Atklāts Eiropas transporta koridora “VIA Baltica” Saulkrastu apvedceļš, lielākā mūsdienu būve Latvijā

Vēl mirklis un tiks atklāts jaunais Saulkrastu apvedceļš un rekonstruētais autoceļa posms Skulte-Svētciems. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un Romas Katoļu baznīcas Latvijas metropolīts Jānis kardināls Pujats Saulkrastu apvedceļa 21,9 kilometrā pie pirmā satiksmes pārvada Lilastē Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Vakar, 27.septembrī, Lilastē svinīgi tika atklāts jaunais Saulkrastu apvedceļš, kas ir lielākais no jauna būvētais infrastruktūras objekts neatkarīgās Latvijas vēsturē.

Līdz ar Saulkrastu apvedceļa atklāšanu smago automašīnu tranzīta kravas tiks novirzītas no pilsētas centra, kas ļaus ietaupīt laiku cilvēkiem, kas dodas uz Igauniju, kā arī Latvijas pilsētām, kas atrodas aiz Saulkrastiem, autoceļa atklāšanā sacīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš norādīja, ka Saulkrastu apvedceļa projekta realizēšana ir iespēja stiprināt Latvijas kā tranzītvalsts statusu un bez labiem ceļiem to nav iespējams izdarīt.

“Šādi objekti dos pārliecību jauniem cilvēkiem, ka ekonomika Latvijā attīstās straujāk nekā jebkad un turpinās attīstīties tādos pašos tempos,” sacīja A.Šlesers, uzsverot, ka ekonomika spēj attīstīties, ja valstī ir labi ceļi.

“Jaunu apvedceļu pilsētām būs arvien vairāk,” solīja satiksmes ministrs, uzsverot, ka tas ir tikai laika jautājums.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume norādīja, ka Saulkrastu apvedceļa atklāšana ir “atspēriena punkts, kur cilvēki savā domāšanā pāriet jaunā kvalitātē”.

Jauno ceļa posmu iesvētīja Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.

Saulkrastu apvedceļa būvniecību sāka 2005.gada septembrī, un divu gadu laikā Skultes pagastā uzbūvēts 20,2 kilometrus garš autoceļš ar 11,5 metru platu asfaltbetona segu no Lilastes līdz Dūčiem.

Apvedceļā ir 17 dažādas satiksmes būves – tilti, satiksmes pārvadi, gājēju tuneļi, kā arī pievedceļi – kopumā 13 kilometru garumā. Būvdarbu laikā uzbūvēti septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi ar apgaismojumu un seši jauni tilti pār Inčupi, Ķīšupi, Aģi, Pēterupi un divi – pār Mazupīti.

Tāpat gājēju un riteņbraucēju ērtībām uzbūvēti divi tuneļi (pie Inčupes kompleksa un Ķīšupes stacijas) un celiņi 4,4 kilometru garumā. Atsevišķās vietās izbūvētas arī prettrokšņu sienas, blīvžogi un metāla sieta žogi, kā arī veikti egļu dzīvžogu stādījumi. Projekta gaitā rekonstruēts arī esošais Saulkrastu ceļš posmā no Lilastes līdz Skultei.

Būvdarbi finansēti no valsts budžeta un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, un to kopējā līgumcena ir 113 miljoni eiro jeb aptuveni 79,4 miljoni latu.

Vakar tika atklāts arī rekonstruētais autoceļš Skulte–Svētciems, kuram paplašināta un izbūvēta izturīgāka ceļa brauktuve.

Autoceļš Skulte–Svētciems tika finansēts no valsts budžeta un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tā līgumcena sasniedza 44,47 miljonus eiro jeb aptuveni 31,25 miljonus latu.

Turpmāk no Skultes līdz krustojumam ar ceļu Kocēni–Limbaži–Tūja asfalta seguma platums būs 11 metri, bet no šā krustojuma līdz Svētciemam – 8 metri.

Projektētais kustības ātrums šajā ceļa posmā ir 100 kilometri stundā.

Rekonstrukcijas laikā uzbūvēti jauni tilti pār Liepupi un Vitrupi. Paaugstinot satiksmes drošību, veikta gājēju un veloceliņu izbūve 2,7 kilometru kopgarumā. Tāpat izbūvētas arī 43 pasažieru platformas un 36 nojumes autobusu pieturās.

Pēc LETA informācijas

Apvedceļa aizsākumi: 2005.gada 28.jūlijā akciju sabiedrības “Ceļuprojekts” pārstāvis Jānis Cimdiņš, iepazīstinot satiksmes ministru Aināru Šleseru, Satiksmes ministrijas pārstāvjus un citus interesentus ar Eiropas Savienības līdzfinansēto ceļa “VIA Baltica” Saulkrastu apvedceļa projektu Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.