Par piekto starptautisko konferenci "Bankas un finanses Baltijā ’99"

Vakar, 13. oktobrī, atklāja piekto starptautisko konferenci "Bankas un finanses Baltijā ’99", kas darbu turpinās arī šodien un rīt, 14. un 15. oktobrī, viesnīcas "Radisson SAS Daugava" telpās. Galvenais konferences temats ir Viduseiropas un Austrumeiropas finansu tirgus jautājumi, iespējas un problēmu risinājumi.

Šis starptautiskais finansistu forums, ko rīko Latvijas Biznesa skola sadarbībā ar Latvijas Finansu ministriju, Rīgas Fondu biržu un visu trīs Baltijas valstu komercbanku asociācijām, jau piekto gadu pēc kārtas ir viens no nozīmīgākajiem gada notikumiem banku un finansu jomā Viduseiropā un Austrumeiropā. Tas šogad pulcējis Baltijas valstu centrālo banku vadītājus un finansu ministrus, Dānijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas augsta līmeņa pārstāvjus un ietekmīgu Eiropas un pasaules komercbanku un finansu fondu vadītājus.

Uz konferenci pulcēsies vairāk nekā 250 dalībnieku, ieskaitot referentus no Baltijas valstīm, Skandināvijas, Krievijas, Lielbritānijas, ASV un citām valstīm. Galvenais apspriežamais temats ir finansu tirgus Viduseiropā un Austrumeiropā. Tiks skarti arī pasaules ekonomisko tendenču jautājumi, investīciju klimats un iespējas, Viduseiropas un Austrumeiropas banku sistēmas izmaiņas un attīstības perspektīvas, kapitāla tirgus un jaunākā banku un informāciju tehnoloģija.

Tieši banku un informācijas tehnoloģijas jaunumiem un finansu pakalpojumiem veltīta izstāde, kas skatāma konferences laikā. Izstādes piedāvātās ekspozīcijas spektrs ir apjomīgs — tas ietver ne tikai audita un grāmatvedības pakalpojumus, juridiskās un finansu konsultācijas, investīciju un banku pakalpojumus, apdrošināšanu un jaunāko datortehniku un programmu nodrošinājumu, dažādus tīklu risinājumus, datu un norēķinu drošību, interneta servisa nodrošinājumu un norēķinu kartes, finansu ziņu pakalpojumus un vēl citas finansu tirgū nepieciešamas lietas. Izstādē piedalās ne tikai Latvijas, bet arī šīs nozares vadošās starptautiskās kompānijas.

Konferences ietvaros norisināsies arī seminārs par investīcijām Baltijas uzņēmumos, ko rīko Rīgas Fondu birža.

Preses konferencē, kas vakar, 13.oktobrī, notika konferences "Bankas un finanses ’99" sakarā, Latvijas finansu ministrs Edmunds Krastiņš atzīmēja, ka šī, nu jau piektā regulārā banku un finansu konference, kas norisinās Rīgā, pulcē daudz ietekmīgu cilvēku. Tas dod lielisku iespēju noklausīties vērtīgus ziņojumus par to, kas norisinās pašlaik, kas gaidāms pasaules ekonomikā un kā šie procesi skar Baltijas valstis. Ja iepriekšējā gada konferencē pārsvarā ticis runāts par Krievijas krīzi, teica Edmunds Krastiņš, tad šāgada konferencē viens no tematiem ir par to, kā šī krīze ietekmējusi Baltijas valstu ekonomisko attīstību. Līdztekus negatīvai ietekmei ir arī pozitīvas lietas. Piemēram, pat šajos grūtajos apstākļos Latvijas bankas spējušas piesaistīt Rietumu ieguldītāju investīcijas. Tāpat arī tas, ka Krievijas krīze piespieda Latvijas banku sistēmu vairāk uzmanības pievērst tieši vietējam tirgum. Un tas, ka Latvija ir samazinājusi saistības ar potenciāli nestabiliem reģioniem un pieaugusi Latvijas uzņēmēju orientācija uz Rietumiem.

— Vismaz uz kādu laiku ir likts punkts diskusijai par to, kurā virzienā Latvijai jāorientē sava attīstība, līdz ar to dodot papildu impulsu mūsu integrācijai Eiropas Savienībā un tieksmei kļūt par NATO dalībvalsti. Un jau šorīt konferencē nolasītajos ziņojumos mēs varējām pārliecināties, ka mūsu 2000. gada plāni balstās uz pareiziem pieņēmumiem. Kaut gan, protams, vienmēr paliek kādas jautājuma zīmes. Pasaules ekonomikas attīstības apskats 2000. un nākamajiem gadiem rāda, ka pasaules ekonomikai un līdz ar to arī Latvijas ekonomikai, kas jau kļūst par globālās ekonomikas sastāvdaļu, ir labas attīstības perspektīvas. Ar nosacījumu, protams, ka Latvijas valdība īstenos to ekonomisko politiku, kas ir paziņota un kas faktiski ir jau starptautiski akceptēta kā Latvijas ekonomisko attīstību veicinoša, — teica E.Krastiņš.

