Ministru kabineta rīkojums Nr.590

Rīgā 2007.gada 19.septembrī (prot. Nr.52 35.§)

Par koncepciju “Par pretendentu loka paplašināšanu likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” paredzētās atlīdzības saņemšanai”

1. Atbalstīt koncepcijā “Par pretendentu loka paplašināšanu likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” paredzētās atlīdzības saņemšanai” (turpmāk – koncepcija) ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Vides ministrijai izstrādāt un līdz 2007.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2008.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar citu ministriju un centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta

2007.gada 19.septembra rīkojums Nr.590)

Koncepcija “Par pretendentu loka paplašināšanu likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” paredzētās atlīdzības saņemšanai”

I. Situācijas apraksts

Likuma “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (pieņemts Saeimā 2005.gada 30.jūnijā) (turpmāk – likums) daļēja ieviešana ir uzsākta ar 2006.gada 1.janvāri.

Likums paredz divus kompensācijas veidus:

1) atlīdzību – maksājumu no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ;

2) zemes maiņu – aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņu pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemesgabalu.

Atbilstoši likuma nosacījumiem uz atlīdzību var pretendēt meža īpašnieki, kuru mežos noteikti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi (jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegums visa kalendāra gada laikā, kā arī kopšanas cirtes aizliegums visa kalendāra gada laikā), un šie ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad:

1) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;

2) noslēgts līgums ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” par zemes īpašuma izpirkšanu;

3) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā;

4) pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā;

5) atklājies mantojums uz attiecīgo zemes īpašumu.

Dabas aizsardzības pārvalde no 2006.gada 1.janvāra pieņem iesniegumus atlīdzības saņemšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Līdz 2007.gada 19.aprīlim ir saņemti 165 iesniegumi atlīdzības saņemšanai, atbalstīti (atbilst visiem likuma nosacījumiem) 78 iesniegumi, 46 iesniegumi noraidīti, bet 41 iesniegums tiek izskatīts. Atlīdzības izmaksai 2006.gadā no valsts budžeta piešķirti 300000 latu, bet no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem izdalīti 3500200 latu (2006.gada 21.septembra rīkojums Nr.714 “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu atlīdzību apmēra novērtēšanai un atlīdzību izmaksai”) atlīdzības izmaksai 2007.gadā. Atlīdzības apmērs tiek novērtēts atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” noteiktajai kārtībai. 2006.gadā no valsts budžeta izdalītie līdzekļi izmantoti atlīdzības izmaksai par 160 hektāriem mežaudžu, kurās noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Atbilstoši likuma nosacījumiem uz zemes maiņu var pretendēt zemes īpašnieki, kuru zeme pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, kā arī īpašnieki, kuru īpašuma tiesības ir atjaunotas uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

Ņemot vērā likumā paredzētā zemes maiņas procesa ieviešanai sagatavojamo noteikumu sarežģītību, 2005.gada 20.oktobrī tika izdarīti grozījumi, kas paredzēja, ka likuma normas, kas regulē zemes maiņu, stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Starpministriju darba grupa, kas izveidota (Ministru prezidenta 2006.gada 17.janvāra rīkojums Nr.19 “Par darba grupu”), lai sagatavotu līdzvērtīgu zemesgabalu izvēles kritērijus zemes maiņai, secināja, ka vispirms ir jāatrisina jautājums par maiņai piedāvāto valsts zemes fonda izveidošanu un digitālas grafiskās informācijas iegūšanu par visām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to funkcionālajām zonējumu robežām.

Ņemot vērā darba grupas secinājumus, 2006.gada 19.decembrī likumā tika izdarīti grozījumi, kas paredz, ka likuma normas, kas regulē valsts zemes maiņu, stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Atbilstoši 2006.gada 7.novembra Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību, kas paredz pilnveidot kompensāciju mehānismu, paredzot iespēju zemes maiņas vietā izvēlēties naudas maksājumu vai zemes atpirkšanu, kā arī izpildot Ministru kabineta 2006.gada 1.decembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.63 12.§) noteikto, Vides ministrija ar 2006.gada 27.decembra rīkojumu Nr.689 ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt grozījumus likumā, lai precizētu zemes maiņas tiesisko regulējumu.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija ir izvirzījusi priekšlikumu precizēt likuma 6.panta otrās daļas redakciju, paredzot, ka uz atlīdzību var pretendēt arī tie zemes īpašnieki, kuriem ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes īpašumu ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem.

II. Problēmas izklāsts

Normatīvie akti, kas regulē zemes īpašuma tiesību atjaunošanas kārtību un principus (likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”; likums “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”), paredzēja zemes īpašniekiem izvēles iespēju – atjaunot zemes īpašuma tiesības uz zemi ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tos apzinoties, vai atteikties no īpašuma tiesību atjaunošanas un izvēlēties kādu no kompensācijas veidiem, kuru paredzēja attiecīgie normatīvie akti. Regulējums, kas paredz jaunu kompensācijas veidu – atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, nebija pieejams zemes īpašniekiem laikā, kad viņi pieņēma lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu.

Ņemot vērā normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanas kārtību, likumā ir nepieciešams iekļaut regulējumu, kas noteiktu atlīdzības piešķiršanas priekšrocības principus.

Paplašinot īpašnieku loku, kas var pretendēt uz atlīdzību par meža apsaimniekošanas ierobežojumiem, palielinās atlīdzības apmēra novērtēšanai un atlīdzības izmaksai nepieciešamo finanšu apjoms. Meža platības, kurās noteikti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi un kuras ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas izveidotas pēc 1993.gada, veido 40 % no privāto meža īpašnieku īpašumā vai valdījumā esošajām meža platībām. Paplašinot pretendentu loku, meža platība, kuras īpašnieki vai tiesiskie valdītāji varēs pretendēt uz atlīdzību, palielinās līdz 28300 hektāriem, attiecīgi palielinās arī nepieciešamais finanšu apjoms – no 26084 tūkst. latu, kas nepieciešami atlīdzību izmaksai atbilstoši šobrīd spēkā esošajam likumam, līdz 65209 tūkst. latu, ja atlīdzības pretendentu loks tiek paplašināts. Papildus nepieciešami 1190 tūkst. latu atlīdzības apmēra novērtēšanas izdevumu segšanai (atlīdzības apmēra novērtēšana ir pakalpojums, kuru nodrošina privāts uzņēmums vai fiziska persona, mežaudzes novērtējums izmaksā 70 latu par hektāru, atlīdzības apmēra novērtējums varētu būt nepieciešams papildu 17000 hektāru).

Paplašinot atlīdzības pretendentu loku, būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi aptuveni 40424 tūkst. latu apmērā no valsts budžeta vai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem.

III. Tiesību akti, kas saistīti ar problēmas risināšanu

Likums “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (pieņemts Saeimā 2005.gada 30.jūnijā).

IV. Problēmas risinājums un prognoze par sekām, ja problēma netiks risināta

Problēmas risinājums iespējams trijos variantos. Vienā variantā precizē likuma regulējumu, kas nosaka atlīdzības pretendentu loku, otrā risinājuma variantā pilnveido un ievieš likumā minēto kompensācijas veidu, kas paredz iespēju izvēlēties ikgadēju naudas maksājumu vai zemes atpirkšanu.

