1993.gada 24.marta sēdes stenogramma

 

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, turpinām darbu. Man jāatvainojas Plotnieka kungam un Bela kungam, bet ir plenārsēdes balsojums, ka pulksten trijos mums jāsāk apspriest Zeltkalnes kundzes likumprojekts. Man atliek vienīgi izteikt cerību, ka mēs pietiekami ātri ar to tiksim galā.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Cienītā konkurente un godājamie kolēģi! Varbūt mēs tomēr varētu vienoties par to, ka mēs pabeigtu iepriekšējo jautājumu, jo tik un tā mēs to šodien nepieņemsim, bet mums jānoskaidro visas pretenzijas, lai jaunnedēļ to varētu likt uz balsošanu, citādi pienāks 80 dienu robeža... Es domāju, mēs jau esam nokavējuši, mēs sagaidīsim vēlēšanas, bet nebūs šā likuma. Bet pēc tam mums vairs nebūs jēgas ar to nodarboties.

B.Zeltkalne: Plotnieka kungs, es ļoti atvainojos, bet mēs nevaram vienoties, jo jau četrus mēnešus netiek skatīts šis dokuments un es jau vakar visu nopamatoju, kāpēc to vairs nevar atlikt. Ar 1.aprīli stājas spēkā īres likums. Es nedomāju, ka šis likums būtu...

Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze, lūdzu tribīnē! Plotnieka kungs, mēs pabeigsim izskatīt šo jautājumu un šodien noteikti pabeigsim izskatīt arī jūsu jautājumu, tas ir, jautājumu, ko jūs vadāt. Es ļoti ceru, ka nekas negaidīts nenotiks.

Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Vispirms gribu pateikt paldies tiem deputātiem, kas vakar balsoja par to, lai mēs beidzot sāktu konceptuāli skatīt likumprojektu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”. Dzīvokļu komisijas izstrādātais un šā gada 18.janvārī Likumdošanas jautājumu komisijā akceptētais 80.dokuments jums jau sen ir izdalīts.

Lai atkal neatjaunotu reiz jau notikušas diskusijas, es atgādināšu, ka pagājušā gada novembrī, kad pirmajā lasījumā tika izskatīti divi likumprojekti − par telpu īri un par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, pēdējais dokuments netika pieņemts. Divu nedēļu vietā objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ likumprojekts iestiepies precīzi četru mēnešu garumā.

Tiem kolēģiem, kas vakar ieteica palīdzības koncepciju skatīt kontekstā ar dzīvokļu privatizāciju, es paskaidrošu, ka vispirms ir jāsakārto pašreizējā likumdošana dzīvokļu jautājumos un mēs paši nolēmām pēc Endziņa kunga ierosinājuma, ka vispirms pieņemsim abus saistītos likumus − par dzīvojamo telpu īri Latvijas Republikā un par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā − un pēc tam izskatīsim dzīvokļu privatizācijas likumprojektu. Šodienas dokuments vēl jo vairāk nepieciešams, jo ir jau pieņemts un ar 1.aprīli stājas spēkā likums par telpu īri. Vēl vairāk − kamēr nav pieņemts šis dvīņu likums, mēs nevaram atcelt LPSR dzīvokļu kodeksu. Un tagad par pašu likumprojektu.

Ar to ir iepazinies un Dzīvokļu komisijas sēdē piedalījies arī juridiskais konsultants likumu iestrādāšanā no Amerikas Savienotajām Valstīm − Ivars Krievāna kungs. Viņš apstiprināja, ka šāds likums ir ļoti vajadzīgs un pat nepieciešams. Ja jūs uzmanīgi lasījāt, tad redzējāt, ka šajā projektā vairs nav rūpes tikai par Latvijas Republikas pilsoņiem un šeit nekādā gadījumā netiek risināts pilsonības jautājums, par ko mums tika pārmests iepriekšējā variantā. Toreiz, kad mēs sākām strādāt pie likuma, īres maksa vēl bija mērāma kapeikās, vēl nebija talonu apkurei un daudz kā cita. Šodien varu informēt deputātus, ka jau vistuvākajā laikā valdība savā sēdē izskatīs īres maksas maksimumu jeb griestus. Un tās būs vai nu faktiskās dzīvokļu ekspluatācijas izmaksas, vai arī tuvu tām. Un mums ir ne tikai jādomā par tiem cilvēkiem, kas nevar un nekad nevarēs samaksāt īri un komunālos maksājumus, bet arī jāpalīdz viņiem. Neko nedarot, mēs akceptējam īres nemaksāšanu, nemaz nešķirojot tos, kuri patiesi nevar, un tos, kuri apzināti nemaksā.

Es negribētu šeit lasīt likuma pantus un aizkavēt mūsu dārgo laiku, bet pakavēšos pie pašas būtības. Un, proti, 1.nodaļā ir noteikts likuma mērķis, valsts un pašvaldību palīdzības subjekti, kā arī valsts un pašvaldību palīdzības veidi, bet likumprojekta 2.nodaļā jau ir noteikta palīdzības saņemšanas kārtība. Līdz ar to mēs beidzot vārētu likvidēt nebeidzamās dzīvokļu rindas, kurās tagad jau ir ap 100 000 cilvēku, bet varētu izveidot uzskaiti, un tad vairs nebūtu tik svarīgi, cik kuram ir kvadrātmetru un nebūtu tā: jo vairāk cilvēku pierakstīts, jo ātrāk saņem dzīvokli. Mēs varētu ieviest patiesu kārtību, uzskaitot tos cilvēkus, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama.

6.pantā mēs nosakām reģistrācijas grupas, un tajās ir sociāli maz­aizsargātās un maznodrošinātās personas. Bet pats likuma sāls, ja tā varētu teikt, ir 9.pantā, tāpēc varbūt, ja kādam nav šā likumprojekta, es vēlreiz nolasīšu 9.pantu, kas varbūt varētu izvērsties par diskusiju objektu. Un, proti, 9.pants: “Sociāli mazaizsargāto un maznodrošināto ģimeņu statuss un tā noteikšana. Sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas ir tās personas un ģimenes, kuras atbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem un līdz ar to ir tiesīgas saņemt šā likuma 3.pantā noteikto valsts un pašvaldību palīdzību. Par sociāli mazaizsargātām atzīstamas šādas personas:

1) atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas bez apgādniekiem;

2) atsevišķi dzīvojoši invalīdi bez apgādniekiem;

3) ģimenes, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

4) ģimenes, kurās ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni;

5) ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu.

Ģimene atzīstama par maznodrošinātu tad, ja tās mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli nepārsniedz Latvijas Republikas valdības noteikto minimālo algu ar valdības noteiktajām piemaksām. Pašvaldībām ir tiesības lemt par atsevišķas palīdzības piešķiršanu vēl citām iedzīvotāju kategorijām.”

Likumprojekta 3.nodaļa ir veltīta dzīvokļa izīrēšanai. Par komunālajiem dzīvokļiem. Vēl joprojām pašvaldības turpina izsniegt orderus uz tām platībām, kuras ir atbrīvojušās vai nu pēc cilvēku aizbraukšanas, vai arī aiziešanas viņsaulē. Arī šī problēma ir jārisina, jo ne jau velti komunālo dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki ir nolēmuši dibināt savu partiju un cīnīties ar mums vai, pareizāk, pret mums.

Šajā likumprojektā pavisam ir četras nodaļas un 17 panti. Galvenā problēma mums būtu tāda − spert pirmo soli. Ja būtu likums, tad ar likuma spēku varētu ieviest deklarācijas − pilnīgi visiem un nopietnas deklarācijas. Un nevarētu pat būt runas par to, ka kāds neiesniegtu šādu deklarāciju. Šo principu atbalstīja arī Krievāna kungs. Viņš teica, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir noteikts ļoti stingrs sods, pat līdz pieciem gadiem cietumā, ja kāds neiesniedz deklarāciju. Tāpēc domāju, ka budžetā ar laiku būtu jāparedz līdzekļi tiem, kuri patiesi nevar samaksāt, varbūt viņi varētu maksāt 28 procentus no visiem saviem ienākumiem.

Šobrīd daudzi ienākumu veidi vispār netiek uzskaitīti, un no Makarova kunga saņemtā informācija liecina, ka deklarācijas vēl nebūt ne visur ir ieviestas un šis princips nedarbojas.

Varētu ilgi runāt par mazaizsargātajiem un maznodrošinātajiem, par šīm iedzīvotāju kategorijām. Varētu arī nebūt šo 9.pantā minēto piecu kategoriju, kuras es jums tikko nosaucu, varētu nebūt šā iedalījuma. Bet pašvaldībai noteikti būtu jānosaka ienākumu minimums katrai ģimenei, vadoties pēc ģimenes stāvokļa. Ja, piemēram, ģimenē ir četri cilvēki, tad būtu viena summa. Ja ģimenē ir viens vai septiņi cilvēki, tad, protams, cita. Un galvenais būtu ienākumi, nevis kādas citas pazīmes, lai noteiktu, kam tad ir vajadzīgs šis pabalsts un kam nav. Te es runāju par īres pabalstiem.

Un arī tas nav normāli, kā ir šobrīd, kad visiem ir vienāda pensija neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir strādājis vai ne, un neatkarīgi no tā, vai viņš var samaksāt vai nevar.

Ko es vēl gribētu lūgt... Tā kā vienreiz jau mēs šo likumprojektu esam izskatījuši, es negribētu to sīkāk analizēt, bet, ja mēs šodien to pieņemsim pirmajā lasījumā, es gribētu lūgt kolēģus uz otro lasījumu iesniegt savus priekšlikumus, bet šodien pieņemt konceptuāli, ka šāda valsts un pašvaldību palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā ir nepieciešama. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu valdība nav izstrādājusi nekādu programmu un arī nedara neko, lai likvidētu dzīvokļu krīzi. Tā kā aprīļa sākumā Ministru padome izskatīs jautājumu, kas tai ir uzdots sakarā ar lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” stāšanos spēkā”, es domāju, ka, pieņemot un ieviešot dzīvē abus šos likumprojektus, varētu risināt samilzušās dzīvokļu problēmas.

Būtu ļoti svarīgi, lai vistuvākajā laikā, līdz 1.aprīlim, būtu izstrādāts arī likumprojekts par īres valdēm, paredzot, ka īres valdes izskatīs arī jautājumus par izīrējamo telpu pārraudzību un reģistrāciju. Tieši tāpēc vajadzīgs likums. Beidzot taču ir jālikvidē cilvēku pazemojošās dzīvokļu rindas un jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuriem patiesi palīdzība nepieciešama.

Tā kā šie ir “dvīņu likumi” un kā tādi arī tika izstrādāti Dzīvokļu komisijā, es jūs ļoti lūdzu − ļaujiet piedzimt arī šim otrajam dvīnim, ko varētu saukt par īres likuma otro pusi. Es ļoti ceru uz jūsu izpratni un atbalstu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Silāra kungs.

I.Silārs: 9.pants. Lasu to, kas šeit ir rakstīts. Tātad: “Tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzības veidus ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas bez apgādniekiem.” Tas nozīmē, ka tad, kad man būs iestājies pensijas vecums, ja es dzīvošu, teiksim, atsevišķi no ģimenes vai būšu šķirts, tad es varēšu saņemt pabalstus, turklāt arī tādā gadījumā, ja mana alga būs 100 tūkstoši mēnesī!

B.Zeltkalne: Tāpēc jūs, Silāra kungs, iesniegsiet deklarāciju. Un, ja jūsu alga būs miljons rubļu mēnesī vai 100 tūkstoši mēnesī...

I.Silārs: Piedodiet, es lasu to, kas ir šajā pantā. Sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas ir tās personas, kuras atbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem. Ne uz ko citu šeit nav atsauces.

B.Zeltkalne: Persona atzīstama par maznodrošinātu tad, ja tās mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli... Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi! Sociāli mazaizsargāta un maznodrošināta persona jūs nebūsiet, jūs nevarēsiet saņemt! Izlasiet, lūdzu, līdz galam 9.pantu.

I.Silārs: Jums ir taisnība.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu! Jautājums.

G.Preinbergs: Man arī ir daži sīki jautājumi, cienījamā Zeltkalnes kundze! Pirmais ir sakarā ar 1.pantu. Lūk, dzīvokļu jautājumu risināšana nav atkarīga no tā, kā īpašumā ir māja vai dzīvoklis. Sakiet, lūdzu, kā būs, ja tā ir privātīpašnieka māja, viņš ir noteicis tādu cenu, kādu viņš pats uzskata par nepieciešamu, bet īrnieki nespēj to samaksāt. Kas šo starpību maksās?

B.Zeltkalne: Jā, es jums tūdaļ paskaidrošu. Mēs... Kāpēc es ļoti lūdzu balsot par šo likumprojektu? Īres likumā mēs noteicām, ka valdība līdz 1.aprīlim noteiks īres maksas maksimumu jeb griestus, un valdība pie tā strādā. Ja jūs nevarēsiet samaksāt, jūs iesniegsiet deklarāciju, un, ja jūs piederēsiet pie šīm minētajām kategorijām, par kurām tikko bija runa, tad neatkarīgi no tā, kāds ir īpašnieks mājai vai dzīvoklim, kurā jūs dzīvojat, jūs saņemsiet šo pabalstu un to saņems saimnieks. Tas nav no svara, kam pieder šis īpašums.

G.Preinbergs: Paldies, skaidrs. Otrs jautājums attiecas uz 2.pantu, kurā runa ir par to, kas tad īsti šo pabalstu var saņemt. Un te ir tā − Latvijas Republikas pilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki. Sakiet, lūdzu, vai šāds liberālisms neizraisīs zināmu tādu, es pat nezinu, kā to nosaukt, caurstaigājamas sētas efektu mūsu republikā? Katram, kas tik iebrauks, iedos uz neilgu laiku pierakstīšanās atļauju vai uzturēšanās atļauju, un viņš uzreiz saņems pabalstu! Vai tas jau principā nebūs pāridarījums mūsu pašu pilsoņiem, kuri tā jau visu laiku dzīvo ārkārtīgi sliktos apstākļos?

B.Zeltkalne: Ja jūs atceraties, Preinberga kungs, tad šā likumprojekta pirmajā variantā mums bija norāde − tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Atcerieties, kādas bija diskusijas un kādas bija iebildes! Tāpēc arī tagad ir pārstrādāts tieši 2.pants.

Tomēr te ir runa tikai par īres pabalstu. Tas neattiecas uz jebkuru migrantu, kurš tikai vakar iebraucis. Tāpēc te ir runa arī par naudas kompensāciju, to var saņemt tie Latvijas Republikas pilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir pastāvīgs pieraksts vai kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Nav jau tā, ka tu esi vakar atbraucis un uzreiz vari iet un saņemt īres pabalstu. Es domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts ar citu likumu palīdzību.

G.Preinbergs: Un pēdējais jautājums. 3.panta 6.apakšpunkts un 6.panta 2.apakšpunkts ir ļoti tādi, kā saka, “slideni”. Pirmajā gadījumā rakstīts “citi palīdzības veidi”. Nevar saprast, kas zem šā vārda “citi” slēpjas. Otrajā gadījumā − “pārējo personu uzskaites grupa”. Atkal nav nekādas konkrētības. Vai nevajadzētu tomēr vai nu svītrot, vai sakārtot tās grupas? Varbūt vajadzētu iztikt bez šādiem ļoti daudznozīmīgiem izvairīgiem vārdiņiem.

B.Zeltkalne: Jā, es jums piekrītu, to varētu. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka likumprojekts tika izstrādāts pirms pāris gadiem. Kad mēs sākām strādāt pie šā likumprojekta, daudz kas bija pavisam citādi, nekā ir šodien. Varbūt tiešām to varētu svītrot. Varētu, ja mēs saņemsim konkrētu deputātu priekšlikumus. Mēs varam gan papildināt, gan svītrot atsevišķas lietas, arī šajā 9.pantā, bet ir kaut kāda absolūta patiesība, kas mums šodien ir jāpieņem.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Batarevska kungs.

O.Batarevskis: Sakiet, Zeltkalnes kundze, vai jūs esat padomājusi par ekonomisko nodrošinājumu šim likumam? Jo jebkurš likums, ja tas stājas spēkā, ir arī jāīsteno. Kā jūs domājat, kad šis likums sāktu darboties?

B.Zeltkalne: Mēs esam runājuši gan ar Budžeta komisijas, gan ar Finansu ministrijas pārstāvjiem, esam uzaicinājuši viņus uz mūsu komisijas sēdēm. Domāju, ka reāli likums varētu sākt darboties ar nākamo gadu. Tad, kad būtu apsekots, cik ir cilvēku, kuriem vajadzīga šī konkrētā palīdzība naudas izteiksmē. Patlaban vairāk nekā četri miljardi budžetā ir paredzēti taloniem par apkuri. Tos tagad saņem katrs pensionārs, un to vērtība ir pusotrs tūkstotis rubļu mēnesī. Zinot šo summu, domāju, ka budžetā varētu paredzēt tādus līdzekļus un tie arī atrastos.

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Mans jautājums ir līdzīgs Batarevska kunga jautājumam, bet mazliet dziļāks. Iepazīstoties ar 3. un ar 9.pantu, var noprast, ka to iedzīvotāju loks, kuri drīkst pretendēt uz šo palīdzību, būs ļoti plašs. It īpaši, ņemot vērā 9.panta pēdējo punktu, kur ir runa par maznodrošinātām ģimenēm, kurām ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir mazāki par valsts izsludināto iztikas minimumu. Apzinoties, kāds stāvoklis ir vietējiem budžetiem, kāds tajos ir deficīts, gribētos zināt, vai jums ir kaut kādi, kaut aptuveni aprēķini, kas pamatotos uz pašreizējo stāvokli, iztikas minimumu un to personu skaitu, kurām šī palīdzība pienāktos. Kāda ir tā summa un vai mēs to spēsim nākamajā gadā celt?

B.Zeltkalne: Godātais Kides kungs! Nevar būt šādu aprēķinu. Kamēr nebūs attiecīgā likuma un kamēr nebūs deklarāciju, mēs netiksim ne soli uz priekšu. Atkal man ir jāatsaucas uz godāto Krievāna kungu, kurš mums ļoti daudz palīdzēja, jo guvis lielu pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs. Un, proti, ja viņiem nebūtu šo deklarāciju, arī viņi nezinātu savu maznodrošināto cilvēku skaitu. Tagad viņi zina, ka ASV tas ir 12,8 procenti. Mums nav ne jausmas, mēs nevaram šobrīd ne reģistrēt šos cilvēkus, ne dabūt zināt, kādi ir viņu ienākumi. Ne jau visiem tiem, kuri patlaban ir dzīvokļu rindā, nepieciešams pabalsts. Bet ir svarīgi, lai būtu uzskaitīti tie cilvēki, kuriem tas patiešām ir vajadzīgs. Ja mēs ieviesīsim deklarācijas, tad, es esmu pārliecināta, mēs budžetā atradīsim naudu tiem cilvēkiem, kuri patiešām nevar samaksāt.

Tieši par 9.pantu jūs uzdevāt jautājumu. Komisijā bija divi viedokļi. Viens bija tāds, ka varētu iekļaut visas šīs personas jēdzienā “maznodrošinātie”, un nenoteikt kategorijas. Ja būtu noteikts iztikas minimums, piemēram, 3000 latu mēnesī, tad ja tev nav šā iztikas minimuma, tu vari šo palīdzību saņemt.

Otrs viedoklis − varbūt vajadzētu ierobežot. Valsts budžetā varbūt nebūs pietiekami daudz, tāpēc palīdzēt var tikai tiem, kuriem tas obligāti nepieciešams, varētu teikt tā. Tādēļ, visu pārsprieduši, mēs atstājām šīs piecas grupas. Bet tas ir diskutējams jautājums.

Es ļoti lūgtu deputātus izteikt konkrētus priekšlikumus.

E.Kide: Cienījamā Zeltkalnes kundze! Es visnotaļ atbalstu šo likumprojektu. Tas ir ļoti vajadzīgs. Sevišķi maznodrošināto iedzīvotāju grupām, patiešām. Tomēr man liekas, ka ir ne visai loģiski, ja vispirms pieņem likumu, ka šīm grupām palīdzība pienākas, bet pēc tam rēķina, vai likumu būs iespējams izpildīt, vai tam būs finansiālais segums. Jūs sakāt: “Man liekas, ka naudas vajadzētu pietikt.” Naudas nepietiek jau šodien.

B.Zeltkalne: Es atvainojos, bet šodien mums tomēr ir nauda. Mēs taču maksājam par taloniem! Mēs paredzam šai palīdzībai citus mērķus, bet mums nav sakārtota likumdošana. Nav noteikts, kāpēc būtu jāsaņem un kam būtu jāsaņem šī palīdzība. Ir ļoti lielas neskaidrības sakarā ar šo pusotru tūkstoti. Bet, ja šī palīdzība būs noteikta un tas viss būs likumā paredzēts, tad man nav šaubu, ka nauda atradīsies, tā jau arī tagad ir.

E.Kide: Vai ar statistikas palīdzību mēs nevaram apzināt šo situāciju, apzināt mūsu iespējas un atbilstoši tām arī noteikt grupas − plašākas vai šaurākas? Man vienkārši bail − mēs nobalsosim, ka visiem šiem slāņiem jādod tā palīdzība, bet pēc tam rēķināsim, cik tas izmaksā. Būs tāpat kā ar Zemessardzes likumu, kuru pieņemot mēs neaprēķinājām, cik tad īsti izmaksā šīs sociālās garantijas. Kā jūs skatāties uz to, ka varētu iepriekš noskaidrot un tikai pēc tam pieņemt likumu − plašāku vai šaurāku, pēc iespējām?

B.Zeltkalne: Varbūt jūs, Kides kungs, varētu iesniegt konkrētu priekšlikumu, kā to izdarīt? Līdz šim man visi varējuši pateikt tikai to, ka pēc deklarāciju ieviešanas mēs arī uzzināsim, cik ir šo cilvēku. Nebūt jau nav tā, ka visi tie, kas stāv dzīvokļu rindā, un tie, kas nemaksā, ir tieši tie paši, kas nevar samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Tāpēc varbūt mēs varētu iet otru ceļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs runās Buķeles kundze. Paldies Zeltkalnes kundzei.

E.Buķele: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūs aicināt atbalstīt šo likumprojektu ne tikai tāpēc, ka man ir nācies kopā ar Zeltkalnes kundzi vadīt to darba grupu un daudz strādāt pie šā likumprojekta tapšanas, ieklausīties visos tajos argumentos, bet varbūt mazliet arī no cita aspekta. Ja jūs pamēģināsiet paskatīties uz tiem īres namiem, kuri mums pašreiz ir, uz visu to dzīvokļu sistēmu, kāda ir Latvijas valstī, tad, es ceru, jūs man piekritīsit, ka diez vai kāds varēs iedomāties tādu namu, kurā spēs iekļūt iekšā invalīds. Mēs parasti savā iztēlē iedomājamies invalīdu, kam ir redzes, dzirdes vai kādi citi traucējumi. Bet ir taču guloši invalīdi. Ir tādi, kuri pārvietojas tikai invalīdu ratiņos. Mūsu mājās nav liftu, mūsu mājas pēc durvju platuma nav piemērotas šādiem invalīdiem. Ja mēs šo palīdzību nesniegsim, tad neviens īres nama saimnieks nebūs ieinteresēts pārveidot un remontēt savas mājas vai jaunceltajās mājās iekārtot palīgierīces, lai šādi invalīdi varētu pārvietoties un varētu šajās mājās iekļūt iekšā.

Un vēl. Mums būs, kā noteikts likumā par invalīdu sociālo aizsardzību, valsts programma, kurā būs paredzēts būvēt jaunos veikalus ar uzbrauktuvēm vai kādas kultūras iestādes, tā, lai tur varētu iekļūt invalīds, bet par dzīvokļiem šādas garantijas nav.

Turklāt es gribētu teikt − nevērtēsim mūsu pašvaldības pārāk zemu! Domāju, ka tās problēmas jau zināmā mērā sāk izkristalizēties. Faktiski visām pašvaldībām − vismaz rajonu līmenī − ir sociālās aprūpes dienesti, kuri sāk veidot datu bankas par tiem cilvēkiem, kuriem vajadzētu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Par to, pret ko Kides kungs iebilda. Tiešām jautājums par budžeta līdzekļiem var būt aktuāls, bet nekur šajā likumā taču nav sacīts, ka visiem tiem, kuri vēlēsies šo palīdzību, tā būtu jāpiešķir nekavējoties. Es domāju, ka pašvaldības to noteikti izvērtēs.

Bet, man liekas, ka neviens mani zālē nedzird.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, klausīsimies Buķeles kundzi uzmanīgi!

E.Buķele: Es gribētu teikt, ka nenovērtēsim mūsu pašvaldības pārāk zemu! Protams, neviens padomes priekšsēdētājs nepiešķirs šādu palīdzību vai nedos kredītu garantijas kaut kādam dzērājam, kurš varbūt šo kredītu neizlietos tādiem mērķiem, kādiem tas ir iecerēts. Tas, patiesību sakot, arī bija galvenais, ko es gribēju jums ieteikt.

Vēl viens aspekts. Mums ir ļoti liela tāda cilvēku kategorija kā neredzīgie invalīdi, kuri dzīvo īpašos neredzīgo ciematos. Ja mēs nesniegsim nekādu palīdzību, tad izvirzās jautājums, kas šos ciematus uzturēs? Šie ciemati ir lielākajās republikas pilsētās, un tie ir Neredzīgo biedrības bilancē. Domāju, jūs man piekritīsit, ka šāds cilvēks vienmēr paliks invalīds. Viņš vienmēr būs spiests iztikt tikai ar pensiju vai to nelielo aldziņu, ko viņš varbūt vēl varēs piepelnīt klāt. Bet šie ciemati ir lieli, un šādu cilvēku mums ir ļoti daudz. Tas ir vēl viens arguments par labu tam, ka mums tomēr vajadzētu šo likumprojektu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti, pārējie klātesošie! Es īsumā gribētu sniegt nelielu atsauksmi no Likumdošanas jautājumu komisijas. Likumdošanas jautājumu komisija vienmēr cieši ir sadarbojusies ar Dzīvokļu komisiju, jo Dzīvokļu komisija darbojas mūsu pastāvīgās komisijas paspārnē. Tāpēc vismaz daži no mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas locekļiem cieši sadarbojas ar Dzīvokļu komisiju vai pat ir šīs komisijas sastāvā. Es arī darbojos Dzīvokļu komisijā, kaut gan, atklāti sakot, mana pamatdarba vieta ir Likumdošanas jautājumu komisija. Diemžēl es nevaru pārāk bieži piedalīties Dzīvokļu komisijas sēdēs. Bet, cik nu laiks un spēki atļauj, mēs sadarbojamies, kā jau teicu, ar Zeltkalnes kundzes vadīto Dzīvokļu komisiju.

Ko es varu teikt par šo likumprojektu savā un komisijas vārdā? Kā jūs atceraties, pirms vairākiem mēnešiem analoģisks likumprojekts pirmajā lasījumā tika noraidīts, jo tajā mūsu deputāti saskatīja diezgan daudz juridisku pretrunu. Arī politisku pretrunu. Tika konstatēts, ka trūkst finansiālā seguma. Vai šīs pretrunas ir novērstas? Atklāti sakot, visas pretrunas līdz galam nav novērstas. Bet Likumdošanas jautājumu komisija ir atkārtoti izskatījusi šo likumprojektu un konstatējusi, ka juridiskās un politiskās pretrunas pamatvilcienos ir novērstas. Protams, mēs varētu vēl diskutēt par visu iedzīvotāju dalīšanu divās nosacītas grupās – mazaizsargātajos un maznodrošinātajos. Diez vai te ir kāds reāls pamats šādam dalījumam? Par to mēs vēl varam diskutēt. Bet mūs neviens nekavē izteikt savas domas arī līdz otrajam lasījumam, protams, ja likumprojekts tiktu pieņemts un akceptēts pirmajā lasījumā.

Pamatjautājums, bez šaubām, ir jautājums par finansiālo segumu. To mēs apzināmies, un arī šā likumprojekta autori visu laiku ir orientēti uz to, lai noskaidrotu šo pamatjautājumu. Personiski es apmēram pirms mēneša iesniedzu mūsu bijušajam finansu ministram Siliņa kungam rakstveidā šādu jautājumu! “Sakiet, lūdzu, ministra kungs, vai šobrīd un, ja ne šobrīd, tad vai tuvākajā laikā, tuvākajā perspektīvā valdība varētu pozitīvi atbildēt uz tādu jautājumu − kur rast līdzekļus tam visam?” Pēc dažam dienām es saņēmu rakstveida atbildi, kurā nepārprotami nebija pateikts “jā”. Bet nebija pateikts arī “nē”. Atbilde sastāvēja no vairākiem punktiem, un kopumā no šīs atbildes izrietēja tas, ka tuvākajā nākotnē, ja ne šogad, tad nākamgad tomēr attiecīgi līdzekļi tiktu atrasti. Līdz ar to, ja nu tā būtu, tad likumprojekts acīmredzot būtu pieņemams. Mēs ejam neierastu ceļu. Mēs neesam pieraduši, ka, lūk, Latvijas valstij ir tāds likums, kas paredz valsts un pašvaldību palīdzību cilvēkiem dzīvokļu īrēšanā, dzīvokļu jautājuma risināšanā. Tas ir grūti ejams ceļš. Bet gandrīz visas civilizētās valstis iet šo ceļu un mācējušas tikt pāri visām grūtībām. Būdams pēc dabas nelabojams optimists, es uzskatu: ja ne šodien, tad rīt vai parīt, mēs tomēr, kā valdība lika manīt, varbūt tiešām šos līdzekļus atrastu. Un es ierosinu tomēr izšķirties par jā vārda teikšanu šim likumprojektam.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs vēl debatēs pierakstījies.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Šajā likumā, pareizāk sakot, likumprojektā es saskatu vairākas tās idejas, kuras es centos šeit, no šīs tribīnes piedāvāt tad, kad mēs izskatījām likumus par namīpašumu denacionalizāciju, tad, kad mēs izskatījām likumu par politrepresētās personas statusa noteikšanu. Šajā likumprojektā es redzu vismaz divas būtiskas tēzes, kuras mēs varētu iedibināt ar šo likumu.

Pirmā tēze. Tā ir pašvaldību jeb valsts varas pienākums rūpēties par cilvēkiem, par savas valsts pilsoņiem. Šeit mēs esam gājuši tālāk un domājam par visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no pilsonības. Un tas ir tas, kam jūs negribējāt piekrist, kad es piedāvāju tad, kad mēs nolēmām atdot nacionalizētos namus un citādi prettiesiski atsavinātos namus īpašniekiem, proti, lai pašvaldībai tomēr būtu pienākums izvietot šos cilvēkus, kuri aizietu projām no denacionalizētajiem namiem. Tāpēc šeit es redzu ļoti labu pantu. Es runāju par 13.pantu − par dzīvokļu neatliekamu izīrēšanu. Es noteikti piedāvāšu tajā iekļaut arī tos, kuri tiek izlikti no denacionalizētajiem un atgūtajiem namiem, nosakot, ka arī viņiem pašvaldībām ir jāierāda dzīvokļi.

Otra lieta, ko mēs iedibinām ar šo likumu, ir namīpašnieka tiesības uzturēt savu māju, savu mantu un to apsaimniekot racionāli. Iedomāsimies tādu situāciju, kāda šobrīd mums bieži vien ir, proti, ka nams ir ļoti bēdīgā stāvoklī un šajā namā dzīvo materiāli maznodrošināti pensionāri, invalīdi un citi cilvēki − visi, kuri šeit ir uzskaitīti. Ja mēs esam namīpašniekam tagad noteikuši veselu virkni dažādu aizliegumu, tad vienīgais variants, kā namīpašnieks var iegūt līdzekļus sava nama uzturēšanai un kā var nodrošināt šo cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu, ir šeit piedāvātais variants, ka par šiem cilvēkiem ir jārūpējas pašvaldībai.

Piekrītot tam, ka mēs sadalām divās kategorijās − sociāli mazaizsargātos un maznodrošinātos, tomēr jāteic, ka attiecībā uz 9.panta 4. un 5.punktā noteiktajām kategorijām vajadzētu būt atrunai, jo šeit var būt dažāds materiālās nodrošinātības līmenis. Manuprāt, šeit ir jāparedz kāds papildu noteikums, jo es domāju, ka šos cilvēkus ar pietiekami lieliem ienākumiem diezin vai mēs varam uzskatīt par sociāli mazaizsargātiem?

Ja mēs piebilstam vēl klāt, ka piedāvātais likumprojekts atrisinātu arī politrepresēto personu grūtos materiālos apstākļus, tad es tiešām aicinātu balsot par šo likumprojektu, jo otrais un trešais lasījums mums ir priekšā. Kaut arī mums varbūt neizdosies to galīgajā variantā pieņemt mums atvēlētajā laikā, tad šis iesākums būs ļoti laba iestrāde nākamajam Saeimas sastāvam.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts, kuru mēs izskatām, finansiāli ir ļoti smags, bet, manuprāt, mūsu apstākļos tautai ļoti vajadzīgs. Ja mēs iepazīstamies ar likumprojekta 9.pantu, kas nosaka tos nevis maznodrošinātos, bet patiešām tos pilsoņus, kuriem vajadzīga speciāla valsts palīdzība un kuri nespēj šodienas apstākļos nomaksāt to īri, tos komunālos pakalpojumus, kādi pastāv, ja mēs iepazīstamies, kā Simsona kungs teica, ar 13.pantu, kas attiecas uz sociālajiem slāņiem, kuriem, gribot vai negribot, izdzīvošana ir realitāte, tad jāteic, ka viscaur atbalstu šo likumprojektu. Tas kļūst vēl aktuālāks sakarā ar to, ka Latvijā gribam vai negribam, pavisam drīz parādīsies dzīvokļu tirgus. Un tirgus ir nežēlīgs. Šos maznodrošinātos iedzīvotājus jeb šos slāņus tirgus izspiedīs no savas esības, viņi nespēs tirgus cenas maksāt. Un mums šis jautājums būs jārisina.

Visā pasaulē līdztekus dzīvokļu tirgum pastāv komunālā saimniecība pašvaldībās, kuras dod iespēju noteiktiem slāņiem ārpus dārgajiem tirgus dzīvokļiem iegūt municipālos dzīvokļus par lētākām cenām, piešķirot zināmus pabalstus un piemaksas no šīm pašvaldībām. Redzams, arī mums būs jāiet tas ceļš, ka jāceļ pašvaldību dzīvokļi uz pašvaldību rēķina un daļa no šiem pašvaldību izdevumiem jāsedz no valsts budžeta. Tie ceļi ir jāmeklē, bet mēs nevaram atteikties no šāda risinājuma. Tāpēc domāju, ka pirmajā lasījumā vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt.