Latvijas Biznesa skolas prezidents Aleksandrs Ļebedevs izteica gandarījumu, ka konference šogad tradicionāli ir ļoti labi apmeklēta — reģistrējušies un konferences darbā piedalīsies apmēram 250 delegātu:

— Gan centrālo banku prezidenti no Baltijas valstīm, gan finansu ministri, gan arī daudzu komercbanku prezidenti un Baltijas valstu finansu organizāciju vadītāji, kā arī starptautisko banku vadītāji ir šeit, konferencē. Man prieks, ka šāds starptautiska mēroga notikums risinās Rīgā, Latvijā. Es ceru, ka tas mums palīdzēs apmainīties ar viedokļiem, apmainīties ar informāciju un nodibināt kontaktus — tāpat, kā mēs to darījām iepriekšējās reizēs.

Norvēģijas Karalistes Muitas un finansu ministrijas valsts sekretārs Arne Sinness, kurš šajā konferencē piedalās pirmo reizi, domā, ka būtu ne tikai interesanti, bet arī vērtīgi integrēt Baltijas un Ziemeļvalstu attiecības arī ekonomiskajā sfērā un finansu sektorā:

— Mūsu, Ziemeļvalstu, komercbankām vajadzētu būt šeit, Latvijā. Krievijas krīze ir ietekmējusi arī Norvēģijas ekonomiku, jo Norvēģija ir maza valsts. Un tas varētu radīt interesi Baltijas valstīs, īpaši banku lietās. Ekonomikas attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no ekonomiskiem, bet arī no politiskiem faktoriem. Un arī no politiskiem lēmumiem, kas ir pieņemti vai nav pieņemti.

Savukārt Eiropas Investīciju bankas prezidents sers Braiens Anvins atzīmēja, ka eiro un Eiropas monetārā savienība lielā mērā ir atstājusi ietekmi arī uz Baltijas valstu reģionu:

— Eiropas Investīciju banka (EIB) savā ziņā ir lielākā starptautiskā finansu institūcija. Pagājušajā gadā mēs izsniedzām kredītos aptuveni 30 miljardu eiro. Lielākā daļa kreditēšanas vērsta uz Eiropas Savienības 15 dalībvalstīm — 90 procentu no visiem EIB izsniegtiem kredītiem. Bet 10 procentu apjomā EIB kreditē valstis visā pasaulē, un puse no tām ir Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. To darām tāpēc, lai šīm valstīm radītu vieglāku ceļu uz Eiropas Savienību.

Pēdējo gadu laikā esam kreditējuši projektus tieši Latvijā par aptuveni 200 miljoniem eiro. Bet īpaša uzmanība pievēršama, lai sekmētu mazā un vidējā biznesa attīstību. Tādēļ mums jau sagatavošanas stadijā ir vesela virkne projektu, kurus mēs gribētu kreditēt Latvijā, — tie domāti Rīgas lidostas darbības uzlabošanai, vides jautājumu risināšanai, tāpat mazam un vidējam biznesam un telekomunikācijām.

Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Kregžde teica:

— Konference ir tikko uzsākusi savu darbu, bet jau tagad kopējais iespaids ir ļoti labs. Man ir ārkārtīgi optimistisks skats uz konferenci, jo tā ir vērsta uz mūsu — Baltijas valstu — ekonomikas attīstību nākotnē. Turklāt ne tikai attīstību vispār, bet attīstību tieši banku sektorā, kas nākotnē rādās būt visai apmierinoša.

Vaicāts par Lietuvas nacionālās valūtas — lita — stabilitāti, A.Kregžde atbildēja:

— Katru dienu to saku un teikšu tagad un arī turpmāk: litam ir segums! Mūsu nacionālā valūta ir segta ar 140 procentiem ārzemju valūtas, kas tiek glabāta centrālajā bankā. Tā ka nav nekāda riska un pamata runām par lita devalvāciju.

Vakar, konferences pirmajā darba dienā, tika aplūkotas pasaules ekonomikas tendences un finansu tirgus jautājumi, Viduseiropas un Austrumeiropas investīciju klimats un iespējas jaunajā tūkstošgadē un Viduseiropas un Austrumeiropas banku sistēmas perspektīvā attīstība. Šodien darbs konferencē norisinās vienlaikus trīs virzienos: par ieguldījumu un kapitāla tirgus jautājumiem, par Viduseiropas un Austrumeiropas banku sistēmas perspektīvām un par banku un informācijas tehnoloģiju. Šās konferences darba dienas noslēgumā dalībniekiem tiek sniegta vienreizēja iespēja noskatīties P.Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins" izrādi Latvijas Nacionālajā operā.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore