1993.gada 23.marta sēdes stenogramma

 

Rīta sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies informācijai! Rezultātu! Reģistrējies 101 deputāts. Kolēģi, lūdzu uzmanību!

Par darba kārtību 23. un 24.martam. Vispirms par svītrojumiem. Daži kolēģi plāta rokas, ka neko nevar dzirdēt, taču es nevaru jūs apklusināt. Citi atkal plāta rokas runājot... Tad ir jāpieņem lēmums, ka sēdes vadītājam ir tiesības personīgi katram deputātam izteikt piezīmi.

Tātad par plenārsēžu darba kārtību 23. un 24.martam. Vispirms – svītrojumi. Pēc tam – jūsu iebildumi par atsevišķiem piedāvātajiem darba kārtības punktiem. Līdz ar to būs atsevišķi balsojumi, pēc tam – papildinājumi. Un visbeidzot grozījumi izskatīšanas laika ziņā.

Lūdzu, par svītrojumiem! Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Man būtu ļoti liels lūgums attiecībā uz rītdienas – 24.marta – darba kārtības 26.punktu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā”. Es lūdzu tā izskatīšanu pārcelt uz konkrētu laiku – uz pulksten 15.00. Paskaidrošu – kāpēc. Tad, kad likumprojekts tika noraidīts pirmajā lasījumā (tas bija pagājušā gada novembrī), tika dotas divas nedēļas likumprojekta pārstrādāšanai. Tas tika izdarīts manas slimības laikā. Tad tika pieņemts Īres likums – varētu teikt, šā Īres likuma otrā daļa jeb papildinājums. Tika arī nolemts, ka likumprojektu, tiklīdz es ieradīšos darbā, tūdaļ skatīs. Es, paldies Dievam, esmu ierindā jau trīs nedēļas. Varbūt mani kolēģi to nav pamanījuši? Tā ka man būtu liels lūgums pārcelt šā jautājuma izskatīšanu konkrēti uz pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeltkalnes kundze! Manu lūgumu gan jūs negribējāt ņemt vērā... Vispirms mēs izskatām svītrojumus.

B.Zeltkalne: Es sapratu, ka nav neviena priekšlikuma par svītrojumiem, tāpēc pieteicos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt jums ir arī taisnība. Un papildinājumi? Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: ✴/Es ierosinu iekļaut darba kārtībā likumu par dzīvojamā fonda privatizāciju./

Priekšsēdētājs: Vairāk nekādu papildinājumu nav. Tas būtu pirmais balsojums – šis Zaļetajeva kunga ierosinājums. Vai kādi dokumenti ir jau iesniegti? Nekādu dokumentu deputātiem nav.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs, par balsošanas motīviem!

S.Zaļetajevs: ✴/Cienījamie deputātu kungi! Tikko uzstājās Dzīvokļu komisijas priekšsēdētāja cienījamā Zeltkalnes kundze un ierosināja rītdien pulksten trijos izskatīt likumu par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvojamā fonda problēmu atrisināšanā. Es uzskatu, ka likumprojekts par dzīvojamā fonda privatizāciju ir ļoti cieši saistīts ar šo jautājumu. Likumprojekts par dzīvojamā fonda privatizāciju tiek gatavots ļoti ilgi, ir izstrādāti jau vairāki varianti. Arī man ir jāapliecina, ka pašreizējais variants mani ne visai labi apmierina, liekas, tāpat kā ļoti daudzus deputātus. Un tomēr, ievērojot to, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls, ievērojot to, ka tas ir cieši saistīts ar jautājumu par pašvaldību palīdzību dzīvokļu problēmu risināšanā, es uzskatu, ka ir nepieciešams šos divus jautājumus apspriest kopā. Tie kopā ir viens organisks veselums. Tāpēc es jūs lūdzu iekļaut darba kārtībā jautājumu par dzīvojamā fonda privatizāciju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis process jau ir sācies, nav nekādu iespēju to vēl atlikt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Es gribētu paskaidrot deputātiem, ka pagājušajā gadā mums jau bija izdalīts viens variants, pareizāk sakot, divi varianti, kas bija saistīti ar dzīvokļu fonda privatizāciju, taču plenārsēdē tika nolemts, ka vispirms mēs izskatīsim un pieņemsim Īres likumu un likumprojektu par valsts un pašvaldību palīdzību, un pēc tam, kad būs sakārtota likumdošana, mēs strādāsim pie nākamā jautājuma – pieņemsim likumu “Par dzīvokļu privatizāciju”. Es varu informēt, ka pie šā likumprojekta patlaban tiek strādāts. Turklāt nākamajā pirmdienā mēs, abu alternatīvo projektu autori, sanāksim kopā, tā ka tuvākajā laikā likumprojekts deputātiem tiks izdalīts. Taču pašreiz mums būtu lūgums vispirms skatīt to, kurš ir iekļauts un par kuru arī dokumenti ir jau izdalīti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Zaļetajeva kunga priekšlikumu iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Par dzīvokļu privatizāciju”. Lūdzu rezultātu. 39 – par, 23 – pret, 26 – atturas. Jautājums netiek iekļauts darba kārtībā. Papildinājumu vairs nav. Vai jums ir papildinājums? Nav.

Tagad par grozījumiem attiecībā uz izskatāmo laiku. Zeltkalnes kundzes priekšlikums bija pirmais – tātad pulksten 15.00 izskatīt darba kārtības 26.jautājumu. Tāds ir pirmais priekšlikums. Lūdzu, kādi vēl būtu priekšlikumi par grozījumiem attiecībā uz izskatīšanas laiku.

Zeiles kundze bija pirmā. Lūdzu.

V.Zeile: Es ļoti lūgtu Augstāko padomi akceptēt priekšlikumu, ka likumu “Par valsts budžetu 1993.gadam” mēs turpināsim izskatīt kā pirmo. Es ļoti ceru, ka mēs šodien to pabeigsim. Tur ir atlikuši daži likuma panti, kas būtu balsojami. Un, protams, arī Augstākās padomes lēmums par to. Tātad lūdzu iekļaut to kā pirmo jautājumu mūsu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj, jau vairākas nedēļas likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, kas ir saistīts ar noziegumiem pret cilvēci, atrodas mūsu darba kārtības pašā pēdējā punktā. Arī šoreiz tas no 36. ir pārcelts uz 32.punktu. A priori var spriest un izdarīt secinājumu, ka šis likumprojekts netiks izskatīts, jo mums ceturtdien acīmredzot nebūs strādājamā diena. Līdz ar to man ir lūgums šo 31.punktu pārcelt uz 24.marta plenārsēdi, uz pulksten 10.00 vai 12.00.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, pasakiet, lūdzu, bez “vai”...

G.Preinbergs: Pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Paldies, jo citādi man ir grūti pēc tam realizēt jūsu vēlmi.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Vairākas nedēļas nepiedodami ir aizkavējies likumprojekts “Par Latvijas Investīciju banku” otrajā lasījumā. Tas, manā skatījumā, nodara lielu kaitējumu Latvijas saimniecībai. Es tāpēc ierosinu šā likumprojekta izskatīšanu un lūdzu to no 23.punkta pārcelt tūdaļ aiz darba kārtības 5.punkta, tas ir, aiz jautājuma par īpašumu privatizāciju agroservisa uzņēmumos.

Priekšsēdētājs: Tātad skatīt kā 6.punktu?

E.Krastiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Ja šīsdienas darba kārtības 12.jautājumam “Par Zemessardzi” pienāktu skatīšanas laiks, tad es sakarā ar Kristovska neveselumu lūgtu to pārcelt uz rītdienu, tātad skatīt to rītdien ar tādu aprēķinu, ka tas savu kārtas vietu tagad atdod kādam citam jautājumam, bet atgūst to rīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, visi priekšlikumi attiecībā uz izskatīšanas laiku ir izteikti.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: Man ir lūgums par 32.jautājumu, tāpēc ka šis jautājums ir saistīts ar ģenerālprokurora ielūgšanu. Es lūgtu nozīmēt tā izskatīšanas laiku šodien uz pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim izskatīt piedāvātos grozījumus darba kartībā! Pirmais ir Zeltkalnes kundzes piedāvājums. Kolēģi, vai jūs varat mani uzklausīt! Jo ir taču jābalso... Jūs esat vai nu stipri satraukti, vai izklaidīgi – to man grūti konstatēt. Es lūdzu sekretariātu mēģināt ieviest kaut kādu kārtību zālē...

Pirmo mēs izskatīsim Zeltkalnes kundzes ierosinājumu. Ja jums nav iebildumu, mēs šādos gadījumos parasti nebalsojam. Un tad tas ir akceptēts priekšlikums. Zeltkalne ierosināja 26.jautājumu izskatīt 24.martā pulksten 15.00. Paskatieties, lūdzu, vai jums nav kādu iebildumu? Ja iebildumi ir, tad, lūdzu, izsakieties par balsošanas motīviem. Nav iebildumu.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: ✴/Tā kā es uzskatu, ka šie divi likumprojekti – likums par pašvaldību palīdzību un likums par apdzīvojamā fonda privatizāciju – tomēr ir apspriežami kopā, tad es nevaru atbalstīt priekšlikumu par konkrēta laika noteikšanu šai apspriešanai. Es uzskatu, ka tomēr šie abi projekti ir apspriežami kopā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par Zeltkalnes kundzes priekšlikumu – 26.jautājumu izskatīt 24.martā pulksten 15.00. Lūdzu rezultātu. 49 – par, 9 – pret, 25 – atturas. Paldies, šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums iesniegšanas secībā ir Zeiles kundzes ierosinājums – izskatīt šodien budžetu kā pirmo darba kārtības jautājumu. Mums gan ir bijis Augstākās padomes balsojums par to, ka izskatīšana notiek šādā secībā: pirmais ir Zemesgrāmatu likums, bet valsts budžets ir otrais. Zeiles kundze, vai jūs ierosināt atcelt šo balsojumu un nobalsot vēlreiz? Vienkārši pārbalsot. Tad ir divi balsojumi, jo ar vienu balsojumu nevar iztikt. Lai būtu pilnīgi precīzi, faktiski ir jāatceļ iepriekšējie balsojumi un jāizdara vēl viens atsevišķs balsojums. Vai es procedūru pareizi traktēju?

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais priekšsēdētāj, šis jautājums par Zemesgrāmatu likumu varētu būt ļoti īss, turpretī budžeta jautājums ir ļoti garš un pamatīgs. Un tāpēc mums to pirmo vajadzētu ātri izskatīt, lai beidzot zemesgrāmatas var stāties spēkā. Tur tiešām uz trešo lasījumu ir ļoti maz labojumu, un nekas garš tur nav paredzēts. Es domāju, ka 15 minūtēs, ja deputāti nebūs ļoti piekasīgi, to varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, lūdzu! Mēs tagad apspriežam priekšlikumu atcelt balsojumu par jautājumu izskatīšanas secību.

A.Teikmanis: Es lūgtu atbalstīt Zeiles kundzes priekšlikumu, jo tas, vai zemesgrāmatas stāsies spēkā stundu agrāk vai stundu vēlāk, es domāju, nebūs nekas traģisks. Turpretī budžetu mēs esam jau ļoti ilgi skatījuši, un beidzot tam būtu jāpieliek punkts. Es lūgtu to izskatīt pirmo.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Es tikai gribētu deputātiem lūgt saprast to, ka jau trīs mēnešus mūsu budžeta iestādes tiek finansētas pēc “bada maizes” principa un vēl arī turpmāk neatvērt šo finansējumu būtu ārkārtīgi sarežģīti. Tāpēc to vajadzētu pieņemt ļoti steidzīgi, lai varētu sākt tehniski kārtot šos jautājumus un atvērt finansējumu atbilstoši šāgada budžetam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobelis!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es balsojot tomēr katrā ziņā lūgtu atcerēties, kas šodien valstī ir vissvarīgākais. Un vissvarīgākais ir budžets. Tāpēc beidzot ar to vajag tikt galā, bet jebkurš cits jautājums varētu būt tikai pēc tam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Zeiles kundzes ierosinājumu – atcelt plenārsēdes balsojumu attiecībā uz jautājumu izskatīšanas secību. Ar to ir domāts Zemesgrāmatu likums un likums par budžetu. Balsosim par to, ka mēs atceļam mūsu iepriekšējos balsojumus par izskatīšanas secību. Un pēc tam būs divi balsojumi. Viens būs par zemesgrāmatām, otrs – par budžetu. Tas, kurš no abiem saņems vairāk balsu, tas arī noteiks izskatīšanas secību, protams, ja nebūs iebildumu par procedūru. Lūdzu rezultātu. 76 – par, 10 – pret, 16 – atturas. Līdz ar to balsojumi par secību tika atcelti.

Un tagad, es domāju, lai mums izskatīšana virzītos uz priekšu ātrāk, mums vienkārši vajadzētu izdarīt divus balsojumus par prioritāti – kuru jautājumu jūs uzskatāt par prioritāru. Balsosim par to, ka vispirms vajag izskatīt Zemesgrāmatu likumu. Un otrs balsojums būs par to, ka vispirms vajag izskatīt budžetu. Tas balsojums, kurš saņems lielāku jūsu piekrišanu, līdz ar to noteiks šo secību.

Vai par procedūru ir iebildes? Nav. Paldies. Tātad vispirms balsosim par Zemesgrāmatu likuma izskatīšanu. Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! 42 – par, 29... 35. Paldies.

Un tagad par budžeta likumprojektu kā pirmo izskatāmo jautājumu. Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! Par – 76, 9 – pret, 20 – atturas. Paldies. Šis jautājums ir izlemts. Pirmo tātad mēs izskatīsim budžetu.

Vel bija deputāta Preinberga ierosinājums – 31.jautājumu izskatīt 24.martā pulksten 10.00.

G.Preinbergs: Vai es drīkstu izteikties par motīviem?

Priekšsēdētājs: Kolēģi Preinberg, es ieteiktu, ja neviens neiebilst, to uzskatīt jau par akceptētu. Deputāts Preinbergs tātad ierosināja to izskatīt pēc tiesnešiem. Nav iebildumu? Nav. Paldies.

Edmunds Krastiņš ierosināja par 23.jautājumu. Es precīzi saku tā, kā izteicās kolēģis: skatīt to aiz piektā punkta kā sesto. Arī nav iebildumu. Paldies.

Simsona kungs mūs informēja, ka Kristovska kungs kādu brīdi būs nevesels, un lūdza pārcelt likumprojektu par zemessardzi uz rītdienu. Vai ir iebildumi? Nav.

Deputāts Zaļetajevs 32.jautājumu ierosināja pārcelt uz šodienu – uz pulksten 15.00. Vai ir iebildes? Nav iebilžu. Mūsu procedūra ir tāda, ka mēs to akceptējam.

Tagad pēdējais. Augstākās padomes Prezidijs ierosina atcelt balsojumu par plenārsēdi 25.martā sakarā ar daudzu deputātu piedalīšanos Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai veltītajos pasākumos. Bez tam Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu komisija, kas ir izveidota, lai pārbaudītu valdības darbību korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā, jau iepriekš plenārsēžu zālē bija paredzējusi rīkot semināru valdības godīguma veicināšanai. Iepazīstināt ar ASV pieredzi. Tā kā mums ir bijis plenārsēdes balsojums, tad tas pēc Augstākās padomes Prezidija ierosinājuma būtu atceļams.

Vai neviens negrib izteikt savu viedokli par balsošanas motīviem? Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es tomēr domāju, ka, pirms mēs balsojam, ir jābūt galīgi skaidrai motivācijai. Man absolūti nav pieņemams tas, ka mēs 25.martu – mūsu terora upuru piemiņas dienu – jaucam ar to, ka, lūk, tanī dienā kāds šeit ir pasūtījis telpas. Tāda jautājuma nostādne nevar būt. Un tāpēc, ja mēs runājam par to, ka mēs 25.martā piedalāmies visos šajos piemiņas pasākumos, tad nevar te likt klāt nekādus jautājumus par telpu aizņemtību. Mēs nerīkojam plenārsēdi sakarā ar 25.marta piemiņas pasākumiem. Un tādā gadījumā, ja mēs šādā veidā to motivējam, tad tanī dienā nevajadzētu būt arī nekādām komisiju sēdēm. Ja mēs tiešām cienām šo datumu un cienām šo cilvēku piemiņu, tad mums tanī dienā nav ne plenārsēdes, ne arī komisiju sēžu. Tā es piedāvātu balsot, bet nevajag te likt iekšā nekādus citus tehniskus jautājumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviens nevēlas izteikties. Lūdzu, balsosim par šā Augstākās padomes lēmuma – strādāt ceturtdien – atcelšanu. Lūdzu rezultātu. 50 – par, trīs – pret, 19 – atturas. Balsojums ir atcelts. Tātad strādāsim tikai divas dienas.

Vai visi jūsu ierosinātie jautājumi ir izskatīti? Visi. Paldies.

Sāksim izskatīt Latvijas Republikas 1993.gada valsts budžetu. Lūdzu tribīnē Zeiles kundzi.

V.Zeile: Cienītie kolēģi deputāti! Atļaujiet vispirms jums pateikt, ar kādiem dokumentiem konkrēti mēs šodien strādāsim. Lūdzu, esiet tik laipni un sameklējiet pamatdokumentu – 330.dokumentu, kas tātad ir valdības iesniegtais gan lēmums, gan likums, gan pats skaitļu budžets. Tas ir saistīts ar mūsu 17.marta sēdē notikušo budžeta izskatīšanu.

Tālāk. Laipni lūdzu, atrodiet vēl arī 337.dokumentu! Tur ir lasāmi deputātu papildinājumi likumam par valsts budžetu, bet otrajā pusītē ir mūsu Apvienotās budžeta komisijas lēmuma projekts par valsts budžeta izpildes nodrošināšanu. Tas radās vakardien pēc šā jautājuma izskatīšanas Apvienotajā budžeta komisijā.

