Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2007. gada 20. septembrī

 Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2007.gada 20.septembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Urbanoviča, V.Agešina, J.Tutina, A.Vidavska un V.Orlova jautājums ministru prezidentam Aigaram Kalvītim

(jautājumu reģistra Nr.24/J9)

“Par valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, N.Kabanova, J.Sokolovska un V.Buhvalova jautājums iekšlietu ministram Ivaram Godmanim

(jautājumu reģistra Nr.25/J9)

“Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis

Rīgā 2007.gada 17.septembrī

Pielikums

Par valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu

God. Ministru prezidenta kungs!

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, finanšu ministrs O.Spurdziņa kungs ir sniedzis atbildes par valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu (NRA, 7.septembris), kuras savukārt rada jaunus jautājumus par valsts speciālā budžeta izmantošanas efektivitāti.

No O.Spurdziņa teiktā izriet, ka viss valsts speciālā budžeta pārpalikums tiek glabāts Valsts kasē, un valsts par šo depozītu Labklājības ministrijai maksā noteiktus procentus, par kuriem nav īstas skaidrības.

Uz 2007.gada 1.janvāri šis pārpalikuma depozīts Valsts kasē bija 350 miljoni latu, uz 2007.gada 1.augustu – 548 miljoni latu, bet līdz gada beigām šis depozīts Valsts kasē sasniegs vismaz 700–750 miljonus latu. Pēc finanšu ministra teiktā, līdz 2007.gada beigām Labklājības ministrija par šā depozīta izmantošanu no Valsts kases saņems procentos 7,5 miljonus latu jeb 1% no depozīta kopējā apmēra, kas ne tuvu nesedz inflācijas radītos zaudējumus (10%). Šo situāciju finanšu ministrs skaidro, ka Valsts kase faktiski neizmanto visu (?!) tur glabāto speciālā budžeta pārpalikumu, tātad liela daļa šī depozīta Valsts kasē vienkārši “guļ” bez izmantošanas un cieš milzīgus inflācijas radītos zaudējumus. Labklājības ministrija un Finanšu ministrija nav spējušas vienoties par efektīvāku valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu.

Šajā sakarā lūdzam Jūs, Ministru prezidenta kungs, atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc pēdējos gados, un jo īpaši 2007.gadā, veidojas arvien pieaugošs valsts speciālā budžeta ieņēmumu pārsvars pār plānotajiem izdevumiem (piemēram, 2007.gada jūnijā pat par 77,4 miljoniem latu)? Vai šī situācija neliecina par nepareizu valsts speciālā budžeta plānošanu?

2. Kāpēc valsts speciālā budžeta pārpalikums netiek izmantots paātrinātai pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanai (2007.gada valdības piedāvātajos valsts speciālā budžeta grozījumos pensiju indeksācijai papildus piedāvāti vien 11,4 miljoni latu), bet gan bezmērķīgi tiek atstāti Valsts kasē “apēšanai” inflācijai? Kas ir atbildīgs par šīs naudas efektīvu ieguldīšanu?

3. Kādiem mērķiem Valsts kase izmanto šo valsts speciālā budžeta pārpalikuma depozītu un citus “brīvos” naudas līdzekļus? Vai šie finanšu līdzekļi tiek kaut kur ieguldīti? Kas ir atbildīgs par šo finanšu līdzekļu neefektīvu izmantošanu?

4. Vai Valsts kases piedāvātie un maksātie procenti Labklājības ministrijai par depozīta izmantošanu ir pietiekoši un ir uzskatāmi par godīgiem? Kuras valsts amatpersonas parakstīja līgumu par šī depozīta izmantošanu uz pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem?

5. Vai Labklājības ministrija ir piedāvājusi valdībai izveidot sociālās apdrošināšanas finanšu resursu rezerves fondu, kurš spētu šo pārpalikuma depozītu apsaimniekot, pēc ministrijas vārdiem, “daudz efektīgāk”, nekā to spēj Valsts kase? Kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts?

6. Ja Valsts kase, pēc Labklājības ministrijas paziņotā, maksā vidēji 6% par noguldījumu uz 2 gadiem, tad kā Labklājības ministrija 2007.gadā procentos nopelnīs tikai 7,5 miljonus, ja prognozētais depozīts 2007.gada beigās būs 700–750 miljoni latu?

7. Kam, Jūsuprāt, būtu jāatbild par valsts speciālā budžeta pārpalikuma neprasmīgu apsaimniekošanu un nelietderīgu izmantošanu? Vai arī turpmāk valdība plāno izmantot valsts speciālā budžeta pārpalikumu valsts pamatbudžeta deficīta noslēpšanai valsts konsolidētajā budžetā?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, V.Agešins,
J.Tutins, A.Vidavskis, V.Orlovs

Rīgā 2007.gada 11.septembrī

Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos

30.augustā Latvijas Televīzijas raidījumā “100.pants”, runājot par ieplānoto “Krievu maršu”, Jūs paziņojāt, ka gājiens noteikti būtu jāaizliedz, jo to plāno rīkot “absolūti ekstrēmisti”, “šāds gājiens tikai eskalēs dažādus pretgājienus”, “to viennozīmīgi nevajag atļaut. Organizatori lai iet uz tiesu un mēģina pierādīt savu taisnību” (citēts, balstoties uz ziņu aģentūras “Leta” paziņojumiem).

31.augustā Rīgas dome aizliedza maršu, un 6.septembrī tiesa šo atzinumu apstiprināja, balstoties tikai uz Jūsu pārraudzībā esošās Drošības policijas vēstuli. Tajā vēstules daļā, kas tika nodota atklātībā, tika apgalvots, ka marša laikā iespējami ar likumu aizliegti lozungi, kā arī nekārtības, kuras izprovocēs gan pieteicēji, gan radikālās latviešu organizācijas.

8.septembrī pieteiktā marša vietā notika miermīlīgs mītiņš, kura laikā nenotika nekas no tā, ko bijāt prognozējis personīgi Jūs vai Drošības policija. Vēl vairāk, tajā pašā laikā un tajā pašā vietā notika nesankcionēta vairāku tūkstošu futbola līdzjutēju demonstrācija, kuras laikā tika traucēta sabiedriskā kārtība, tajā skaitā notika kolektīva dabisko vajadzību kārtošana pilsētas centrālajās ielās.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzu Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētie publiskie izteikumi ietekmēja Rīgas domes un tiesas lēmumus, ka tie ir apvainojoši divām Latvijā oficiāli reģistrētām organizācijām un ir nepieņemami demokrātiskā sabiedrībā?

2. Uz kādām vēl bez Jūsu jau minētajām divām organizācijām neattiecas tiesības uz Satversmes garantēto publicēšanās brīvību?

3. Vai Jūs neuzskatāt, ka eksperimentāli pārbaudītais 8.septembra mītiņa miermīlīgais raksturs liek apšaubīt to Drošības policijas darbinieku kompetenci, kuri gatavoja atbilstošu slēdzienu? Vai Jūs nevēlaties sakarā ar pārliecinoši pierādīto Drošības policijas darbinieku nekompetenci inicēt atbilstošu dienesta izmeklēšanu?

4. Nosauciet atbildīgās amatpersonas, kuras pieļāva nesankcionēto futbola huligānu gājienu pa Rīgas centru, kas aizvainoja tūkstošus rīdzinieku?

LR. 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, N.Kabanovs,
 J.Sokolovskis, V.Buhvalovs

Rīgā 2007.gada 13.septembrī