Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 20. septembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Saeimā šodien steidzamības kārtā otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi šī gada valsts budžetā. Parlamenta vairākums noraidīja visus “Saskaņas centra” deputātu ierosinājumus par budžeta līdzekļu pārdali, kas bija ierosināti gan pensiju palielināšanai, gan medikamentu apmaksai, gan baznīcu renovācijai, gan arī vairākām skolām. Mūs neapmierina valdības kārtējais mēģinājums apkarot inflāciju un mazināt valsts budžeta deficītu uz pensionāru rēķina. Tieši tāpēc mēs piedāvājām atteikties no naudas piešķiršanas Nacionālās bibliotēkas projektam un novirzīt šos līdzekļus citiem mērķiem – pensiju un pabalstu palielināšanai un kompensējamo medikamentu apmaksai. 2008.gadam valsts budžeta projekta izskatīšanas laikā Saeimā mēs centīsimies panākt pilnīgu šī projekta finansējuma atcelšanu. Mēs aicinām visus politiskos spēkus uzņemties atbildību par saviem darbiem un atbalstīt mūsu iniciatīvas.

Bez tam 14.septembrī kļuva zināms, cik izmaksās jaunās Nacionālās bibliotēkas projekta realizācija. Pēc celtniecības kompāniju aprēķiniem tā sauktās Gaismas pils celtniecība izmaksās fantastisku summu – no 458 līdz 555 miljoniem latu. Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas centrs” uzskata, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos valsts nevar atļauties finansēt šādu projektu, un aicina valdību nekavējoties iesaldēt tā realizāciju. Sabiedrības uzmanības lokā vienlaikus nonākušas divas jaunas ziņas par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecība izmaksās fantastisku summu un ka pensijas oktobrī tiks palielinātas vidēji par 15 latiem, kas no valsts budžeta prasīs tikai 11,4 miljonus latu. Tas liecina par valdošo cinismu.

Rekordaugstas inflācijas apstākļos, kas augustā pārsniegusi 10 procentu robežu, Ministru prezidents aicina Latvijas tautu ekonomēt, samazināt patēriņu, ciešāk savilkt jostas un tā tālāk. Tas viss tāpēc, ka, redziet, cilvēki daudz tērē un joprojām neizdodas ierobežot inflāciju. Ekonomēt, mūsuprāt, pirmkārt jau nu nāksies pensionāriem, kuri jau šodien spiesti izvēlēties, vai iegādāties zāles, vai nomaksāt komunālos maksājumus. Tomēr uz mūsu valdību ekonomijas režīms netiek attiecināts, jo valdošie negrasās atteikties no gadsimta celtnēm. Pēc ekspertu domām, šādu projektu realizācija novedīs pie papildu slodzes uz ekonomiku, bet tas savukārt pie kārtējā inflācijas palielinājuma un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās. Valdība demonstrē pilnīgu bezatbildību un atklātu cinismu. Atzīmēšu, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecības uzsākšana plānota svinīgā atmosfērā 18.novembrī, kad Latvijas Republika atzīmēs Neatkarības dienu. Mēs aicinām Kalvīša vadīto valdību tautai svētkos uzdāvināt citu dāvanu – iesaldēt šo projektu, kas pašreizējos apstākļos var sekmēt tikai ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos valstī.

Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” frakcija Saeimā darīs visu, lai apturētu Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta realizāciju. Mēs uzskatām, ka pensionāri, pateicoties valdības cinismam, ir pamatbudžeta sponsori. “Saskaņas centrs” nevar atbalstīt šādus valsts budžeta veidošanas un naudas dalīšanas principus.

M.Ārbergs

(Tautas partijas frakcija):

Kā jau tika minēts, šodien bija diezgan ražīga darba diena. Pieskaršos tikai dažiem būtiskākajiem likumprojektiem, kas Saeimā vairāk vai mazāk izraisīja diskusijas.

Protams, ka pats svarīgākais jautājums šodien bija par šī gada valsts budžeta grozījumiem. Šī gada valsts budžetā tā pārpalikums veido 54,5 miljonus latu, kas ir 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Šī gada valsts budžeta pārpalikums 0,4 procentu apmērā būs pēc Latvijas valdības aprēķinu metodikas, savukārt pēc “Eurostat” izmantotās aprēķinu metodikas Latvijas budžeta pārpalikums būs vēl lielāks un pietuvosies vienam procentam.

Šodien Saeimā tika izskatīti simts priekšlikumi. No tiem minēšu pašus būtiskākos, kas tika atbalstīti. Piecdesmit tūkstoši latu tika piešķirti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, savukārt piecsimts tūkstoši latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts Cesvaines vidusskolā veikto remontdarbu apmaksai. Saeima atbalstīja arī līdzekļu piešķiršanu Rēzeknes Kristīgās skolas būvniecības darbu apmaksai divsimt piecdesmit tūkstošu latu apmērā, jo iepriekš nauda tika piešķirta Rēzeknes domei, taču likums liedza nodot dotācijas skolai, kas ir privāta iestāde. Vairāk nekā deviņi tūkstoši latu tiks pārdalīti no Izglītības un zinātnes ministrijas programmu finansējuma, lai nodrošinātu atalgojumu Latvijas Zinātnes padomei. Vislielākos līdzekļus – vairāk nekā divdesmit miljonus latu – šī gada budžeta grozījumos plānots atvēlēt valsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, piešķirot pašvaldībām dotācijas katrai pa divsimt tūkstošiem infrastruktūras attīstībai. Un vēl gribētu minēt arī darba samaksas paaugstināšanai 9,4 miljonus latu, mērķdotācijām pašvaldībām 9,28 miljonus latu, Valsts autoceļu fondam no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas – 4,5 miljoni latu, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 4,2 miljoni latu.

Vēl gribētu pieskarties diviem likumprojektiem, par ko vairāk vai mazāk izskanēja diskusija. Tie bija grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kur arī mēs piekrītam komisijas viedoklim, ka šajā likumā būtiskus grozījumus nevajadzētu veikt. Izskatīti tika arī grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kur mūsu frakcija arī atbalstīja komisijas viedokli.

Diskutējot par to, kā valstij vajadzētu mēģināt taupīt, arī Tautas partijas frakcija frakcijas sēdē vakar pieņēma lēmumu aicināt savā frakcijā un arī Saeimā izvērtēt un iespēju robežās samazināt savus tēriņus.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Lai gan dienas kārtībā šodien bija turpat pussimts jautājumu, protams, ka vissvarīgākais un ilgāk debatētais, kā jau arī iepriekš tika pausts, bija 2007.gada budžeta grozījumu likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā.

Frakcija “Jaunais laiks” jau iepriekš pauda bažas, ka ar šiem grozījumiem tiek lāpīts valsts pamatbudžets, izmantojot sociālā budžeta milzīgo pārpalikumu. Gada beigās tas jau būs ap 750 miljoniem latu. Virtuāli ar šo sociālā budžeta pozitīvo bilanci tiek izlīdzināts pamatbudžeta deficīts, kas ir 322 miljoni latu liels, un tie ir mīnus 2,4 procenti deficīta pamatbudžetā. Tātad šāda valdības politika nozīmē, ka vecajiem ļaudīm joprojām būs jāpaciešas, jo patiešām jūtama pensiju palielinājumam sociālā budžeta nauda tērēta netiks. Šis lielais pārpalikums tādā veidā, kā tiek piedāvāts, tiek iesaldēts. Pilnīgi iespējams, ka solītā 40 santīmu piemaksa arī nebūs saņemama no 2008.gada 1.janvāra, jo Finanšu ministrija ir ļoti izvairīga.

“Jaunais laiks” šodien 2007.gada budžeta grozījumos mēģināja aizstāvēt pamatbudžeta bāzes samazināšanu par 1,5 procentiem uz valsts iestāžu izdevumu rēķina, jo mēs zinām, ka 80 procenti mūsu veco ļaužu dzīvo zem iztikas minimuma un ka sociālais budžets viņiem ļauj palīdzēt jau šodien. Diemžēl mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Mēs gaidījām, ka labklājības ministre kāps Saeimas tribīnē un iebildīs pret valdības manipulācijām ar sociālo budžetu, bet nesagaidījām.

