Ministru kabineta noteikumi Nr. 347

Rīgā 1999.gada 12.oktobrī (prot. Nr. 54, 9.§)

Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pienam, ko pieņem piena pārstrādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) (turpmāk - pārstrādes uzņēmums) termiski apstrādātu piena produktu ražošanai.

2. Piens šo noteikumu izpratnē ir izejviela, kas iegūta no govs piena dziedzeriem, nav bijusi apstrādāta termiski virs 40 °C vai citādi apstrādāta (gūstot efektu, kāds rodas, pienu apstrādājot termiski līdz 40 °C) un kas paredzēta termiskai apstrādei vai pārstrādei piena produktos.

3. Par piena atbilstību šo noteikumu prasībām, to iegūstot, atdzesējot un uzglabājot, ir atbildīgs piena ražotājs (ganāmpulka īpašnieks, kuram ir viena vai vairākas slaucamas govis), bet, savācot un pārvadājot pienu, kā arī pieņemot to pārstrādei, - pārstrādes uzņēmums. Ja pienu pārstrādes uzņēmumam piegādā piena ražotājs, viņš ir atbildīgs par piena kvalitātes saglabāšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

4. Pārstrādes uzņēmums drīkst pieņemt pienu no piena ražotāja, ja:

4.1. govju ganāmpulks ir valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā;

4.2. govju veselība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4.3. govju novietnes atbilst normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām;

4.4. ir saņemta veterinārā apliecība, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minētajām prasībām;

4.5. piens atbilst šo noteikumu prasībām;

4.6. ir noslēgts līgums starp piena ražotāju un pārstrādes uzņēmumu.

II. Obligātās nekaitīguma prasības pienam

5. Obligātās nekaitīguma prasības pienam ir šādas:

5.1. pēc ārējā izskata un konsistences piens ir viendabīgs šķidrums bez mehāniskiem, ūdens un citiem piemaisījumiem un nogulsnēm. Nav pieļaujama piena sasalšana;

5.2. piena krāsa ir balta vai balta ar gaiši dzeltenu nokrāsu;

5.3. svaigam pienam raksturīgā garša un smarža bez citām garšām, smaržām un piegaršām;

5.4. litrs piena satur ne mazāk par 28 gramiem olbaltumvielu (olbaltumvielu saturs procentos ir vienāds ar slāpekļa saturu pienā procentos, reizinātu ar 6,38), un beztauku sausnas saturs ne mazāks par 8,50 %;

5.5. piena blīvums 20 °C temperatūrā nedrīkst būt mazāks par 1028 kg/m3. Piena sasalšanas punkts nedrīkst būt augstāks par mīnus 0,520 °C;

5.6. baktēriju kopskaits 1 ml (plates, 30 °C) ≤ 100000 (a)*;

5.7. somatisko šūnu skaits 1 ml £ 400000 (b)**.

Piezīmes.

* (a) - vidējais ģeometriskais lielums, kas iegūts par divu mēnešu periodu, ņemot vismaz divus paraugus mēnesī.

** (b) - vidējais ģeometriskais lielums, kas iegūts par triju mēnešu periodu, ņemot vismaz vienu paraugu mēnesī.

6. Pienam jāatbilst šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām.

7. Piens nedrīkst saturēt:

7.1. zāļu atliekas, ja tās pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās maksimāli pieļaujamās normas;

7.2. inhibitorus (vielas, kas spēj kavēt mikroorganismu attīstību) un neitralizējošas vielas, kas nav minētas šo noteikumu 7.1.apakšpunktā.

8. Pārstrādes uzņēmumam līgumā ar piena ražotāju ir tiesības noteikt augstākus rādītājus attiecībā uz baktēriju kopskaitu un somatisko šūnu skaitu, kā arī noteikt papildu prasības pienam saskaņā ar pārstrādes uzņēmuma tehnoloģisko procesu.

III. Piena vērtēšana

9. Piena kvalitāti vērtē pārstrādes uzņēmums, izmantojot paškontroles sistēmu, kuru uzrauga Valsts veterinārais dienests.

10. Pienu vērtē:

10.1. regulāri - atbilstoši šo noteikumu IV un V nodaļā noteiktajām prasībām;

10.2. pirms katras piena savākšanas (piena pārvietošana no piena ražotāja tilpnēm uz piena pārvadāšanas tilpnēm);

10.3. pirms katras piena pieņemšanas (piena pārvietošana no piena pārvadāšanas tilpnēm uz pārstrādes uzņēmuma tilpnēm).

IV. Koppiena vērtēšana

11. Pienu, ko piena ražotājs nodod pārstrādei vienā reizē (turpmāk - koppiens), regulāri pārbauda, un tam nosaka vismaz šādus kvalitātes rādītājus:

12. Koppiena paraugu ņem no piena ražotāja tilpnēm pirms piena savākšanas. Ja pienu pārstrādes uzņēmumā nogādā piena ražotājs, paraugu ņem pirms piena nodošanas pārstrādes uzņēmumā.

13. Koppiena paraugus ņem, transportē uz laboratoriju izmeklēšanai un izmeklē saskaņā ar zemkopības ministra norādītajām metodēm.

14. Koppiena paraugu izmeklēšanu organizē, veic un dokumentē pārstrādes uzņēmuma laboratorija vai akreditēta laboratorija, kurai ar pārstrādes uzņēmumu ir noslēgts līgums. Laboratorijām jābūt Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā un jāpiedalās starplaboratoriju testos.

15. Starplaboratoriju testus organizē Valsts veterinārais dienests par maksu saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto cenrādi.

