Par augstā ierēdņa posteņa izveidi Eiropas Savienības ārējās enerģētikas politikas koordinācijai

Enerģētikas hartas nolīgumam jākļūst par kopējās Eiropas ārpolitikas stūrakmeni enerģētikas jomā – atzīst Eiropas Parlaments 26.septembrī pieņemtajā ziņojumā. Deputāti dokumentā atbalsta nodomu izveidot augstā ierēdņa amatu ES darbības koordinācijai, aicina dažādot enerģijas avotus un palielināt energoefektivitāti, lai veicinātu ES drošību enerģētikas jomā.

“Līdzšinējā pieredze ir parādījusi, ka enerģētika var būt visai iedarbīgs politiskā spiediena līdzeklis. Vienīgais pretlīdzeklis tam ir kopīga politika un solidaritāte,” debatēs norādīja Inese Vaidere. Attiecībās ar Krieviju ir svarīgi panākt, lai jaunā partnerības un sadarbības līgumā tiktu iestrādāti enerģētikas hartas principi, un nepieciešams, lai Krievija hartu ratificētu.

Pievēršoties pagājušajā nedēļā publiskotajam Eiropas Komisijas priekšlikumam par tirgus tālāko liberalizāciju, deputāte norādīja: “Diemžēl jau uzreiz tas sastapa atsevišķu dalībvalstu un Krievijas pretestību. Ir simptomātiski, ka pretestība nāk no tām valstīm, kur uzņēmumi nesenā pagātnē centušies gūt labumu no īpašu divpusējo attiecību veidošanas, ignorējot citu dalībvalstu tiesības un intereses, kā tas, piemēram, ir Ziemeļeiropas gāzes projekta gadījumā.”

Ar 553 balsīm par, 103 pret, 27 atturoties, pieņemtajā ziņojumā Parlaments aicina ES Padomi un dalībvalstis veidot solidaritātes mehānismu, kas ļautu reaģēt ārkārtas situācijās – piegādes pārtraukumu, infrastruktūras bojājumu gadījumos. Deputāti rosina ar ES Padomes un Eiropas Komisijas piekrišanu iecelt augsto ierēdni ārpolitikai enerģētikas jomā. Šāds postenis uzlabotu ES spēju aizstāvēt savas intereses sarunās ar ES ārējiem parteriem.  

Viens no veidiem, kā mazināt ES atkarību enerģētikā no trešajām valstīm – turpināt uzņemties vadošo lomu cīņā pret globālo sasilšanu un visās ārējās attiecībās iekļaut jautājumu par atjaunojamu un tīru enerģijas veidu, kā arī energotaupības tehnoloģiju veicināšanu. Šajā nolūkā jo īpaši svarīgi veidot kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, kuras ietvaros tiktu izskatīti jautājumi saistībā ar apgādes drošību, tranzītu un ieguldījumiem energoapgādes jomā, un veicinātu energoefektivitāti un enerģijas ietaupījumus.

Deputāti atbalsta Eiropas Komisijas nodomu rīkoties, lai novērstu ārvalstu uzņēmumu nekontrolētus ieguldījumus ES enerģētikas jomā, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades tīklos. Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka pirms lielu infrastruktūras ieguldījumu apstiprināšanas tiek veikts pilnīgs ietekmes uz vidi novērtējums: īpaši jāapsver plānotā Ziemeļeiropas cauruļvada draudi ekosistēmām un cilvēka dzīvībai.

Pievēršoties attiecībām ar Krieviju, deputāti uzsver, ka Krievijas un ES partnerattiecībām enerģētikas jomā jābūt balstītām uz nediskriminēšanas un taisnīgas attieksmes principu, kā arī uz vienlīdzīgiem noteikumiem par piekļuvi tirgum.

Deputāti aicina Krieviju ratificēt Enerģētikas hartas nolīgumu un uzsver, ka ES vajadzētu risināt sarunas par formālu pamatdokumentu attiecībām ar Krieviju enerģētikas jomā jaunā partnerības un sadarbības nolīguma kontekstā. Ieteikts paplašināt sadarbību ar Krieviju vides jautājumos Ziemeļu dimensijas ietvaros.

Eiropas Parlamenta preses dienests