Vēl jāsaka, ka šodien tika atbalstīti arī grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Pamatā tas ir “Jaunā laika” likumprojekts, kurš tālākai izskatīšanai un virzīšanai tika pārņemts no 8.Saeimas. Līdz ar šī likumprojekta atbalstīšanu tiks iepriecinātas ģimenes, jo spēkā stāsies jauna norma par jaunu valsts ģimenes pabalsta aprēķināšanas kārtību. Tā nosaka, ka par otro bērnu būs iespējams saņemt divreiz lielāku, par trešo un nākamajiem bērniem – četrreiz lielāku ģimenes valsts pabalstu nekā par pirmo. “Jaunais laiks” uzskata, ka tas būs vēl skaidrāk definēts valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem.

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Pēc tik jūsmīgām runām, kas, protams, būs palikušas tikai uz papīra, es varbūt parunāšu par nedaudz praktiskākām lietām.

Šodien Saeima atbalstīja mūsu iesniegtos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz daudz stingrāka soda piemērošanu tiem, kuri nejauki uzvedas sabiedriskās vietās. Diemžēl īpaša uzmanība būs jāpievērš arī tiem šeit iebraukušajiem ārzemniekiem, kuri izturas pārāk nekaunīgi.
Savās zemēs viņi ir parasti sīki pakalpiņi un līdēji, bet pie mums ieradušies ar īpatnējiem paņēmieniem nest to gaismu un to kultūru, sākot ar tādu bļaušanu, kas pārspēj pat ierastos krievu marša bļāvējus, un beidzot ar publisku slapināšanos. Tāpēc mēs esam spiesti šādus bļaurus un šķidruma nesaturētājus atbilstoši novērtēt. Lai nebūtu riebīgu smīnu šo “kultūras nesēju” ģīmjos, redzot, ka par nepieklājīgu uzvedību jāmaksā tikai 10 latu sods, mēs uzliksim krietni lielāku. Dažam labam mēs piespiedu kārtā sagādāsim iespēju kādu laiciņu uzturēties tādās vietās, kurās varēs iepazīties ar sev atbilstošu vidi un zibensātrumā iemācīties daudz, daudz jaunu vārdu citās valodās. Līdz ar to mēs atvieglosim darbu arī tiem mūsu kārtības uzturētājiem, kuriem līdz šim bija zināmi sarežģījumi, izvēloties atbilstošu sodu.

V.Buzajevs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien pēc visai zīmīgas deviņu mēnešu novilcināšanas Saeima galīgajā lasījumā beidzot izskatīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Šo deviņu mēnešu laikā atbildīgā komisija ir nogalinājusi nepiedzimušos bērnus un kardināli pārskatījusi otrajā lasījumā vienbalsīgi pieņemto lēmumu par sociālā pabalsta apmēra palielināšanu, kas pienākas ģimenēm sakarā ar otrā, trešā un ceturtā bērna piedzimšanu. Pabalsta apmēra palielināšanas ieviešanas termiņš tika atlikts par trīsarpus gadiem. Gadījumā, ja vēlētāji uz to nereaģēs un cietīs klusu, nekas netraucēs valdībai pēc pāris gadiem pavisam atcelt šo lēmumu un trīsarpus gadu laikā noteikti neko nedarīt, lai stimulētu dzimstību. Saeimas valdošais vairākums, ciniski uzspļaudams pats saviem priekšvēlēšanu solījumiem, vēlas pārvērst Latviju par neapdzīvotu tuksnesi. Mēs atklāti un kategoriski nosodām šo klaji pretvalstisko un prettautisko valdošās koalīcijas rīcību un aicinām arodbiedrības un valsts demokrātisko sabiedrību pievienoties mūsu viedoklim un kaut kādā veidā reaģēt uz to. Saeima noraidīja visus PCTVL frakcijas priekšlikumus šajā likumā, kas vērsti uz to, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. To skaitā tika noraidīts arī priekšlikums atcelt bērnu kopšanas pabalsta, kas tiek izmaksāts bērna dzīves pirmajā gadā, apmēru saistībā ar to, vai viņa māte šajā laika posmā strādā vai ne, noteikt pabalstu vidējās ar nodokli apliekamās algas apmērā, kā arī atcelt pabalsta apmēra maksimālo robežu. Noraidīts tika arī priekšlikums pusotra gada laikā pacelt, bet pēc tam noteikt sociālā pabalsta apmēra līmeni ne zemāku par iztikas minimumu. Attiecīgi līdz ar iztikas minimuma apmēru varētu pieaugt arī minimālo pensiju apmērs, tādējādi sekmējot mirstības līmeņa samazināšanos. Šādā veidā tika klaji ignorētas arī Latvijas Pensionāru federācijas pamatprasības.