Uz otro lasījumu autoriem, piesaucot palīgā Finansu ministriju un Statistikas komiteju, tomēr vajadzētu aprēķināt, cik tas mums maksās pašreizējā situācijā un cik plašā apjomā mēs šos pabalstus varam sniegt, jo 3.pantā ir tādi punkti, kas, kā mēdz teikt, maksā ļoti dārgi un ir jāsedz no budžeta. Tie ir kredīti ar atvieglotiem noteikumiem, tās ir lielas summas dzīvokļu celtniecībai un procentu nomaksāšanai, kā arī zemes iegādei dzīvokļu celtniecības un citām vajadzībām. Mēs nedrīkstam pieņemt likumu bez aprēķiniem, nezinot, kā vietējie budžetu nosegs un kā valsts budžets nosegs šos paredzētos izdevumus. Arī lēmuma projektā, kuru mēs pieņemsim, ir jāparedz šā likuma pakāpeniska stāšanās spēkā, sākot ar vismazāk nodrošināto iedzīvotāju grupām, kurām šis likumprojekts būtu visnepieciešamākais. Tāpēc es aicinu iesniegt priekšlikumus par šiem jautājumiem un pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai vēl kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem?

Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Tad, kad mēs jau pirms laba laika šo likumprojektu izskatījām pirmajā lasījumā un nepieņēmām, es arī izteicos un lūdzu, lai tiktu apzināts, cik tas valstij izmaksās. Šodien runāt par to, ka jāskatās, kur rast līdzekļus, es domāju, ir galīgi nenopietni, jo mēs zinām, ka budžetu 1993.gadam mēs apstiprinājām ar divu miljardu 600 miljonu deficītu. Tātad ir skaidrs, ka mums jau šodien nav seguma tām vajadzībām, kuras paredzētas 1993.gadam. Ko nu vēl runāt par papildu izdevumiem. Šis likumprojekts paredz ļoti plašu palīdzību, un tai ir vajadzīga milzu summa. Pieņemt likumu, kuram nav nodrošinājuma, nav nopietni.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Es gribētu mazliet oponēt Salīša kungam. Šobrīd arī mēs esam paredzējuši, pareizāk sakot, valdība ir paredzējusi zināmus atvieglojumus atsevišķām iedzīvotāju kategorijām − invalīdiem, politrepresētajām personām gan medikamentu iegādei, gan braukšanai. Tajos gadījumos, kad pašvaldībām nav līdzekļu, tam cilvēkam var izrakstīt bezmaksas recepti, bet viņš tās zāles tomēr nedabū. Ja šāda likuma vai valdības lēmuma nebūtu, tad viņam vispār nebūtu cerības jebkad tās dabūt, bet tagad tomēr ir tāda iespēja. Ja mēs nepieņemam šādu likumu, tad mums nav garantijas ka jebkad − arī tad, kad budžets mums to atļaus, kāds cits mūsu vietā šādu likumu pieņems. Jūs esat par to pārliecināts, ka cita Saeima pieņems šādu likumu. Es gribētu, lai mēs padarām to darbu, ko mēs varam padarīt tagad.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu! Es atvainojos, es skatījos uz Buķeles kundzi, bet pateicu Freimaņa kungs.

Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Kolēģi, likuma nosaukumā taču ir vārdiņš “palīdzība”, tas nebūt nenosaka, ka pašvaldībām ir pilnībā jānodrošina šie dzīvokļi, bet gan to, ka cilvēkiem ir jāsniedz palīdzība. Un to tomēr vajadzētu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, kas runā no vietas, jums ir skaļas balsis. Nāciet pie mikrofoniem! Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Mana uzstāšanās patiesībā sasaucas ar to, ko teica godājamais Salīša kungs.

Priekšsēdētājs: Bet Salīša kungs negrib jūs dzirdēt, Freimaņa kungs, runājiet skaļāk!

J.Freimanis: Mēs, protams, nezinām, ko tas viss varētu maksāt. Bet mēs nezinām vēl kaut ko, kolēģi. Savā laikā, kad mēs šo problēmu apspriedām un izvirzījām, mēs to laidām caur frakcijām. Es atceros, ka mums bija tādi varianti, kur pilsoņiem bija pilnīgi skaidras priekšrocības attiecībā uz šo palīdzību. Un nepilsoņi, es atvainojos, bija mazliet citā kategorijā. Bija reiz mums šādas tēzes iekšā. Tātad, ja Salīša kungs mums šo jautājumu ir izvirzījis, mēs atradīsim naudiņu. Kam mēs šo naudiņu dosim, vai pilnīgi visiem pēc deguniem vai, es atvainojos, Latvijas Republikas pilsoņiem? Kas tad mēs esam? Un tieši tādēļ, kamēr man nepierāda, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir jābūt kaut kādām minimālām priekšrocībām pēc 50 gadiem, es nevaru balsot par šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka pēdējos divos gados mūsu tautas dzīves līmenis ir ļoti būtiski pazeminājies. Bet, ja paskatās, tad krities ir uz ēšanas rēķina, uz ģērbšanās rēķina, uz pārējo apstākļu rēķiniem, bet dzīvokļu apstākļi faktiski nav mainījušies. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar visu pārējo dzīvokļa apstākļi relatīvi ir labāki, nekā bija agrāk. Tāpēc es uzskatu, ka vairāk ir jāpalīdz tiem, kam nav ko ēst, kam nav ko ģērbt, bet dalīt budžeta līdzekļus dzīvokļu jautājumu risināšanai, man liekas, tas nav īstais virziens.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīms, balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par − 27, pret − 8, atturas − 9. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Līdz kuram laikam iesniegt labojumus pantiem?

Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Tik ilgs laiks jau ir pagājis, kopš mēs esam skatījuši pirmo reizi šo likumprojektu, un principā tiem deputātiem, kas uzstājas, ir zināms, ko viņi vēlas papildināt, ko svītrot un ko labot, tāpēc domāju, ka nedēļas laikā viņi varētu savus priekšlikumus sagatavot, lai mēs varētu tālāk strādāt tiešām ar finansu iestādēm, ar visiem sociālās sfēras departamentiem un dabūt konkrētas ziņas par bāreņiem, par invalīdiem. Ja mēs nezinām, cik šobrīd nevar samaksāt īri...

Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze, tikai datumu lūdzu.

B.Zeltkalne: Jā. Vienas nedēļas laikā.

Priekšsēdētājs: Vienas nedēļas laikā. Paldies, kolēģi! Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Birkava kungs, tā kā tas viss mums gāja ļoti ātrā tempā un ar ļoti brīnišķīgu balsu skaitu, sakiet, lūdzu, vai no procedūras viedokļa šo ierosinājumu par prerogatīvām pilsoņiem mēs varēsim iestrādāt otrajā lasījumā? Varbūt vilciens jau ir aizgājis?

Priekšsēdētājs: Iesniegt priekšlikumu, protams, jūs varat. Tālāko lems plenārsēde.

J.Freimanis: Paldies.

Priekšsēdētājs (atgriežoties pie lēmuma projekta “Par vienlīdzīgām iespējām priekšvēlēšanu aģitācijai televīzijā un radio” apspriešanas – Red.): Tribīnē Plotnieka kungs. Jautā Bela kungs, vēl jautājumiem pierakstījies Freimaņa kungs, Biezā kungs, Zeltkalnes kundze un Kinnas kungs.

A.Bels: Plotnieka kungs, projekta 9.panta pirmās daļas pēdējais teikums ietver šādu normu: “Citu nosaukumu saraksta kandidātiem raidlaiks piešķirams par tādu pašu samaksu.” Sakiet, lūdzu, vai tādā veidā netiek dota iespēja paralizēt sāncenšus, samaksājot milzīgu summu, kuru sāncenši nevarēs segt? Līdz ar to viņi būs izslēgti no iespējas uzstāties, ja par tādu pašu samaksu.

A.Plotnieks: Bela kungs, es jums piekristu šajā sakarībā, bet mēs formulējām šo imperatīvo normu ar pavisam citu nolūku − lai nerastos tāda situācija, ka viens vai otrs uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība piešķir raidlaiku televīzijā vai radio sev tīkamai partijai vai kādai apvienībai par ļoti zemu samaksu, bet pēc tam konkurentiem pieprasa desmitreiz lielāku. Tāds bija mūsu mērķis, formulējot šo aizliegumu, bet, ņemot vērā jūsu bažas, mēs varētu nedaudz koriģēt šo priekšrakstu un paredzēt “ne lielāku par”. Tad šīs bažas it kā tiktu gaisinātas. “Ne lielāku par”. Es piekristu tādam pārveidojumam.

A.Bels: Bet pret to, ka mazāku, jūs iebilstat?

A.Plotnieks: Nē, nē! “Citu nosaukumu sarakstu kandidātiem, kuru raidlaiks piešķirams... “ Redakcionāli labi neskan “ne par lielāku”, bet...

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, te būtu vietā formulējums: “ja tā ievērojami nepārsniedz vidējo maksu par raidlaiku”.

A.Bels: Jā.

A.Plotnieks: Jā. Katrā ziņā varētu nedaudz mīkstināt, mēs esam gatavi pie šā formulējama pastrādāt.

A.Bels: Paldies. Man ir vēl viens jautājums par šo pašu pantu − par tā trešo daļu, kur ir norma: “Uzņēmējsabiedrību amatpersonas, kas nav ievērojušas šā panta pirmo daļu, saucamas pie likumdošanā paredzētās atbildības.” Mans jautājums: kādā likumā paredzēta šī atbildība un kāda ir šī atbildība?

A.Plotnieks: Šeit varētu būt runa pirmām kārtām par disciplināro atbildību, kas izriet no spēkā esošajiem darba likumdošanas aktiem. Varētu piemērot arī vienu otru administratīvās atbildības kodeksa normu, bet acīmredzot mums ir jāstrādā vēl arī pie atbildības sistēmas, jo to šobrīd ir iespējams tikai pielāgot, ne vairāk. Šeit var būt, piemēram, klaja ļaunprātība, bet tādā gadījumā tas būs jāpierāda.

A.Bels: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Freimaņa kungs. Freimaņa kunga zālē nav. Jautā Biezā kungs. Biezā kunga zālē nav. Jautā Zeltkalne kundze. Lūdzu.

B.Zeltkalne: Es gribētu jautāt Plotnieka kungam par 12., 13. un 14.punktu. Mīļie kolēģi, paskatieties uz mani un ticiet, ka esmu dzīvs eksponāts. 25 gadus esmu nostrādājusi televīzijas “Panorāmā” un varu droši apgalvot: pietiek ar to, ka šis cilvēks ir kadrā. Es negribu minēt nevienu uzvārdu, un jūs man piekritīsit, ja es būtu darbojusies pagrīdē vai zemgrīdē, nestrādādama televīzijā, es nezinu, vai būtu ievēlēta. Tāpēc jautājums: kā jūs, Plotnieka kungs, izsvērsit? Nav tādu svaru, kas varētu pateikt, vai aģitēt pret vai par. 14.punktā teikts: “Šā lēmuma noteikumi neattiecas uz faktu izklāstu ziņu pārraidēs vai tiešajās reportāžās, kā arī uz dokumentālajām filmām, ja kandidātu uzstāšanās tajās saistīta ar filmas tematiku.” Kā var neattiekties? Attiecas uz parādīšanos kadrā. Zeltkalne nav bijusi kadrā trīs gadus, bet cilvēkiem, kuri nav pat...

Priekšsēdētājs: Kungi, lūdzu uzmanību!

B.Zeltkalne: Cilvēkiem, kuri nav pat žurnālisti, šobrīd jau ir pietiekams reitings ar to vien, ka viņi ir katru vakaru ekrānā, pat negatavodami reportāžas. Tā ka man būtu lūgums apstādināt šo cilvēku darbību gan radio, gan televīzijā ar to dienu, kad tiek paziņots, ka viņi balotēsies Saeimas vēlēšanās.