Tāpat es laipni lūdzu atrast 334.dokumentu. Vai jūs varat man izsekot līdzi? Tātad 334.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, varbūt sauciet pēc kārtas, lai būtu pilnīga skaidrība. Vai 330.dokuments, kolēģi, jums ir? Paldies. 337.dokuments ir uz mazāka formāta, nekā tas kādreiz bija. Vai tas ir jums? Paldies. Un trešais ir 334.dokuments. Nolieciet visus uz galda redzamā vietā. Ja ne citādi, tad var atbalstīt, lai viss būtu pārredzams.

V.Zeile: Un vēl, lūdzu, atrodiet arī 318.dokumentu. Tas ir vēl no iepriekšējās reizes. Tas ir Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais dokuments ar viņu priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Vai ir atrasts? Vienu mirklīti!

V.Zeile: 318.dokuments ir pārnācis no iepriekšējās darba nedēļas. Tas ir Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas lēmums sakarā ar viņu priekšlikumiem valsts budžeta otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai esat atraduši?

V.Zeile: Ja jūs nevarat atrast, to var mazliet atlikt, jo tas tiks lasīts tikai pēc šā dokumenta un par to būs arī attiecīgi komisijas komentāri.

Priekšsēdētājs: Jā, 318.dokumentu ir parakstījis Škapars kā komisijas vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Zeile: Pagaidām tie man būtu visi nepieciešamie dokumenti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

V.Zeile: Tagad centīsimies visi kopā atcerēties, pie kā mēs apstājāmies iepriekšējā nedēļā – 17.martā.

Priekšsēdētājs: Jā, aptuveni pulksten 19 vakarā.

V.Zeile: Tātad mēs tikām līdz likuma “Par valsts budžetu 1993.gadam” (lūdzu skatīties 330.dokumenta 2.lappusi!) 11.punktam.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zeiles kundze, sniegsim mazu komentāru, jo ne visiem kolēģiem bija izdevība piedalīties plenārsēdē, tā kā budžets tika skatīts vēlu. Tas bija aptuveni pulksten 19.

Mēs otrajā lasījumā izskatījām pilnīgi visu likumprojektu, tas ir, 330.dokumentu, par valsts budžetu 1993.gadam, izņemot to, par ko mēs nevarējām vienoties. Teikmaņa kungam bija savs priekšlikums un savas iebildes, tāpēc mēs nevarējām vienoties par 11.pantu. Visi pārējie panti ir nobalsoti, un tāpēc mēs izskatām tikai šo pantu... Jā, jā, Škapara kungs, es atceros jūsu replikas toreiz! Un arī tagad jūs varēsit izteikties. Tad mums atliek jautājums par lēmuma projektu sakarā ar likuma spēkā stāšanās kārtību.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Diemžēl acīm redzami ir ieviesušās dažas neprecizitātes likumā, proti, te nav paredzēti daži pielikumi. Konkrēti es runāju par 2.pielikumu, kas patiesībā netiek apstiprināts. Tas gan ir nofiksēts kā pielikums – te ir runa par dotācijām un subsīdijām pašvaldībām –, bet nav fiksēts likumā. Tāpēc acīmredzot vajadzētu papildus ierakstīt pantu, kurā mēs apstiprinātu arī šo pielikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Škapara kungs! Attiecībā uz papildu pantiem mēs šo jūsu priekšlikumu varēsim izskatīt, bet likumprojektam mēs tagad apspriežam 11.pantu.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: 11.panta būtība un diskusijas par 11.pantu ir šādas. Tātad ir runa par to, ka pašvaldībām šajā grūtajā finansiālajā situācijā ir jāmeklē papildu iespējas savu ienākumu palielināšanai, un tāpēc 11.pants paredz piešķirt rajonu un republikāniskās pakļautības pilsētu tautas deputātu padomēm tiesības noteikt apgrozījuma nodokļa papildlikmi līdz 2 procentu apmēram no preču un pakalpojumu apgrozījuma mazumtirdzniecības tīklā. Apgrozījuma nodoklis pēc noteiktās papildlikmes tiek iemaksāts attiecīgajā vietējā budžetā. Šā panta formulējumu skatieties tagad, lūdzu, 337.dokumentā. Tur savu viedokli ir izteicis un priekšlikumus iesniedzis deputāts Černajs. Un to jūs redzat, kā tas tagad ir formulēts: “Noteikt Dobeles rajonam apgrozījuma nodokļa papildlikmi 2 procentu apmērā no preču un pakalpojumu apgrozījuma mazumtirdzniecībā.” Arī deputātam Teikmanim ir tamlīdzīgs priekšlikums, kas paredz noteikt Rīgas pilsētai, kā arī visām citām republikas nozīmes pilsētām apgrozījuma nodokļa papildlikmi 2 procentu apmērā. Un jautājums ir par to, vai Augstākā padome to nosaka – tātad piešķir pašvaldībām tiesības šādā veidā meklēt papildu līdzekļu avotus.

Vakar, diskutējot Apvienotajā budžeta komisijā, tika piedāvāts tieši šo likuma pantu sākt ar vārdiņu “piešķirt”, tātad “piešķirt rajonu tautas deputātu padomēm tiesības noteikt šo apgrozījuma nodokli”. Un tas tagad ir ierakstīts 11.panta formulējumā. Tāpēc mans priekšlikums būtu šāds: tā kā tas ir sakārtots un lasāms šajā 337.dokumentā, tad pēc debatēm mēs varētu balsot par Apvienotās budžeta komisijas un Finansu ministrijas priekšlikumu, kā tas mums parasti ir noteikts, bet pēc tam būtu balsojums par divu deputātu atsevišķiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Mums tomēr iznāks trīs balsojumi, jo deputāts Černajs to atsevišķi ir ieteicis par Dobeli, bet tieši Dobele nav minēta jūsu apkopotajā priekšlikumā. Tātad būs trīs balsojumi.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Sakiet, Zeiles kundze, vai mums tagad būs tāda prakse, ka ārpus nodokļu likumiem mums pastāvēs vēl kaut kādi citi likumi, kur ar viena teikuma ierakstu (ne vairs precīzi formulējot aplikšanas objektu, ne kārtību) mēs atļausim vai ieviesīsim jaunus nodokļus? Varbūt tomēr mēs iesim parasto ceļu, ka mums būs šī nodokļu likumu sistēma, kur, ja nepieciešams, noteiktā kārtībā šajos likumos tiek izdarīti attiecīgi labojumi?

V.Zeile: Jā, var iet arī tādu ceļu, kā jūs piedāvājat.

E.Krastiņš: Manā skatījumā šis ceļš, kuru jūs piedāvājat iet, ir nesaprotams, voluntārs un ārkārtīgi neizstrādāts.

V.Zeile: Kolēģi Krastiņ, es nevarēju neiekļaut šos priekšlikumus, jo tos bija izteikuši deputāti.

E.Krastiņš: Es sapratu, ka mūsu komisijas var gan iekļaut, gan neiekļaut.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Krastiņ! Lai pārējiem deputātiem būtu skaidrs, atgādināšu, ka tika piedāvāts 4.pants jūsu redakcijā. Vai tā?

E.Krastiņš: Jā, bet es tagad runāju par 11.pantu.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, bet citi kolēģi, nobalsojot par 4.pantu, tālāk jūsu domas attīstīja 11.panta redakcijā.

E.Krastiņš: Gorbunova kungs! Es saprotu, ka katram deputātam ir tiesības iesniegt savu redakciju, bet plenārsēde vai komisija tās vai nu pieņem, vai noraida, taču, runājot par 11.pantu, mans priekšlikums ir to svītrot. Jo, ja jūs paskatīsities darba kartībā, tad redzēsit, ka man ir likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegts labojums likumā “Par apgrozījuma nodokli” un ka tur ir paredzēts šādu kārtību attiecināt uz Rīgu. Taču, ja mums ir deputāti, kuri uzskata, ka tas ir jāformulē plašāk, tad, apspriežot šo likumprojektu, viņi to var atbalstīt un iesniegt savus labojumus uz otro lasījumu.

V.Zeile: Paldies. To mēs pieņemam kā tagad izteiktu papildu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Mēs par jūsu priekšlikumu balsosim, kolēģi Krastiņ! Nē, nevis tādā veidā, ka jūs ierosināt to izslēgt. Vai jūsu priekšlikums tomēr ir izslēgt? Paldies. Es diemžēl neredzēju secību.

Teikmaņa kungs, lūdzu, par galvaspilsētu!

A.Teikmanis: Man tomēr būtu ierosinājums. Vai drīkstu izteikties par motīviem?

Priekšsēdētājs: Jā! Ja par procedūru nebūs iebildumu, tad mēs balsosim tādā secībā. Varbūt tad jums būs vieglāk izteikties arī par motīviem. Pirmais balsojums – svītrot 11.pantu, kā to ierosināja Krastiņa kungs. Otrs balsojums būs par Apvienotās budžeta komisijas un Finansu ministrijas priekšlikumu, kas lasāms 337.dokumentā. Deputāta Černaja priekšlikums nav tieši saistīts ar šiem balsojumiem, tāpēc te būs atsevišķs balsojums. Un trešais būs deputāta Teikmaņa priekšlikums, kurš ir formulēts šinī dokumentā. Pēc tam atsevišķi balsosim par Dobeli, protams, ja pirmais balsojums par Edmunda Krastiņa priekšlikumu neizšķirs visu pārējo. Tāda ir procedūra. Ja ir iebildes par procedūru, arī tad izsakiet savu viedokli. Jūs par procedūru? Esiet tik laipns un atļaujiet Černaja kungam izteikties par procedūru.

R.Černajs: Praktiski es atbalstu deputāta Krastiņa priekšlikumu un savu ierosinājumu noņemu no balsošanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es gribētu tomēr pastāvēt uz savu priekšlikumu, jo diemžēl jāteic, ka šis Apvienotās budžeta komisijas un Finansu ministrijas priekšlikums vismaz attiecībā uz Rīgas pilsētu joprojām ir stipri neprecīzs, tāpēc tā izpildes gaitā var rasties ļoti lieli sarežģījumi, jo Rīgas pilsētā ir trīs rajoni un trīs priekšpilsētas, nevis tikai Centra rajons. Man te nav skaidrs. No šā izriet, ka Centra rajons nedrīkstēs noteikt šo papildlikmi, bet Kurzemes un Ziemeļu rajons – drīkstēs. Tātad Rīgas pilsētas padome pēc esošās likumdošanas nedrīkstēs noteikt papildlikmi, jo tas ir Rīgas domes kompetencē saskaņā ar likumu “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību”. Tātad atkal ir zināmas pretrunas ar pašvaldību likumiem.

Un, otrkārt, es neuzskatu par pamatotu prasību noteikt šādas papild­likmes pilnīgi visā Latvijā, kas būs iespējams saskaņā ar šo projektu. Es tomēr pastāvētu uz to, lai šādu papildlikmi varētu ieviest vienīgi lielajās pilsētās, proti, šajās septiņās republikas pakļautības pilsētās, kā tās tagad precīzi sauc, nevis visos lauku rajonos. Jā, visām pašvaldībām ir grūtības ar naudu, un tas ir saprotams, bet mums tomēr vajadzētu izvērtēt, kur šāda likme būtu lietderīga un kur tā nebūtu lietderīga. Es pastāvu uz to, ka šī likme būtu jānosaka ar Augstākās padomes likumu un ka tās darbību tomēr varētu ierobežot tikai ar septiņām pilsētām. Līdz ar to es gribētu mazliet koriģēt šo savu priekšlikumu, ko drīz vien vajadzēs likt uz balsošanu.

Tātad es ierosinu balsot par tādu variantu: noteikt šīs papildlikmes nevis tikai Rīgas pilsētā, bet arī republikas nozīmes pilsētās. Tās visas septiņas var nosaukt vārdā. Bez tam es no sava priekšlikuma pēc konsultācijām ar mūsu premjeru lūdzu svītrot teikumu par atvieglojumu piešķiršanu.

V.Zeile: Kura rindiņa tā ir?

A.Teikmanis: Tas ir otrais teikums: “Piešķirt Rīgas domei...” Šo teikumu es atsaucu un lūdzu to uz balsošanu nelikt.

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi, lai būtu pilnīga skaidrība par deputāta Teikmaņa priekšlikumu... Kā jūs saprotat, tā ir pirmā rindkopa, jo otrā rindkopa attiecas uz lēmuma projektu par likuma stāšanos spēkā. Nolasīsim, kā Teikmaņa kungs piedāvā: “Noteikt Rīgas pilsētā...”, un pēc tam nosaucot visas septiņas pilsētas.

A.Teikmanis: “Noteikt Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī apgrozījuma nodokļa papildu likmi 2 procentu apmērā no preču un pakalpojumu apgrozījuma mazumtirdzniecības tīklā. Apgrozījuma nodoklis pēc noteiktās papildlikmes tiek iemaksāts attiecīgās pilsētas budžetā.”

Priekšsēdētājs: Paldies. Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es aicinātu mūs, vērtējot šo piedāvāto 11.punktu un izsakot savu attieksmi...

Priekšsēdētājs: Tas ir pants...

A.Plotnieks: Jā, jā, tas ir tas pants! Tātad, izsakot savu attieksmi, ņemt vērā vienu momentu. Runa ir par nodokļu paaugstināšanu. Pie tam tas ir izteikts ļoti mīkstā un maigā formā: sak’, nedaudz kaut ko iedosim vietējām pašvaldībām! Taču praktiski mēs līdz ar to balsojam par nodokļu kārtējo paaugstināšanu. Un katram no mums ir skaidri jāapzinās, ka mēs to darām. Es kategoriski esmu pret šo nostādni un savu pozīciju argumentēju ar trim momentiem.

Pirmais: nevar situācijā, kad mēs salīdzinājumā ar pagājušo gadu prognozējam vienīgi to, ka par 32 procentiem atkal samazināsies kopprodukts, – uz mūsu neizdarību rēķina atkal “nogriezt” kaut ko no iedzīvotāju ienākumiem, jo mums galu galā par to, skatoties visiem acīs, būs jāatbild.

Otrais: es esmu pret to arī tāpēc, ka juridiski tas visaugstākajā mērā ir haotiski, voluntāri un pat prettiesiski. Tad izdarīsim grozījumus vispār nodokļu likumdošanā, nevis tikai apturēsim tā vai cita panta darbību, bet atcelsim tos. Jo mēs jau šeit, parlamentā, tagad nosakām, kādu likmi un kur noteikt. Tad likumi vairs nav vajadzīgi.

Trešais: šai sistēmai šeit nav pievienots neviens aprēķins, taču šī sistēma, pēc mana viedokļa, ir ārkārtīgi neefektīva. Lai šos divus procentus varētu savākt, atkal vajadzēs algot tik daudz cilvēku, ka faktiski iegūtās summas aizies to cilvēku uzturēšanai, kuri mēģinās šos divus procentus uzskaitīt, savākt, kontrolēt un tā tālāk. Es aicinu balsot “pret” šo 11.punktu jebkādā redakcijā. Ja jau mēs reiz uzskatām, ka nodokļi ir jāpaaugstina, tad balsosim par grozījumiem attiecīgajā likumā. Paskatīsimies godīgi acīs cilvēkiem un pateiksim, ka parlaments neko labāku neatrod, kā vien iebāzt roku viņu kabatā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Man ir ļoti žēl, ka cienījamais Plotnieka kungs nepiedalījās tajās ļoti karstajās debatēs, kas notika par šo pantu pagājušajā nedēļā. Un tagad viņš atkal sāk visu no nulles. Protams, ja trūkst zināšanu par to, par ko runā, tad viss šķiet absolūti aplams. Šajā sakarā es gribu izteikt dažas savas domas.

Pirmkārt, ja jūs paņemat 334.dokumentu, tad jūs skaidri redzat, kāda ir attiecība starp 23 lauku rajoniem, kuriem pienākas no valsts budžeta ne vairāk un ne mazāk kā 621 miljons 204 tūkstoši, un savukārt kāda ir situācija republikas pakļautības pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī, kur kopējā summa, kas valsts budžetam būtu jāsaņem, ir 891 174 000. Tātad kopējā bilances starpība ir aptuveni 270 miljonu. Un ir absolūti skaidrs, šīm pilsētām ir jāpalīdz ar līdzekļiem.

Kā to var izdarīt? To var izdarīt, nosakot 11.pantā papildu nodokļu likmes, kā tas te tiek minēts. Tā ir viena no metodēm, kā to var izdarīt, lai mīkstinātu, lūk, šo skaitli, šo 891 miljonu, kas nāk no šīm republikas pakļautības pilsētām. Tāpēc 11.pants ir uzrakstīts šādā redakcijā.

Attiecībā uz likumību vai nelikumību. Te tika izteikts Krastiņa kunga priekšlikums. Jā, šis pants Bļinova kunga vadībā ir jau iestrādāts likumprojektā “Par apgrozījuma nodokli”. Un tas ir iesniegts, varbūt pat jau apspriests, ja nemaldos, Ekonomikas komisijā. Es ar Bļinova kungu esmu precīzi izrunājis, kā tas mehānisms darbosies – kā, lūk, darbosies šis nodoklis. Es vēlreiz uzsveru – tas nav nodoklis uz visu apgrozījumu, tas ir nodoklis uz precēm, kas tiek realizētas mazumtirdzniecības tīklā. Žēl, ka šeit patlaban nav Finansu inspekcijas pārstāvju, tad Finansu inspekcija jums elementāri paskaidrotu mehānismu, ka to reāli var iekasēt kā atsevišķu nodokļu tipu vai atsevišķu nomaksu tipu, izejot tieši no tā, ka tas tiek iekasēts par apgrozījumiem mazumtirdzniecības tīklā. Un, ja tas attiecas uz apgrozījumiem mazumtirdzniecības tīklā, tad diskutēt par to, kas ir subjekts vai nav subjekts, kurš tiek aplikts ar šo nodokli, man šķiet, no Krastiņa kunga puses vienkārši nav korekti.

Nākamais. Ir divas iespējas: pirmā iespēja ir tāda, ko iesaka Teikmaņa kungs, ka Augstākā padome nosaka šīm republikāniskajām pilsētām, lūk, šo likmi. Un atkal, izejot no tīri finansiālās disciplīnas viedokļa, nevar pieļaut nekādu atvieglojumu. Teikmaņa kungs piekrīt, un atvieglojumu nav.

Otrs jautājums paliek tīri politisks: vai Augstākajai padomei vajadzētu piešķirt pašvaldībām tiesības pašām noteikt šos divus procentus vai šie divi procenti ir jānosaka šeit. Pie tam es varētu, teiksim, minēt 10 rubļu piemēru, ja kāda prece maksā... Taču patlaban izstāstīt man vienkārši nav laika. Ko tas nozīmē, ja es iepērkos Rīgā un pārdodu laukos vai es iepērkos laukos un pārdodu Rīgā? Tas pats varētu būt arī Ventspilī. To var elementāri parādīt kādā ailē, kā iekasē šo maksājumu.

Par Krastiņa kunga priekšlikumu, ka tas absolūti netiek iestrādāts nodokļu likumdošanā, varu teikt, ka tā nav taisnība. Tas ir izdarīts Ekonomisko reformu ministrijā. Es nezinu, kāpēc Krastiņa kungs to nezina. Taču, pieņemot šādu 11.pantu, ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka šī likumdošana, protams, tiks mainīta. Turklāt šie priekšlikumi jau ir iesniegti.

Politiski jautājums ir tāds: vai drīkst ļaut rajoniem pašiem noteikt? Es uzskatu, ka tad, ja mēs skatāmies uz subsīdijām, dotācijām un, galvenais, uz 334.dokumentu, Černaja kungs nav nekāds izņēmums. Varbūt tad nāks ar priekšlikumiem daudz rajonu, ka arī viņiem ir problēmas ar to, ka saimnieciskās izmaksas ar koeficientu 3,1 pret divkāršo 1992.gada likmi ir par mazu. Un tad mēs nonāksim pilnīgā putrā. Mums ir jāvadās pēc 334.dokumenta, kurā mēs redzam, kuri ir cietēji. Un šiem cietējiem ar šo 11.pantu ir jāmīkstina situācija. Ja Apvienotā budžeta komisija ierosina šīs tiesības piešķirt, tad atliek balsot. Ja paliek šis princips, tad atliek nobalsot par divām lietām: ka Augstākā padome nosaka šīm pilsētām divus procentus bez tiesībām kaut ko atvieglot vai ka tā dod tiesības piešķirt arī atvieglinājumus. Tas ir politisks jautājums. Jo abos gadījumos mēs uzņemamies atbildību. Vienā gadījumā uzņemas Augstākā padome un valdība, bet otrā gadījumā – vietējās padomes. Es domāju, ka šeit principā, tā kā ir runa par līdzekļiem, ir nepieciešams maksimāli atbalstīt pašvaldības. Ja pašvaldības uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt, lūk, šo Augstākās padomes lēmumu, tad šis lēmums šeit būtu jāpieņem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cilinska kungs, vai jūs tagad bijāt? Nē? Lūdzu, Bēniķa kungs.

U.Bēniķis, finansu ministra vietnieks: Finansu ministrija principā piekrīt pašvaldību vadītajiem, it īpaši pilsētu pašvaldību vadītājiem, un atbalsta šīs redakcionālās izmaiņas. Šinī gadījumā es ierosinu to formulējumu, ka varētu noteikt šo pilsētu un arī rajonu pašvaldību uzskaitījumu. Tātad varētu noteikt visiem. Turklāt pašām pašvaldībām būtu tiesības noteikt atvieglojumus. Tāda būtu kompromisa formula, kas dotu iespēju šeit, parlamentā, noteikt visiem, bet pašvaldības pašas noteiktu tieši atvieglojumus.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to no pirmā priekšlikuma tiek izsvītrota Finansu ministrija. Tiek meklēti kompromisi, kolēģi!

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Šķiet, ka Godmaņa kungs nav klausījies, ko es teicu, motivēdams, kāpēc pieprasu to svītrot. Citādi viņš nebūtu man pierakstījis tādus izteikumus, ko es netiku teicis. Es sacīju, ka darba kārtībā viens no pēdējiem punktiem ir mans likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegtais labojums likumam “Par apgrozījuma nodokli”, kurš, protams, ir saskaņots un papildināts Ekonomisko reformu ministrijā. Un es lieliski zinu, kas tur notiek un kā tas notiek. Arī ar Finansu inspekciju ir runāts. Taču es vienīgi negribētu, lai kārtējo reizi, pieņemot budžetu, tiek pieļauti kaut kādi kuriozi mūsu nodokļu likumdošanā, kur atkal tiek kaut kas tiesiski saputrots, un pēc tam nevienam nav īsti skaidrs, kurš likums darbojas, kurš nedarbojas un kādas ir pretrunas. Es vienkārši ierosinu šo punktu svītrot tikai tāpēc, ka tajā ietvertais ir jāizdara attiecīgu labojumu ceļā, ņemot un izlabojot šo apgrozījuma nodokli, pareizāk pasakot, jārīkojas tā, kā tas arī tajā likumprojektā ir ieteikts, kas jau atrodas darba kārtībā, nevis pieņemot to šeit, budžeta likumā. Sakiet, kas notiks tad, ja šo attiecīgo grozījumu nepieņems? Tad kurš īsti būs spēkā un kā tas būs spēkā? Tāpēc es uzturu savu prasību – svītrot šo 11.pantu no likumprojekta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Alksni!

L.Alksnis: Cienījamie kolēģi, es Jūrmalas pilsētas vārdā atbalstu Teikmaņa kunga priekšlikumu par šo papildu normu, protams, paredzot, ka šī norma pilsētas iedzīvotājiem būs sāpīga. Tomēr es šo jautājumu skatu kontekstā ar mūsu budžeta pielikumu. Tur 2.pielikumā tiek runāts par mērķsubsīdijām svarīgu objektu pabeigšanai mūsu pilsētās. Un šajā sakarībā, redzot, ka Jūrmalas pilsēta tomēr galīgajā variantā nevar saņemt no valsts budžeta šos 60 miljonus kanalizācijas kolektora pabeigšanai, kurš ir svarīga būve ne tikai Jūrmalai, bet arī Rīgai, lai mēs varētu uzlabot ekoloģisko situāciju gan jūrmalniekiem, gan rīdziniekiem, gan arī tiem viesiem, kuri apmeklēs mūsu pilsētu, es esmu par šo normu. Jo citas izejas nav, kur šo naudu mēģināt iekasēt. Es domāju, ka mēs varēsim paskaidrot saviem pilsētas iedzīvotājiem, kādēļ nāk šie papildu divi procenti.

Protams, no savas puses, es gribu piekrist Krastiņa kungam, ka acīmredzot pareizāk būtu labot likumu “Par apgrozījuma nodokli”. Es uzskatu, ka tas mums ir jādara. Tātad es aicinu deputātus balsot, lai šī norma parādītos un lai pašvaldībām būtu šīs tiesības. Šī likme – divi procenti – būtu jānosaka mums, Augstākajai padomei, lai pašvaldības varētu šo naudiņu kasēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Krastiņa kungam formāli ir pilnīga taisnība, ka labāk būtu to visu ievietot šajā nodokļu likumā. Tomēr jāsaprot, ka mēs esam zināmās laika grūtībās. Protams, kā vienmēr, tas tā ir. Es aicinātu šobrīd atbalstīt šo pantu tieši Teikmaņa kunga redakcijā, bet pēc tam mēs to varētu iestrādāt nodokļu likumos, pēc tam, kad šie grozījumi jau būs. Es aicinu atbalstīt Teikmaņa kunga redakciju tāpēc, ka mēs nevaram to pieņemt attiecībā pilnīgi uz visu republiku un visiem rajoniem. Dabīgi, ka tādā veidā visi rajoni agrāk vai vēlāk tos divus procentus pieņems un ka šī starpība vispār izzudīs. Tad mēs varam mierīgi noteikt, ka jāiekasē divi procenti pa visu republiku. Taču iekasēt divus procentus pa visu republiku nebūtu taisnīgi, jo ir pilnīgi normāli, ka pilsētās dzīve ir dārgāka nekā laukos un ka šī starpība tāda var būt. Un, kaut arī pilsētas iedzīvotājiem tas būtu nepatīkami, es domāju, ka šai normai ir jāattiecas tomēr tikai uz pilsētām un ka pantam ir jābūt tādā redakcijā, kā to ierosināja Teikmaņa kungs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību atšķirībai starp Apvienotās budžeta komisijas piedāvāto redakciju un kolēģa Teikmaņa piedāvāto redakciju. Apvienotā budžeta komisija dod iespēju pašvaldībām lemt par reālu nepieciešamību izmantot divus procentus, tas ir, par pusprocentu vai par procentu, vadoties pēc konkrētās situācijas, ko diktē ieņēmumu stāvoklis, turpretī deputāta Teikmaņa priekšlikums paredz obligāti noteikt šos divus procentus. Es domāju, ka mums nevajadzētu ierobežot pašvaldību tiesības pašām lemt, jo tās ir ieinteresētas aizstāvēt savu iedzīvotāju vēlmes. Un tāpēc es aicinātu balsot par Apvienotās budžeta komisijas priekšlikumu.

Atbildot uz cienījamā deputāta Edmunda Krastiņa teikto, varu sacīt, ka es šeit neredzu nekādas pretrunas. Pēc kolēģa Krastiņa priekšlikuma akceptēšanas Augstākajā padomē šī norma faktiski tiks apstiprināta ar izmaiņām likumā “Par apgrozījuma nodokli”, un tad mēs tālāk varam turpināt dzīvot un strādāt. Mēs šodien vienīgi nevaram prognozēt, kad mēs to pieņemsim, bet, pieņemot šo 11.pantu pašreiz piedāvātajā redakcijā, tas stātos spēkā jau tagad. Tā ka tas nozīmē tikai atraisīt rokas pašvaldībām, lai tās varētu risināt savas problēmas, un it sevišķi, kā jau to teica par Jūrmalas pašvaldību, tā varētu sākt risināt pilnīgi mērķtiecīgi sava kolektora izbūves darbu pabeigšanu, ko bez šīs normas pieņemšanas acīmredzot nebūs iespējams izdarīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka jūs ieklausījāties, ko teica deputāts Cilinskis, – ka Augstākā padome laika trūkuma dēļ drīkst pārkāpt Latvijas Republikā spēkā esošos likumus. Neviens likums, arī Satversme, neparedz, ka tas ir pietiekams motīvs, kādēļ drīkst neievērot likumus. Izskatot šāgada budžetu, tiek rupji pārkāpti (protams, ja mēs nobalsosim par to) trīs panti no budžeta tiesībām, trīs panti likumā par pilsētu pašvaldību un likums par apgrozījuma nodokli. Taču vēl lielāks kuriozs tiek piedāvāts tāds, ka izmaiņas stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Es domāju, ka mēs te vēl dzirdēsim lielus kuriozus un likuma pārkāpumus.

Nākamais moments, kur atkal ir kuriozi. Tātad pilsētas jau ir apstiprinājušas budžetu, bet Augstākā padome gatavojas, pieņemsim, no Ventspils budžeta rekvizēt vai ekspropriēt 400 miljonus rubļu. Pēc tam, kad šie 400 miljoni rubļu ir ekspropriēti ar atpakaļejošu datumu, tad Augstākās padomes Apvienotā budžeta komisija augstsirdīgi piedāvā pilsētas padomei tiesības sev uzmest kaklā politisku cilpu un pieņemt savu lēmumu par to, ka ventspilnieki maksās dārgāk par precēm, ko viņi pirks. Un tad visa atbildība gulsies uz Ventspils pilsētas padomi. Es domāju, ka šāda politika, ko realizē un vada Augstākās padomes Apvienotā budžeta komisija, ir nelikumīga un amorāla. Un šajā sakarā es pilnīgi piekrītu Edmundam Krastiņam, lai gan saprotu, ka viņa tāpat kā manas iebildes par nelikumīgo darbību netiks sadzirdētas, tāpēc man ir priekšlikums deputātiem iet līdz galam. Un mans priekšlikums būtu šāds: tā kā pilsētu pašvaldības tiek aplaupītas un tām tiek atņemta nauda, tad šajā sakarā Augstākajai padomei ir jāuzņemas atbildība un jāpalielina apgrozījuma nodoklis. Un tad no šā apgrozījuma nodokļa pieauguma saņemtās summas varētu ieskaitīt pilsētu budžetos. Tad tas būtu korekti līdz galam, nevis tā, kā ir piedāvāts šajā 11.pantā, ka, lūk, mums būs tiesības uzmest sev kaklā cilpu. Tas, protams, ir ļoti augstsirdīgi, bet tad vēl atliek dot mums tiesības izsist ķebli zem kājām.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Jūs šeit esat savēlēti no visas Latvijas, nevis tikai no vienas pilsētas, un, ja jūs paņemsit 334.dokumentu, ja jūs to izlasīsit, tad sapratīsit, ka tad, ja mēs nepieņemsim budžetu, sākot no 1.janvāra, mēs nespēsim 23 lauku rajoniem un Rēzeknes pilsētai izmaksāt 621 miljonu, kas tiem ir nepieciešams, lai izlīdzinātu finansiālo situāciju Latvijā. Latvija ir vienota valsts! Jā, bet tajā pašā laikā cieš sešas pilsētas un trīs rajoni. Tas ir rakstīts 334.dokumenta 4.punktā. Starpība ir, lūk, šie 270 miljoni. Tāpēc ar 11.pantu tiek mēģināts panākt, lai ar šiem līdzekļiem, kas ienāk pilsētu budžetos, kaut cik varētu palielināt šo apjomu.

Problēma ir tajā apstāklī, ka tad, ja iekasē apgrozījuma nodokli, arī tad, ja Finansu inspekcija efektīvi varētu darboties, diemžēl šis variants paliek uz mazumtirdzniecības tīkla pleciem. Es elementāri varu pierādīt, ka tad, ja mēs visu apgrozījuma nodokli paceļam par diviem procentiem, piemēram, vienā pilsētā, tad sākas ļoti lielas problēmas starp laukiem un pilsētu, kur es pērku un kur es pārdodu. Tad jau rodas, kā zināms, apgrozījuma nodokļa starpība, kas ir jāatmaksā atpakaļ. Šeit ir atsevišķa aile, un Finansu inspekcija var precīzi to iekasēt. Es domāju, ka pēc tam budžeta izpildes gaitā mēs šo situāciju varētu vēl vairāk mīkstināt. Tomēr fakts ir tāds, ka tad, ja mēs neejam šo ceļu, tādā gadījumā 23 rajoni, kuriem ir jāizlīdzina šī maksa par cilvēku, nesaņems šo naudu. Lūk, šie rajoni: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas un citi. Tāpēc es ļoti lūdzu... Jūs esat ievēlēti no visiem rajoniem, tāpēc atcerieties, kāda rajona intereses jūs pārstāvat. Pretējā gadījumā es sāku just, ka šeit savas intereses precīzi un korekti, bet dažreiz nekorekti pārstāv Lemberga kungs un dažreiz arī Teikmaņa kungs. Viņi pareizi to dara. Taču saprotiet, ka jūs esat ievēlēti arī no citiem rajoniem, un Latvija ir vienota valsts, tāpēc ir jāpieņem šis 11.pants, bet budžets jāiedarbina no 1.janvāra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atskan izsaucieni balsot, bet deputāts Plotnieks jau ir pie mikrofona. Lūdzu. Un pēc tam mēs balsosim par motīvu izteikšanas pārtraukšanu.

A.Plotnieks: Es visnotaļ esmu vienisprātis ar godājamo kolēģi Godmani, ka mums ir jāatceras tas, ka mēs šeit pārstāvam nevis paši sevi, bet tās vai citas mūsu pilsoņu kategorijas vai grupas un tā tālāk intereses.

Šajā sakarībā, runājot par balsošanas motīviem, es varu pateikt, ka es nebalsošu par 11.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir piedāvāts. Es nevarēšu balsot arī par šo budžetu, ja šis 11.pants tiks akceptēts, jo šajā 334.dokumentā, ja jūs uzmanīgi lasīsit pēc kārtas rajonus... Godmaņa kungs gan te nosauca, ka tas ir Jelgavas rajona interesēs, taču tas tā nav, jo Jelgavas rajons ir viena no tām trijām “slaucamajām govīm”, kuras gatavojas slaukt, lai kaut ko no tās piena ielietu arī pārējiem krūzītē. Šeit ir minēts 1 miljards 767 miljoni, kurus Jelgavas rajona iedzīvotājiem tagad paņems un pēc tam, piemetot šos divus procentus cenai, vēlreiz no viņiem savāks. Es tomēr gribētu atgādināt godājamajiem kolēģiem to, ka tas, ka šī bilance šobrīd Jelgavas rajonam nemaz nav tik bēdīga, ir noticis uz tā rēķina, ka rajons ir tik ļoti ekoloģiski piesārņots un izpostīts, sākot no Kalnciema un beidzot ar Jelgavas apkārtni. Un, ja mēs šeit atrodam kaut kādu sīku krikumu atkritumu krāsns izbūvei, tad vairāk nekas cits Jelgavas rajonam šajā budžetā nav paredzēts. Tāpēc tikai atdot un neko nesaņemt pretim, turklāt nerēķinoties ar faktisko situāciju, kas Jelgavas rajonā ir katastrofāla, es domāju, tas vienkārši nav godīgi un ir amorāli. Tātad nevar šo “kopējo katlu” atkal izlīdzināt – sak, visi ir vienādi! Vienā gadījumā ir skaista daba, tīrs ūdens un tīra pārtika, bet otrā gadījumā no akas vairs nevar ūdeni pasmelt, lai to varētu dzert, un tad jābrauc kilometriem tālu meklēt tīru ūdeni. Tā ka ņemsim arī to vērā!

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Godmanis: Vai es varētu pateikt vienu repliku? Pavisam īsu!

Priekšsēdētājs: Jā, bet pirms tam repliku teiks Čepānes kundze. Lūdzu.

I.Čepāne: Man ir neliels jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Čepāne: Zeiles kundze, pieņemot šos priekšlikumus par divu procentu apgrozījuma nodokļa paaugstināšanu, tas šeit lielāko tiesu atstās iespaidu uz pensionāriem, un tāpēc es gribētu kaut ko zināt. Tātad cenas celsies, taču Rīgā un arī citās šajās pilsētās ir ļoti daudz pensionāru, kuriem tik tiešām ir tikai šie nožēlojamie 3000 rubļu. Laukos tam pensionāram vēl ir kaut vai dārziņš, viņš var aiziet desmit soļus un kaut ko noraut. Cik daudz proporcionāli šajās pilsētās dzīvo pensionāru, jo šeit viens no argumentiem tika izteikts tāds, ka mēs to varam pieņemt tāpēc, ka pilsētās ir lielākas algas. Tam es piekrītu, bet, no otras puses, ir pensionāri. Piemēram, manā rajonā ir daudz pensionāru.

I.Godmanis: Es atbildēšu.

V.Zeile: Kāds jautājums jums bija tieši man?

I.Čepāne: Cik apmēram proporcionāli ir pensionāru? Vai Budžeta komisija ir padomājusi par to, kā tas varētu ietekmēt pensionāru stāvokli lielajās pilsētās?

V.Zeile: Kolēģi, šis divu procentu apgrozījuma nodokļa pieaugums un tā izlietojums ir pilnīgā pašvaldību rīcībā, jo tas tiek ieskaitīts attiecīgās pilsētas pašvaldības budžetā vai arī rajona budžetā, un katra pilsēta, katrs rajons tādā gadījumā ir tiesīgs lemt, kā tas šo summu izlietos atbilstoši savai konkrētajai situācijai rajonā vai pilsētā. Šeit nekas netiek reglamentēts, kā šī nauda tiks izmantota. Un pilsētās, kur ir smagāka situācija attiecībā uz pensionāriem vai sociāli maznodrošinātiem, pašvaldības pilnā mērā varēs šos līdzekļus izlietot arī šīm savām vajadzībām. Prioritāte katrā pilsētā var būt mazliet citāda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, repliku, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Neliela uzziņa. Kopā ir 554 000 nestrādājošo pensionāru un 67 000 strādājošo. No tiem laukos dzīvo apmēram 350 000. Tajā pašā laikā 970 miljoni, kas tur ir ielikti iekšā kā palīdzība maznodrošinātajiem, ir tā puse, ko izpilda valsts, taču tā sagaida, ka arī pašvaldības izpildīs savu pusi. Lūk, ja paceļ šo nodokli līdz diviem procentiem, tad daļu naudas var novirzīt arī šīm vajadzībām, par kurām runāja Čepānes kundze.

Otrkārt, ņemsim vērā, ka tie pensionāri, kuri dzīvo Rīgā, sakarā ar apkures situāciju ir daudz labākā stāvoklī, nekā tie pensionāri, kuri dzīvo laukos un kurina ar malku, tāpēc ka pilsētā viņi elementāri norēķinās ar taloniem, un problēmas tur nav.

Un visbeidzot neliela replika. Plotnieka kungs, es saprotu, ka var izmantot argumentus, bet nedrīkst tūkstošreiz mainīt skaitļus. Jūs teicāt, ka Jelgavas rajonam ir 1 miljards 677 miljoni. Te ir rakstīts
l miljons 677 000. Nevajag izmantot argumentus, tūkstoškārt palielinot skaitļus. Tas nav korekti.

Priekšsēdētājs: Replika Lemberga kungam. Lūdzu.

A.Lembergs: Informēju, ka Ventspilī 24 procenti no visiem iedzīvotājiem ir pensionāri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es vēlētos pateikt mazu repliku Plotnieka kungam. Tā filozofija, ko jūs sludināt, bez šaubām, būtu spēkā tad, ja Latvija būtu daudzmaz ekonomiski vienmērīgi attīstīta, taču tā nav. Latvija nav vienmērīgi ekonomiski attīstīta, bet jebkurā valstī pastāv vēlēšanās šo teritoriālo ekonomisko attīstību daudzmaz izlīdzināt. Un tāpēc šīm ekonomiski attīstītākajām pilsētām, bez šaubām, ir lielāka ieņēmumu bāze nekā lauku rajoniem.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, mēs jau noslēdzām debates. Lūdzu, tikai repliku!

G.Grūbe: Es tikai gribētu lūgt kolēģus saprast to, ka pensionāru stāvoklis laukos nebūt nav labāks kā pilsētā. Tad nevajag stāstīt, ka tur pensionāriem būtu labāks stāvoklis nekā pilsētā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu, apsēdieties visi savās vietās un netraucējiet Godmaņa kungam. Klāt ir izšķirīgs un vīrišķīgs mirklis. Lūdzu, visi apsēdieties! Tātad būs trīs balsojumi. Secība it kā būtu tāda. Ja es kaut ko nepareizi daru, jūs, lūdzu, pasakiet.

Pirmais būs Edmunda Krastiņa ierosinājums – svītrot vispār 11.pantu. Motīvus jūs dzirdējāt. Otrs balsojums būs par Apvienotās budžeta komisijas priekšlikumu, kas lasāms 337.dokumentā. Finansu ministrija no šā priekšlikuma atteicās par labu kompromisam ar Teikmaņa kungu. Tātad šis būs tikai Apvienotās budžeta komisijas priekšlikums. Un trešais balsojums – pieņemt 11.pantu Teikmaņa kunga piedāvātajā redakcijā, tātad noteikt Rīgas pilsētā un citās minētajās pilsētās, kas ir uzskaitītas: Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un tā tālāk, bet tikai bez teikuma: “piešķirt tiesības Rīgas domei noteikt atvieglojumus šā nodokļa papildlikmes maksāšanai”.

Tādi būs trīs balsojumi. Un tad tiks pieņemts lēmums, kuru variantu mēs atstājam. Tātad tas, vai mēs atstājam vai neatstājam šo 11.pantu, būs atkarīgs no balsu vairākuma. Vai par procedūru ir iebildes? Nav.

Pirmais līdz ar to būs Edmunda Krastiņa priekšlikums – svītrot 11.pantu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 40... 25... 35. Paldies.

Nākamais ir Apvienotās budžeta komisijas priekšlikums, kas lasāms 337.dokumentā. Arī tur ir runa par 11.pantu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 48... 19... 30.

Un visbeidzot Teikmaņa kunga priekšlikums par 11.panta redakciju, kas te tika izteikta jau ar labojumiem. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 42... 31... 29.

Kolēģi, tā kā jūs neprotestējāt pret manu priekšlikumu procedūras jautājumā, tad ir pieņemts Apvienotās budžeta komisijas piedāvātais priekšlikums.

Lūdzu, tālāk! Par 11.pantu mums ir viss, bet par citiem pantiem visi balsojumi tika izdarīti jau agrāk.

V.Zeile: Vēl nav nobalsots par 12.pantu.

Priekšsēdētājs: Attiecībā uz skaitļiem. Toreiz plenārsēdē visi deputāti vienojās, ka viņi ir nobalsojuši pa pantiem, bet, protams, ja deputātiem ir iebildes pret skaitļiem, tad pie tiem var vēlreiz atgriezties, lai gan tas būtu ne visai korekti, jo mēs toreiz pēc būtības visu izskatījām. Dabiski, ka mēs skaitļus toreiz vēl nebijām ierakstījuši iekšā. Ja ir kādas iebildes, tad, protams, mums tas ir jāizskata. Lūdzu.

E.Cilinskis: Tā kā ir pieņemts Apvienotās budžeta komisijas variants, man būtu priekšlikums tajā izdarīt redakcionālu izmaiņu, proti, iekavās svītrot vārdu “centra”, un tad paliktu “izņemot Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu”, jo ir arī Kurzemes un Ziemeļu rajons, nevis priekšpilsētas. Tāds būtu mans redakcionālais priekšlikums.

V.Zeile: Paldies.

E.Cilinskis: Un otrs būs jautājuma formā: vai nebūtu pareizāk uzdot nevis Rīgas pilsētas padomei, bet pilsētas domei, kā tas iznāk saskaņā ar pašvaldību likumu. Tātad, kā Teikmaņa kungs to uzskata, varētu piešķirt attiecīgo rajonu padomēm un Rīgas pilsētas domei tiesības visu noteikt.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildes?

V.Zeile: Lūdzu, Cilinska kungs, precizējiet rakstiski, lai visu var ierakstīt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Par procedūru. Man ir jautājums priekšsēdētāja kungam. Ja es pareizi saskaitīju, tad iepriekšējā balsojumā neviens no trijiem priekšlikumiem neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Balsu vairākumu neviens neieguva! Ja saskaita, cik ir “par” un ja atskaita, cik “atturas” vai ir “pret”, tad vairākums neiznāk.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Lemberg, es jums atbildu. Ja tāds būtu bijis balsojums par lēmuma projekta vai par likumprojekta pieņemšanu, tas ir, par akceptēšanu, tad jums būtu pilnīga taisnība, bet šie bija trīs alternatīvi balsojumi, un es par procedūru jau pateicu. Tad nevienam – arī jums – iebilžu nebija.

Vai par 12.pantu, jūs ierosināt balsot, Zeiles kundze?

V.Zeile: Jā, par 12.pantu balsojumam ir jābūt, jo tas ir jauns pants, tā kā iepriekšējā reizē par to netika nobalsots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par 12.panta akceptu. Lūdzu rezultātu. Paldies. 12.pants ir pieņemts.

Kolēģi, es ieņēmu šo vietu, lai vadītu budžeta apspriešanu nevis tāpēc, lai izdarītu kādu, nedod Dievs, spiedienu. Kā jūs saprotat, es nevienu komentāru, izņemot vienīgi par vīrišķību, neizteicu. Es to darīju tāpēc, ka pats piedalījos abās šajās budžeta izskatīšanas reizēs, tiesa gan, fragmentāri, un tomēr. Un man jums ir jāatgādina, ka es tikai tāpēc uzņēmos to vadīt.

Man jāatgādina, ka mēs izskatījām visu likumprojektu un ka mums toreiz nebija papildinājumu. Es sapratu, ka Škapara kungs tagad ir iesniedzis rakstisku papildinājumu par Latvijas Republikas valsts budžeta 5.panta otro daļu, lai izteiktu to šādā redakcijā: “Apstiprināt no valsts budžeta iedalītās mērķsubsīdijas un dotācijas rajonu un pilsētu budžetiem saskaņā ar 2.pielikumu.” Saprotiet, Škapara kungs, formāli es varu noraidīt jūsu priekšlikumu, bet es formālists nekad negribu būt. Varbūt jūs tomēr komentējiet savu priekšlikumu. Mēs esam visus pantus jau akceptējuši. Jo toreiz mums bija runa, ka jūs debatēsit par likuma stāšanos spēkā. Šo lēmuma projektu mēs vēl tikai izskatīsim. Tur vēl ir arī Teikmaņa kunga priekšlikumi.

J.Škapars: Cienījamie deputāti, lai kā tas arī būtu bijis, tomēr tā, manā izpratnē, ir kļūda. Vienkārši kļūda, ko mēs visi, arī es tajā skaitā, toreiz nepamanījām un neapstiprinājām vienu pielikumu. Ja pielikums tikai pastāv rakstiskā veidā, bet tas nav ar likumu apstiprināts, tas pēc būtības nedarbojas. Tāpēc mums acīm redzami šis papildinājums vienkārši ir nepieciešams, lai mēs pieņemtu lēmumu par šo 2.pielikumu.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, vai arī jūs par šo pielikumu? Un Strīķa kungs par Škapara kunga pielikumu? Tad, lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es par Škapara kunga priekšlikumu. Tiesa gan, es biju iedomājies, ka viss šis budžets ar visiem pielikumiem ir likums. Tā ka visi pielikumi automātiski ir spēkā. Bet, tā kā visur citur atsevišķie pielikumi ir minēti, tad es atbalstītu Škapara kungu, un mēs tiešām vienā no punktiem precīzi noformulētu, ka “noteikt no valsts budžeta iedalāmās mērķsubsīdijas un dotācijas rajonu un pilsētu budžetiem 1993.gadā saskaņā ar 2.pielikumu”. Lūk, šādu punktu! Tas faktiski tikai pastiprinātu, ka šis pielikums ir likuma sastāvdaļa. Cits nekas. Diemžēl ir tāda prakse, ka par citiem šiem pielikumiem, kas tur ir iekšā, tas vienkārši nav ierakstīts, jo bija domāts, ka tas tā ir automātiski.

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti, Godmaņa kungs! Kolēģi, lūdzu uzmanību! Pabeigsim šīs lietas, attiecībā uz kurām vajag būt uzmanīgiem! Kolēģi, tagad tomēr ir jālemj, kas galu galā ir labāk – vai šo pantu vajag papildināt (un jūs, Zeiles kundze, arī varbūt varat ierosināt) vai veidot atsevišķu pantu. Te ir jāizsaka jūsu viedoklis. Manuprāt, gandrīz vai labāk būtu papildināt, bet es galīgi neuzspiežu savu viedokli, kā labāk darīt, lai mēs tagad nesāktu mainīt to, ko esam jau pieņēmuši.

I.Godmanis: Šeit man ir neliels komentārs. Tātad tur ir rakstīts tā, kā Ozola kungs jau precīzi teica. Likuma 1.pants skan: “Apstiprināt valsts budžetu 1993.gadam ieņēmumos un izdevumos kopsummā saskaņā ar pielikumiem.” Tātad ar pielikumiem. Vienīgais, ko es varētu ierosināt, būtu iekavas un ierakstīt: pirmais, otrais, trešais, ceturtais, piektais... un tā līdz devītajam pielikumam. Līdz ar to pielikumiem ir likuma spēks. Ja mēs tos kaut kur citur pārceļam, piemēram, uz lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību, tad likuma spēka tiem neiznāk.

Man ir pavisam īss priekšlikums: 1.pantā aiz vārda “pielikumiem” likt iekavas un ierakstīt: no 1. līdz 9.pielikumam. Tādā gadījumā nebūs diskusiju par to, vai te kāds kaut kur šmaucas.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, tas skan ļoti pārliecinoši, bet kā jūs domājat? Jo līdz ar to mums arī nevajadzētu balsot, jo tas tad ir loģiski, ka tur ir pielikumi. Tātad precizēt visus pielikumus būtu ļoti dabiski.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, ka mēs, šādi rīkojoties, pieļaujam ļoti lielu mudžekli un nekonsekvenci šinī ziņā, jo vienā gadījumā mēs rakstām pielikumus atsevišķi, bet otrā – ne. Taču tas te nav pārāk principiāls jautājums, jo 1.pantā tas ir pateikts, kaut gan tālāk mēs pieļaujam diezgan lielas nekonsekvences, jo atsevišķus pielikumus mēs apstiprinām, bet citus neapstiprinām. Tas gan konsekventi neiznāk, taču es šoreiz īpaši pret to neuzstāju.

Priekšsēdētājs: Tātad Škapara kungs pieņem Godmaņa kunga priekšlikumu, un pielikumi tiek uzskaitīti.

Zeiles kundze, vai līdz ar to mēs varam pabeigt šo apspriešanu?

V.Zeile: Ja Škapara kungs tam piekrīt, tad tas tā varētu būt, jo man nav absolūti nekādu iebilžu, ja to ieliek kā vienu atsevišķu pantu, lai būtu skaidrība un saskaņa ar pašvaldībām. To var izdalīt arī kā atsevišķu pantu. Skaidrs, tātad mēs uzskaitām visus pielikumus no 1. līdz 9. ieskaitot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šis jautājums ir izskatīts. Lūdzu.

G.Preinbergs: Un tomēr man iznāk runāt par pielikumu, proti, par 8.pielikumu. Es te nerunāšu par Jelgavas pilsētas budžeta saskaņošanu, kuru bija norunāts sanākt un apspriest pagājušajā pirmdienā pulksten 10.00, bet Apvienotā budžeta komisija tomēr jelgavniekus neuzklausīja, bet es tomēr gribētu...

V.Zeile: Es atvainojos, bet Jelgava tika speciāli uzklausīta un uz Jelgavu tika speciāli braukts. Brauca Apvienotās budžeta komisijas un Finansu ministrijas pārstāvji, tā ka, Preinberga kungs, nekāda diskriminācija pret Jelgavas pilsētu nav pieļauta.

G.Preinbergs: Pēc tās informācijas, kāda man ir, varu teikt, ka pagājušajā pirmdienā viņi netika uzklausīti. Taču ne jau par to ir runa. Runa ir par 8.pielikumu, proti, par Jelgavas dzemdību nama korpusu. Tas atspoguļots 167.dokumentā, arī 99.dokumentā. Trešdien es, lūk, no šā paša mikrofona jautāju jums, Zeiles kundze, vai 42 miljoni paliek dzemdību namam? Jūs man atbildējāt, ka paliek. Lūdzu, pārliecinieties stenogrammā! Taču šodien izdotajā dokumentā parādās jau pavisam cits skaitlis – 29 miljoni 720... Tātad ar tiem 29 miljoniem 720 tūkstošiem rubļu praktiski nav iespējams nemaz iekonservēt šo celtni. Es nevaru saprast, kāpēc tas notiek tā, ka mēs vienā reizē kaut ko norunājam, bet tad paiet dažas stundas vai dažas dienas, un šis skaitlis tiek mainīts.

