Par atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Pirms Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu jaunam tiesiskam regulējumam par atjaunojamiem enerģijas avotiem, Eiropas Parlamenta deputāti 25.septembrī pieņemtajā ziņojumā norāda uz savām prioritātēm topošajā likumprojektā. Tā mērķis – panākt, lai atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars ES kopējā enerģijas grozā līdz 2020.gadam sasniegtu 20%, kā to apņēmusies Eiropas Savienība. Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs debatēs norādīja, ka daudzas no Parlamenta prasībām atbilst Eiropas Komisijas nodomiem.

“B.Tomsena ziņojumam būs liela nozīme, izstrādājot Komisijas priekšlikumu par atjaunojamo enerģiju izmantojumu, ar ko es šā gada beigās gatavojos iepazīstināt Komisāru kolēģiju,” 24.septembrī debatēs teica komisārs A.Piebalgs. Projekts tiks pieņemts kopā ar priekšlikumiem par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu un emisiju tirdzniecības shēmu. Attiecībā uz ES mērķi – 20% no visiem enerģijas resursiem līdz 2020.gadam – komisārs norādīja, ka politiski īpaši jutīgs ir jautājums par metodoloģiju, ko Komisija patlaban izstrādā, konsultējoties ar dalībvalstīm.

Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka, sadalot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru mērķus katrai dalībvalstij, ir svarīgi, lai tas tiktu darīts taisnīgi: “Jāpievērš uzmanība, lai lielās dalībvalstis nesaņemtu atlaides un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru mērķus zem 20%. Ņemot vērā, ka piecas lielākās dalībvalstis veido vismaz 60% no ES enerģijas patēriņa, atlaides lielajām valstīm nozīmētu neproporcionāli lielu slogu pārējām.” Deputāts atgādināja, ka ES ir negatīva pieredze līdzīgā jautājumā, Eiropas Komisijai sadalot CO₂ emisijas kvotas. V.Dombrovskis arī atgādināja, ka Latvija pārspēj ES nospraustos mērķus. Atjaunojamo enerģiju īpatsvars Latvijā jau ir 37%.

“Visām dalībvalstīm ir jāpilda saistības sakarā ar atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu proporcionāli savam potenciālam un jau veiktajam ieguldījumam,” norādīts Parlamenta ziņojumā, atzīstot, ka “katrai dalībvalstij brīvi jāizvēlas vispiemērotākie atjaunojamie enerģijas avoti”. 

Parlaments atzīst, ka pašreizējais tiesiskais regulējums atjaunojamās elektroenerģijas un biodegvielas nozarē jāpapildina ar tiesību aktiem par atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu apkurē un dzesēšanā. Parlaments mudina Komisiju piedāvāt sektorālu pieeju. Tas nozīmē noteikt saistošus mērķus pa nozarēm: elektroenerģijai, transportam, apkurei un dzesēšanai. 

Parlaments aicina topošajā likumdošanas priekšlikumā “paredzēt konkrētus pasākumus, lai veicinātu atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu ar mērķi līdz 2020.gadam vismaz divkāršot tās īpatsvaru Eiropas Savienības kopējā patēriņā”.

Atzinīgi vērtēts Eiropas Komisijas ierosinājums biodegvielas un citu atjaunojamo resursu izmantošanai transportā noteikt saistošu mērķi – 10%. Tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka var pierādīt – tā ražota, aprēķinot ilgtermiņa sekas. Deputāti prasa, lai stingri tiktu kontrolēts šīs degvielas ražošanas ilgtspējīgums.  

Tāpēc jāizstrādā saistoša sertifikācijas sistēma gan ievestajai, gan vietējai biodegvielai.

Sertifikācijas kritēriji: biodegvielai visā dzīves ciklā ievērojami jāsamazina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisija; tās ražošana tieši vai netieši neietekmē bioloģisko daudzveidību un ūdens resursus, nemazina oglekļa krājumus, mainoties zemes lietojumam, nerada sociālās problēmas, piemēram, pārtikas cenu pieaugumu un dzīvesvietas maiņu.  

EP deputāti atzinīgi vērtē Parlamenta pāreju uz atjaunojamo enerģiju elektroapgādē un mudina citas Eiropas Savienības iestādes darīt tāpat.

Eiropas Parlamenta preses dienests