas nosūta atpakaļ izpildes valstij tūlīt pēc tam, kad kriminālprocess ir pabeigts.

33. pants

Izdevumi

1. Izdevumus, kas izpildes valsts teritorijā radušies, izpildot apcietināšanas orderi, sedz šī valsts.

2. Citus izdevumus sedz izsniegšanas valsts.

4. NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Attiecības ar citiem juridiskiem aktiem

1. Neskarot to piemērošanu attiecībās starp valstīm un trešajām valstīm, šis Nolīgums no tā stāšanās spēkā aizstāj attiecīgās normas šādās konvencijās, ko attiecībā uz izdošanu piemēro attiecībās starp Norvēģiju un Īslandi, no vienas puses, un dalībvalstīm, no otras puses:

a) 1957. gada 13. decembra Eiropas Konvencija par izdošanu, tās 1975. gada 15. oktobra Papildu protokols, tās 1978. gada 17. marta Otrais papildu protokols un 1977. gada 27. janvāra Eiropas Konvencija par terorisma apkarošanu, kas grozīta ar 2003. gada Protokolu pēc tā stāšanās spēkā, ciktāl tā attiecas uz izdošanu;

b) III sadaļas 4. nodaļa 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu ( 1985. gada 14. jūnijs) par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām;

c) ar Šengenu saistītie noteikumi 1995. un 1996. gada ES Konvencijā par izdošanu tiktāl, ciktāl tie ir spēkā;

2. Valstis var turpināt piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, kas ir spēkā šā Nolīguma pieņemšanas brīdī, ciktāl šādi nolīgumi vai vienošanās ļauj padziļināt vai paplašināt šā Nolīguma mērķus un palīdz vienkāršot vai vēl vairāk atvieglot procedūras to personu nodošanai, par kurām ir izsniegts apcietināšanas orderis. Līgumslēdzējas puses informē viena otru par jebkuru šāda veida nolīgumu vai vienošanos.

3. Valstis var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās pēc tam, kad šis Nolīgums ir stājies spēkā, ciktāl šādi nolīgumi vai vienošanās ļauj padziļināt vai paplašināt šā Nolīguma noteikumus par tādu personu nodošanu, uz kurām attiecas apcietināšanas orderis, konkrēti, nosakot īsākus termiņus par 20. pantā paredzētajiem, paplašinot 3. panta 4. punktā paredzēto nodarījumu sarakstu, paredzot citus ierobežojumus atteikuma iemesliem, kas minēti 4. un 5. pantā, vai samazinot robežas, kas paredzētas 3. panta 1. vai 4. punktā.

Nolīgumi vai vienošanās, kas minēti punkta pirmajā daļā, nekādā gadījumā nevar ietekmēt attiecības ar valstīm, kas nav to puses.

Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo arī par ikvienu šādu jaunu nolīgumu vai vienošanos, kā minēts punkta pirmajā daļā, trīs mēnešu laikā pēc to parakstīšanas.

4. Ja konvencijas vai nolīgumus, kas minēti 1. punktā, piemēro tādām valstu teritorijām vai tādām teritorijām, par kuru ārlietām valsts ir atbildīga, kurām šo Nolīgumu nepiemēro, šie tiesību akti turpina regulēt attiecības starp šīm teritorijām un citām valstīm.

35. pants

Pārejas noteikums

1. Uz izdošanas lūgumiem, kas saņemti līdz šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas, attiecas esošie tiesību akti par izdošanu. Lūgumus, kas saņemti pēc minētās dienas, izskatīs saskaņā ar šo Nolīgumu.

2. Norvēģija un Īslande, no vienas puses, un Eiropas Savienība jebkuras tās dalībvalstu vārdā, no otras puses, saņemot 38. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu, var iesniegt deklarāciju, ka valsts attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms tās norādītā datuma, turpinās piemērot izdošanas sistēmu, ko piemēroja pirms šī Nolīguma stāšanās spēkā. Attiecīgā diena nevar būt vēlāk kā šī Nolīguma spēkā stāšanās diena. Minēto paziņojumu var jebkurā laikā atsaukt.