V.Zeile: Preinberga kungs, esiet, lūdzu, tik laipns un paņemiet dokumentu, kas bija iepriekšējais... Es nevaru simts miljonos skaitļu orientēties. Paņemiet iepriekšējo pielikumu, parādiet, kurā vietā jums bija šāda summa, un parādiet šodienas dokumentu, kur tas ir citādi. Tikai tad es varu jums sekot līdzi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es aicinu tikai vienu: visus labojumus mēs izskatījām ar balsojumiem. Visus izskatījām! Līdz pulksten 19.30 visi tika izskatīti, tāpēc atkal atgriezties pie atsevišķiem labojumiem... Faktiski valdība spēra vēsturisku soli, un mēs palielinājām budžeta deficītu, taču līdz ar to mēs esam tur, kur mēs šodien esam.

Lūdzu, Strīķa kungs!

V.Strīķis: Godātie kolēģi, es šeit tik tiešām neuzstātos, jo mēs ilgi un pamatīgi diskutējām, tomēr man ir jāsaka, ka pašreiz šajā 330.dokumentā ir daži skaitļi, kuri neatbilst mūsu balsojumam. Konkrēti runa ir par 4.pielikumu, kas skar zinātnes finansēšanu, valsts pārvaldes institūciju pasūtītos pētījumus...

V.Zeile: Es atvainojos, par kuru dokumentu jūs runājat?

V.Strīķis: Par 330.dokumentu. Rakstiski es sekretariātam to jau iedevu, jo vakar saņēmu 330.dokumentu un veicu analīzi atbilstoši mūsu balsojumiem. Tur 16.lappusē...

Priekšsēdētājs: Godātā Zeiles kundze, es ierosinu jums tagad uzklausīt šāda veida pretenzijas, jo šeit ir runa par skaitļiem, kas it kā neatbilst mūsu balsojumam. Varbūt uzklausiet vēl arī kolēģi Čebotarenoku, un tad varēsim doties pārtraukumā un vēlreiz pēc stenogrammas visu pārbaudīt. Vai jūs neiebilstat, Strīķa kungs?

V.Strīķis: Nē! Tātad es turpinu. Lietas būtība ir tāda, ka mēs ilgi un dikti diskutējām par finansējumu zinātnei un tomēr vienojāmies, ka attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem mēs samazinām 37 procentus jeb 34 miljonus. Šāds balsojums mums bija, bet pašreiz 4.pielikuma 16.lappusē ir parādījies šis sadalījums, kas atsevišķām ministrijām ir ļoti dažāds. Piemēram, Ārlietu ministrijai ir noņemti 83 procenti, Lauksaimniecības ministrijai – 54 procenti, valdības aparātam – 7 procenti un tā tālāk. Tad es nezinu, uz kāda pamata ir šī lielā dažādība. Es tomēr domāju, ka tad, ja mēs korekti nobalsojām par 37 procentiem, tad katrai ministrijai par 37 procentiem precīzi vajag samazināt.

V.Zeile: Kolēģi Strīķi, es ļoti atvainojos, ka sniedzu komentāru! Ne par kādiem 37 procentiem mēs neesam balsojuši. Mēs nobalsojām par mīnus 34 miljonu summu. Jūs vienkārši tos izskaitļojāt un atradāt, ka tas ir 37 procentu samazinājums, rēķinot no bāzes finansēm.

Un tālāk. Mēs vispār tādu balsojumu par samazinājumu pa ministrijām neizdarījām, bet atļāvām Finansu ministrijai kopā ar Zinātnes departamentu šo summu samazināt par 34 miljoniem. Tas ir izdarīts kopā ar Izglītības ministrijas Zinātnes departamentu un attiecīgajām ministrijām.

V.Strīķis: Atļaujiet tomēr papildināt... Kā tā tomēr var būt – kā var būt, ka Zinātnes departaments sev samazina tikai par 23 procentiem, bet lauksaimniekiem, kuriem jāveic agrārā reforma un jāizstrādā agrārās reformas tālākie dokumenti, samazinājums ir 54 procenti? Es tik tiešām nesaprotu un ļoti lūdzu šo samazinājumu tomēr tad proporcionāli sadalīt pa visām ministrijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūsu doma ir skaidra. Es ceru, ka no ministrijas kāds pēc pārtraukuma sniegs jums atbildi, jo Zeiles kundze šos jautājumus nav kārtojusi.

V.Zeile: Es tikai gribu vēlreiz pateikt... Es vēl komentēšu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu, pēc pārtraukuma! Vēl Čebotarenokas kundze... Izsakiet, ja jums ir kaut kas bilstams par skaitļiem. Izsakiet, un tad visus komentārus dzirdēsit pēc pārtraukuma. Lūdzu.

V.Čebotarenoka: Cienītā Zeiles kundze! Mani interesē, kur ir palikuši 60 miljoni Jūrmalas kolektora būvēm... attīrīšanas iekārtām?

V.Zeile: 60 miljoni?

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu, pēc pārtraukuma! Vai jums ir vēl kādi jautājumi?

V.Čebotarenoka: Nē, paldies!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad sākas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Zeiles kundze, vai jūs atbildēsit uz Freimaņa kunga, Strīķa kunga un arī Čebotarenokas kundzes teikto?

V.Zeile: Es lūgtu izteikties finansu ministra vietnieku Bēniķa kungu, jo viņam ir detalizēti aprēķini.

Priekšsēdētājs: Taču, pirms jūs runājat, Bēniķa kungs, gribu informēt, ka situācija ir šāda. Kolēģi, mazu uzmanību! Kā es redzu, šeit galveno nekārtību rada jūsu palīgi. Tāpēc laikam tad, kad risināsim atbildīgus jautājumus, vajadzēs regulēt iekļūšanu plenārsēžu zālē. Par izteiktajiem priekšlikumiem es lūgšu runāt arī Godmaņa kungu, jo mēs šeit nevaram izšķirt dažādus ministriju priekšlikumus un pretenzijas, kādā veidā viena finansējuma ietvaros, pielikuma ietvaros, sadalīt šo naudu. Tad, ja mēs sāksim atkal balsot par ministrijām, balsojums vēlreiz nonāks līdz nozarēm, pēc tam – līdz atsevišķiem objektiem. Man liekas, ka tas nebūtu Augstākās padomes pienākums.

Lūdzu, Bēniķa kungs!

U.Bēniķis: Atbildu uz jautājumu par zinātnes finansējuma samazinājumu. Par zinātnes finansējuma samazinājumu 34 miljonu rubļu apmērā tika nobalsots plenārsēdē, detalizētu samazinājumu pa ministrijām Apvienotā budžeta komisija pilnvaroja veikt Izglītības ministrijas Zinātnes departamentam un Finansu ministrijai. Tagad faktiski šī samazinājuma summa šeit ir samazināta, izejot no faktiskā sistēmu novērtējuma. Ir vesela virkne ministriju, arī tā, kuru es agrāk pārstāvēju, teiksim, Lauksaimniecības ministrija, kur vairākos zinātniskās pētniecības institūtos faktiski ir iekļautas dublējošas, paralēlas tēmas. Un apstākļos, kad mēs neesam tik bagāti, lai dotu iespēju dažādām alternatīvām zinātnieku grupām izstrādāt praktiski vienu un to pašu tēmu, mēs, vadoties pēc Zinātnes departamenta rekomendācijas, izšķīrāmies par šīs summas samazināšanu.

Godājamie deputātu kungi! Es gribētu tomēr vērst uzmanību uz to, ka tad, ja atsevišķai tēmai vai tēmu grupai – vienalga, kurā ministrijā – tiešām valstī ir svarīga nozīme, šajā struktūrā, kas tiek ierosināta apstiprināšanai, ir Izglītības ministrijas tā sauktā rezerve. Šīs rezerves apjoms ir 6,7 miljoni rubļu. Mūsu skatījumā, tas ir pietiekami, lai nosegtu to, ko darba kārtībā attiecīgās ministrijas, protams, kopā ar Izglītības ministriju, var pierādīt kā nepieciešamu, lai saņemtu finansējumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ļoti lūgtu vairs neatgriezties pie budžeta lasījuma, par kuru jau sen ir nobalsots. Mēs esam nobalsojuši praktiski par visiem papildinājumiem un par visiem priekšlikumiem, kuri tika saņemti no deputātiem. Ja mēs atgriezīsimies pie tādas procedūras, ka katrs deputāts tagad, izlasot budžetu kopumā, nāks un sāks apstrīdēt jau nobalsotos skaitļus, tad tādā gadījumā mēs nokļūsim bezgalīgā spirālē, kurai nav ne beigu, ne sākuma. Viss, kas attiecas uz valdības institūcijām, uz ministrijām, uz zinātni, kuru šeit kā valdību pārstāv Zinātnes departaments... Ja Zinātnes departaments ir pieņēmis šādu kompetentu lēmumu, tad šis lēmums arī atbilst tam, kā tam ir jābūt. Tāpēc es palūgšu atsevišķus deputātus, kuri pārstāv vienu vai otru zinātnes nozari, šeit nenākt un nesākt atkal jaunu riņķa danci. Mēs, Strīķa kungs, nobalsojām precīzi – mīnus 34 miljoni! Un mēs runājām par budžetu kopumā. Tāpēc man ir priekšlikums pārtraukt debates par šo jautājumu iesniegšanu. Vienīgi tad, ja kāds patiešām atrod rupju kļūdu budžetā, tad, protams, viņš tagad var uzstāties, un, cik nu mēs šeit esam, mēs atbildēsim. Manuprāt, šādas rupjas kļūdas budžetā nav. Un tāpēc, ja tagad katrs celsies kājās un sāks no jauna apstrīdēt finansējumu, tad mēs budžetu nepieņemsim nekad.

Līdz ar to man ir priekšlikums nobalsot par 1. un 2.pantu ar precīziem skaitļiem, jo iepriekšējā reizē nebija koriģēts skaitlis attiecībā uz deficītu, kurš ir pieaudzis. Un pēc tam varētu balsot par budžetu kopumā un vairs negriezties pie Apvienotās budžeta komisijas vai pie parlamenta ar atsevišķiem jautājumiem. Tas nav korekti no deputātu puses, jo to vajadzēja darīt tad, kad bija īstā situācija, kad mēs balsojām par to, ka zinātne tiek sadalīta trijās daļās, kad jautājums bija par 63 miljoniem, par kuriem nenobalsojām, kad jautājums bija par 34 miljoniem, par kuriem mēs nobalsojām. Un nevajadzētu vairs jaukties šeit iekšā atsevišķos skaitļos. Tā darīt nedrīkst!

Priekšsēdētājs: Kolēģi Strīķi, neskatoties uz to, ka jūs stāvat pie mikrofona, ja ir bijis priekšlikums pārtraukt debates vai izteikt motīvus par šo jautājumu, tad man tas ir jāliek uz balsošanu. Tā tas ir. Pēc tam jūs varēsit izteikt repliku.

Lūdzu, balsosim par Godmaņa priekšlikumu – pārtraukt budžeta apspriešanu. Lūdzu rezultātu. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Ja jūs vēlaties izteikt repliku, tad, lūdzu, izsakiet to! Un mēs virzīsimies tālāk. Tiešām mums ir jānobalso par 1. un 2.pantu un tad jābalso par budžetu kopumā.

V.Strīķis: Tomēr, kā Godmaņa kungs teica, es šinī jautājumā saskatu ļoti rupju kļūdu un tāpēc esmu šeit pie mikrofona. Es te reti nāku priekšā, jo ļoti cienu korektu uzvedību. Taču, ja mēs nobalsosim par to, ka mēs samazinām par 34 miljoniem, bet nenobalsosim pa ministrijām... Šeit budžetā taču ir sadalīts pa ministrijām, tāpēc vajadzētu tikpat korekti arī nobalsot attiecībā uz visām ministrijām. Tāpēc es ļoti lūdzu tomēr izšķirties par to un nevis... Vienas dienas laikā Zinātnes departaments novērtēja visu zinātni, un es apbrīnoju to cilvēku, kurš varēja noteikt, kuras tēmas te bija svarīgākās, un pateikt, ka agrārās reformas tēmas – lauksaimniecības attīstības koncepcijas tēmas – nav svarīgākās.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, arī jums, lūdzu, viena minūte!

J.Vaivads: Es, pirmkārt, gribētu ieviest skaidrību, ka runa nav par to, ka zinātnei tiks samazināts finansējums. Analizējot tos pieteikumus, kuri nāca no ministrijām, atkārtojas tāda pati aina, kāda bija vērojama jau daudzus gadus, tas ir, ka zem zinātnes vārda tiek palikts viss kaut kas, ko ministrijām ir vajadzīgs finansēt, lai gan faktiski tas ir pavisam kaut kas cits. Un, ja mēs arī samazinājām šo summu, sadalot to pa ministrijām, tad faktiski mēs esam te ieviesuši tikai skaidrību. Beidzot mēs esam attīrījuši to, kas ir zinātne, no tā, kas nav zinātne. Un tādēļ es lūgtu to traktēt mazliet citādi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai arī jūs gribat ko teikt par zinātnes lietām? Kolēģi, mums vajadzētu pabeigt šo jautājumu! Es uzskatu, ka šā jautājuma apspriešana jau ir pabeigta. Es pilnīgi piekrītu Strīķa aizrādījumam, bet šis jautājums jau ir apspriests, un mēs skatām tālāk. Ja jūs iebilstat pret to, tad, lūdzu, izvirziet savus argumentus. Taču tad ir jābalso. Turklāt mēs vienreiz jau esam balsojuši.

Lūdzu, Strīķa kungs! Strīķa kungs, ja jūs uzskatāt, ka mums ir jāapspriež atsevišķi jūsu jautājums, tad es vienkārši likšu to uz balsošanu, jo tas ir jūsu...

V.Strīķis: Es tomēr lūdzu izteikt attieksmi ļoti korekti. Ja mēs esam nobalsojuši par samazinājumu, tad ir jārunā par visām ministrijām, to finansējuma proporcionālu samazinājumu vai arī vispār šis jautājums par ministriju sadalījumu tad ir jāsvītro ārā, lai tad notiek cīņa ministriju starpā un arī Zinātnes departamentā. Jo es neredzu, ka šeit šis jautājums būtu atrisināts korekti. Tiešām neredzu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Tādā gadījumā man ir jāsniedz uzziņa. Ja mēs skatāmies zinātnes sadalījumu, tad vislielākā summa – es te domāju to zinātnes daļu, kur 34 miljoni tiek noņemti nost, – 7,5 miljoni attiecas tieši uz lauksaimniecību. Un praktiski es neredzu nevienu citu ministriju, kur būtu tik lielas summas. Tādas ir Jūras lietu ministrijai, taču tas ir normāli, jo tā ir mūsu osta un tās tālākā attīstība, un tas ir pieņemams. Izglītības ministrija pati par sevi ietver mūsu, tā teikt, jaunās paaudzes audzināšanu. Visur citur šīs summas ir stipri mazākas. Ir pat tā, ka Kultūras ministrijai faktiski ir 490 000, Labklājības ministrijai ir 3 300 000, Meža ministrijai – 2 400 000, starp citu, es šo ministriju skaitu klāt pie lauksaimniecības. Un tā mums kopumā iznāk aptuveni 10 miljonu. Es neredzu iemesla, lai Strīķa kungs varētu apgalvot, ka, pastāvot šim 34 miljonu samazinājumam, Lauksaimniecības ministrijas zinātne, kas bija saistīta ar valsts pasūtījumu, būtu īpaši “apcirpta”. Nedomāju, ka tas ir tā. Es tiešām lūgtu jautājumus tālāk izskatīt globāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Strīķa kungs, jūs esat izsmēlis savu limitu – jums jau ir bijušas gan debates, gan replikas, gan viss pārējais. Es lieku uz balsošanu deputātu izlemšanai jūsu piedāvāto jautājumu. Jūs piedāvājāt, lai deputāti to apspriež šeit, zālē, un izlemj budžeta finansējuma attiecīgo sadalījumu starp ministrijām, jo jūs uzskatāt, ka jums ir iedalīts attiecīgi mazāk nekā citiem. Un faktiski mums tad ir jābalso par to, vai mēs turpinām izlemt šinī zālē finansiālo sadalījumu starp ministrijām. Kopējo balsojumu, kas, manuprāt, bija mūsu kompetences ietvaros, mēs esam jau izdarījuši, bet jūs gribat, lai mēs sadalām finansējumu starp ministrijām, ko jau ir darījis attiecīgais departaments.

Zeiles kundze! Pirms balsošanas jūs varat izteikties, un tad mēs balsosim. Es lieku jūsu priekšlikumu uz balsošanu.