16. Regulāro koppiena analīžu rezultātus izmanto piena šķiras noteikšanai. Pienu iedala augstākās, pirmās un otrās šķiras pienā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

17. Zemkopības ministrs apstiprina detalizētus piena šķirošanas metodiskos norādījumus, kas izstrādāti saskaņā ar šiem noteikumiem.

V. Koppiena analīžu rezultātu paziņošana

18. Divu dienu laikā pēc koppiena analīžu rezultātu iegūšanas laboratorija tos paziņo pārstrādes uzņēmumam un piena ražotājam, bet, ja rezultāti neatbilst šo noteikumu prasībām, - triju dienu laikā paziņo arī rajona veterinārajai pārvaldei.

19. Rajona veterinārā pārvalde pēc šo noteikumu 18.punktā minētā paziņojuma saņemšanas nodrošina apsekošanu piena ražotāja ganāmpulka novietnē un nosaka pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu piena kvalitātes rādītājus. Ja triju mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas piena kvalitātes rādītāji neuzlabojas un piens neatbilst šo noteikumu prasībām, valsts veterinārais inspektors anulē veterināro apliecību un divu dienu laikā par to paziņo pārstrādes uzņēmumam.

20. Piena ražotājs drīkst sākt piena piegādi, ja piena kvalitātes rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām un ir saņemta veterinārā apliecība.

21. Pēc piena ražotāja pieprasījuma laboratorija par maksu atkārtoti ņem un izmeklē piena paraugu.

22. Ja starp piena ražotāju un pārstrādes uzņēmumu radies strīds par piena analīžu rezultātiem, piena paraugu par maksu izmeklē Valsts veterinārais dienests. Izdevumus, kas saistīti ar piena parauga izmeklēšanu, sedz pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto cenrādi.

VI. Piena vērtēšana pirms katras piena savākšanas un pieņemšanas pārstrādes uzņēmumā

23. Saskaņā ar pārstrādes uzņēmuma paškontroles sistēmu un līgumu starp piena ražotāju un pārstrādes uzņēmumu (turpmāk - līgums) pirms piena savākšanas novērtē:

23.1. piena garšu, smaržu un krāsu (organoleptiski);

23.2. ja nepieciešams, - piena temperatūru, skābumu vai citus rādītājus.

24. Ja piens neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, pārstrādes uzņēmums to nesavāc un piena savākšanas dienā rakstiski par to informē piena ražotāju.

25. Saskaņā ar pārstrādes uzņēmuma paškontroles sistēmu un līgumu pirms katras piena pieņemšanas pārstrādes uzņēmumā novērtē piena kvalitātes rādītājus.

26. Ja pirms piena pieņemšanas pārstrādes uzņēmums pārvadāšanas tilpnē konstatē inhibitorus, pienu pārtikas produktu ražošanai nepieņem. Pret piena ražotāju, kura dēļ pienā konstatēta inhibitoru klātbūtne, var piemērot līgumā noteiktās sankcijas.

VII. Noslēguma jautājumi

27. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

28. Pārejas periodā līdz 2006.gada 1.janvārim ir atļauts pieņemt pārstrādei pienu, kurā baktēriju kopskaits un somatisko šūnu skaits vienā mililitrā ir šāds:

28.1. līdz 2000.gada 1.jūnijam - baktēriju kopskaits (plates, 30 °C) - ne vairāk kā 4000000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 750000 (b);

28.2. līdz 2001.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 °C) - ne vairāk kā 2000000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 750000 (b);

28.3. līdz 2002.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 °C) - ne vairāk kā 1500000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 750000 (b);

28.4. līdz 2003.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 °C) - ne vairāk kā 1000000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 500000(b);

28.5. līdz 2004.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 °C) - ne vairāk kā 750000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 500000 (b);

28.6. līdz 2005.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 °C) - ne vairāk kā 500000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 400000 (b);

28.7. līdz 2006.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 °C) - ne vairāk kā 300000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 400000 (b).

29. Piena šķiras pārejas periodā līdz 2006.gada 1.janvārim norādītas šo noteikumu 2.pielikumā.

30. Samaksa piena ražotājiem ir atkarīga no piena šķiras un tauku un olbaltumvielu satura pienā. Pamatmaksa tiek noteikta par pirmās šķiras pienu, par augstākās šķiras pienu maksā vismaz par 25 % vairāk, bet par katras zemākas šķiras pienu - vismaz par 15 % mazāk.

31. Līdz 2001.gada 1.janvārim šo noteikumu 11.punktā minēto:

31.1. baktēriju kopskaitu var noteikt reizi mēnesī;

31.2. ūdens klātbūtni pienā atļauts noteikt ar blīvuma noteikšanas metodi. Piena blīvums nedrīkst būt mazāks par 1027 kg/m3.

32. Šo noteikumu 14.punktā noteiktā prasība par koppiena paraugu izmeklēšanu akreditētās laboratorijās stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

33. Līdz 2003.gada 1.janvārim pārstrādes uzņēmums pēc vienošanās ar piena ražotāju, kas mēnesī nodod līdz 2000 kg piena vai nodod to neregulāri, šo noteikumu 11.punktā minēto baktēriju kopskaitu var noteikt, izmantojot reduktāzes provi.

34. Piena ražotājiem, kuri ražo piena produktus eksportam, jāievēro eksportētājvalsts noteiktās piena kvalitātes prasības.  

Ministru prezidents A.Šķēle  

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

1.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 12.oktobra
noteikumiem Nr. 347

Piena šķiras, sākot ar 2006.gada 1.janvāri

  Zemkopības ministrs A.Kalvītis

2.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 12.oktobra
noteikumiem Nr. 347

Piena šķiras pārejas periodā līdz 2006.gada 1.janvārim

Zemkopības ministrs A.Kalvītis