36. pants

Strīdu izšķiršana

Domstarpības, kas radušās starp Īslandi vai Norvēģiju un kādu Eiropas Savienības dalībvalsti par šā Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, strīdā iesaistītā puse var risināt Eiropas Savienības dalībvalstu, Norvēģijas un Īslandes valdību pārstāvju sanāksmē ar mērķi to atrisināt sešu mēnešu laikā.

37. pants

Judikatūra

Līgumslēdzējas puses, lai sasniegtu mērķi panākt cik vien iespējams vienveidīgu šā Nolīguma noteikumu piemērošanu un iztulkošanu, seko Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras attīstībai, kas attiecināma uz šādiem noteikumiem, kā arī seko atbilstošai kompetentu Īslandes un Norvēģijas tiesu prakses attīstībai attiecībā uz šiem noteikumiem un līdzīgiem nodošanas tiesību aktiem. Šim nolūkam tiek izveidots mehānisms, lai nodrošinātu regulāru savstarpējo tiesu prakses apmaiņu.

38. pants

Paziņojumi, deklarācijas, stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai izteiktu savu piekrišanu pievienoties šim Nolīgumam.

2. Sniedzot paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, Līgumslēdzējām pusēm jāsniedz paziņojumi vai deklarācijas, kas paredzēti šā Nolīguma 5. panta 2. punktā, 9. panta 3. punktā, 28. panta 2. punktā un 34. panta 2. punktā, un tās var sniegt kādu no paziņojumiem vai deklarācijām, kas paredzēti 3. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā, 11. panta 2. punktā, 16. panta 4. punktā, 20. panta 5. punktā, 30. panta 1. punktā, 31. panta 1. punktā un 35. panta 2. punktā. Deklarācijas vai paziņojumus, kas minēti 3. panta 4. punktā, 10. panta 1. punktā un 11. panta 2. punktā, var iesniegt jebkurā laikā. Deklarācijas vai paziņojumus, kas minēti 9. panta 3. punkta un 28. panta 2. punktā var grozīt un tos, kas minēti 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā, 16. panta 4. punktā, 20. panta 5. punktā, 34. panta 2. punktā un 35. panta 2. punktā, atsaukt jebkurā laikā.

3. Sniedzot šādu paziņojumu vai deklarāciju, Eiropas Savienība norāda, uz kuru no tās dalībvalstīm paziņojums vai deklarācija attiecas.

4. Šis Nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir konstatējis, ka ir izpildītas visas formālās prasības attiecībā uz piekrišanas izteikumiem no šā Nolīguma pusēm.

39. pants

Pievienošanās

Jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai rada tiesības un pienākumus saskaņā ar šo Nolīgumu starp jaunajām dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju.

40. pants

Kopīga pārskatīšana

Līgumslēdzējas puses piekrīt kopīgi pārskatīt šo Nolīgumu ne vēlāk kā 5 gadus pēc tā stāšanās spēkā, un jo īpaši saskaņā ar šā Nolīguma 3. panta 4. punktu, 6. panta 2. punktu un 7. panta 2. punktu un 20. panta 5. punktu iesniegtās deklarācijas. Ja 7. panta 2. punktā minētās deklarācijas nav atjaunotas, to termiņš beidzas 5 gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā. Pārskatīšana īpaši attiecas uz Nolīguma praktisko īstenošanu, interpretāciju un attīstību, un tāpat var iekļaut tādus jautājumus kā Eiropas Savienības turpmākās attīstības sekas saistībā ar šā Nolīguma darbības jomu.

41. pants

Izbeigšanās

1. Nolīgumu var izbeigt Līgumslēdzējas puses. Ja Nolīgumu izbeidz Īslande vai Norvēģija, tas paliek spēkā starp Eiropas Savienību un to Līgumslēdzēju pusi, kas to nav izbeigusi.

2. Saskaņā ar 1. punktu, Nolīgums izbeidzas sešus mēnešus pēc tam, kad iesniegts paziņojums par izbeigšanos. Atbilstības procedūras nodošanas pieprasījumiem, kas līdz šim laikam nebūs pabeigtas, veiks saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

42. pants

Depozitārijs

1. Šā Nolīguma depozitārijs ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.

2. Depozitārijs publisko informāciju par sniegtajiem paziņojumiem vai deklarācijām attiecībā uz šo Nolīgumu.

Sastādīts Vīnē, 2006. gada 28. jūnijā vienā eksemplārā islandiešu, norvēģu, angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.