V.Zeile: Es gribēju kolēģiem tikai pateikt, ka tas ir neproduktīvs jautājuma risinājums, jo mums nav nekādu Strīķa kunga priekšlikumu, kuram tad pielikt klāt un kuram noņemt nost. Mums šā kopējā balsojuma ietvaros nav ziņu par nozaru zinātņu finansēšanu. Un šeit uz vietas pateikt, kam jūs gribat noņemt nost vai kam pielikt klāt – tas savukārt būs no jūsu puses subjektīvs un momentāns vērtējums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Strīķa kunga priekšlikumu. Ar šo rīcību es faktiski jau pārkāpju, Strīķa kungs, procedūru, taču nebūsim formālisti un skatīsim pēc būtības. Lūdzu rezultātu. Par – 27, pret – 18, atturas – 21. Mēs nesāksim apspriest finansējuma sadalījumu starp ministrijām.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Mani neapmierina finansu ministra Bēniķa un viņa palīgu argumenti. Argumenti, ar kuriem šie speciālisti operē, tie faktiski ir radīti aptuveni pagājušā gada nogalē, un tiem nav nekāda sakara ar šā budžeta apspriešanu. Un tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka par 42 miljoniem, kas ir paredzēti konservācijai, runa bija vēl pagājušajā trešdienā, tātad faktiski iepriekšējā sēdē. Taču pašreiz ir 29, tas ir, nav trīs miljoni. Es nerunātu par trim miljoniem, taču bija runa par 13 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Godātais operatora kungs, tā tomēr nevajag! Te ir tribīne! Manuprāt, vajag visu to lietu uzņemt kārtīgi un kvalitatīvi, tomēr stāvēt drusciņ malā.

Lūdzu, Bēniķa kungs!

U.Bēniķis: Man ir oficiāls dokuments par Labklājības ministrijas Tehniskās uzraudzības kapitālās celtniecības un plānošanas daļas Livkiša kunga parakstu. Šis jautājums tieši par Jelgavu ir saskaņots arī ministrijas vadības līmenī. Tāpēc es atļaujos uzsvērt to, ka iepriekšējo apspriežu un lēmuma pieņemšanas gaitā tika akceptēti papildu līdzekļi dažādām vajadzībām. Piemēram, Jaunķemeru rehabilitācijas centram – 100 miljoni. Ja ir runa par konkrēto Jelgavas dzemdību nama bloku vai piebūvi pie slimnīcas, tad es personīgi kopā ar Jelgavas rajona pašvaldību piedalījos šā objekta apskatē. Faktiskais secinājums ir tāds, ka šā objekta tālākajai celtniecības turpināšanai ir nepieciešama nesalīdzināmi lielāka summa nekā šie 42 miljoni. Tanī pašā laikā konservācijai šī summa tik liela nav vajadzīga. Rezultātā mēs stāvējām dilemmas priekšā – vai republikā atsevišķiem objektiem, kurus arī ir nepieciešams iekonservēt, piemēram, Kuldīgas slimnīcu, iedot kaut kapeiku vai neakceptēt to. Būtībā šie priekšlikumi pēc Labklājības ministrijas ekspertu vērtējuma (te piedalījās arī mūsu speciālisti) bija tādi, lai atbilstoši atsevišķiem punktiem, par ko jau ir nobalsots, tomēr iedotu vairāk un atrisinātu problēmu, bet lai vienlaikus atrisinātu arī jautājumu par šā dzemdību nama piebūves konservāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies! Kolēģi, mums ir jāizšķiras, vai mēs atgriezīsimies pie budžeta izdevumu daļas koriģēšanas, ņemot vērā Preinberga kunga priekšlikumu. Tāds balsojums ir jāizdara.

Lūdzu, Zeiles kundze, bet tikai īsi!

V.Zeile: Es vēlētos lūgt visiem deputātiem, kuri grib te vēl kaut ko pārskatīt, ņemt vērā to, ka jūs to varat pārskatīt tikai uz budžeta deficīta rēķina, jo neviens nav uzrādījis papildu ienākumus budžetā un neviens arī nevēlas uzrādīt, uz kādu citu izdevumu pāradresēšanas rēķina to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Preinberga kunga priekšlikumu – pārskatīt budžeta izdevumu daļu, ņemot vērā viņa konkrēto ierosinājumu par attiecīgo summu. Lūdzu rezultātu. Par – 7, pret – 22, atturas – 32. Paldies. Arī to mēs esam izskatījuši.

Tagad mums vajadzētu nobalsot atsevišķi par 1. un 2.pantu. Lūdzu, balsosim par 1.panta akceptēšanu. Tāds ir rezultāts mūsu garajai jo garajai apspriedei par visiem budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Balsosim par 1.pantu. Lūdzu rezultātu. 60 – par, pret – 8, atturas – 13. Paldies. 1.pants ir akceptēts.

Tagad, lūdzu, balsosim par 2.pantu. Lūdzu rezultātu. 78 – par, pret – 7, atturas – 16. Paldies. 2.pantu esam akceptējuši.

Tagad mums būtu jābalso par likuma “Par valsts budžetu 1993.gadam” akceptēšanu kopumā, jo tikai tad mēs varam izskatīt lēmuma projektu. Es lūdzu sekretariātu zvanīt, un tad spriedīsim par likumprojekta stāšanos spēkā. Lūdzu zvanīt! Paldies. Lūdzu sagatavoties balsojumam.

Ko jūs vēl gribat teikt, Lemberga kungs?

A.Lembergs: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Izteikties?

A.Lembergs: Jā. Var?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Lembergs: Cienījamie deputāti! Piedāvātais budžeta projekts ir izstrādāts, un, ja tas tiks pieņemts, tad līdz ar to tiks pārkāpts Latvijas Republikā spēkā esošā likuma “Par budžeta tiesībām” 1.pants, 5.pants un 31.pants un arī Latvijas Republikas likuma “Par pilsētas pašvaldību” 48., 51. un 52.pants. Finansu ministrijas noteiktie izdevumi pašvaldību budžetos nenodrošina minimālu pašvaldību budžeta iestāžu finansēšanu. Un tāpēc, izejot no iepriekš teiktā, es aicinu deputātus balsot pret šā budžeta pieņemšanu 1993.gadam.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu, par motīviem, bet tikai trīs minūtes!

I.Godmanis: Par motīviem. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet man izteikt trīs variantus. Es ļoti lūgtu nobalsot par šo budžeta projektu, jo alternatīvas mums ir tikai divas, turklāt abas šīs alternatīvas ir kategoriski nepieņemamas.

Pirmā alternatīva. Ja mēs nenobalsosim par šo budžeta projektu, mēs tādējādi neņemsim vērā to, ka mēs no valsts budžeta 23 rajoniem (tas ir ietverts 334.dokumentā), šiem lauku rajoniem nespēsim samaksāt 680 miljonu. Uzsveru, ka mēs nevarēsim lauku rajoniem samaksāt 680 miljonu, lai Latvijā kaut cik izlīdzinātu esošo dzīvi. Mēs esam vienota valsts! Tas ir viens.

Kāda mums ir otra alternatīva? Mums alternatīva ir tāda, ka mēs varētu, piemēram, ar 1.aprīli noslēgt budžetu un 1.aprīlī uztaisīt bilanci par pirmo ceturksni. Un, ņemot vērā to, ka finansējums ir GS 1/12, mēs varētu sākt jaunu budžetu attiecībā uz 3/4 gada. To var izdarīt, ieliekot iekšā koeficientu 0,75. Taču, tikko to izdarīs un pieņems budžetu nevis (kā likumā rakstīts) no janvāra, bet līdz 1.decembrim, tad tādā gadījumā koeficients 0,75 vissāpīgāk “sitīs”, starp citu, tieši pa pašvaldību kabatu, jo šis 0,75 koeficients attieksies arī uz visām mērķsubsīdijām un uz dotācijām, nemaz nerunājot par visām valsts iestādēm, kas ir ar 0,75 procentu koeficientu. Ņemot vērā to, ka, jau pastāvot koeficientam 3,1 attiecībā pret iepriekšējā gada divkāršoto apmēru, ir par maz. Tas nesegs izdevumus.

Cienījamie deputāti, ir vēl trešā alternatīva. Tādā gadījumā varētu sākt ar aprīli, novilkt svītru un pagarināt šo budžetu no 1993.gada 1.aprīļa līdz 1994.gada 1.aprīlim, kas, pēc manām domām, finansiāli vispār ir nonsenss. Mums, godīgi sakot, nav citas izejas. Mums nav tiesību arī palielināt budžeta deficītu, jo, skatoties uz to, kā mums pildās budžets... Mēs vakar izpētījām muitas darbu, mēs vakar izpētījām, kāda mums ir situācija ar akcīzi. Valdība jau šo trešdienu pieņēma ļoti asu lēmumu par alkoholu un tabaku. Un mēs nāksim šeit Augstākajā padomē ar lūgumu to apstiprināt, lai šīs divas budžeta ieņēmumu daļas, kas mums iekavējas, tomēr varētu piepildīt. Mums ir jāorientējas uz budžetu.

Un pats pēdējais. Cienījamie deputāti, katrs cilvēks strādā ar savu budžetu. Katrs cilvēks rīkojas ar tik daudz naudas, cik viņam ir kabatā. Un viņš var izvilkt no turienes tikai tik daudz naudas, cik viņam ir. Vairāk izvilkt viņš nevar. Jo tas, kas seko pēc tās naudas, tā vairs nav nauda. Tas ir tukšs gaiss. Un tāpēc man ir lūgums nobalsot par šo budžeta projektu, ņemot vērā visu šāgada smago situāciju. Un mēs atbalstīsim šīs pilsētas, tajā skaitā Ventspili, mēs atbalstīsim arī Rīgu. Mēs zinām situāciju Ventspilī un mēģināsim šo stāvokli tur mīkstināt, arī pārskatot ostu nodevas. Mēs izskatīsim šos jautājumus, kuri skar pašas, lūk, šīs pilsētas dzīvi. Taču mēs patlaban nevaram lauku rajonus atstāt bez subsīdijām. Tas ir vairākums – 23 lauku rajoni. Ja mēs par šo budžetu nenobalsosim, tad tādā gadījuma tie šo naudu nesaņems. Man tiešām ir lūgums saņemt dūšu un pieņemt šo budžetu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Par procedūru? Vai aģitācija? Aģitācija. Lūdzu, Dobeļa kungs, bet tikai trīs minūtes!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis variants, par kuru mums patlaban būtu jābalso, ir tieši maksimālais un vidējais, raugoties pēc visām mūsu garajām diskusijām. Un es tiešām lūgtu atmest politisko pieeju šā jautājuma risināšanā, jo galu galā bez šā budžeta pieņemšanas mēs paši ļoti daudzās iestādēs radīsim visai smagu stāvokli. Es tomēr aicinātu balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Es labi saprotu tās finansiālās iespējas, kādas tagad ir Latvijas valstij, un tāpēc nevaru teikt, ka budžets būtu sastādīts kaut kādā veidā nepieņemami. Taču šāda veida otrais lasījums, šāds izveidotais budžets faktiski novedīs pie daudzu Latvijas Republikas rajonu pašvaldību pašlikvidācijas. Un tādēļ man Valkas vēlēšanu apgabala vēlētāji par šo budžetu otrajā lasījumā ir aizlieguši balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Runāšu no diviem viedokļiem: pirmkārt, no komisijas viedokļa. Neskatoties uz to, ka vissmagākā situācija no mūsu trim sfērām kļūst zinātne (izglītība un kultūra varbūt vēl kaut kā šajos nabadzības laikos izdzīvos), es varu cerēt tikai uz vienu – ka zinātnei mēģinās atrast minimālos līdzekļus budžeta izpildes gaitā. Tas ir pirmais.

Otrais – attiecībā uz pašvaldībām. Es domāju, ka budžeta iespējas iedarboties uz valsts ekonomisko attīstību nav tik lielas, kā mēs to domājam šajās trijās dienās, apspriezdami šo budžetu. Budžets zināmā mērā ir valsts ekonomiskās attīstības rezultāts. Iedomāsimies, kas notiks, ja mēs šo budžetu nepieņemsim! Vai tad mēs atradīsim kaut minimālus resursus, lai stāvokli uzlabotu? Tādēļ es varu tikai aicināt balsot par šo budžetu, saprotot to, ka, protams, situācija nekļūs labāka, bet, iespējams, varbūt pat nedaudz sliktāka. Taču citas izejas, manuprāt, šajā situācijā mums nav.

Priekšsēdētājs: Eniņa kungs, lūdzu!

T.Eniņš: Es gribu apelēt pie mūsu deputātu sirdsapziņas un lūgt akceptēt šo budžetu, jo visa sociālā sfēra, tas ir, visi mūsu Latvijas iedzīvotāji, pārtiek tikai no sestās daļas iepriekšējā pusgada budžeta. Es varu jums paziņot, ka jau nedēļu slimnīcas nav spējīgas iepirkt zāles. Tas finansējums, kas bija paredzēts pagājušā gada pēdējā pusgadā, vairs neatbilst tā finansējuma lielumam, kāds ir vajadzīgs šā gada pirmajā pusgadā. Tādēļ es vēlreiz saku, ka mēs knapi velkam savu dzīvību un ka drīz vien šis jautājums var pārvērsties arī par politisku jautājumu. Vēlreiz lūdzu slimnieku, pensionāru, invalīdu, pansionātu iedzīvotāju vārdā akceptēt šo budžetu, jo ilgāka kavēšanās radīs galīgu krahu mūsu sistēmā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Es gribu atkārtot to pašu, ko teica Čepāņa kungs, jo pašvaldības pēc šā budžeta pieņemšanas atradīsies ļoti kritiskā stāvoklī. Tāpēc vienīgais, ko es varu darīt, ejot uz kompromisu ar savu sirds­apziņu, es varu atturēties, balsojot par šo budžetu. Es diemžēl nevaru piekrist balsot par šo budžetu, jo es vēlreiz atkārtoju, ka pašvaldības nereti atradīsies sarežģītā situācijā. Minēšu vienu skaitli, proti, jau pašreiz pašvaldību parādi ir apmēram 2,5 miljardi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, man ir jāliek uz balsošanu procedūras jautājums – pārtraukt motīvu izteikšanu. Tātad vispirms ir jāpārtrauc šī procedūra, lai varētu balsot. Ir priekšlikums – pārtraukt debates. Lūdzu balsot par motivācijas pārtraukšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 87, pret – 6, atturas – 13.

Kolēģi, līdz ar to mēs balsosim par valsts 1993.gada budžeta akceptu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par valsts 1993.gada budžeta akceptu. Viena balss papildus “par” – tā ir Zeiles kundzes balss. Lūdzu rezultātu. 81 – par, 15 – pret, 17 – atturas. Es diemžēl neatceros, ko pats izdarīju...

V.Zeile: Jūs bijāt “par”.

Priekšsēdētājs: Nē, regulējot es vienkārši... Taču tam pašlaik nav nozīmes. Tātad valsts budžets 1993.gadam ir akceptēts! (Aplausi.)

Nākamais ir lēmuma projekts par budžeta spēkā stāšanās kārtību.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienījamie kolēģi, izskatīsim Augstākās padomes lēmuma projektu par šā 1993.gada valsts budžeta spēkā stāšanās kārtību. Faktiski mēs to esam formulējuši citādi un runājam par budžeta izpildes nodrošināšanu. Jums ir izdalīti divi dokumenti – 330. un 337.dokuments. 330.dokumentu ir iesniegusi valdība. Esiet tik laipni, pagrieziet 337.dokumenta otro pusīti, kur lasāms vakar kopīgi ar mūsu Apvienoto budžeta komisiju un Finansu ministriju precizētais variants. Tas attiecas galvenokārt uz stilistiku, un šeit ir iestrādāti daži priekšlikumi, kurus bija iesnieguši deputāti. Tā ka es piedāvāju... Es ceru, ka Finansu ministrija un valdība tam piekritīs, ka mēs izskatām 337.dokumentu. Valdība ziņo, ka tā no sava varianta atsakās. Tā ka izskatīsim tikai 337.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu ieviesiet zināmu kārtību uz sava galda! Es to esmu jau izdarījis. Paņemiet 330.dokumentu. Vai jums ir tāds dokuments? Paldies. Un 337.? Vai vēl kāds dokuments ir vajadzīgs apspriešanai, Zeiles kundze?

V.Zeile: Apspriešanai varbūt nē, bet kontekstā ar šo dokumentu būtu jāskata arī 318. un 325.dokuments. Tie ir Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas un Alfrēda Čepāņa iesniegtie priekšlikumi, kas ir tieši saistāmi ar to ietveršanu vai neietveršanu šajā lēmumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, vienu mirklīti! Nolieciet kaut kur redzamā vietā arī 318. un 325.dokumentu. 318. ir Škapara kunga dokuments, bet 325. – Čepāņa kunga dokuments.

Tā, varam sākt apspriešanu. Vai jūs par procedūru? Vai sāksim skatīt pa punktiem? Par tekstu, jā?

V.Zeile: Es piedāvāju šo dokumentu apspriest pa punktiem, bet pie katra punkta varētu būt arī mans komentārs, korespondējot to ar deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Zeiles kundze, 1.punktā – vai nu 1.1., vai 1.2., vai 1.3., vai 1.4.... vai, es pat teiktu, 1.5.punktā ir pazudis Augstākās padomes plenārsēdē nobalsotais Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikums – atzīt par neapmierinošu Muitas tarifu padomes darbu. Ir palikusi tikai šā balsojuma otrā daļa: “Uzdot Ministru padomei mēneša laikā grozīt muitas tarifu noteikšanas kārtību.”

V.Zeile: Tātad tas ir 2.punktā – tas ir 2.1.punkta formulējumā. Taču, ja jūs pastāvat uz to, tad jūs, kad mēs nonāksim pie šā 2.punkta, lūdzu, izsakiet savu priekšlikumu formulējumu.

J.Kinna: Es atvainojos, tas nav šajā 2.1.punktā. Tādā kontekstā, kā jūs esat sagatavojusi lēmuma tekstu, tam ir jābūt 1.punktā, jo to Augstākā padome nolemj. Mēs nevaram uzdot Ministru padomei atzīt par neapmierinošu...

Priekšsēdētājs: Kolēģi, šāds balsojums jau bija. Un, ja jūs, Kinnas kungs, varētu to vēlreiz precīzi nosaukt, tad, man liekas, Zeiles kundze to ņemtu vērā, un arī mēs visi citi to ņemtu vērā, jo tāds balsojums tiešām bija.

J.Kinna: Tātad mans priekšlikums par 1.5.punktu ir šāds: “Atzīt par neapmierinošu Muitas tarifu padomes darbu.”

V.Zeile: Vai jūs tikai šo punktu lēmumā vēlaties iebalsot vai arī jūs vēlētos, lai tiktu precizēta un grozīta muitas tarifu noteikšanas kārtība?

J.Kinna: Nē, Zeiles kundze, jo 2.1.punkts mūs apmierina. Tas ir precīzs.

V.Zeile: Tas paliek pie 2.punkta.

J.Kinna: Jā, tas paliek pie 2.punkta.

V.Zeile: Paldies.

J.Kinna: Bet mans sākotnēji sacītais – ir pie 1.5.punkta. Tā, kā es teicu.

V.Zeile: Vēlreiz, lūdzu, formulējiet!

J.Kinna: Tātad Augstākā padome nolemj atzīt par neapmierinošu Muitas tarifu padomes darbu.

V.Zeile: Vai jūs vēlētos izteikt arī vērtējumu, kāpēc jūs to uzskatāt par neapmierinošu?

J.Kinna: Es domāju, ka tam lēmuma tekstā nav jābūt.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Man ir sakāms par procedūru. Sakiet, vai mēs vispār izskatīsim tādu lēmumu, kas saucas “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts budžetu 1993.gadam” spēkā stāšanās kārtību”? Tas ir 271.dokuments.

V.Zeile: Kurš dokuments?

A.Teikmanis: 271.dokuments – lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

V.Zeile: Tātad šis dokuments tika pārveidots, un tā nosaukums tagad ir “Par valsts budžeta 1993.gadam izpildes nodrošināšanu”.

A.Teikmanis: Tātad mēs citus lēmumus neizskatīsim, tikai 337.dokumentu?

V.Zeile: Jā, jo pēc satura tas ir analogs, tikai plus vēl papildinājumi, ko ierosināja deputāti.

A.Teikmanis: Tātad 337.dokumentu? Ja?

V.Zeile: Jā, 337.

A.Teikmanis: Tad man ir jautājums: sakiet, lūdzu, ar kuru brīdi likums par budžetu 1993.gadam sāks darboties?

V.Zeile: Gada budžets ir paredzēts visam gadam, un likums par valsts budžetu 1993.gadam stājas spēkā ar 1.janvāri.

A.Teikmanis: Kur tas ir rakstīts?

Priekšsēdētājs: Tas ir saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu”.

A.Teikmanis: Un otrs jautājums: ar kuru brīdi var stāties spēkā šīs papildlikmes?

V.Zeile: Ar 1.janvāri.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, vienu sekundīti! Lai jūsu izbrīns būtu līdz galam skaidrs, varu pasacīt, ka, manuprāt, mūs interesē jūsu priekšlikums par spēkā stāšanos. 4. un 11.pants stājas spēkā ar 1993.gada 1.aprīli. Tad varbūt jūs tā arī pasakiet.

A.Teikmanis: Tas bija labojums lēmumā, kuru mēs vairs neizskatām. Tāpēc es arī jautāju.

Priekšsēdētājs: Un jūs to noņemat no apspriešanas?

A.Teikmanis: Nē, es nenoņemu!

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, tas viss tika pārcelts, kā jau es teicu, uz šo jauno – 337.dokumentu, kurš ir formulēts tā, kā es teicu, un jūsu priekšlikumā. Tātad lielākā daļa jau ir ietverta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”, bet, pilnīgi pareizi, 337.dokumentā ir palicis jūsu priekšlikums par to, ka šis dokuments stājas spēkā ar 1.aprīli. Tas būs diskutējams tad, kad mēs pie tā nonāksim.

A.Teikmanis: Es tikai gribu teikt, ka tad, ja nav norādīts speciāli, kad likums stājas spēkā, tas ir spēkā no tā publicēšanas dienas, no brīža, kad šis likums par budžetu tiks publicēts laikrakstā “Diena”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Godmaņa kungs, jūs bijāt pirmais! Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, tā tas nav, kā saka Teikmaņa kungs! Budžeta likums ir īpašs likums. Budžeta likums darbojas visu gadu – no 1.janvāra līdz 31.decembrim, to nosaka likums par budžeta tiesībām.

Man ir lūgums. Mēs esam nobalsojuši par visu deficītu un par visiem šiem skaitļiem, un tādējādi es lūdzu izskatīt arī šo dokumentu. Tāpēc arī Apvienotā budžeta komisija nav ierakstījusi iekšā, lūk, šo datumu.

Attiecībā uz muitas tarifiem es gribētu dot nelielu paskaidrojumu. Valdībā tika ņemts vērā arī tas, ko šeit izteica Kinnas kungs. Bez tam ārējās tirdzniecības ministra vietniekam Runča kungam ir oficiāls protokola ieraksts valdības sēdē: “Pārveidot muitas tarifu sastāvu, izveidot to kā valsts funkciju, pamatā atbrīvojot to no visādiem citādiem darbiniekiem, lai viņi varētu pildīt valsts funkcijas.” Tādējādi tas tiek darīts tādēļ, lai būtu efektīvāka šo tarifu pieņemšanas kārtība. Piemērs tam ir vakardienas valdības lēmums par graudiem, par maizi, par putraimiem, ko mēs pieņēmām pa tiešo ar valdības lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Godmaņa kungs, bet, ja Kinnas kungs savu priekšlikumu vai, pareizāk sakot, savu atgādinājumu nenoņem, tad ir jāatgādina, ka šis konstatējums jau ir iebalsots.

J.Kinna: Mums nav pamata atsaukt šādu ierosinājumu, jo mēs gribam redzēt nevis protokolista ierakstu, bet oficiālu dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī tas tur būs, ja netiks atcelts...

Attiecībā uz Teikmaņa kunga priekšlikumu. Acīmredzot mums par to ir jābalso kā par atsevišķu lēmuma punktu, jo tas ir rakstiski iesniegts. Kuram punktam tur ir jābūt – es domāju, tam nav īpašas nozīmes, jo tas ir vienalga. To mēs paši varam pateikt, kurš punkts un kādā secībā te būs. Teikmaņa kunga priekšlikums ir no 337.dokumenta. Likuma 4. un 11.pants stājas spēkā ar 1993.gada 1.aprīli. Vai es pareizi, Teikmaņa kungs, formulēju jūsu priekšlikumu? Lai kolēģi vienkārši zina un lai mums nevajadzētu atgriezties. Paldies.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tikai gribēju precizēt: tātad mēs tagad apskatām tikai 1.punktu?

Priekšsēdētājs: Mums te visādi iet...

V.Zeile: Kolēģi, es ļoti gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka, lai mums būtu produktīvāks darbs, vajadzētu runāt par katru konkrēto punktu šajā 337.dokumentā. Tātad visi, kuri vēlas izteikties par 1.punktu, – lūdzu! Taču tikai par to!

Priekšsēdētājs: Varbūt Teikmaņa kunga punktu mēs liksim kā ceturto, lai mums te par secību nebūtu jādebatē. Kad pienāks 4.punkts, tad mēs izdebatēsim Teikmaņa kunga priekšlikumu.

Tagad runāsim par 1.punktu. Vai ir kādas piezīmes? Nav.

Par 2.punktu.

V.Zeile: Nākamais ir 1.2.punkts. Tagad par to...

Priekšsēdētājs: Nē, ja iebilžu nav, tad kāpēc jūs prasāt vēlreiz...

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad man ir priekšlikums par 2.1.punktu. Te tomēr vajadzētu grozīt tarifu noteikšanas kārtību, bet ne uz 1.maiju. Es domāju, ka tad šeit no Latvijas tautsaimniecības vispār vairs nekas nebūs pāri palicis, tāpēc vajag noteikti 1.aprīli. Un es lūgtu balsot par šo termiņu.

Otrais priekšlikums ir par 2.2. un 2.3.punktu. Arī to nevajadzētu pārcelt uz 1.jūniju, kad šeit vairs Augstākās padomes nebūs vispār, kura varētu realizēt šos jautājumus. Tādējādi to vajadzētu pārcelt uz 15.aprīli. Tas attiecas uz 2.2. un 2.3.punktu.

Priekšsēdētājs: Iedodiet, lūdzu, rakstiski savus priekšlikumus! Čepāņa kungs, lūdzu!

A.Čepānis: Es pateicos Apvienotajai budžeta komisijai, ka lēmuma projekta 2.punkta 4.apakšpunktā principā ir iestrādāta tā norma, kuru es ierosināju savā 325.papīrā. Taču tur ir pazuduši vārdi “mobilizācijas rezerves”. Es gribu klātesošajiem paskaidrot, ka valsts rezervju uzturēšanai ik gadus ir nepieciešami 150 miljoni rubļu, bet mobilizācijas rezervju uzturēšanai ir vajadzīgi 100 miljoni rubļu. Valsts budžetā, kuru mēs nupat apstiprinājām, šīm vajadzībām nav iedalīts neviens rublis. Un tādēļ Ministru padomei ir jānosaka kārtība, kādā šīs rezerves ir revidējamas, tātad likvidējamas. Runa ir arī par mobilizācijas rezervēm, tā ka es lūdzu šos vārdiņus šajā apakšpunktā pielikt klāt.

V.Zeile: Mums bija sarežģīti iedziļināties šajā terminoloģijā tāpēc, ka līdz 1.aprīlim, kā jūs zināt, ir jāizstrādā likums par valsts rezervēm. Mums šā likuma vēl nav, un tāpēc, konsultējoties arī ar Finansu ministrijas un valdības pārstāvjiem, es sapratu, ka šobrīd mums ir runa par valsts rezervēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Par kuru pantu jūs runāsit?

A.Čepānis: Paldies par skaidrojumu, taču likums par valsts rezervēm nebūs nepieciešams, jo šo rezervju vienkārši nav. To nebūs. Kādēļ tad ir vajadzīgs likums?

V.Zeile: Jautājums par likuma “Par valsts rezervēm” izstrādāšanu, kā jūs atceraties, radās, jau sagatavojot 1992.gada otrā pusgada budžetu, un tur tātad šis jautājums speciāli pie viena Augstākās padomes lēmuma tika izstrādāts. Tam termiņš bija 1.janvāris. Pēc tam valdība lūdza šo termiņu pagarināt līdz 1.aprīlim. Tā ka es šajā ziņā jums nepiekrītu. Likums par valsts rezervju izstrādāšanu jau ir darbībā, un ļoti ceru, ka noteiktajā laikā tas tiks iesniegts izskatīšanai Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vienu sekundīti! Vismaz man lai būtu skaidrība. Grūbes kungs, vai jums ir 330.dokuments? Jo jūs man šeit iesniedzāt vienu vecu dokumentu. Es, protams, to saskaņoju ar jauno dokumentu. Čepāņa kungs, saskaņā ar kuru dokumentu jūs izteicāt savu priekšlikumu?

A.Čepānis: Ar 337.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es jūsu dokumentu saskaņošu, Grūbes kungs! Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Principā es gribu teikt, ka attiecībā uz valsts rezervēm darbojas pagaidu nolikums. Daļēji ir izstrādāts likumprojekts. Valdībā tas jau ir “izgājis cauri”. Vienīgais jautājums, kas šeit būtu jāpārdomā, ir mehānisms, kā mēs varam izveidot valsts rezerves uz nākamo gadu. Izredzes ir tādas, ka mums nāksies izmantot daļu kredīta. Tas ir viens no iespējamajiem veidiem. Tas ir sarežģīts mehānisms, kā mēs varam iepirkt importa degvielu, izmantojot daļu kredīta, ko mums piešķir ārvalstis, pēc tam, realizējot to šeit, apgrozīt naudu un pēc tam kreditēt arī, piemēram, graudus, kuri mums ir jāpērk. Atkal apgrozot un pēc septiņiem gadiem atdodot atpakaļ... Tas ir viens no mehānismiem, kā mēs pērkam valsts rezerves, ja budžetā mums tam nav paredzēta nauda.

Attiecībā uz mobilizācijas rezervēm. Es pilnīgi piekrītu Čepāņa kungam, ka tas tur ir jāpieraksta klāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad esiet mierīgi un uzmanīgi, kolēģi, jo mēs patlaban izmantojam gan vecus dokumentus, gan mums tomēr ir jāapspriež arī jaunais dokuments. Un mēs to izdarīsim. Mums šeit nav tāda 2.punkta, kāds tas bija vecajā dokumentā. Skatieties visi, lūdzu, 330.dokumentu, un mēs te iestrādāsim gan Grūbes kunga (protams, ja mēs nobalsosim), gan arī Čepāņa kunga priekšlikumu.

V.Zeile: Tas ir 337.dokuments, jūs pārteicāties...

Priekšsēdētājs: Mēs skatāmies 330., jo mēs nevaram lēkāt pa visiem dokumentiem. Mēs 330.dokumentā attiecīgi pieliekam klāt šos priekšlikumus.

V.Zeile: Priekšsēdētāj, es atvainojos, bet mēs taču vienojāmies, ka šo lēmumu skatīsim pēc 337.dokumenta, jo valdība savu 330.dokumentu attiecībā uz šo lēmumu noņēma.

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir 337.dokuments... Jā, paldies! Putrotājs biju es.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Tātad mēs izskatām 2.jautājumu, un attiecībā uz 2.jautājumu ir priekšlikums par 2.1.punktu. Tur ir Kinnas kunga priekšlikums un arī Grūbes kunga priekšlikums par termiņiem, bet Čepāņa kungam ir priekšlikums par 2.4.punktu – papildināt terminoloģiju ar vārdiem “valsts rezerves” un plus vēl arī “mobilizācijas rezerves”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim vispirms par termiņiem. Tātad Grūbes kungs ierosina līdz 1993.gada 1.maijam grozīt muitas tarifu noteikšanas kārtību. Tas ir 2.1.punktā. Grūbes kungs ierosina to izdarīt līdz 1.aprīlim. Vai kāds no valdības sniegs komentāru?

U.Bēniķis: Es atvainojos, bet tehniski to nav iespējams izdarīt līdz 1.aprīlim. Tas būtu lēmums, ko valdība...

Varētu varbūt līdz 15.aprīlim. Tad varētu visu izdarīt, bet līdz 1.aprīlim tas ir neiespējami.

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat līdz 15.aprīlim?

G.Grūbe: Es varu piekrist, ja valdībai ir zināmas grūtības, taču likumprojekts par šo jautājumu bija jāiesniedz jau pagājušajā gadā. Šobrīd zemnieki, it sevišķi Latgales pusē, rīko dažādas akcijas un visu pārējo... Un tad es nezinu, kādā veidā vēl atkāpties uz 15.aprīli. Tāpēc es uzskatu, ka 1.aprīlis ir beidzamais termiņš. Un es lūgtu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Apvienotā budžeta komisija nenoņēma savu priekšlikumu, tātad ir divi balsojumi: viens termiņš – 1.maijs, bet otrs – 1.aprīlis.

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija varētu piedāvāt kompromisa variantu – 15.aprīli.

Priekšsēdētājs: Būs divi balsojumi: par 1.aprīli un par 15.aprīli. Lūdzu, vispirms balsosim par Budžeta komisijas priekšlikumu par 15.aprīli. Un otrais balsojums būs par Grūbes kunga ieteikumu par 1.aprīli. Lūdzu rezultātu. Divas balsis papildus “par”. 61, 8, 14.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par 1.aprīli. Lūdzu rezultātu. 25, 11, 36. Paliek 15.aprīļa termiņš.

Nākamais – “līdz 1993.gada 1.jūnijam sagatavot nepieciešamos grozījumus 2.2.punktā”. Grūbes kungs ierosina to izdarīt līdz 15.aprīlim.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad es ierosinu nenoteikt 1.jūniju, jo praktiski tas ir nereāls datums. Tas šā sasaukuma laikā vispār netiks realizēts. Tāpēc es ierosinu, ja šādi grozījumi ir nepieciešami, tos iesniegt līdz 15.aprīlim, lai šajā pusgadā vēl pagūtu izskatīt. Un tāds pats priekšlikums man ir par nākamo punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un arī nākamais priekšlikums ir par 15.aprīli. Par katru balsosim atsevišķi. Vai Budžeta komisija patur spēkā savu priekšlikumu?

V.Zeile: Budžeta komisija nepatur spēkā savu piedāvājumu, taču es vēlētos, lai izsakās arī valdības pārstāvji, kuri lūdza šādus termiņus, jo tas ir saistīts ar reālo darbu izpildi.

Priekšsēdētājs: Ja valdība neizsaka savus priekšlikumus, tad mēs balsosim, un ar vairāk par pusi balsu tas būs akceptēts. Lūdzu.

U.Bēniķis: Es esmu spiests atkārtoties, ka arī 15.aprīlis šinī gadījumā ir nereāls termiņš, jo ir zināma dokumentu izskatīšanas kārtība. Vispirms tie ir jāsagatavo, tad jāakceptē valdības sēdē un tā tālāk. Tik īsā laikā ir neiespējami to izdarīt, bet tajā pašā laikā mēs varam piekrist tam, ka šo termiņu varētu nofiksēt ar 1.maiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Cienījamie valdības locekļi, manuprāt, 15.aprīlis ir beidzamais termiņš, kad vispār reāli kādus dokumentus šeit varētu iesniegt un arī tos izskatīt. Ja tie ir vajadzīgi tikai uz papīra, kur būtu uzrakstīts, ka tie kādreiz būs jāpilda, tad mēs varam arī tādā veidā turpināt. Un tāpēc es tomēr atbalstu 15.aprīli, ja mēs līdz tam varam iesniegt, bet, ja nevaram, tad vispār šie priekšlikumi ir jāņem nost.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Nē, tas nav tik vienkārši! Tas pats jautājums ir par Zemes departamentu, par zemes dienestiem un tā tālāk. Ja valdība saka, ka tā var līdz 1.maijam kaut ko izdarīt, tad man tomēr būtu lūgums ticēt. Mēs jau varam te ierakstīt iekšā 15.aprīli, taču jebkurā gadījumā mēs tad dabūsim vienkārši tikai skaitli, bet pēc tam valdība cietīs par to, ka tā to neizpilda. Ja valdība saka, kad tā to visu var izpildīt, tad lūdzu deputātus ņemt to vērā. Protams, var jau uzspiest to balsojumu, tomēr es gribu teikt, kad mēs reāli spējam izdarīt.

Priekšsēdētājs: Mums būs jābalso, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Protams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī es gribu vērst kolēģu uzmanību uz vienkāršu piemēru, kas aiz tā slēpjas, un tas ir likums par policiju. Likums par valsts policiju pašreiz nosaka, ka valsts policija tiek finansēta no valsts budžeta, pašvaldību budžeta, kā arī pašvaldību budžeta ārpusbudžeta līdzekļiem. Tas ir tikai attiecībā uz vienu ministriju – uz Iekšlietu ministriju. Ja jūs gribat kaut ko grozīt, tad jums ir jāparedz arī sekas, tās jāprognozē. Un noteikt to līdz 15.aprīlim, līdz 1.maijam vai pat faktiski, es domāju, līdz 1.jūnijam... Un izsvērt visu šo problēmu, kas aiz tās slēpjas, balsot šodien “par” vai “pret”, tātad pašlaik nobalsot par 15.aprīli, es domāju, būtu vienkārši bezjēdzīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, skatīsim 337.dokumentu! Par 2.3.punktu būs divi balsojumi. Viens balsojums – par termiņu līdz 1.jūnijam, otrs – līdz 15.aprīlim. Motīvus jūs jau dzirdējāt.

V.Zeile: Es atvainojos, priekšsēdētāj, es gribētu precizēt: vai tad 2.2.punktā mēs jau nobalsojām par termiņu?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mēs nenobalsojām.

V.Zeile: Mēs diskutējām par 2.2.punktu.

Priekšsēdētājs: Jā, 2.2.punkts sakrīt, bet par datumiem – vai līdz 1.jūnijam vai līdz 15.aprīlim – mēs, protams, balsosim atsevišķi, un šajā ziņā jums ir taisnība. Tātad 2.2.punkts. Lūdzu, izsakieties par pirmo termiņu – 1.jūnijs.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ja tiek balsots par vienu no variantiem – 1.jūniju, tad es noņemu priekšlikumu par 15.aprīli. Es lūdzu par šiem diviem punktiem balsot vēl radikālāk – tos svītrot, jo 1.jūnijs vienkārši nav nopietni. Un, ja valdība uzskata, ka 15.aprīlis nav reāls, tad tādā gadījumā es piedāvāju abus šos punktus svītrot. Tātad par termiņu – 1.jūniju – varētu balsot tādējādi, lai šo punktu svītrotu.

Priekšsēdētājs: Taču tad par jūsu priekšlikumu ir jābalso vispirms, jo svītrojumus mēs balsojam pirmos. Grūbes kungs atsauc savu iepriekšējo priekšlikumu un izvirza jauno – svītrot šo punktu.

I.Godmanis: Man ir kontrpriekšlikums – likt šeit iekšā 1.maiju un neko nesvītrot. Tātad ierakstīt 1.maiju.

Priekšsēdētājs: Tas ir jau trešais priekšlikums. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es vēlētos arī no sava vēlēšanu rajona pieredzes viedokļa tomēr lūgt pieņemt šo kompromisa datumu – 1.maiju, bet nenoņemt šo problēmu kopumā, jo problēma ir samilzusi. Starp pašvaldībām un valsts institūcijām arvien turpina briest domstarpības un saasinās konfrontācija. Tā ir jāatrisina, un es domāju, ka tieši ar šā punkta realizāciju to lielā mērā varētu izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, varam balsot par abiem kopā, jo tā izteicās Grūbes kungs. Pirmais balsojums būs par priekšlikumu – svītrot 2.2. un 2.3.punktu. Un otrais balsojums par priekšlikumu būs 1.jūnija vietā ierakstīt “līdz 1.maijam”.

Tātad pirmais balsojums ir svītrot abus punktus – 2.2. un 2.3.punktu. Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: 17, 28, 30.

Un tagad balsosim par priekšlikumu par 1.maiju. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 66 – par, 4 – pret, atturas – 11. Tātad 2.2. un 2.3.punktā 1.jūnija vietā mēs rakstīsim 1.maiju.

Kolēģi, klāt ir pulksten 13.00. Tādējādi mēs apstājamies pie 2.4.punkta, lai balsotu par jau apspriestiem, bet vēl nenobalsotiem likumprojektiem un lēmuma projektiem. Kolēģi, vai esat gatavi?

Pirmais ir lēmuma projekts “Par Maķedonijas Republikas atzīšanu”. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es vienkārši gribēju precizēt. Tātad 336.dokuments deputātiem ir jau izdalīts. Atcerieties, ka te bija lielākais jautājums par to, ka it kā Piedņestras Republika būtu atzinusi Maķedoniju, bet Maķedonijas Republika – Piedņestru. Pēc mana pieprasījuma saņemta oficiāla Ārlietu ministrijas informācija, ka tāds fakts nav konstatēts, tātad arī Piedņestras Republika nav atzinusi Maķedoniju. Tā ka es aicinu balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, tātad jūs neuzturat spēkā savus priekšlikumus, ja es pareizi esmu sapratis? Paldies.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Man ir tāds jautājums. Es zinu, ka pastāv konfliktsituācija starp Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju, ka arī viņi pretendē uz šo nosaukumu. Kāda situācija ir tur?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Principā nebija nekādas pretrunas, bet pagājušajā gadā bija daži neoficiāli izteikumi šajā sakarībā. Es biju Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sēdē Londonā. Komitejas sēdē. Pretrunu vairs nekādu nav. Arī Grieķija ir atzinusi šo principu, ka Maķedonija varētu saukties kā Maķedonija, un Eiropas Padomes valstis atzīst to ar šo nosaukumu, tā ka te vairs nekādas oficiālas pretdarbības no Grieķijas puses nebūs.

Priekšsēdētājs: Vai varam balsot?

A.Kiršteins: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par lēmuma projekta “Par Maķedonijas Republikas atdzīšanu” pieņemšanu. Rezultātu! 79 – par, 1 – pret, atturas – 17. Ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir par pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu korupciju.

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Cienījamie kolēģi, mani uztrauc ieraksts par Meža ministriju, ka mums ir jāizstrādā instrukcija par šā likuma 63.panta pildīšanu, par meža izmantošanu un lietošanu. Likuma pantā ir skaidri pateikts, ka meža dienesta darbinieki nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas ir saistīta ar mežu. Tad kādu gan var uzrakstīt instrukciju par to, ko nedrīkst? Var uzrakstīt instrukciju par to, ko drīkst, bet nevar uzrakstīt instrukciju par to, ko nedrīkst. Un es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Meža ministrija pagaidām ir vienīgā iestāde, kura noteikusi kaut kādus ierobežojumus saviem ierēdņiem.

Un otrais. Šim likuma pantam nav nekāda sakara ar Vides aizsardzības komiteju, tā ka tas arī būtu jāņem ārā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, man arī bija tas gods piedalīties sēdē, kad mēs apspriedām šo jautājumu. Apmēram tādā veidā par šo jautājumu, kā es atceros, šeit ierosināja debatēt Seiles kundze. Viņa izteica arī ļoti labus argumentus, bet balsojums bija tāds, ka tas ir palicis šādā veidā, un šā lēmuma projekta apspriešana ir pabeigta. Tātad es aicinātu acīmredzot runāt “par” vai “pret” šo lēmuma projektu, jo mēs vairs mainīt neko nevaram, tā kā balsojums jau ir bijis.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es aicinātu balsot par šo lēmuma projektu un lūgt ministram izstrādāt tomēr nevis par to, kas ir aizliegts vai atļauts, bet par procedūru, kādā veidā ministrija kontrolēs savu pakļauto darbinieku šā lēmuma izpildi.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es atbalstu lēmuma projektu. Es vienīgi ļoti atvainojos, ka pārkāpju procedūru. Šeit, Augstākajā padomē, nefiksējas tāda lieta kā protokola ieraksts. Mums Ministru padomē ir protokolu ieraksti.

Cienījamie deputāti, es tagad griežos ar lūgumu pie tiem deputātiem, kuri sēž Likumdošanas jautājumu komisijā. Pie jums patlaban atrodas likums par valsts ierēdņiem, kas ir antikorupcijas likums numur viens. Tas tur ar dievpalīgu atrodas jau divus gadus, un ar dievpalīgu iepriekšējā nedēļā Endziņa kungs piecēlās un paziņoja, ka atkal tas ir jāatliek. Es nezinu, ja te nevar iztaisīt protokola ierakstu, tad vismaz esiet tik laipni tie deputāti, kuri sēž Likumdošanas jautājumu komisijā, un, lūdzu, nespēlējiet visu laiku atpakaļ šo likumu kā futbola bumbu, jo, nepieņemot šo likumu, šim papīram nav lielas jēgas. Es vēršos arī pie Muciņa kunga, kas sēž šajā komisijā, jo iemeslu motivācija, kāpēc šo likumu nevar pieņemt, man nav skaidra.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš: Kurš piedalījās šinī komisijas sēdē, kur līdzdarbojās arī Godmaņa kunga pilnvarotais pārstāvis, kurš piekrita šādam Likumdošanas jautājumu komisijas balsojumam? Lai likums kaut ko regulētu, tajā ir jābūt iestrādātām kādām normām un te ir jābūt arī attiecīgajiem pielikumiem. Godmaņa kungs, tur nekā tāda nav, kā jūs mums mēģināt iestāstīt, tur nav ne smakas. Un, ja jums slikti strādā Tieslietu ministrija, tad necentieties velt vainu uz Likumdošanas jautājumu komisiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Neliela uzziņa. Likumdošanas jautājumu komisijā šis projekts neatrodas tik ilgi. Likumdošanas jautājumu komisija no Tieslietu ministrijas to saņēma vasarā, jūlijā, un izskatīja pašā pirmajā sēdē augustā – tūdaļ pēc atvaļinājuma. Tas būtu vienkārši uzziņai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tikai gribētu paskaidrot Godmaņa kungam, ka Augstākajā padomē ir zināma kārtība un ka šī kārtība tiek stingri ievērota, – viss tiek fiksēts stenogrammā, deputātu, tajā skaitā premjerministra un vēl visu citu amatpersonu, literārie un neliterārie izteicieni tur arī ir iekšā, bet attiecīga Augstākās padomes balsojuma rezultātā mēs pieņemam lēmumus, likumus un vēl citus dokumentus. Tāpēc nebūtu nekāda pamata apšaubīt šo kārtību.

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es vienkārši aicinu balsot par šo lēmuma projektu visus tos deputātus, kuri bija klāt un klausījās ziņojumu par cīņu ar korupciju un organizēto noziedzību. Diemžēl bija tikai 20 deputātu, kad sāka šo ziņojumu. Es domāju, vismaz godprātīgi nobalsosim par tiem pasākumiem, kurus mēs pašreiz varam veikt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk neviens nevēlas izteikt savu viedokli par balsošanas motīviem? Lūdzu, balsosim par pasākumiem, kuri veicami, lai ierobežotu korupciju, tātad par šā lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. 90 – par, pret – nav, 7 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Vairāk balsojumu nav.

Kolēģi, es domāju, ka mēs varam veiksmīgi šodien izskatīt jautājumu, kuru esam iesākuši par budžetu. Tāpēc turpināsim apspriest 2.4.punktu. Šeit ir arī ierosinājums. Grūbes kungs, tas ir jūsu ierosinājums. Tātad 1.maija vietā – 15.aprīlis. Grūbes kungs, vai jūs pastāvat uz balsojumu? Nē. Paldies.

Tātad klāt nāk Čepāņa ierosinājums par 2.punktu. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Tātad tas ir 2.4.punkts. Saskaņojot to ar valdības pārstāvjiem, mēs varam piekrist, ka varētu papildināt šo punktu. Tātad runa ir ne tikai par valsts rezervēm, bet arī par mobilizācijas rezervēm. Tieši tā, kā ir piedāvājis Čepāņa kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk, lūdzu! Kolēģi, Teikmaņa kungs pienāca pie Daudiša kunga un pateica, ka viņš savus priekšlikumus atsauc. Es vēl pārprasīju Teikmaņa kungam, un arī Gavara kungs var apliecināt, ka Teikmaņa kungs paziņoja, ka viņš savus priekšlikumus atsauc... un devās prom. Līdz ar to balsojuma nav. Ja autors, kurš ir iesniedzis, noņem savu priekšlikumu, kas tad vēl būtu balsojams?

V.Zeile: Es nezinu, vai tas vispār ir tik vienkārši noņemams, jo tas faktiski precizē likuma “Par valsts budžeta tiesībām” 11.panta darbību...

Priekšsēdētājs: Bet pagaidiet – kā jūs varat autora vietā tagad komentēt kaut ko? Ja jūs kaut ko gribat iesniegt, tad – lūdzu!

V.Zeile: Es neko negribu, priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Neko jūs negribat? Tad balsosim par lēmuma pieņemšanu ar tiem labojumiem, kurus mēs esam šeit izdarījuši, bet pirms tam, lūdzu, dodiet zvanu! Es gan sāku runāt jūsu vietā. Vai jūs uzskatāt, ka mēs tagad varam balsot? Parasti to nosaka iesniedzējs. Dabiski, ja mēs esam par to nobalsojuši, tad vairs mēs neatgriežamies pie tā. Par Muitas tarifu padomes neapmierinošo darbu balsojums bija jau pieņemts.

Lūdzu, Einār Cilinski!

E.Cilinskis: Es iesniedzu vienu redakcionālu labojumu, kas mums saskaņā ar likumu būtu jāpieņem. Likuma 2.punktā ir runa par rajonu tautas deputātu padomēm, taču Rīgas pilsētā to darīs nevis padome, bet dome. Tas ir saskaņā ar pašvaldību likumu. Tas ir iesniegts arī rakstiski.

V.Zeile: Kolēģi Cilinski, tad es nesaprotu... Tas tad attiecas uz 3.punktu, kuru Teikmanis ir noņēmis...

E.Cilinskis: Vai 3.punkts vispār izpaliek?

V.Zeile: Tādā gadījumā – jā. Ja mēs par to...

E.Cilinskis: Es sapratu, ka 3.punktu, kurš ir iestrādāts lēmumā – un tas jau ir iestrādāts –, komisija jau ir pieņēmusi. Taču, ja tas tiek...

V.Zeile: Komisija pieņēma un akceptēja Teikmaņa kunga iesniegto papildinājumu, bet, tā kā Teikmaņa kungs trim vai četrām amatpersonām ir paziņojis, ka viņš atsauc savu punktu, tad es sapratu, ka tas ir izslēgts. Pareizi, jā?

Priekšsēdētājs: Nē, kolēģi! Es saprotu, ka tagad tur par tiem termiņiem paliek 1.janvāris, kā tas ir ierakstīts budžetā saskaņā ar likumu par budžetu. Taču tagad Cilinska kungs faktiski runā par šo tiesību piešķiršanu. Arī par to mēs tur esam nobalsojuši, un tur tiešām ir jābūt vienādi – gan likumā, gan arī lēmumā. Un tāpēc mans viedoklis ir tāds, ka Cilinska kungam ir pilnīga taisnība, ka tā to vajag darīt. Ja mēs tur esam ierakstījuši domi, tad arī šeit ir jābūt domei.

V.Zeile: Es atvainojos, kolēģi, bet par kuru punktu pašreiz mēs runājam?

E.Cilinskis: Es runāju par lēmuma 3.punktu.

V.Zeile: Bet es sapratu, ka lēmuma 3.punktu Teikmanis ir atsau­cis...

Priekšsēdētājs: 3.punkts taču neattiecas... Teikmanis atsauca, Zeiles kundze, tikai vienu...

V.Zeile: Jā, es sapratu! Teikmanis atsauca savu priekšlikumu. Tātad 11.pants stājas spēkā ar 1993.gada 1.aprīli – to viņš atsauca, bet lēmuma 3.punkts ir spēkā. Mēs par to pašreiz diskutējam.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi! Un Cilinska kungs ierosina, lai šis 3.punkts būtu saskaņā ar likumā pieņemto redakciju, kur ir minēta arī Rīgas dome. Vai tas vispār ir balsojams, ja mums likumā jau ir šāds formulējums?

V.Zeile: Paldies. Tas ir saskaņots ar likumu.

Priekšsēdētājs: Tad arī lēmumā ir jābūt ierakstītam pilnīgi adekvāti. Paldies.

Kādi vēl jums ir iebildumi vai priekšlikumi? Nav. Par ko jūs ierosināt balsot? Par pieņemšanu?

V.Zeile: Es ierosinu balsot par šā minētā lēmuma spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Tūlīt?

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī zvani ir bijuši – gari, stiepti, īsi. Šeit pieredzējuši cilvēki saka, ka diez vai vēl kāds nāks.

Lūdzu, balsosim par lēmuma “Par papildpasākumiem Latvijas Republikas likuma “Par valsts budžetu 1993.gadam” izpildes nodrošināšanai” pieņemšanu. Cibuļa kungs, ko jūs vēl gaidāt? Jūs nepiedalāties? Paldies. Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus “par”. 86 – par, 4 – pret un 13 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, sākas pusdienu pārtraukums. Turpināsim darbu pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)