Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra sēdē

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets (MK) 25.septembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 419 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 28 viņu nepilngadīgie bērni. No 391 pilsonības pretendenta 70% ir krievi, 13% ukraiņi, 9% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 22% pilsonības pretendentu ir pamata, 57% vidējā, 19% augstākā izglītība.

MK 25.septembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 322 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 13 viņu nepilngadīgie bērni. No 309 pilsonības pretendentiem 70% ir krievi, 6% ukraiņi, 12% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 23% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% vidējā, 18% augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 126 288 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 5328 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru

25.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru”.

Rīkojuma projekts nosaka par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru apstiprināt komandkapteini Vladimiru Dreimani.

Rektora maiņa notiek saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera brigādes ģenerāļa Jura Maklakova atbalstu pašreizējā rektora pulkvežleitnanta Gunāra Upīša izteiktajai vēlmei pilnveidot savu virsnieka karjeru starptautiskajā misijā Kosovā Latvijas kontingenta komandiera un Multinacionālo spēku centra štāba priekšnieka vietnieka apgādes jautājumos amatā.

Komandkapteinis V.Dreimanis NBS dienē no 1993.gada. Dienesta gaitā viņš sevi pierādījis kā augsti profesionālu un darbam paaugstinātas atbildības amatos teicami piemērotu virsnieku, kas ieguvis plašu pieredzi vienību komandēšanā, kā arī apmācību vadības, stratēģiskās plānošanas un atašeja darbā starptautiskā vidē.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par izmaiņām eiro ieviešanas plānā

25.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto kārtējo informatīvo ziņojumu par paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem vienotās Eiropas valūtas – eiro – ieviešanai Latvijā, vienlaikus apstiprinot arī izmaiņas eiro ieviešanas plānā.

Grozījumi tika apstiprināti Ministru kabineta 2006.gada 6.marta rīkojumā Nr.148 “Par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu”, paredzot jaunā redakcijā izteikt dokumenta pielikumu, kurš nosaka veicamo pasākumu jeb aktivitāšu plānu un kuru eiro ieviešanas projektā iesaistītās darba grupas bija aktualizējušas un papildinājušas.

MK rīkojumā veiktas arī redakcionālas izmaiņas, tekstā aizstājot iepriekš noteikto eiro ieviešanas mērķa datumu – 2008.gada 1.janvāri. Lai pilnvērtīgi realizētu sagatavošanos eiro ieviešanai, atbilstoši izmaiņām rīkojumā eiro ieviešanas mērķa datumu Latvijas valdība nosauks ne vēlāk kā 24 mēnešus jeb divus gadus pirms paredzamās eiro ieviešanas dienas.

Eiro ieviešanas plānu projektā iesaistītās institūcijas turpmāk aktualizēs ik gadu, pamatojoties uz makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas tiek ietvertas Latvijas konverģences programmā, kura arī tiek atjaunota katru gadu un sniedz informāciju par Eiropas Savienības dalībvalsts vidēja termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku.

Tāpat turpmāk paredzēts, ka vadības komiteja atskaiti par paveiktajiem pasākumiem eiro ieviešanas jomā valdībai iesniegs divas reizes gadā – līdz 10.augustam (par periodu no 1.februāra līdz 31.jūlijam) un līdz 10.februārim (par periodu no 1.augusta līdz 31.janvārim), un ziņojumi tiks nosūtīti arī Saeimai.

Eiro ieviešanas procesa vadības komiteja otrdien valdību iepazīstināja ar pārskatu par paveikto darbu izpildi no 2007.gada 1.februāra līdz 2007.gada 31.jūlijam.