Ja problēma netiek risināta, saglabājas zemes īpašnieku neapmierinātība ar kompensāciju sistēmu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jo tā nenodrošina ierobežojumiem atbilstošu kompensāciju par zaudējumiem, kurus zemes īpašnieks gūst ierobežojumu dēļ. Papildus saglabājas sabiedrības neapmierinātība ar dabas aizsardzības sistēmu valstī, kas savukārt apdraud Latvijas starptautisko un Eiropas Savienības saistību nodrošināšanu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Latvijas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā paredz šādas starptautiskas vienošanās un Eiropas Savienības direktīvas:

1) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Padomes Direktīva 79/409/EEK (1979.gada 2.aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību;

3) Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro (1992.gada 5.jūnijs), likums “Par 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (1995.gada 8.septembris);

4) Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne (1979.gada 16.septembris), likums “Par 1979.gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (1996.gada 17.decembris);

5) Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību, Bonna (1979.gada 23.jūnijs), likums “Par 1979.gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” (1999.gada 25.marts).

V. Problēmas risinājuma varianti

1.variants. Tiek precizēts un ieviests otrs likumā paredzētais kompensāciju veids, kas aizstāj zemes maiņu (atpirkšana un ikgadējais maksājums). Uz šo kompensāciju veidu var pretendēt zemes īpašnieki, kuru zeme pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, kā arī īpašnieki, kuru īpašuma tiesības ir atjaunotas uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

Finansējums risinājuma varianta ieviešanai daļēji ir pieejams no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)), bet papildus tam būs nepieciešams paredzēt finansējumu no valsts budžeta vai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem. Finanšu līdzekļi risinājuma ieviešanai būtu jāparedz pakāpeniski 10 gadu laikā.

Zemes atpirkšanas izmaksas par netieši noteikto tirgus vērtību:

1) zemes atpirkšana par netieši noteikto tirgu vērtību – 19581 tūkst. latu (28520 hektāru meža zemes par vidējo netieši noteikto tirgus cenu 235 lati par hektāru un 22320 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes par vidējo netieši noteikto tirgus cenu 577 lati par hektāru);

2) mežaudžu (koksnes) atpirkšana – 87354 tūkst. latu (aprēķinā izmantota vidējā pieaugušo skuju koku audžu vērtība 5509 lati par hektāru un vidējā pieaugušo lapu koku audžu vērtība 3337 lati par hekt­āru, izdarīts pieņēmums, ka līdz 40 gadu vecas skuju koku audzes vērtība ir 30 % no pieaugušas audzes vērtības, attiecīgi 40–80 gadu vecas skuju koku audzes vērtība pieņemta kā 60 % no pieaugušas audzes vērtības, aprēķinam izmantota Meža valsts reģistra informācija par mežaudžu sadalījumu un vecumstruktūru – skuju koku audzes 13159 hektāri un lapu koku audzes 12411 hektāru);

3) zemes atpirkšanas administrēšana – 254 tūkst. latu;

4) atpirkto zemes gabalu uzmērīšana un ierakstīšana zemesgrāmatās – 3559 tūkst. latu (vidēji 70 latu par hektāru);

5) valsts iegūto zemes vienību apsaimniekošana – 1767 tūkst. latu gadā (aprēķinā izmantota informācija par vidējām meža zemes apsaimniekošanas izmaksām īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – 15 latu viena hektāra apsaimniekošanai (Ķemeru nacionālajā parkā un Slīteres nacionālajā parkā) un vidējām izmaksām zālāju apsaimniekošanai – 60 latu par hektāru);

6) ikgadējais maksājums par negūtajiem labumiem – 2999 tūkst. latu gadā.

Finanšu līdzekļi ir pieejami no finansējuma, kuru paredz Padomes Regula (EK) Nr.1698/2005 (2005.gada 20.septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam projekts Natura 2000 maksājumiem septiņu gadu laikā paredz atvēlēt 22840 tūkst. latu (3263 tūkst. latu gadā), papildus būs nepieciešams paredzēt no valsts budžeta vai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem vēl aptuveni 10 % finansējuma (326 tūkst. latu gadā) tām teritorijām, kas nevar saņemt atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības finansējuma.

Zemes atpirkšana tiek īstenota pakāpeniski 10 gadu periodā. 2008.–2009.gadā tiek atpirka zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tika iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā (platība ir 6 % no kopējām atpērkamām zemēm).

Sākot ar 2010.gadu līdz 2015.gadam tiek atpirka zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tika iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā.

Sākot ar 2016.gadu tiek atpirkta zeme, ja īpašuma tiesības ir atjaunotas uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

2.variants. Likumā tiek precizēts regulējums, kas paredz zemes īpašnieku loku, kas var pretendēt uz atlīdzību. Regulējums tiek precizēts, paredzot, ka zemes īpašnieks var prasīt atlīdzību, ja viņam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi (mežu) platībās, kurās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti paredz jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegumu visa kalendāra gada laikā, galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegumu visa kalendāra gada laikā vai kopšanas cirtes aizliegumu visa kalendāra gada laikā. Vienlaikus likuma ieviešanai nepieciešams paredzēt papildu finanšu līdzekļus aptuveni 40424 tūkst. latu apmērā no valsts budžeta vai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem (papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķinā izmantota vidējā pieaugušo skuju koku audžu vērtība – 5500 latu par hektāru un vidējā pieaugušo lapu koku audžu vērtība – 3340 latu par hektāru, pieaugušu skuju koku audžu platība – 3600 hektāru, mīksto lapu koku audžu platība – 4100 hektāru, papildus pieskaitāma atlīdzība par kopšanas cirtes ierobežojumu dēļ neiegūtās koksnes vērtību par 6300 hektāriem mežaudžu, vidēji 1100 latu par hektāru).

3.variants. Likumā netiek precizēts regulējums, kas paredz zemes īpašnieku loku, kas var pretendēt uz atlīdzību, un netiek ieviests otrs likumā paredzētais kompensāciju veids, kas aizstāj zemes maiņu (atpirkšana un ikgadējais maksājums). Īpašuma izmantošanas aprobežojumi un to radītie zaudējumi zemes īpašniekiem tiek kompensēti kā nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums. Nekustamā īpašuma nodokļa samazinājuma pamatā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības samazinājums, kas tiek aprēķināts un ņemts vērā atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” noteiktajai kārtībai. Problēmas risinājumam nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, risinājuma variantam nebūs papildu ietekme uz pašvaldību budžetiem, jo normas, ko paredz Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, ir spēkā un nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums tiek ņemts vērā, plānojot attiecīgo pašvaldību budžetus. Ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos – no likuma ir jāizslēdz normas, kas paredz kompensācijas veidu – zemes maiņa.

VI. Nepieciešamie tiesību aktu projekti

Koncepcijas īstenošanai nepieciešams izstrādāt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””.

Likumprojektā nepieciešamie precizējumi un papildinājumi:

1.variantā – nepieciešams precizēt kompensāciju veida – zemes maiņa – regulējumu, paredzot, ka tas tiek aizstāts ar zemes atpirkšanu, vienlaikus likumā jāparedz pamatprincipi zemes atpirkšanas procesam un jāietver deleģējums Ministru kabinetam noteikt detalizētu kārtību zemes atpirkšanas vērtības noteikšanai, atlīdzības piešķiršanas priekšrocības principus, kārtību zemes gabalu uzmērīšanai un zemes pirkumu līgumu slēgšanai;

2.variantā – nepieciešams precizēt kompensāciju veida – atlīdzība – regulējumu (likuma 6.pants). Jāpaplašina to personu loks, kurām ir tiesības prasīt atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, paredzot, ka tiesības prasīt atlīdzību var arī tie zemes īpašnieki, kuriem ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi (mežu) platībās, kurās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti paredz būtiskus meža apsaimniekošanas ierobežojumus;

3.variantā – nepieciešams precizēt likumu, izslēdzot normas, kas regulē zemes maiņu. Grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas kārtību nav nepieciešami, jo noteikumi jau paredz nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības samazinājumu, ņemot vērā saimnieciskās darbības ierobežojumus.

Par normatīvo aktu projektu izstrādes atbildīgo institūciju nosakāma Vides ministrija.

Vides ministrs R.Vējonis