A.Plotnieks: Zeltkalnes kundze, atbildu uz jūsu jautājumu un priekšlikumu. Es domāju, ka šāda nostāja ir vietā. Mēs jau pirms pārtraukuma diskutējām par šo jautājumu un vienojāmies, ka tur, kur varēsim, mēs ieviesīsim šo 80 dienu termiņu. Un šajā sakarībā, runājot par jūsu jautājumu un priekšlikuma pirmo daļu, mēs varētu nobeigumā runāt ne vien par reģistrāciju, par reģistrētiem kandidātiem, bet arī par tiem darbiniekiem, kas publiski apliecinājuši savu aktīvo atbalstu tai vai citai partijai vai priekšvēlēšanu apvienībai, un noteikt, ka 80 dienas arī uz viņiem attiektos šie aizliegumi. Tā būtu viena daļa.

Otrā daļa, kas attiecas uz ziņām kā tādām. Es domāju, tomēr nošķirsim vadīšanu un ziņu izklāstu. Es jums šajā sakarībā citēšu vienu amerikāņu precedentu, kas liecina, ka nevar ziņu sniegumā izvairīties no cilvēku sejām. Kāds kandidāts sūdzējās, ka četras vietējās stacijas pārkāpušas 315.paragrāfu, savās kārtējās ziņu programmās intervējot viņa pretiniekus, bet viņu ne. Sūdzētājam netika piešķirtas vienādas iespējas ar citiem, jo viņa pretinieku uzstāšanās notika pēdējo ziņu pārraidēs. Taisnīguma doktrīnu varētu izmantot, bet sūdzētājs nebija sniedzis komisijai pietiekamu informāciju, lai varētu lemt, vai attiecīgais priekšraksts pārkāpts vai ne, un viņam tika atteikts. Tātad šādas situācijas ir. Es domāju, ka mēs varētu šo jūsu otro jautājuma daļu atrisināt tādējādi, ka visas šīs prasības tiktu attiecinātas uz visiem darbiniekiem − ne vien uz tiem, kas gatavo, bet arī uz tiem, kas pasniedz. Tādā gadījumā bažas tiktu noņemtas. Es piekrītu jums.

B.Zeltkalne: Tad būtu pilnīgi uz visiem, jo te ir tāda maza neprecizitāte par ziņu izklāstu. Ko nozīmē − izklāsts? Ja tu esi kadrā, ar to vien jau pietiek, lai tu būtu populārs un lai tevi visi zinātu, bet tādas iespējas nebūs citiem kandidātiem, tiem, kuri nestrādā radio un televīzijā. Es domāju, tas būtu godīgi, bet tad ir cits jautājums par to, cik mums katram dod vārdu vai cik mēs katrs varam uzstāties. Paldies.

A.Plotnieks: Paldies. Visnotaļ respektējot nostāju.

Priekšsēdētājs: Jautā Kinnas kungs. Man šķiet, ka pēc mūsu likuma pieņemšanas televīzijas diktoriem vajadzēs uzstāties maskās.

Lūdzu, Kinnas kungs.

J.Kinna: Pirmkārt, Plotnieka kungs, par 9.punktu. “Apmaksu apliecinošie dokumenti uzņēmējsabiedrībām jāsaglabā sešus mēnešus, skaitot no apmaksas dienas.” Man liekas, ka grāmatvedības likums nosaka pavisam citu laiku, turklāt ilgāku laiku.

A.Plotnieks: Jā, es varu tam piekrist. Grāmatvedības likumi nosaka ilgāku laiku, bet šeit ir runa par pašu politiskās sacensības norisi un vēlēšanu rezultātu apkopošanu. Šā lēmuma mērķis ir tikai garantēt, lai šajā norisē attiecīgie materiāli būtu pieejami.

J.Kinna: Plotnieka kungs, bet tādā gadījumā tālredzīga partija būs pārskaitījusi šo naudu septiņus mēnešus pirms... Maksājuma dokumenti nebūs uzglabāti un konkurentam pateiks, ka maksāja miljonu par minūti.

A.Plotnieks: Es varētu piekrist tam, ka mēs attiecīgajā normā iekļaujam atsauci uz likumu par grāmatvedību. Tas jūs apmierinātu?

J.Kinna: Jā. Nākamais. 14.punkts: “kā arī dokumentālajām filmām, ja kandidāta uzstāšanās tajā saistīta ar filmas tematiku”. Es pieļauju, ka varētu būt dokumentāla filma, piemēram, profesora Plotnieka dzīve un darbība.

A.Plotnieks: Jā, es piekrītu, ka varētu būt. Kāpēc ne? Bet es arī saprotu, Kinnas kungs, ka tas šajā gadījumā varētu izraisīt zināmas negatīvas emocijas tiem, kas ar Plotnieka kungu blakus ratos sēdētu un brauktu uz vienu un to pašu mērķi... Tā ka varētu šo atrunu svītrot. Es domāju, ka mēs varētu vienoties. Ja tas ir konceptuāls balsojums, varbūt pat nobalsot − svītrot vai atstāt. Mums bija dažādi priekšlikumi, un mēs mēģinājām rast kompromisu, tad šis formulējums dzima. Es jums varu ar tīru sirdsapziņu teikt, ka tas notika trijās sēdēs ārkārtīgi grūtā, ne vieglākā atmosfērā kā jūsu komisijā.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu Plotnieka kungam vairāk nav. Debatēs... Es atvainojos, Preinberga kungs, jūs man esat pierakstīts. Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamais Plotnieka kungs! 310.dokumentā par 10.punktu ir tādi vārdi: “laiku atbildei piešķir pēc tā apmaksas”. Sakiet, lūdzu, kas to apmaksu izdara?

A.Plotnieks: Preinberga kungs, man jums jāsaka, ka šis lēmums ir tikai viens no normatīvajiem aktiem, kuriem jāreglamentē vēlēšanu norise. Parlamenta kuluāros tiek gatavots arī lēmums, kas nosaka, kādā kārtībā finansējama vēlēšanu kampaņa. Tāpēc šajā aktā, kuru mēs šodien vērtējam, tie jautājumi netiek reglamentēti. Ja mums tas būtu detalizēti jādara, šis lēmums kļūtu ļoti apjomīgs un smagnējs, mēs dublētu citu normatīvo aktu, kura projekts, kā jau es teicu, tiek gatavots.

G.Preinbergs: Man šis jautājums neliekas tik vienkāršs, jo, kā es saprotu, tas izriet no tā, kas rakstīts 10.punkta pirmajās divās rindās: “Ja kāds savas uzstāšanās laikā televīzijā vai radio izteicis savu viedokli par cita nosaukuma saraksta kandidātu...” un tā tālāk. Es domāju tā: ja viņš izteiks savu viedokli pozitīvā nozīmē, sakot, ka konkurents ir trakoti labs un labāk sola nekā viņš, tad tas cilvēks neko neteiks, bet acīmredzot šis viedoklis tiks pateikts negatīvā nozīmē. Tātad, lai es atspēkotu kāda cilvēka apvainojumu, man būtu jāmaksā. Lūk, kāpēc man rodas tas jautājums.

A.Plotnieks: Preinberga kungs, atbildot uz jautājumu šādā interpretācijā, es tad, kad mēs pārrunājām 10.panta normas, īpaši uzsvēru, ka šajā pantā ir teikts: ārpus 9.punkta noteikumiem. Tātad, ja kāds, uzstājoties priekšvēlēšanu norises gaitā, izteiks jums nepatīkamu apgalvojumu, saskaņā ar 10.pantu tā pašreizējā redakcijā es neredzu citu iespēju to interpretēt, kā vien to, kuru es jums piedāvāju. Saskaņā ar šā panta pašreizējo redakciju jūs esat tiesīgs pieprasīt no šīs privātās uzņēmējsabiedrības vienu minūti par velti, jo jūs tās raidlaikā esat tā vai citādi aizskarts. Starpbrīdī mums radās domstarpības par to, kā tad īsti būs ar šiem mūsu jauno televīzijas un raidstaciju īpašniekiem. Vai viņi no tā necietīs? Es jums atbildu, ka var sagatavot tipveida līgumu, un tādi līgumi parasti tiek sagatavoti, un šajā līgumā var iekļaut zināmas atrunas, tas ir, ka es vēlos izmantot raidlaiku, es par to maksāju tādu summu, ar tādiem un tādiem nosacījumiem. Ja es vēlos uzstāties ar citādiem nosacījumiem, tad acīmredzot šī stacija var prasīt no manis lielāku apmaksu, jo rēķināsies, ka par velti būs jādod laiks varbūt pat 33 citiem saniknotiem kandidātiem, kuri vēlēsies atbildēt. Tā ka to var juridiski nokārtot, izstrādājot konkrētas līguma formas, un nekādas grūtības neradīsies, bet jums sava minūte, vismaz pēc manas iekšējās pārliecības un pēc projekta, kāds tas šodien ir jūsu rīcībā, ir jāsaņem par velti, jo jūs neesat uzprasījies, lai jūs aizskar.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, atļaujiet arī man uzdot šajā pašā sakarībā jautājumu un izmantot jūs un sevi kā piemēru. Es savā uzstāšanās reizē apvainoju jūs, jūs saņemat minūti. Šajā minūtē jūs atbildat man ar to pašu. Es atkal saņemu minūti, un tā mēs turpinām līdz Saeimas vēlēšanām, abi iegūstot pamatīgu skandālistu popularitāti.

A.Plotnieks: Birkava kungs, es ļoti atvainojos, bet 10.punkta otrajā daļā jūs varat izlasīt, ka uz šā punkta pirmajā daļā paredzēto atbildi nevar prasīt atbildi, pamatojoties uz šā lēmuma 10.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tā arī sapratu šo otro daļu. Tātad esmu pareizi sapratis. Paldies.

Debatēs Beļska kungs.

N.Beļskis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šādai situācijai, kāda ir priekšvēlēšanu kampaņā, būtu vajadzīgs arī nopietns likums, bet es domāju, ka mums vēl nav šīs pieredzes tik daudz, bet pēc šīm vēlēšanām, gatavojoties vēlēt 6.Saeimu, tiks izstrādāts nopietns likums ar daudz sīkāku reglamentāciju, jo pilnīgi visus gadījumus mēs šobrīd nevaram paredzēt.

Bija iespēja daudz un nopietni strādāt iepriekšējā priekšvēlēšanu kampaņā, atbalstot Tautas fronti. Pamatā radio virtuvi es zinu. Zinu, kā var palīdzēt uztaisīt jaunu politiķi, pataisīt kādu par zināmu vai nezināmu un attiecīgi palīdzēt kādu nogremdēt. Toreiz tas bija daudz vieglāk, jo pretinieks bija it kā viens, mēs aktīvi cīnījāmies pret kompartiju un tās ideoloģiju, un reizēm varbūt arī varēja atļauties pāršaut pār strīpu. Šobrīd ir daudz svarīgāk, lai šis lēmums un likums, kas vēlāk tiks pieņemts, ļautu žurnālistiem strādāt maksimāli godīgi. Žurnālists nekad nevarēs būt pilnīgi objektīvs, jo vienmēr pastāvēs kāda tīri subjektīva interese par kādu partiju vai kustību, vai cilvēku, bet, aizstāvot šo cilvēku, likumam ir maksimāli jānodrošina un jāaizstāv viņa godīgums, respektīvi, viņa neuzpērkamība. Visus gadījumus mēs nevaram paredzēt.

Piemēram, 14.punkts. Ja mēs ievērotu visu, kas šeit ir minēts, mēs, žurnālisti, praktiski nevarētu ne ziņu pārraidēs, ne “Panorāmā” vai kur citur atspoguļot valsts dzīvi. Mēs nevarētu rādīt Gorbunovu, ka viņš ir ticies ar kādu prezidentu vai tamlīdzīgi. Faktiski visa objektīvā informācija uzreiz apstātos. Varbūt tas tikai tekstā varētu parādīties. Kaut gan, protams, ja labi organizē priekšvēlēšanu kampaņas darbu un pietiekami daudz organizē sev labvēlīgus žurnālistus, arī netiešā veidā var profesionāli šo interesi radīt, rādot dažādos citos raidījumos. Piemēram, ja tagad jau būtu publicēti visi saraksti, tad es, teiksim, nesaprastu, kāpēc pēkšņi Gorbunova kungs parādās televīzijas “Skabargā”, kuru mēs esam iemīlējuši pēc dakteres Anitas Plūmes raidījumiem, vai arī kādā citā raidījumā. Ja pirms mēneša vai pusotra, teiksim, Pēteris Tabūns bija tāds samērā negatīvs pret Zīgerista kungu, tagad pēkšņi ir pilnīgi citādās domās par viņu. Nu, Tabūna kungu es ļoti labi pazīstu, jo nostrādāju ar viņu četrus gadus vienā redakcijā.

Ja mēs “Panorāmā” redzam burvīgās žurnālistes Puriņas smaidu, tad nezin kāpēc šajā “Panorāmā” tādi konservatīvi toņi ieskanas, kaut gan labi atceros, ka tad, kad Šteins bija sociāldemokrātu vadītājs, tieši šajos raidījumos, kad Puriņa tos vadīja, bija vairāk sociāldemokrāti. Ir vēl daudzas citas iespējas. Piemēram, “Lauku Avīzē”... Uz presi šis likums neattiecas, presi daļēji, bet nepilnīgi regulē likums par presi. Es, piemēram, Līcīša kungam, kad viņš publicēja Jurševica − mūsu kolēģa − jaunības studiju gadu bildi, kurā viņš redzams pēc pirts, jautāju: kāpēc tu nepublicē mani, jo es ar tevi kopā studēju, viņš atbildēja: nu jā, man viena tāda kompromitējoša bilde par tevi ir, bet, zini, es arī esmu uz tās bildes... Tā ka šeit parādās tāda dubulta interese.

Ko es gribētu piebilst? Mums vajadzētu ļoti ātri, jau nākamajā nedēļā, pieņemt šo lēmumu. Un man būtu lūgums mūsu komisijas vārdā: atbalstīt šo 7.papildinājumu ar jaunu punktu, kas attiecas uz retranslācijas jautājumiem, uz kanāliem, jo aprīlī ir paredzēts atjaunot respektīvi vēlreiz slēgt līgumus gan ar “Rossiju”, gan ar “Ostankino”. Šeit nav runas par kaut kādu preses vai informācijas brīvības ierobežojumu. Lieta ir tā, ka mēs izmantojam, tā teikt, par viņu samaksu un nododam savus kanālus, retranslācijas iekārtas, telekomunikācijas šo programmu raidīšanai. Ja viņi caur saviem valsts oficiālajiem kanāliem, kuri tagad ar Jeļcina dekrētu ir vēl vairāk nostiprināti ne kā valsts kanāli, sāk aktīvi iejaukties mūsu vēlēšanu kampaņā, mums tomēr ir jābūt tiesībām šo retranslāciju pārtraukt. Cita lieta, ja kādam ir finansiālas iespējas, izmantojot caur satelītu, skatīties programmu. Tā ir katra personiskā interese. Bet tad mēs varam intervences gadījumā paredzēt, ka arī cita valsts izmanto karaostas. Visas šīs telekomunikācijas iekārtas tomēr ir stratēģiski objekti, un tāpēc šos aizlieguma momentus vajadzētu paredzēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es lūgtu Plotnieka kungu tribīnē, un mēs varētu sākt apspriest dokumentu pa punktiem, bet es neredzu Plotnieka kungu... Lūdzu, Apsīša kungs, pasauciet Plotnieka kungu no “Panorāmas”... Plotnieka kungs izmanto iespēju, kamēr lēmums nav pieņemts... Piedosim viņam un mazliet pagaidīsim.

Lūdzu, Plotnieka kungs, mēs sākam apspriest pa punktiem.

A.Plotnieks: Es, godātie kolēģi, visnotaļ atvainojos, bet tā nebija mana iniciatīva un tā nekādā ziņā nebija necieņa pret parlamentu, bet vēlēšanās informēt par to, cik nopietna attieksme pret šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Attiecībā uz 1.punktu ir Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājums to svītrot. Vai kāds uztur šo priekšlikumu? Neviens neuztur. Vai kāds pieprasa balsot par šo 1.punktu? Nē.

2.punkts. 2.punktam ir piedāvāta cita redakcija. Vai kāds uztur Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto redakciju? Nē. Vai ir nepieciešams balsot par 2.punktu? Nav.

3.punkts. 3.punktu Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ierosina papildināt ar jaunu daļu. Vai kāds uztur šo prasību? Beļska kungs uztur? Lūdzu! Tātad 311.dokumenta 3.punkts. Lūdzu deputātus apskatīties.

N.Beļskis: Cienījamie kolēģi, varbūt tas nav būtisks un konceptuāls labojums, bet tas būtu nepieciešams, lai radītu skaidrību radio un televīzijas darba organizēšanā, lai būtu, no kā prasīt, lai šie kandidāti atbild, lai nesāktos nesaskaņas pašas partijas iekšienē, jo tagad ir ne tikai atsevišķu partiju, bet arī koalīciju listes. Ja sākas kādas domstarpības, tad ir vismaz šie pirmie trīs, kas atbild par kārtību. Tad būtu vieglāk strādāt tieši radio un televīzijas valsts uzņēmumu ģenerāldirektoriem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kinnas kungs par to pašu? Lūdzu.

J.Kinna: Es saprotu tā, ka Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija netaisās startēt vēlēšanās, bet praktiski tikai dažām organizācijām būs šie saraksta trīs kandidāti. Dažām organizācijām var iznākt deviņi cilvēki vai pat 15.

Priekšsēdētājs: Respektīvi, dažādos vēlēšanu apgabalos pirmie trīs kandidāti var būt dažādi.

J.Kinna: Ļoti loģiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Varētu piekrist mēģinājumam radīt priekšnoteikumus normālam domstarpību risinājumam, taču es gribētu jums atgādināt, ka pati norma šobrīd ir formulēta tā, ka izslēdz domstarpību rašanos, jo pirmajā gadījumā, ja ir kāds dokuments, kas apliecina, ka ir vienošanās par to vai citu cilvēku pārstāvību, pārraide notiek saskaņā ar šo dokumentu.

Otrajā gadījumā, ja šāda dokumenta nav, visi, kas ir ieradušies, automātiski piedalās šajā pārraidē. Un šeit nevar būt nekādas citas variācijas. Ja viņi traucēs, es ļoti atvainojos, cits citam, tā ir viņu problēma, nevis šīs zāles, radio vai televīzijas problēma.

Priekšsēdētājs: Vai Beļska kungs uztur balsojumu? Nē, es sapratu. Paldies. Vai kāds pieprasa balsojumu par 3.punktu? Nepieprasa.

4.pants. Vai nepieciešams balsot? Vai ir kādi papildinājumi? Nav nekā.

5.pants. 6.pants. 7.pants. 8.pants.

9.pants. Par 9.pantu ir... Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Pēdējā daļa būtu vienkārši jāsakārto: “Uzņēmējsabiedrību amatpersonas, kas nav ievērojušas šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, saucamas pie likumdošanā paredzētās...”

Priekšsēdētājs: Likumā paredzētās, nevis likumdošanā.

I.Silārs: Jā, “…saucamas pie likumā paredzētās atbildības”.

Priekšsēdētājs: Tātad − redakcija. Es domāju, ka par to nebūs nepieciešams balsot. Paldies, Silāra kungs.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Un tomēr, Plotnieka kungs, atbildot uz jautājumu, kuru uzdeva par to, kāda tad ir šī likumā paredzētā atbildība, jūs atbildējāt, ka tādas nav. Vai lēmumu praksē nevarētu būt vismaz paredzētas kādas naudas sodu summas, no tik līdz tik, par konstatētu pārkāpumu?

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, es atbildēšu jums uzreiz. Ir vairāki normatīvie akti, kas regulē atbildību par vēlēšanu kārtības pārkāpšanu, un saskaņā ar šiem aktiem arī par šā lēmuma pārkāpšanu varētu saukt pie atbildības. Bet tas ir precīzi jāpārbauda.

J.Kinna: Bet pie kādas atbildības?

Priekšsēdētājs: Tur ir kriminālatbildība un administratīvā atbildība.

J.Kinna: Jūs gan, atbildot Bela kungam, minējāt tikai disciplināro atbildību.

A.Plotnieks: Nē, es jums nosaucu disciplināro, tāpēc ka disciplinārā atbildība saskaņā ar darba likumdošanas aktiem šajā gadījumā varētu būt visvieglāk piemērojama. Bet normas, saskaņā ar kurām var saukt pie kriminālās un administratīvās atbildības, ir spēkā. Cita lieta ir tā, ka mēs varam atzīt, ka ar to nepietiek un, piemēram, nākamajā nedēļā vienoties vēl par vienu vai otru papildinājumu, bet šobrīd saukt pie atbildības var, normas ir. Šeit nav pretrunu.

J.Kinna: Paldies.

A.Plotnieks: Es vienīgi ierosinātu šajā sakarībā, ņemot vērā to, ka mēs piekritām Kinnas kungam par termiņiem, tam, ka otrajā daļā mēs nelietotu sešus mēnešus, bet gan ieviestu atsauci uz likumu “Par grāmatvedību”. Tā kā nevienam nekādu iebildumu nav, tas būtu korekti, un pirmās daļas 3.teikumu mēs rediģētu, ieviešot atsaucīti “ne lielāku”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vēl 311.dokumentā Tirdzniecības un pakalpojumu komisija ierosina visu 9.pantu svītrot. Vai kāds uztur šo prasību? Nē. Un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ierosina svītrot trešo daļu. Neviens šo prasību neuztur. Taču, tā kā ir daži grozījumi pantā kopumā, lūdzu balsošanas režīmu, nobalsosim par 9.pantu, kurā ir Kinnas kunga un Silāra kunga labojumi. Lūdzu balsot. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 29 − par, 4 − pret, 2 − atturas. Pieņemts.

10.pants. 310.dokumentā ir piedāvāta cita redakcija. Lūdzu. Nav redzams dokumenta autors. Man arī ir šis jautājums. Es būšu spiests piekrist deputātu saucieniem no vietas. Dokumentam nav norādīts autors. Līdz ar to es nevaru to likt uz balsošanu. Varbūt tas ir kāds “falšs” papīrs. Paldies. Tātad 10.pantā... Tur jums, Plotnieka kungs, bija labojums.

12.punkts.

A.Plotnieks: 12.punkta vietā − 9.punkta noteikumi.

Priekšsēdētājs: Un trešajā daļā “likumdošanā paredzētās atbildības” vietā “likumā paredzētās atbildības”. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par 10.panta redakciju. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par − 26, pret − 2, atturas − 3. Pieņemts.

11.pantā. Vai ir kādi grozījumi? Vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa.

12.pantā. Nav. Kinnas kungs, par 12.pantu? Par 11. Lūdzu.

J.Kinna: Es, protams, atvainojos, ka neuzstājos debatēs un neesmu iesniedzis arī rakstveida priekšlikumu. Plotnieka kungs, jūsu sagatavotais lēmuma projekts tomēr neatrisina problēmu par to, ja televīzijas valsts uzņēmums vai radio valsts uzņēmums sniedz kļūdainu informāciju. Nekur nav reglamentēts, kad ir jāpublicē atsaukums, vai ir tiesības pieprasīt šādu atsaukumu. Ņemot vērā, ka mūs ļoti bieži sajauc ar Zvejnieku savienību un citām organizācijām, es lūgtu jūs kā šā dokumenta autoru atrisināt šo problēmu.

Priekšsēdētājs: Atsaukums ir paredzēts likumā “Par radio un televīziju”.

A.Plotnieks: Jā. Kinnas kungs, es gribētu piekrist tam, ka šādas kolīzijas var būt. Tās ir jārisina, bet ne ar šo lēmumu. Spēkā esošais likums paredz iespējas labot informāciju, un jums būs tiesības pieprasīt, lai izdarītu attiecīgus grozījumus vai pārveidojumus.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai nepieciešams balsot par 11.pantu? Nē, jo praktiski labojumu šajā pantā nav.

12.pants. Vai deputātiem ir kādi ierosinājumi, papildinājumi, grozījumi, vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa.

13.pants. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Man ir tāds ierosinājums, ka šajā pantā vajadzētu izsvītrot vārdus “vadīt valsts televīzijas un valsts radio raidījumus”, jo, vadot oficiālu raidījumu, kaut vai, piemēram, Puriņas kundze nevar izteikt nekādus... Viņa var varbūt pasmaidīt vairāk. Attiecībā uz pārējo es varētu piekrist, ka atstāj: “aizliegt gatavot komentārus, intervijas un reportāžas”.

Un tad pie šā paša punkta man vēl ir jautājums. Kas īsti ir valsts radio un valsts televīzija? Vai Inkēna un Rubeņa gatavotais “Labvakar” ir valsts raidījums vai nav?

A.Plotnieks: Ir. Valsts televīzija to...

A.Seile: Tātad, ja viņi gatavotos startēt kādā sarakstā, viņi nevarētu vadīt šo raidījumu?

A.Plotnieks: Seiles kundze, pilnīgi pareizi. Var darīt vai nu vienu, vai otru darbu, citādi mēs šo dilemmu neatrisināsim. Bet es gribu šeit atgādināt, ka Zeltkalnes kundze prasīja gluži pretējo. Jūs iestājāties par to, ka var vadīt raidījumu, bet mums šeit izskanēja atziņa, ka pati viena vai otra kandidāta parādīšanās katru vakaru televīzijas pārraidē, kaut vai sniedzot ziņas, ir visefektīvākā aģitācijas forma. Un mēs šeit gatavojamies tā vai citādi respektēt Zeltkalnes kundzes pozīciju, bet jūs gribat to vēl mīkstināt. Tad mums jāvienojas, vai mēs padarām šo pozīciju cietāku vai mīkstāku.

A.Seile: Es tomēr aicinu šos vārdus, ko es nosaucu, izsvītrot.

A.Plotnieks: Ja drīkst, es piedāvātu papildinājumu, par kuru mēs it kā vienojāmies: runājot par valsts televīzijas un radio darbiniekiem, kas pieteikti par deputātu kandidātiem, tālāk teikt: “vai kas 80 dienu laikā pirms vēlēšanām publiski paziņojuši par savu aktīvu līdzdalību tās vai citas partijas vai priekšvēlēšanu apvienības darbā”.

Ja mēs vienojamies par šādu papildinājumu, kas, protams, pēc tam tiks iestrādāts tekstā, es tūliņ jums nolasītu no radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektora vēstules normu, kuru mēs arī varētu iekļaut šeit. Ja jūs mani pilnvarojat to darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Tātad mēs varētu no Klotiņa kunga parakstītā piedāvājuma iekļaut šādu normu: “Ja kandidāts ir Latvijas valsts televīzijas vai Latvijas valsts radio darbinieks, kura pienākumos ietilpst... “ tālāk seko šīs darbības, “viņš tiek uz laiku pārvietots citā darbā vai arī viņam tiek piešķirts atvaļinājums.” Vai iekļausim šādu normu? Tad mēs atrisinām visas pretrunas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Tātad es lieku uz balsošanu 13.pantu ar šo labojumu. Bet ar šā dokumenta galīgo variantu deputāti varēs iepazīties tikai otrdien. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, es laikam kaut ko būšu nokavējis. Plotnieka kungs, sakiet, kāpēc te ir 80 dienas? 80 dienas jau beidzās pirms kādas nedēļas. Vai te nevajag kādu saprātīgāku termiņu likt? Mēs jau esam nodzīvojuši tās 80 dienas.

A.Plotnieks: Es visnotaļ jums piekrītu, ka 80 dienu barjera ir aiz muguras. Taču mūsu lēmumā šīs 80 dienas ir minētas vairākkārt un diemžēl mēs šo lēmumu esam tiktāl nokavējuši, ka... Tāpēc mēs nevaram rakstīt 79 vai 78. Pēc nedēļas būs 69. Mums atliek tikai saglabāt visur šo vienoto kritēriju − 80 dienas. Tikai tāpēc.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Plotnieka kungs, runājot par Klotiņa kunga priekšlikumu, es gribētu, lai jūs, kaut arī pats esat jurists, tomēr saskaņotu to ar darba likumdošanas aktiem. Vajadzētu pakonsultēties, es domāju, pie Slaidiņas kundzes, kas ir ļoti liela profesionāle Juridiskajā pārvaldē, lai neiznāk, ka mēs pārkāpjam darba likumdošanas aktus, pārceļot vienu vai otru cilvēku citā darbā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man ir šāds priekšlikums. Pēc piecām minūtēm sākas pārtraukums. Es gribētu, lai Plotnieka kungs šo papildinājumu rakstveidā sagatavo pavairošanai, pirms tam, kā Čepānes kundze ierosina, konsultējies ar Slaidiņas kundzi. Nobalsosim par to pulksten piecos. Nav iebildumu? Attiecībā uz 14.punktu bija Kinnas kunga ierosinājums svītrot vārdus “kā arī dokumentālajām filmām, ja kandidāta uzstāšanās tajā ir saistīta ar filmas tematiku”.

A.Plotnieks: Mēs piekrītam tam.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs piekrītam svītrot tos. Endeles kungs, lūdzu.

J.Endele: Es esmu par to, ka 14. vispār svītrot.

A.Plotnieks: Endeles kungs! Es ļoti ilgi un pamatīgi mēģināju jūs iepazīstināt ar amerikāņu 1934.gada likumu par komunikācijām. Šajā likumā īpaši minēta patiesa pēdējo ziņu pārraide, īstenu ziņu intervija, tiešā reportāža. Ja šādu atrunu neizdara, masu komunikācijas līdzekļi ir jāslēdz, jo tādā gadījumā nevarēs parādīt šo parlamenta zāli, nevarēs parādīt, kā tiek pieņemta kāda deklarācija, nevarēs vēl daudz ko citu. Bet tas attiecas tikai uz faktu izklāstu, nekādā veidā neko vairāk nedodot. Dominē fakts un vairāk nekas.

Priekšsēdētājs: Vai Endeles kungs tomēr pastāv uz balsošanu par panta svītrošanu? Pastāv? Endeles kunga priekšlikums − svītrot 14.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par − 14, pret − 10, atturas − 10. Pants paliek. Tātad vārdi par dokumentālajām filmām ir svītroti. Paliek: “Šā lēmuma noteikumi neattiecas uz faktu izklāstu ziņu pārraidēs vai tiešajās reportāžās.” Vai nepieciešams balsot par šādu redakciju? Nav.

15.pants. Jautājumu nav. Tātad pārtraukums līdz pulksten pieciem. Pulksten piecos lūdzu sekretariātu palīdzēt Plotnieka kungam sagatavot redakciju, pavairot to un izplatīt.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Plotnieka kungu tribīnē! Vai ir izdevies? Bet, lūdzu, Beļska kungs!

N.Beļskis: Man tomēr būtu priekšlikums nobalsot par šo 311.dokumenta papildinājumu. Es jau komisijā izskaidroju savu viedokli šajā jautājumā. Un būtu ieteikums tomēr nobalsot. Vienīgi mūsu pašlaik ir maz.

Priekšsēdētājs: Mums pietiek balsu, lai pieņemtu šo punktu. Plotnieka kungam būs kādi komentāri?

A.Plotnieks: Man vajadzētu... Tā kā man nav šā dokumenta pie rokas.

Priekšsēdētājs: Tātad 311.dokumentā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ierosina 7.punktu. “Latvijas radio un TV padomei...” un tālākā tekstā. Ir jums, Plotnieka kungs, šis dokuments? Mēs varētu nobalsot un izšķirties, vai papildināt vai nepapildināt likumu ar šo pantu?

A.Plotnieks: Varbūt tikai viens komentārs, kurš mums būtu kopīgi jāņem vērā. Kāpēc mēs atturējāmies no šā priekšlikuma ieviešanas tai vai citā veidā? Tādā gadījumā mums ir jākontrolē visas satelīttelevīzijas retranslācijas, mums pat jāsāk domāt par to, kā vispār ietekmēs satelītpārraides. Ir arī dažādi lokālie tīkli, kur faktiski tas nav iespējams. Turklāt runa var būt par to, ka vienā gadījumā tiek izmantots Krievijas televīzijas kanāls, otrā gadījumā − kāds Vācijas televīzijas kanāls. Trešajā gadījumā tas varētu būt retranslēts no ASV un tā tālāk. Mēs varam iekļaut šo normu, kas pati par sevi būtu normāla, bet mēs nespējam nodrošināt tās realizāciju. Vienkārši mēs nespējam to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Plotnieka kungs, nu nevajadzētu te liekuļot! Ir skaidrs, ka nav runas ne par kādu satelītprogrammu. Tāpēc mums ir pavisam godīgi jāpasaka tā: Latvijas radio un TV padomei un tā tālāk slēgt līgumus par Krievijas Federācijas programmu retranslāciju Latvijā. Melns uz balta. Un es ļoti karsti atbalstu Beļska kunga izvirzīto iniciatīvu. Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs. Jo šīs programmas maisīsies iekšā mūsu darīšanās katru dienu, kā tās dara to jau šodien.

A.Plotnieks: Freimaņa kungs, ja runa ir par priekšlikumu šādā redakcijā, tas ir īstenojams. Tas ir cits ļoti konkrēts piedāvājums. Bet šis priekšlikums ir konkrētāks nekā tas, kas šeit ir pateikts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Beļska kungs, vēlreiz!

N.Beļskis: Cienījamie kolēģi, satelīttelevīzija, kura tiek translēta pa mūsu valsts radio un televīzijas retranslācijas kanāliem, aizņem apmēram vienu simto daļu no visām programmām. Bet, Krievijas un Ostankinas programmas (turklāt Ostankina ir it kā NVS, it kā Krievijas stacija, jo Jeļcins ir izdevis pavēli, it kā Ostankina būtu tikai Krievijas programma) aizņem vairāk nekā pusi, pat divas trešdaļas no visām programmām. Gan televīzijā, gan radio − nedaudz vairāk par pusi. Tātad te ir pilnīgi skaidrs par šīm divām. Ar šīm divām programmām aprīlī tad arī būs jāslēdz jauni līgumi. Šajā gadījumā, es domāju, mums ir skaidrs, par ko ir runa!

Priekšsēdētājs: Varam izšķirties balsojot, godātie kolēģi. Tātad par lēmuma papildināšanu ar punktu, par kuru tikko kā diskutējām. Dokuments Nr.311, ja es nekļūdos, jo mans dokuments ir pie Plotnieka kunga, 7.punkts. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas par to, ka mēs papildinām projektu ar šo 7.punktu? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Plotnieka kungs atturas. Lūdzu balsošanas režīmu. Par − 21, pret − 2, atturas − 7. Papildināts. Vai kāds uztur spēkā arī 6.punktu − Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto punktu par atbildi 48 stundu laikā? Nav neviena. Tātad − atliekam sāņus.

344.dokuments. Lūdzu deputātus iepazīties ar 13.panta redakciju. Tā jau ir izdiskutēta pirms pārtraukuma, un, ja nav iebildumu, es lieku to uz balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 24 − par, 1 − pret, atturas − 5.