Projekta ietvaros ir izstrādāts īpašs logo, kas tiks izmantots sabiedrības informēšanas kampaņā par eiro ieviešanu Latvijā, un paredzams, ka līdz gada beigām varētu sākt darboties arī eiro ieviešanai veltīta interneta mājaslapa www.eiro.lv. Joprojām notiek patēriņa preču cenu izmaiņu novērošana, ko īsteno Ekonomikas ministrija (EM),– katra mēneša 1.datumā tiek apkopotas populārāko patēriņa preču cenas Latvijas veikalu tīklos, lai informētu patērētājus, kuri tādējādi var salīdzināt vienas preces cenu dažādos veikalos, veicinot veikalu savstarpējo konkurenci. Reizi mēnesī šie dati tiek publicēti internetā Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Plānots, ka turpmāk dati par cenu izmaiņām tiks apkopoti un publicēti katru nedēļu.

Vadības komiteja ir nodalījusi prioritāros darba uzdevumus, kuri veicami neatkarīgi no eiro ieviešanas mērķa datuma, nosakot, ka pašreiz jāturpina darbs pie normatīvo aktu sakārtošanas koncepcijas un eiro ieviešanas likumprojekta izstrādes, kā arī pie situācijas analīzes par finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā

Ministru kabinets 25.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā, kas paredz noteikt namu un dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju atbildību par ugunsdrošību īpašumos, kā arī dod valsts ugunsdrošības inspektoriem tiesības apturēt vai ierobežot ēkas, būves, telpas, cita objekta vai iekārtas darbību, būvniecību un ekspluatāciju vai produkcijas laišanu tirgū.

Grozījumi paredz, ka par ugunsdrošību namos un telpās atbild to īpašnieki (valdītāji), apsaimniekotāji, kā arī īrnieki, nomnieki. Viņu pienākums ir uzturēt īpašumā (valdījumā, apsaimniekošanā) esošos namus, telpas un dzīvokļus, kā arī īrētās, nomātās ēkas un telpas atbilstoši ugunsdrošības prasībām, un ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.

Grozījumi arī paredz, ka valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem būs tiesības apturēt vai ierobežot ēkas, būves, telpas, cita objekta vai iekārtas darbību, būvniecību un ekspluatāciju vai produkcijas laišanu tirgū.

Pirms lēmuma par apturēšanu pieņemšanas īpašniekam, valdītajam, pārvaldniekam, īrniekam vai nomniekam iesniegs brīdinājumu, norādot konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Lēmumu par apturēšanu pieņems bez iepriekšēja brīdinājuma, ja tiks konstatēti tādi pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Lēmumu par apturēšanu pieņems triju darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas.

Pārkāpumi būs jānovērš divos līdz piecos gados, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešami būvdarbi vai rekonstrukcija, gadā līdz divos gados, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēkas renovācija, bet citos gadījumos – no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem.

Lēmuma par apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs šā lēmuma darbību.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī. Grozījumus vēl jāatbalsta Saeimā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

25.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 29.marta noteikumos Nr.207 “Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu””.

Sakarā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2007.gada 1.janvārī apstiprinātie grozījumi papildina minētos noteikumus ar Rumānijas un Bulgārijas ārstu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un dokumentus, ar kuriem šādi nosaukumi ir apliecināti.

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūtos ārstu profesionālos nosaukumus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Bulgārijā un Rumānijā iegūtās ārsta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā var atvieglot personām pieeju Latvijas darba tirgum, jo, izpildot visas prasības, lai saņemtu darba atļauju, personas potenciālajam darba devējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju.

IZM: Par valsts aģentūru “Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs”

25.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK rīkojuma projektu “Par Latvijas Nacionālās sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs” izveidi” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs” nolikums”.

Apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz sākt Latvijas Nacionālās sporta skolas reorganizāciju un izveidot valsts aģentūru “Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs”, kas ir skolas tiesību, saistību, funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja.

Skola atbilst valsts aģentūras statusam, jo tā veic Publisko aģentūru likumā noteiktās funkcijas – sniedz pakalpojumus valsts, pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām.

Vienlaikus Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts arī jaunizveidotās aģentūras nolikums, kas stāsies spēkā ar 2007.gada 1.oktobri.

Saskaņā ar nolikumu aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt sporta politikas īstenošanu, sniegt metodisku un organizatorisku atbalstu darbā ar individuālo olimpisko sporta veidu federācijām, to izlašu komandu dalībniekiem un kandidātiem, sporta izglītības iestādēm, treneriem un sporta speciālistiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par sociālo iemaksu maksimālo un minimālo apmēru

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā.

Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs – 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēki ar augstiem ienākumiem var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Pašnodarbinātais nav atzīstams par darba ņēmēju, bet gūst ienākumus, piemēram, kā cilvēks, kurš veic individuālo darbu, strādā par zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, zvērinātu revidentu, prakses ārstu u.c. Pašnodarbinātie neveic sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, jo viņi paši ir atbildīgi par savu darbu un darba drošību.

Savukārt par brīvprātīgi sociāli apdrošināto var kļūt cilvēks, kurš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš nav pakļauts obligātajai sociālajai apdrošināšanai (nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais). Brīvprātīgi apdrošinātie veic sociālās iemaksas no pašu brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no laulātā ienākumiem vai mantojuma gūtā ienākuma.

Likumdošana nosaka, ka obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta minimālais un maksimālais apmērs ir jāpārskata vienu reizi gadā.

Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru, kā arī grozījumus MK noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai 25.septembrī apstiprināja valdība.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu

25.septembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā doto uzdevumu.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus.

Pašlaik zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”, taču tajā ietvertais regulējums ir novecojis, tādējādi būtu jārisina arī pārējo uzņēmējdarbības subjektu turpmākais statuss.

Atšķirībā no pašreizējā regulējuma pēc likuma stāšanās spēkā būs noteikts, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības būs sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) paveids, tādējādi zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieks par saimniecības saistībām vairs neatbildēs ar visu savu mantu. No parastajām SIA tās atšķirsies ar to, ka zemnieku saimniecību deklarētā komercdarbības joma galvenokārt būs lauksaimniecība, bet zvejnieku saimniecībām – zvejniecība un ar tām saistītie pakalpojumi.

Saimniecībām, kuras varēs dibināt viena vai vairākas fiziskās personas, būs paredzēti vienkāršāki noteikumi dibināšanai un darbībai, salīdzinot ar citām SIA. Piemēram, varēs nebūt dibināšanas līgums un statūti, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Likums paredz, ka līdz 2010.gada 30.jūnijam individuālie uzņēmumi un zemnieku un zvejnieku saimniecības tiks ierakstītas Komercreģistrā vai izbeigs savu darbību un tiks izslēgtas no Uzņēmumu reģistra. Līdz ar to tiks likvidēta uzņēmējdarbības forma – individuālais uzņēmums.

Reizē ar likumprojektu izstrādāti grozījumi likumos “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, lai tajos turpmāk paredzētu jauno regulējumu saskaņā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu.

Likums jāpieņem Saeimā.

TM: Par Fizisko personu saimnieciskās darbības likumu

25.septembrī Ministru kabinets akceptēja Fizisko personu saimnieciskās darbības likumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā doto uzdevumu.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju statusu. Saimnieciskā darbība šā likuma kontekstā būs jebkura sistemātiska un patstāvīga darbība par atlīdzību, kuru fiziskā persona veic Latvijā.

Pašlaik fizisko personu saimniecisko darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”, taču tajā ietvertais regulējums ir novecojis un neatbilst šā brīža tiesiskajai un ekonomiskajai situācijai.

Likumprojekts nosaka, kādas fiziskās personas Latvijā būs tiesīgas veikt saimniecisko darbību, kā arī priekšnoteikumus šāda statusa iegūšanai. Saimniecisko darbību varēs veikt pašnodarbinātais, kurš būs reģistrējies. Pašnodarbinātais, izņemot individuālo komersantu, pieteiks sevi reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta nodokļu maksātāju reģistrācijai.

Reizē ar likumprojektu izstrādāti grozījumi likumos “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kā arī Autopārvadājumu likumā, Ciltsdarba likumā, Pārtikas aprites uzraudzības likumā un likumā par amatniecību, lai tajos turpmāk paredzētu jauno regulējumu saskaņā ar Fizisko personu saimnieciskās darbības likumu.

Likums jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa