Valsts sekretāru 2007.gada 27.septembra sanāksmē

AM: Par Latvijas un Grieķijas sadarbību aizsardzības jomā

27.septembrī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Grieķijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā”.

Vienošanās mērķis ir izveidot un padziļināt divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, kā arī definēt principus, atbilstoši kuriem šī sadarbība ir jāīsteno, ņemot vērā vienlīdzības, partnerības, kopīgo interešu principus, kā arī Latvijas un Grieķijas nacionālo tiesību aktus un to starptautiskās saistības.

Vienošanās nosaka vispārējos un praktiskos ietvarus sadarbībai aizsardzības jomā, juridiskos aspektus, kā arī sadarbību par klasificētās informācijas aizsardzību.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par normatīvo bāzi pārapdrošināšanas jomā

Lai nodrošinātu tiesisko regulējumu pārapdrošināšanas darījumiem, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 27.septembrī tika izsludināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātais pārapdrošināšanas likuma projekts, ko izskatīšanai VSS iesniedza Finanšu ministrija.

Pārapdrošināšana ir nozīmīgs finanšu darbības veids, jo tā veicina plašāku risku sadali visā pasaulē, tādējādi ļaujot tiešās apdrošināšanas uzņēmumiem paaugstināt saistību kapacitāti, piedāvāt labāku apdrošināšanas segumu, kā arī mazināt savas kapitāla izmaksas. Tāpat pārapdrošināšanai ir nozīmīga loma finansiālās stabilitātes nodrošināšanā, jo tā ir būtisks elements tiešās apdrošināšanas tirgu finansiālās precizitātes un stabilitātes nodrošināšanā, kas ietekmē arī finanšu sistēmu kopumā kā nozīmīgs finanšu starpnieks un institucionālais ieguldītājs.

Šobrīd Latvijā pārapdrošināšanas darbība netiek reglamentēta, kā arī netiek veikta specializēta pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzība. Lai sakārtotu pārapdrošināšanas jomu regulējošu normatīvo aktu bāzi un ieviesto ES direktīvu prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir sagatavojusi pārapdrošināšanas likuma projektu, ko izskatīšanai MK virza Finanšu ministrija.

Likuma projekts skaidros, ka pārapdrošināšana ir darbība, ko veic persona, pieņemot cedētos riskus no apdrošināšanas komersanta, pārapdrošināšanas komersanta vai privātā pensiju fonda. Tiesību aktu projekts definēs pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas sākšanas un sniegšanas kārtību.

Saskaņā ar likuma projektu pārapdrošināšanas sabiedrība veiks pārapdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajā licencē pārapdrošināšanas veikšanai norādītajos pārapdrošināšanas veidos, kā arī komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanu vai tās starpniecību.

Pārapdrošinātājs varēs uzsākt pārapdrošināšanu tikai pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā un licences pārapdrošināšanas veikšanai saņemšanas. Licenci pārapdrošināšanas veikšanai izsniegs uz nenoteiktu laiku. Pārapdrošināšanas darbības valsts uzraudzību un papildu uzraudzību veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Atbilstoši jaunajam pārapdrošināšanas likumam plānots precizēt arīdzan tiesību normas apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kā arī likumā par zvērinātiem revidentiem.

Izstrādājot normatīvo aktu, konsultācijas notikušas ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu

27.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai.

Šobrīd spēkā esošajā likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” ietvertais regulējums nav pietiekams, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas kļūt par šā likuma subjektiem.

Likumprojekts paredz, ka vārdu vai uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlēsies dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, kā arī gadījumos, kad personai mainīts dzimums. Vārdu vai uzvārdu varēs mainīt arī tad, ja persona vēlēsies iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, kā arī nepilngadīgas personas tēvs vai māte būs tiesāta par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu.

Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālā nodaļā jauna personu un to statusa apliecinoša dokumenta saņemšanai.

Lai izslēgtu šādu situāciju rašanos nākotnē un persona pilnvērtīgi varētu izmantot tai ar likumu piešķirtās tiesības un izpildīt uzliktos pienākumus, pēc likuma stāšanās spēkā būs noteikts, ka nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem drīkstēs mainīt vārdu, uzvārdu un tautību tikai ar rakstisku vecāku vai aizbildņu piekrišanu vai ar bāriņtiesas lēmumu. Savukārt nepilngadīgas personas līdz 15 gadu vecumam iesniegumu vārda, uzvārda maiņai varēs iesniegt tēvs vai māte, kas līdz šim nebija iespējams.

Likumprojekts paredz būtisku personas iesnieguma vārda, uzvārda un tautības maiņai izskatīšanas termiņa samazināšanu. Spēkā esošajā likumā noteiktais termiņš vārda, uzvārda maiņas iesnieguma izskatīšanai ir trīs mēneši, bet tautības ieraksta maiņas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Savukārt pēc likuma apstiprināšanas Saeimā būs noteikts, ka gan vārda un uzvārda, gan tautības maiņas iesniegumu izskatīs mēneša laikā.

Likumprojekta noteikumi paredz būtiskas izmaiņas gadījumos, kad persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību “latvietis”. Saskaņā ar likumprojekta prasībām personai vairs nebūs jāuzrāda izglītības vai cits dokuments, kas apliecinātu šīs personas augstāko vai vidējo valsts valodas prasmes pakāpi. Līdz ar to persona, sasniedzot 15 gadu vecumu, būs tiesīga mainīt esošo tautību uz tautību “latvietis” pirms izglītības dokumenta saņemšanas.

Saskaņā ar likumprojekta noteikumiem tautību iespējams mainīt arī gadījumos, kad persona saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu nevēlas pasē vai personas apliecībā norādīt savu tautību. Šajā gadījumā informācija par personas tautību, ja personas tautība nav ierakstīta jau esošajā personas pasē vai personas apliecībā, tiks aktualizēta tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzē un pases vai personas apliecības maiņa nebūs nepieciešama. Līdz ar to likumprojekts paver iespēju mainīt tautību tiem Latvijas Republikā dzīvojošiem ārvalstniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Likumprojekts būtiski sašaurinājis iesniegumam pievienojamo dokumentu klāstu, pieprasot uzrādīt tikai pašus nepieciešamākos, piemēram, personas pasi vai personas apliecību, kas ļauj identificēt konkrēto personu. Pārējie dokumenti, piemēram, izraksts no personas dzimšanas, laulības, laulības šķiršanas reģistra, izraksti no personas bērnu dzimšanas reģistriem un cita informācija, kas nepieciešama lietas izskatīšanai, tiks pieprasīta no citām valsts institūcijām. Tādā veidā personai būtiski tiks atvieglots nepieciešamo dokumentu vākšanas process.

Likumprojekts nosaka valsts nodevu par vārda, uzvārda un tautības maiņu – 50 lati līdzšinējo 20 latu vietā. Valsts nodevas paaugstināšana ir viena no metodēm, kā nodrošināt valsts iestādes produktīvu darbu. Valsts nodevas apmērs ir palielināms, jo būtiski pieaug samaksa par procesā ieguldīto darbu un atbildību. Valsts nodevas apmēram jānosedz tie administratīvie izdevumi, kas saistīti ar darbā ieguldītajiem resursiem. Tas palīdzētu formēt sabiedrības nopietnāku attieksmi pret nepārdomātu lēmumu pieņemšanu.

No valsts nodevas samaksas būs atbrīvotas nepilngadīgas personas, kuras mainīs vārdu un uzvārdu pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas un personas, kuras vēlēsies mainīt esošo tautību uz tautību “lībietis”.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību un Satiksmes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, kā arī Valsts kancelejai.

TM: Par tiesu izpildītāju izdevumu segšanu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi

27.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par kārtību, kādā zvērinātam tiesu izpildītājam tiek segti izpildu darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi un izmaksāta amata atlīdzība gadījumos, kad izpildāms atbildīgās iestādes lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar Civilprocesa likumu.

Izstrādāto noteikumu mērķis ir paredzēt kārtību, kādā zvērinātam tiesu izpildītājam no valsts budžeta līdzekļiem tiks segti izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi un izmaksāta amata atlīdzība takses apmērā gadījumos, kad izpildāms atbildīgās iestādes lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, TM izpildu darbības veikšanai nepieciešamos izdevumus izmaksās, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja iesniegtu avansa pieprasījumu vai rēķinu. Gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs TM nepieciešamos izdevumus lūdzis, iesniedzot avansa pieprasījumu, zvērinātam tiesu izpildītājam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc avansa saņemšanas TM jāiesniedz avansa norēķins par naudas līdzekļu izlietojumu. Rēķinā jānorāda gan izmaksājamā atlīdzība par veiktajām amata darbībām, gan izpildu darbību veikšanas dēļ radušies izdevumi.

Lai pārliecinātos, ka zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas konkrēts lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, zvērinātam tiesu izpildītājam pie avansa pieprasījuma vai rēķina būs jāpievieno izpildu dokumenta kopija.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes un Satiksmes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par augu šķirņu pārbaudes nosacījumiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos “Augu šķirņu kataloga nolikums”, ko 27.septembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments precizēs šķirnes testa vadlīnijas lauksaimniecības augu un dažādu dārzeņu sugām, pēc kurām būtu jāveic šķirnes atšķirības, viendabības un stabilitātes pārbaudes. MK noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Sēklu aprites likumu.

Normatīvā akta projektā iekļautas izmaiņas, kas saistītas ar šķirnes atšķirības, viendabības un stabilitātes pārbaudes metodikas precizēšanu Kopienas augu šķirņu birojā (CPVO) un Starptautiskajā jaunu augu šķirņu aizsardzības savienībā (UPOV). Minētās izmaiņas nosaka 2007.gada jūlijā pieņemtās Komisijas direktīvas par lauksaimniecības augu un dažādu dārzeņu sugu obligātajiem pārbaudes nosacījumiem.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību zivsaimniecības attīstībai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projekta iesniegumu konkursu veidā”, ko 27.septembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi noteiks kārtību, kādā piešķirs valsts un ES atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projekta iesniegumu konkursu veidā. Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Pasākumu īstenošanas mērķis ir paaugstināt zivsaimniecībā nodarbināto ienākumu līmeni, attīstīt un paaugstināt ražošanas efektivitāti zivsaimniecībā, ievērojot vides prasības, dažādot ekonomiskās aktivitātes, kā arī saglabāt un attīstīt darba vietas dažādos Latvijas reģionos.

Galvenie atbalsta pasākumu uzdevumi ir: modernizēt akvakultūras uzņēmumus un uzlabot to vispārējo darbību, attīstīt tradicionālās akvakultūras metodes, attīstīt jaunu un īpaši pieprasītu ūdens dzīvnieku sugu audzēšanu, kā arī ieviest akvakultūras metodes, kas būtiski samazina negatīvu ietekmi uz vidi. Tāpat, realizējot plānotos pasākumus, palielināsies pievienotā vērtība zivju produktiem, paaugstināsies darba drošība un ražīgums, mazināsies negatīvā ietekme uz vidi, tiks nodrošināta produktu kvalitāte, tai skaitā samazināsies kaitīgu vielu līmenis zivju produktos, kā arī attīstīsies jaunu produktu ražošana un zivju apstrādes blakusproduktu un atkritumu izmantošana. Atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda uzlabos uzņēmējdarbības vidi, ražošanas efektivitāti, konkurētspējas palielināšanos, veicinās uzņēmējdarbību, attīstot ienākumu līmeņa palielināšanos zivsaimniecībā.

Valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai piešķirs pasākumiem “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos” un “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings”.

Paredzēts, ka projektu iesniegumu pieņemšana notiks kārtās. Katrai kārtai noteiks pieejamo sabiedrisko līdzfinansējumu. Savukārt Lauku atbalsta dienests pēc saskaņošanas ar ZM laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” mēnesi iepriekš izsludinās datumu, kad tiks sākta projektu iesniegumu pieņemšana, kā arī kārtai piešķirto sabiedriskā finansējuma apjomu un projektu ieviešanas beigu termiņu. Projektu iesniegumus pieņems vienu mēnesi pēc iesniegumu pieņemšanas sākšanas.

Normatīvais akts arī noteiks projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kārtību, lēmuma pieņemšanas kārtību, lēmuma paziņošanas un līguma slēgšanas kārtību, projekta ieviešanas nosacījumus un sabiedriskā līdzfinansējuma pieprasīšanas kārtību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa