Ministru kabineta rīkojums
Nr.590
Rīgā 2007.gada 19.septembrī (prot.
Nr.52 35.§)
Par
koncepciju “Par pretendentu loka paplašināšanu likumā “Par zemes
īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos” paredzētās atlīdzības saņemšanai”
1. Atbalstīt koncepcijā “Par
pretendentu loka paplašināšanu likumā “Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos” paredzētās atlīdzības saņemšanai” (turpmāk –
koncepcija) ietverto risinājuma 1.variantu.
2. Noteikt Vides ministriju
par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.
3. Vides ministrijai
izstrādāt un līdz 2007.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā
Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes
īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos””.
4. Jautājumu par papildu
valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai
2008.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar citu
ministriju un centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta
prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu
kārtējam gadam.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis
(Ministru kabineta
2007.gada 19.septembra rīkojums
Nr.590)
Koncepcija “Par
pretendentu loka paplašināšanu likumā “Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos” paredzētās atlīdzības saņemšanai”
I. Situācijas apraksts
Likuma “Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos” (pieņemts Saeimā 2005.gada 30.jūnijā) (turpmāk –
likums) daļēja ieviešana ir uzsākta ar 2006.gada 1.janvāri.
Likums paredz divus kompensācijas
veidus:
1) atlīdzību – maksājumu no
valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto
mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un
izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto
saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ;
2) zemes maiņu – aizsargājamā
teritorijā esoša zemesgabala maiņu pret līdzvērtīgu valsts vai
pašvaldības zemesgabalu.
Atbilstoši likuma nosacījumiem uz
atlīdzību var pretendēt meža īpašnieki, kuru mežos noteikti
būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi (jebkādas
mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes (izņemot
kailcirtes) aizliegums visa kalendāra gada laikā, kā arī kopšanas
cirtes aizliegums visa kalendāra gada laikā), un šie ierobežojumi
ir noteikti pēc tam, kad:
1) pieņemts lēmums par zemes
īpašuma tiesību atjaunošanu;
2) noslēgts līgums ar valsts
akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” par zemes
īpašuma izpirkšanu;
3) stājies spēkā tiesas
nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā;
4) pamatojoties uz tiesisku
darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas
zemesgrāmatā;
5) atklājies mantojums uz
attiecīgo zemes īpašumu.
Dabas aizsardzības pārvalde no
2006.gada 1.janvāra pieņem iesniegumus atlīdzības saņemšanai par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās un mikroliegumos. Līdz 2007.gada 19.aprīlim ir
saņemti 165 iesniegumi atlīdzības saņemšanai, atbalstīti (atbilst
visiem likuma nosacījumiem) 78 iesniegumi, 46 iesniegumi
noraidīti, bet 41 iesniegums tiek izskatīts. Atlīdzības
izmaksai 2006.gadā no valsts budžeta piešķirti 300000 latu, bet
no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu
atskaitījumiem izdalīti 3500200 latu (2006.gada 21.septembra
rīkojums Nr.714 “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu
atlīdzību apmēra novērtēšanai un atlīdzību izmaksai”) atlīdzības
izmaksai 2007.gadā. Atlīdzības apmērs tiek novērtēts atbilstoši
Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos Nr.219 “Kārtība,
kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” noteiktajai
kārtībai. 2006.gadā no valsts budžeta izdalītie līdzekļi
izmantoti atlīdzības izmaksai par 160 hektāriem mežaudžu,
kurās noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Atbilstoši likuma nosacījumiem uz
zemes maiņu var pretendēt zemes īpašnieki, kuru zeme pēc zemes
īpašuma tiesību iegūšanas tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas
liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas
rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma
zonā, kā arī īpašnieki, kuru īpašuma tiesības ir atjaunotas uz
zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma,
dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.
Ņemot vērā likumā paredzētā zemes
maiņas procesa ieviešanai sagatavojamo noteikumu sarežģītību,
2005.gada 20.oktobrī tika izdarīti grozījumi, kas paredzēja, ka
likuma normas, kas regulē zemes maiņu, stājas spēkā ar 2007.gada
1.janvāri.
Starpministriju darba grupa, kas
izveidota (Ministru prezidenta 2006.gada 17.janvāra rīkojums
Nr.19 “Par darba grupu”), lai sagatavotu līdzvērtīgu zemesgabalu
izvēles kritērijus zemes maiņai, secināja, ka vispirms ir
jāatrisina jautājums par maiņai piedāvāto valsts zemes fonda
izveidošanu un digitālas grafiskās informācijas iegūšanu par
visām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to funkcionālajām
zonējumu robežām.
Ņemot vērā darba grupas
secinājumus, 2006.gada 19.decembrī likumā tika izdarīti
grozījumi, kas paredz, ka likuma normas, kas regulē valsts zemes
maiņu, stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.
Atbilstoši 2006.gada 7.novembra
Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību, kas paredz
pilnveidot kompensāciju mehānismu, paredzot iespēju zemes maiņas
vietā izvēlēties naudas maksājumu vai zemes atpirkšanu, kā arī
izpildot Ministru kabineta 2006.gada 1.decembra sēdes
protokollēmumā (prot. Nr.63 12.§) noteikto, Vides ministrija ar
2006.gada 27.decembra rīkojumu Nr.689 ir izveidojusi darba grupu,
kuras uzdevums ir izstrādāt grozījumus likumā, lai precizētu
zemes maiņas tiesisko regulējumu.
Latvijas Pirmās partijas un
partijas “Latvijas ceļš” frakcija ir izvirzījusi priekšlikumu
precizēt likuma 6.panta otrās daļas redakciju, paredzot, ka uz
atlīdzību var pretendēt arī tie zemes īpašnieki, kuriem ir
atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes īpašumu ar mežsaimnieciskās
darbības ierobežojumiem.
II. Problēmas izklāsts
Normatīvie akti, kas regulē zemes
īpašuma tiesību atjaunošanas kārtību un principus (likums “Par
zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”; likums “Par
zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”), paredzēja zemes
īpašniekiem izvēles iespēju – atjaunot zemes īpašuma tiesības uz
zemi ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tos apzinoties,
vai atteikties no īpašuma tiesību atjaunošanas un izvēlēties kādu
no kompensācijas veidiem, kuru paredzēja attiecīgie normatīvie
akti. Regulējums, kas paredz jaunu kompensācijas veidu –
atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, nebija
pieejams zemes īpašniekiem laikā, kad viņi pieņēma lēmumu par
īpašuma tiesību atjaunošanu.
Ņemot vērā normatīvo aktu
regulējumu attiecībā uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanas
kārtību, likumā ir nepieciešams iekļaut regulējumu, kas noteiktu
atlīdzības piešķiršanas priekšrocības principus.
Paplašinot īpašnieku loku, kas var
pretendēt uz atlīdzību par meža apsaimniekošanas ierobežojumiem,
palielinās atlīdzības apmēra novērtēšanai un atlīdzības izmaksai
nepieciešamo finanšu apjoms. Meža platības, kurās noteikti
būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi un kuras ietilpst
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas izveidotas pēc
1993.gada, veido 40 % no privāto meža īpašnieku īpašumā vai
valdījumā esošajām meža platībām. Paplašinot pretendentu loku,
meža platība, kuras īpašnieki vai tiesiskie valdītāji varēs
pretendēt uz atlīdzību, palielinās līdz 28300 hektāriem,
attiecīgi palielinās arī nepieciešamais finanšu apjoms – no 26084
tūkst. latu, kas nepieciešami atlīdzību izmaksai atbilstoši
šobrīd spēkā esošajam likumam, līdz 65209 tūkst. latu, ja
atlīdzības pretendentu loks tiek paplašināts. Papildus
nepieciešami 1190 tūkst. latu atlīdzības apmēra novērtēšanas
izdevumu segšanai (atlīdzības apmēra novērtēšana ir pakalpojums,
kuru nodrošina privāts uzņēmums vai fiziska persona, mežaudzes
novērtējums izmaksā 70 latu par hektāru, atlīdzības apmēra
novērtējums varētu būt nepieciešams papildu 17000 hektāru).
Paplašinot atlīdzības pretendentu
loku, būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi aptuveni 40424
tūkst. latu apmērā no valsts budžeta vai no valsts īpašuma
objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem.
III. Tiesību
akti, kas saistīti ar problēmas risināšanu
Likums “Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos” (pieņemts Saeimā 2005.gada 30.jūnijā).
IV. Problēmas risinājums un prognoze par sekām, ja problēma
netiks risināta
Problēmas risinājums iespējams
trijos variantos. Vienā variantā precizē likuma regulējumu, kas
nosaka atlīdzības pretendentu loku, otrā risinājuma variantā
pilnveido un ievieš likumā minēto kompensācijas veidu, kas paredz
iespēju izvēlēties ikgadēju naudas maksājumu vai zemes
atpirkšanu.
Ja problēma netiek risināta,
saglabājas zemes īpašnieku neapmierinātība ar kompensāciju
sistēmu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās, jo tā nenodrošina ierobežojumiem
atbilstošu kompensāciju par zaudējumiem, kurus zemes īpašnieks
gūst ierobežojumu dēļ. Papildus saglabājas sabiedrības
neapmierinātība ar dabas aizsardzības sistēmu valstī, kas
savukārt apdraud Latvijas starptautisko un Eiropas Savienības
saistību nodrošināšanu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Latvijas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā paredz
šādas starptautiskas vienošanās un Eiropas Savienības
direktīvas:
1) Padomes Direktīva
92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas
faunas un floras aizsardzību;
2) Padomes Direktīva
79/409/EEK (1979.gada 2.aprīlis) par savvaļas putnu
aizsardzību;
3) Konvencija par bioloģisko
daudzveidību, Riodežaneiro (1992.gada 5.jūnijs), likums “Par
1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko
daudzveidību” (1995.gada 8.septembris);
4) Konvencija par Eiropas
dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne (1979.gada
16.septembris), likums “Par 1979.gada Bernes Konvenciju par
Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (1996.gada
17.decembris);
5) Konvencija par migrējošo
savvaļas dzīvnieku aizsardzību, Bonna (1979.gada 23.jūnijs),
likums “Par 1979.gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas
dzīvnieku sugu aizsardzību” (1999.gada 25.marts).
V. Problēmas
risinājuma varianti
1.variants. Tiek
precizēts un ieviests otrs likumā paredzētais kompensāciju veids,
kas aizstāj zemes maiņu (atpirkšana un ikgadējais maksājums). Uz
šo kompensāciju veidu var pretendēt zemes īpašnieki, kuru zeme
pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tiek iekļauta dabas
rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai
regulējamā režīma zonā, kā arī īpašnieki, kuru īpašuma tiesības
ir atjaunotas uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas
liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas
rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma
zonā.
Finansējums risinājuma varianta
ieviešanai daļēji ir pieejams no Eiropas Savienības
strukturālajiem fondiem (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku
attīstībai (ELFLA)), bet papildus tam būs nepieciešams paredzēt
finansējumu no valsts budžeta vai no valsts īpašuma objektu
privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem. Finanšu līdzekļi
risinājuma ieviešanai būtu jāparedz pakāpeniski 10 gadu
laikā.
Zemes atpirkšanas izmaksas par
netieši noteikto tirgus vērtību:
1) zemes atpirkšana par netieši
noteikto tirgu vērtību – 19581 tūkst. latu (28520 hektāru meža
zemes par vidējo netieši noteikto tirgus cenu 235 lati par
hektāru un 22320 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes par
vidējo netieši noteikto tirgus cenu 577 lati par hektāru);
2) mežaudžu (koksnes) atpirkšana –
87354 tūkst. latu (aprēķinā izmantota vidējā pieaugušo skuju koku
audžu vērtība 5509 lati par hektāru un vidējā pieaugušo lapu koku
audžu vērtība 3337 lati par hektāru, izdarīts pieņēmums, ka līdz
40 gadu vecas skuju koku audzes vērtība ir 30 % no
pieaugušas audzes vērtības, attiecīgi 40–80 gadu vecas skuju koku
audzes vērtība pieņemta kā 60 % no pieaugušas audzes
vērtības, aprēķinam izmantota Meža valsts reģistra informācija
par mežaudžu sadalījumu un vecumstruktūru – skuju koku audzes
13159 hektāri un lapu koku audzes 12411 hektāru);
3) zemes atpirkšanas
administrēšana – 254 tūkst. latu;
4) atpirkto zemes gabalu
uzmērīšana un ierakstīšana zemesgrāmatās – 3559 tūkst. latu
(vidēji 70 latu par hektāru);
5) valsts iegūto zemes vienību
apsaimniekošana – 1767 tūkst. latu gadā (aprēķinā izmantota
informācija par vidējām meža zemes apsaimniekošanas izmaksām
īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – 15 latu viena hektāra
apsaimniekošanai (Ķemeru nacionālajā parkā un Slīteres
nacionālajā parkā) un vidējām izmaksām zālāju apsaimniekošanai –
60 latu par hektāru);
6) ikgadējais maksājums par
negūtajiem labumiem – 2999 tūkst. latu gadā.
Finanšu līdzekļi ir pieejami no
finansējuma, kuru paredz Padomes Regula (EK) Nr.1698/2005
(2005.gada 20.septembris) par atbalstu lauku attīstībai no
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Latvijas
lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam projekts Natura
2000 maksājumiem septiņu gadu laikā paredz atvēlēt 22840
tūkst. latu (3263 tūkst. latu gadā), papildus būs nepieciešams
paredzēt no valsts budžeta vai no valsts īpašuma objektu
privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem vēl aptuveni 10 %
finansējuma (326 tūkst. latu gadā) tām teritorijām, kas nevar
saņemt atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības finansējuma.
Zemes atpirkšana tiek īstenota
pakāpeniski 10 gadu periodā. 2008.–2009.gadā tiek atpirka zeme,
kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tika iekļauta dabas
rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas
rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā (platība ir
6 % no kopējām atpērkamām zemēm).
Sākot ar 2010.gadu līdz 2015.gadam
tiek atpirka zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tika
iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju dabas lieguma zonā.
Sākot ar 2016.gadu tiek atpirkta
zeme, ja īpašuma tiesības ir atjaunotas uz zemi, kas iekļauta
dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai
regulējamā režīma zonā.
2.variants. Likumā tiek
precizēts regulējums, kas paredz zemes īpašnieku loku, kas var
pretendēt uz atlīdzību. Regulējums tiek precizēts, paredzot, ka
zemes īpašnieks var prasīt atlīdzību, ja viņam ir atjaunotas
īpašuma tiesības uz zemi (mežu) platībās, kurās īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu
regulējošie normatīvie akti paredz jebkādas mežsaimnieciskās
darbības aizliegumu visa kalendāra gada laikā, galvenās cirtes
(izņemot kailcirtes) aizliegumu visa kalendāra gada laikā vai
kopšanas cirtes aizliegumu visa kalendāra gada laikā. Vienlaikus
likuma ieviešanai nepieciešams paredzēt papildu finanšu līdzekļus
aptuveni 40424 tūkst. latu apmērā no valsts budžeta vai no valsts
īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem
(papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķinā izmantota vidējā
pieaugušo skuju koku audžu vērtība – 5500 latu par hektāru un
vidējā pieaugušo lapu koku audžu vērtība – 3340 latu par hektāru,
pieaugušu skuju koku audžu platība – 3600 hektāru, mīksto
lapu koku audžu platība – 4100 hektāru, papildus pieskaitāma
atlīdzība par kopšanas cirtes ierobežojumu dēļ neiegūtās koksnes
vērtību par 6300 hektāriem mežaudžu, vidēji 1100 latu par
hektāru).
3.variants. Likumā netiek
precizēts regulējums, kas paredz zemes īpašnieku loku, kas var
pretendēt uz atlīdzību, un netiek ieviests otrs likumā
paredzētais kompensāciju veids, kas aizstāj zemes maiņu
(atpirkšana un ikgadējais maksājums). Īpašuma izmantošanas
aprobežojumi un to radītie zaudējumi zemes īpašniekiem tiek
kompensēti kā nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums. Nekustamā
īpašuma nodokļa samazinājuma pamatā ir nekustamā īpašuma
kadastrālās vērtības samazinājums, kas tiek aprēķināts un ņemts
vērā atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos
Nr.305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” noteiktajai kārtībai.
Problēmas risinājumam nav nepieciešami papildu valsts budžeta
līdzekļi, risinājuma variantam nebūs papildu ietekme uz
pašvaldību budžetiem, jo normas, ko paredz Ministru kabineta
2006.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.305 “Kadastrālās vērtēšanas
noteikumi”, ir spēkā un nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums
tiek ņemts vērā, plānojot attiecīgo pašvaldību budžetus. Ir
nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos – no likuma ir
jāizslēdz normas, kas paredz kompensācijas veidu – zemes
maiņa.
VI.
Nepieciešamie tiesību aktu projekti
Koncepcijas īstenošanai
nepieciešams izstrādāt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes
īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos””.
Likumprojektā nepieciešamie
precizējumi un papildinājumi:
1.variantā – nepieciešams
precizēt kompensāciju veida – zemes maiņa – regulējumu, paredzot,
ka tas tiek aizstāts ar zemes atpirkšanu, vienlaikus likumā
jāparedz pamatprincipi zemes atpirkšanas procesam un jāietver
deleģējums Ministru kabinetam noteikt detalizētu kārtību zemes
atpirkšanas vērtības noteikšanai, atlīdzības piešķiršanas
priekšrocības principus, kārtību zemes gabalu uzmērīšanai un
zemes pirkumu līgumu slēgšanai;
2.variantā – nepieciešams
precizēt kompensāciju veida – atlīdzība – regulējumu (likuma
6.pants). Jāpaplašina to personu loks, kurām ir tiesības prasīt
atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, paredzot,
ka tiesības prasīt atlīdzību var arī tie zemes īpašnieki, kuriem
ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi (mežu) platībās, kurās
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu
regulējošie normatīvie akti paredz būtiskus meža apsaimniekošanas
ierobežojumus;
3.variantā – nepieciešams
precizēt likumu, izslēdzot normas, kas regulē zemes maiņu.
Grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka nekustamo īpašumu
kadastrālās vērtēšanas kārtību nav nepieciešami, jo noteikumi jau
paredz nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības samazinājumu, ņemot
vērā saimnieciskās darbības ierobežojumus.
Par normatīvo aktu projektu
izstrādes atbildīgo institūciju nosakāma Vides ministrija.
Vides ministrs R.Vējonis
