Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Tiesu administrācijas direktors Gints Karlsons un direktora padomnieks Kaspars Semēvics intervijā “JV” informācijas redaktorei Sannijai Matulei. “Tiesu sistēmai ir jārēķinās ar reformu”

Aptuveni pēc mēneša apritēs pirmais gads, kopš amatā iecelts Tiesu administrācijas direktors Gints Karlsons. Viņš šajā amatā nomainīja Ilonu Beierbahu, kurai, pamatojoties uz toreizējā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda pieņemto lēmumu, Tiesu administrācija bija jāatstāj saistībā ar Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem – grāmatvedības un finanšu uzskaites neatbilstību normatīvo aktu prasībām. “Šo iemeslu dēļ mēs vēlreiz, bet tikai paātrinātā tempā atkārtoti, ja tā var teikt, izdzīvojam iepriekšējos trīs gadus, kas ikdienas darbā ir milzīga papildu slodze,” joprojām spiests atzīt G.Karlsons.

• Debora Pāvila, Jūlija Jerņeva. “Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole” (Eiropas Kopienu un Latvijas konkurences tiesības)

Klasisks tirgus dalībnieku apvienošanās piemērs ir divu iepriekš neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās (saplūšana) vienā jaunā tirgus dalībniekā. Taču konkurences tiesībās ar jēdzienu “tirgus dalībnieku apvienošanās” saprot daudz plašāku korporatīvo darījumu spektru. Piemēram, ja kapitālsabiedrība X nopērk visas vai vairākumu kapitālsabiedrības Y kapitāla daļu, tas ir uzskatāms par apvienošanās darījumu, ja darījuma rezultātā X iegūst kontroli pār Y komercdarbību. Atsevišķos gadījumos arī mazākuma dalības iegūšana kapitālsabiedrībā var būt pietiekama, ja mazākuma dalībnieks iegūst izšķirošu ietekmi attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Arī konkrētai komercdarbībai būtisku aktīvu iegūšana var tikt kvalificēta kā apvienošanās. Tāpat ir gadījumā, kad divi vai vairāki tirgus dalībnieki apvieno daļu savas komercdarbības kopuzņēmumā, šāds darījums var būt pakļauts apvienošanās kontrolei.

Apvienošanās kontrole savā būtībā ir publiskās varas iejaukšanās kapitāla daļu un aktīvu pirkšanas un pārdošanas tirgū. Apvienošanās kontroles mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, t.i., priekšrocības, ko nodrošina veselīgas konkurences apstākļi tirgū. Tomēr apvienošanās kontrolei Eiropas Kopienu konkurences tiesībās ir konkrētas robežas, kuras pamatā veido tā konkrētā tirgus struktūra, kurā notiek apvienošanās darījums.

• Arvis Ērmiņš. “Deleģētās likumdošanas institūta attīstība Latvijā”

Analizējot deleģētās likumdošanas institūta īstenošanu Latvijā, ir vērts aplūkot šā institūta izcelsmi un vēsturisko attīstību. Tā kā Satversme pieņemta pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem, Satversmes normu satura noskaidrošanā liela nozīme ir vēsturiskajai tiesību normu interpretācijas metodei. Saskaņā ar šo metodi tiek noskaidrota tiesību normas jēga, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta (skat. Administratīvā procesa likuma 17.panta 1.daļas 2.punktu). Arī Satversmes tiesa, analizējot Satversmes normu saturu, nereti raksturo to rašanās pamatā esošos apsvērumus vēsturiskā aspektā.

“Jurista Vārda” redakcija