PCTVL frakcijas priekšlikumi bija vērsti uz to, lai plānotā valsts budžeta izdevumu daļa tiktu izmantota tikai pēc tam, kad tiks apmierinātas pašu neaizsargātāko iedzīvotāju slāņu elementārās izdzīvošanas prasības. Mēs esam pārliecināti, ka pret inflāciju nepieciešams cīnīties, nevis dziedējot pašu neaizsargāto iedzīvotāju slāņa ienākumus, bet gan mazinot militāristu un pompozu būvobjektu darbuzņēmumu pārmērīgo apetīti.

Mēs pievienojamies Valsts prezidenta un iedzīvotāju vairākuma viedoklim un pieprasām nekavējoties apturēt tā sauktās Gaismas pils un citu valsts iespējām neatbilstošu objektu celtniecību, lai šos līdzekļus izmantotu pensionāru un ģimeņu ar bērniem izdzīvošanas nodrošināšanai.

G.Blumbergs
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Kā jau kolēģi iepriekš teica, viens no svarīgākajiem šodien izskatītajiem jautājumiem bija otrajā galīgajā lasījumā pieņemtie šī gada valsts budžeta grozījumi. Bet vēl gribu vērst uzmanību arī tam, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Konkurences likumā, kas mums ir ļoti svarīgi ikdienā jebkurā dzīves jomā. Plānots, ka likuma grozījumi ļaus pastiprināt kontroli konkurences jomā, kas sekmēs godīgu konkurenci, novēršot draudus īpaši jau mazo un vidējo uzņēmumu turpmākajai attīstībai. Ņemot vērā, ka nopietna diskusija jau notika, skatot šos grozījumus gan valdībā, gan arī Tautsaimniecības komisijā, lūdzu visas ieinteresētās puses noteiktajā termiņā iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Tāpat vēl vēlos informēt, ka vakar Zaļo un Zemnieku frakcijas deputāti tikās ar Latvijas Pensionāru federācijas vadību. Mēs ļoti uzmanīgi uzklausījām viņu vēlmes un viņu sāpi un mēs sapratām, ka mums priekšā ir ļoti nopietns darbs, strādājot pie 2008.gada valsts budžeta projekta.

D.Turlais
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Saeima šodien ir veikusi apjomīgu darbu, pieņemot šī gada valsts budžeta grozījumus, neskatoties uz opozīcijas populistiskajiem priekšlikumiem. Kolēģi no PCTVL jau tradicionāli ierosina palielināt izdevumus sociālajai sfērai, kas pēc būtības būtu atbalstāms, ja vien netiktu piedāvāts naudu atņemt daudzām citām, tikpat un varbūt vēl svarīgākām sfērām.

Savukārt “Jaunais laiks” mums lasīja lekcijas par budžeta izdevumu samazināšanu, atsaucot atmiņā “gaišos laikus”, kad premjers bija viņu bijušais vadonis Einars Repše. Teikšu atklāti, ka mani īpaši nokaitināja moralizēšana par to, ka Repšem izdevās samazināt ministriju bāzes izdevumus. Dažos vārdos atgādināšu, ko tas nozīmē tieši un konkrēti iekšlietu jomai. Toreizējais “Jaunā laika” iekšlietu ministrs Māris Gulbis apturēja policistu algu pieaugumu, kas noveda valsts policiju līdz krīzei, jo policiju sāka pamest tās labākie kadri, netika iegādāta tehnika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ar ko būtu izglābtas daudzu cilvēku dzīvības un manta. Bet pats izcilākais priekšlikums bija Krievijas un Latvijas robežas izbūves apturēšana, kuras sekas mēs joprojām izjūtam līdz šai dienai. Tagad tas izmaksā daudzus miljonus latu dārgāk, nekā to bija iespējams izdarīt vēl tajos gados. Nemaz nerunājot par to, ko izdevumu samazināšana nozīmēja sociālajai jomai un veselības aprūpei, kur par pensiju, pabalstu un mediķu algu palielināšanu bija jāaizmirst uz vairākiem gadiem.

“Jaunais laiks” mums tiešām ir devis piemēru, kā nedrīkst rīkoties. Paldies Dievam, šobrīd ir cita situācija. Ar katru gadu budžeta ieņēmumi pieaug par vairākiem simtiem miljoniem latu. Arī šobrīd naudas apjoms ļauj palielināt algas policistiem, ārstiem un skolotājiem. Taču valsts straujā attīstība nes līdzi arī inflāciju. Tagad Saeima gatavojas nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai. Tajā mums, no vienas puses, būs jālīdzsvaro izdevumu ierobežošana, lai mazinātu inflāciju, bet, no otras puses, jādomā par nepieciešamību palielināt pensijas, pabalstus ģimenēm ar bērniem, algas policistiem, skolotājiem un ārstiem, lai neapturētu valsts attīstību.

Ceru, ka nauda, paļaujoties uz Finanšu ministrijas un visas valdības atbalstu, netiks taupīta uz valsts drošības rēķina, kā arī bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikuma no nākamā gada 1.septembra paredzēt brīvpusdienas visu pirmo klašu skolēniem. Ceru, ka šādu kompromisu mums izdosies atrast, neskatoties uz reāli sarežģīto situāciju.

Tāpat es gribu vērsties pie mūsu kolēģiem un mūsu koalīcijas valdošās Tautas partijas par viņu aicinājumiem iesaldēt vai ierobežot valsts sektorā strādājošo algas kā līdzekli inflācijas apkarošanai. Cienījamie kolēģi! Jūs esat valdošās koalīcijas vadošā partija. Jūsu rokās ir Finanšu ministrija un visas sviras, kas regulē mūsu finanšu un ekonomisko darbību valstī. Neklājas ar populistiskiem opozīcijas saukļiem risināt tās lietas, kas ir jūsu praktiskajā laukā! Nemāniet sevi un, pats galvenais, nemāniet citus un neapkaunojiet mūs, jūsu kolēģus, ar intelekta trūkumu. Valsts sektorā strādājošie nodokļus maksā visā pilnībā un inflāciju nekādā veidā nespēj ne ierobežot, ne palielināt. Jūs taču zināt, ka mums ir veselas nozares, kas maksā nodokļus no minimālās algas, un tajā pašā laikā nevienu strādājošo no šīm nozarēm jūs nevarat dabūt valsts darbā, kur it kā ir lielākas algas. Tas ir jūsu lauciņš. Lūdzu, sāciet ar šo praktisko darbu!

Vēl es gribu aicināt visus mūsu kolēģus uz aktīvu un pārdomātu darbu sakarā ar to, ka mums drīz būs jāpārvēlē Nacionālās radio un televīzijas padomes atsevišķi locekļi. Manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks sakārtot šo sfēru, precīzi nodalot valsts masu informācijas līdzekļus, to finansēšanu, kontroli un vadību no komerciālajiem. Tas ir vienīgais pareizais solis, kā atrisināt samilzušās problēmas šajā jomā starp valsts institūcijām un brīvo mediju tirgu. Es ceru, ka visus šos sarežģītos uzdevumus kopīgiem spēkiem mums izdosies atrisināt.

Saeimas preses dienests