Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs 22.–27.septembrī

Piedaloties svinīgajā Ņujorkas biržas darbadienas slēgšanā 24.septembrī

Pirmdien, 24.septembrī, Ņujorkas biržā “NYSE Euronext” izpilddirektors Džons Teins Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Lietuvas prezidentu Valdu Adamku iepazīstināja ar biržas vēsturi, darbu un lomu pasaules finanšu tirgos Foto: Gatis Bergmanis, VPPD

Piedaloties pasaules valstu līderu sanāksmē par klimata izmaiņām 24.septembrī

Valsts prezidents Valdis Zatlers 24.septembrī piedalījās ANO ģenerālsekretāra rīkotās pasaules valstu līderu sanāksmes par klimata izmaiņām atklāšanā. Tematiskajā plenārsēdē “Atbildes klimata izmaiņām finansēšana – investīcijas rītdienā” Valsts prezidents sēdes dalībniekiem teica uzrunu:

Godājamais priekšsēdētāj!

Šā brīža situācijā klimata izmaiņu mazināšanas finansējumu nevajadzētu uztvert kā vienkāršus izdevumus; šādus izdevumus var drīzāk uzskatīt par investīcijām cilvēces nākotnē. Patlaban mēs varam atļauties finansēt klimata izmaiņu seku novēršanu. Ja mēs rīkojamies šodien, šādi pasākumi veidos tikai 1% no pasaules iekšējā kopprodukta. Vilcināšanās tikai sadārdzinās neizbēgamo, turklāt vairākkārtīgi.

Ņemot vērā politiskās neizdarības sekas, steidzami jānodrošina starptautisko līgumu kontinuitāte. Mums jānosaka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ierobežojumi arī pēc Kioto protokola līguma darbības beigām 2012.gadā. Tas būtu nopietns signāls gan valdībām, gan uzņēmējiem, lai tie sāktu ieguldīt resursus zema satura oglekļa tehnoloģiju izstrādē un citos siltumnīcas efekta mazināšanas pasākumos.

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai nav jābremzē ekonomiskā attīstība, bet gan tā jāveicina. Mazināšanas pasākumu finansējumam ir jāpalīdz atdalīt ekonomisko attīstību no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Nākotnē augsta ogļskābās gāzes koncentrācija nebūs samērojama ar konkurētspējīgu ekonomiku.

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju izcenošana, izveidojot tirgus mehānismus, ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, ja vēlamies samazināt izdevumus, kas nepieciešami klimata izmaiņu seku mazināšanai. Šajā ziņā liela pieredze ir pārņemama no Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības shēmas. Lai mēs varētu pilnībā izmantot tirgus iespējas, šī sistēma būtu jāievieš globālā līmenī.

Latvijā šobrīd tiek veidots klimata izmaņu finansiālais instruments, kurš kalpos kā “Zaļo investīciju” shēma, kas administrēs ienākumus no starptautiskās emisijas kvotu tirdzniecības. Tā mērķis ir radīt pievilcīgu vidi tādām investīcijām, kuras veicina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, energoefektivitāti un ieguldījumus zema oglekļa satura tehnoloģiju attīstībā.

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Apmeklējot Ņujorkas latviešu luterāņu draudzes dievkalpojumu, tiekoties ar Latvijas pārstāvi ANO mītnē Ņujorkā 23.septembrī

Valsts prezidents Valdis Zatlers 23.septembrī apmeklēja Ņujorkas latviešu luterāņu draudzes dievkalpojumu.

Pēc dievkalpojuma, kuru vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Valsts prezidents teica uzrunu Ņujorkas latviešu kopienas pārstāvjiem:

“Man ir patiess prieks uzrunāt jūs šeit, šajā baznīcā. Pirmo reizi es šeit biju tālajā 1991.gadā, dažas dienas pēc šāvieniem Viļņā, kad jūs bijāt sanākuši kopā, lai aizlūgtu par Latvijas valsti. Ir patīkami, ka dažas sejas no tām dienām es redzu arī šodien.

Šodien es šeit stāvu kā brīvas Latvijas Valsts prezidents. Ja dzīvē noslēdzas kāds posms, nākas atgriezties tur, kur jau būts, gribas padomāt par vērtībām. Mūsu vērtība ir latviešu tautas pašapziņa un Latvijas valsts. Tad rodas vēlme uzdot jautājumu, kā notika šis brīnums, ka Latvija ir atkal brīva. Mana atbilde sev ir: katrs no mums, katrs, kas jutās latvietis, darīja kaut ko, lai Latvija būtu brīva. Katra tautas daļa darīja lielu darbu.

Vispirms jāmin tie, kas izdzīvoja Sibīrijā un pierādīja, ka Latvijas valsts nav iznīcināma. Cilvēki un Latvija ir stiprāki par jebkuru varu. Otra lielā daļa esat jūs, kas uzturēja Latvijas brīvvalsts ideju visā pasaulē un neļāva ne uz brīdi aizmirst, ka Latvija eksistē. Pie trešās daļas piederu arī es – mēs mūsu zemei neļāvām kļūt par kādas citas zemes daļu. Tikai pateicoties visu šo daļu kopējām pūlēm, es varu stāvēt šeit jūsu priekšā un runāt kā brīvas Latvijas prezidents, es varu pārstāvēt mūsu tautu ANO.

Taču pasaule ir mainījusies, un arī Latvija mainās. Šobrīd, lai kurā pasaules valstī es būtu, visur es satieku latviešus, un mans pienākums ir būt kopā arī ar tiem latviešiem, kas ir tālajā pasaulē. Protams, mainās pati Latvija – mums ir jāatbild, kādu mēs Latviju vēlamies redzēt rīt, parīt, pēc desmit gadiem un vēl vēlāk. Lai redzētu nākotni, ir jāpaskatās pagātnē, kas spēj parādīt, ka Latvijas brīvība būs mūžīga.

Ir arī cita patiesība: mēs nevaram dzīvot tikai pagātnē, jo tad mums nebūs nākotnes. Tādēļ tik nozīmīgi ir runāt par to, kāda būs Latvijas nākotne. Varbūt šobrīd ir grūti, bet viegli mums nav bijis nekad. Arī pašreizējā situācija, ka Latvija izvēlējās tik grūto Latvijas–Krievijas robežlīgumu, kur mēs, faktiski, atdodam savu zemi. Tas ir vājuma vai spēka brīdis? Es domāju, šī izšķiršanās ir spēka brīdis, jo mēs vairs nebaidāmiem un varam pārvarēt paši sevi. Tas ir ļoti grūti, bet tas ir viens solis uz priekšu, lai mūsu nākotne būtu garantēta. Pieejot pie šīs robežas, var redzēt, ka Latvijai tā ir sakārtota, Latvija sargā savu robežu, bet aiz Latvijas robežzīmes seko aizaudzis ceļš. Un mēs negribētu, lai šis aizaugušas ceļš ienāktu mūsu teritorijā, mēs gribam būt lepni par to, kas mēs esam.

Tāpat ir grūti saprast, kā Latvijā var panākt tik strauju ekonomisko izaugsmi, bet šo procesu ir grūti nobremzēt, saprotot, ka attīstība ir pārāk strauja. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, bet es ticu, ka arī ar šiem uzdevumiem mēs tiksim galā. Man vislielākais prieks ir par to, ka es jums visiem varu pateikt paldies, ka jūs visi sirdīs esat latvieši, un nav būtiski, kur latvietis ir, galvenais, lai viņš jūt saikni ar savu dzimteni un savu tautu.”

Vēlāk Valsts prezidents, ārlietu ministrs Artis Pabriks, Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs un Latvijas pārstāve ANO Solveiga Silkalna noskatījās Latviešu svētdienas skolas bērnu un jauniešu sagatavotos uzvedumus.

Tikšanās noslēgumā Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers atbildēja uz tautiešu jautājumiem, kā arī parakstījās goda viesu grāmatā.

Valsts prezidenta preses dienests

Svētdien, 23.septembrī, Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, Lilita Zatlere un Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās svētdienas dievkalpojumā latviešu valodā Ņujorkas Latviešu luterāņu baznīcā (attēlā pa kreisi), Valdis Zatlers tikās ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti (augšējā attēlā) un Latvijas pārstāvi ANO Ņujorkā Solveigu Silkalnu Foto: Gatis Bergmanis, VPPD