Vēl ir papildinājums, ko iesniedzis Rāznas kungs. Tā ir pēdējā rindkopa 344.dokumentā.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gan šaubos par tā lietderību. Es šaubos par tā lietderību, jo pats esmu domājis par to, vai arī man nevajadzētu uzstāties krievu valodā. Jā, televīzijā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, bet valodu televīzijā un radio reglamentē pavisam citi likumi.

I.Silārs: Jā, tiešām tā. Kādēļ es nevarētu “SM Segodņa” un raidījumos iet un uzstāties krievu valodā? Raidījumos, kas domāti krievu auditorijai, kas ir speciālie raidījumi krievu auditorijai?

Priekšsēdētājs: Ļausim izteikties Rāznas kungam. Viņš ir priekšlikuma autors.

S.Rāzna: Es, godātie kolēģi, negribu jūs aģitēt. Mēs savu viedokli varam izteikt balsojot, bet es gribu pateikt, ka mani pamudināja šādu priekšlikumu iesniegt divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka tie, kas runās, katrā ziņā būs Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem būtu jāzina valsts valoda.

Un otrs punkts. Attiecībā uz deputātu kandidātiem, kuriem ir izdevies apiet Valodu likumu, šobrīd varbūt tas būtu arī humāni, ka viņiem, nezinot valsts valodu, varētu atļaut, lai to nevajadzētu darīt pēc tam, kad viņi būs ievēlēti. To ieteica arī Bojāra kungs sakarā ar Valsts drošības komiteju.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz Silāra kungs, pēc tam − Plotnieka kungs.

I.Silārs: Nu, kolēģi, visa Latvija nav Rīga. Neaizmirstiet Latgali! Latgalē ir milzumdaudz pilsoņu, kuriem ir vēlēšanu tiesības un kuri tās izmantos − ies vēlēt. Nu, kā tad jūs gribat... Labi, es nebūšu, bet daudzi citi droši vien būs Latgales vēlēšanu apgabalā, un vai jūs gribat aizliegt man, ja es tur būtu, runāt ar maniem potenciālajiem vēlētājiem, pārliecināt viņus tajā valodā, kuru viņi saprot? Tā taču būtu Latgales tūlītēja atdošana pretiniekam.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam nokļuvuši tādā mazā humānisma, tā sakot, šķietamā humānisma gūstā. Mēs veidojam 5.Saeimu. 5.Saeimā nebūs tādu austiņu, kādas te rēgojas vienam otram latviešu valodu protošam deputātam ausīs. Nē, nebūs šo austiņu, Bērziņa kungs, nebūs! Lai šie kolēģi, kas sāks strādāt, sāk strādāt valsts valodā! 2.kanāls šodien atļauj ārkārtīgi lielas pielaides. Mums šajā 2.kanālā ir obligātie 20 procenti. Šajā gadījumā mēs varam modificēt priekšlikumu tā: “Kandidāta priekšvēlēšanu uzstāšanās 1. un 2. kanālā vai radio.” Valsts televīzijā, protams! Runa ir par valsts televīziju. Ko “IGE” dara, tā nav mūsu...

Priekšsēdētājs: Vai reģionālā televīzija ir valsts televīzija un vai latgaļu un lībiešu valodā varēs runāt?

J.Freimanis: Es uzsveru, ka nedomāju satelīta programmu, es domāju valsts televīzijas kanālu.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungam ir vēl kas piebilstams?

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es piedāvātu mums visiem tādu vēsinošu juridisku komentāru. Es varu saprast visdažādākās emocijas, kas atkarīgas no mūsu viedokļa diskutējamā jautājumā. Taču, lūdzu, izlasiet uzmanīgi piedāvātā lēmuma projekta nosaukumu. Tas reglamentē iespējas priekšvēlēšanu aģitācijā. Valoda nav tā priekšmets, un mēs nevaram iekļaut šajā lēmumā visnotaļ svarīgus un būtiskus jautājumus, kas jau ir reglamentēti vai tiks reglamentēti citos aktos. Tā kā mums spēkā ir Valodu likums, kas izsmeļoši reglamentē valodas lietošanu radio un televīzijā, mēs nevaram šeit to dublēt. Ja jūs vēlaties, mēs varam iekļaut atsauci, ka šī raidlaika izmantošana notiek atbilstoši Valodu likuma tādam un tādam pantam. Ja jūs, Rāznas kungs, vēlaties tādu papildu garantiju, mēs varam to ierakstīt, jo tas ir tas, ko jūs piedāvājat. Jūs piedāvājat nodrošināt Valodu likumu realizāciju priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tādu mēs varam iekļaut, bet citādi mēs dublēt normu nevaram.

Priekšsēdētājs: Vai Rāznas kungs paliek pie savām domām un prasa balsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Rāznas kunga priekšlikumu − 344.dokuments. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par − 17, pret − 4, atturas − 13. Šis balsojums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to lēmuma projekts ir izdiskutēts un nobalsots pa pantiem. Mums atliek vienīgi izteikties par balsošanas motivāciju un otrdien pulksten 13 par to nobalsot. Paldies.

Nākamais darba kartības jautājums − agroservisa uzņēmumu īpašuma privatizācija. Ābeles kungs ir ziņotājs, tā mani informē.

D.Ābele, Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta nodaļas vadītājs: Labdien, dāmas un kungi! Šobrīd jums tiek likts priekšā trešajā lasījumā likums par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos. Lauksaimniecības komisijā tas ir izskatīts un izdiskutēts, mēs esam saņēmuši arī dažas tādas piezīmes, par kurām es gribētu jūs informēt uzreiz, lai nekavētu jūsu dārgo laiku.

Tātad − deputāts Ēlerts iesniedza tādu priekšlikumu: aizstāt vārdus “uzņēmējdarbības formējumi” ar vārdiem “uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi”. Mēs pagājušajā reizē palikām pie bijušā formulējuma, tāpēc, lai neradītu neskaidrības, bet, ja arī juristi uzskata, ka jaunais formulējums ir precīzāks, tad es domāju, ka tam vajadzētu piekrist un tādā veidā arī iestrādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums rakstveidā ir iesniegti tikai divi Apsīša kunga labojumi. Tie acīmredzot būs balsojami, jo dokumentā nav ņemti vērā.

D.Ābele: Jā. Un otrs Ēlerta kunga priekšlikums bija šāds: jēdziena “uzņēmumā strādājošo kolektīvs” vietā lietot jēdzienu “darbinieku kolektīvs”. Tas arī ir ņemts vērā, to mēs iestrādāsim.

Tagad es gribētu pievērsties Apsīša kunga iesniegtajiem priekšlikumiem. Tie attiecas uz 19. un 20.pantu. Apsīša kungs ierosina 19.panta 5.punkta otrās daļas pēdējo rindkopu izteikt šādā redakcijā: “Ja dibinātājs vai pilnvaroto pārstāvju sapulce neapstiprina kapitāla sadales proporciju, tā nodošanas noteikumus un uzņēmējsabiedrības statūtus, pretenzijas pret izveidoto uzņēmējsabiedrību izskatāmas Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.”

Nu, šeit man deputātiem mazliet jāpaskaidro. Ir gadījumi, kad starpniecību uzņēmumu likumīgie īpašnieki ir, kā saka, vienkārši piemānīti un šie dibinātāji pamatā ir lauksaimniecības uzņēmumi. Tāda prakse ir, piemēram, Alūksnes rajonā: no jaunradītās vērtības, kas ir starpsaimniecību uzņēmumā, 90 procenti ir nošķirti strādājošo kolektīvam un 10 procenti kapitālieguldītājiem. Nu, šādu sadales proporciju nekādi nevarētu uzskatīt par pamatotu un pareizu, kaut gan juridiski viss ir izdarīts formāli precīzi un it kā nebūtu, kur piesieties.

Ja mēs šo tekstu ierakstām tādā formulējumā, kādu Apsīša kungs ierosina, un jūs to pieņemat, tad faktiski tiks saglābts šis kapitāla sadalījums, kādu ir izvēlējušies šie uzņēmējsabiedrības dibinātāji. Šā likuma mērķis nav kādam kaut ko atņemt, mēs gribējām tikai vēlreiz dot zemniekiem tiesības izlemt, vai viņi ir pārdomāti sadalījuši kapitālu, daļu no tā atdodot uzņēmumā strādājošajiem, ar kuru darbu šis kapitāls ir radīts, vai viņi vienkārši to ir izdarījuši savas nezināšanas, varētu pat sacīt, savas muļķības dēļ, jo tajā laikā, kad šis darbs tika izdarīts, spēkā bija lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas likums, saskaņā ar kuru viss īpašums tiks sadalīts uzņēmumā strādājošajiem, un pēc analoģijas šī pati doma varēja tikt attiecināta arī uz šiem starpsaimniecību uzņēmumiem. Šeit ir formulējums: “Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā”. Tomēr šādas to noteiktas kārtības būtībā šobrīd nemaz nav. Ja mēs gribam, lai šā īpašuma turpmāko likteni izlemtu tā likumīgie īpašnieki, tad jādara tā, kā mēs nolēmām Lauksaimniecības komisijā − dibinātājiem trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās brīža ir jāsanāk kopā un vēlreiz jāpasaka, vai viņi piekrīt kapitāla sadalījumam vai nepiekrīt. Ja viņi piekrīt, tad viss ir kārtībā, bet, ja viņi nepiekrīt, tad trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jaunveidotais formējums atbilstoši likumam atzīstams par neesošu.

Vēl ir viena tāda nianse, kas var nodarīt pāri likumīgajiem īpašniekiem, zemniekiem. Likums par uzņēmējdarbību nosaka, ka uzņēmums atzīstams par neesošu divu gadu laikā pēc tā izveidošanas vai pārveidošanas brīža. Tātad atliek tikai novilcināt laiku līdz diviem gadiem, turklāt faktiski vairāk nekā gads jau ir pagājis, un tad nebūs arī šīs iespējas atzīt to par neesošu. Tāpēc es tomēr aicinātu deputātus palikt pie tāda formulējuma, kādu pieņēma Lauksaimniecības komisija, lai vēlreiz dotu lauksaimniekiem, kapitāla īpašniekiem, iespēju lemt par īpašuma sadalījumu starp uzņēmumā strādājošajiem un uzņēmumā kapitālu ieguldījušajām personām.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Godātais referent un kolēģi deputāti! Es apzinos, ka varbūt neesmu īsti kompetents, lai spriestu par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos, bet es vienkārši izlasīju šo likumprojektu un it sevišķi pievērsu uzmanību 19. un 20.pantam, turklāt tieši no juridiskā viedokļa. Man radās šī doma, un es tūdaļ paskaidrošu, kāpēc tā radās.

Redziet, ja mēs runājam par 19.panta beigu daļu, tad tā atšķiras no 20.panta beigu daļas. 19.pantā nav paredzēta sapulces sasaukšana trīs mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Man abi šie panti − 19. un 20.pants − šķita lielā mērā līdzīgi, un man nebija saprotams, kāpēc 20.pantā ir paredzēta šādas sapulces sasaukšanas iespēja, bet 19.pantā ne. Es vienkārši esmu uzkrājis informāciju − vērojis, klausījies, skatījies, kas notiek pēdējā laikā īpašuma privatizācijā. Bieži vien ir tā, ka šīs sapulces ir grūti sasaukt. Mēs pat vienreiz spriedām, ka varbūt vajadzētu dot garāku termiņu. Sapulci tiešām ir grūti sasaukt, bieži to vispār nesasauc. Nu, kāpēc tad vienā gadījumā mums vajag paredzēt šo sapulci, bet otrā gadījumā ne? Tas par sapulcēm.

Otrkārt, par to, kāpēc es gribētu svītrot arī atzīšanu par neesošu un vienkārši saku, ka pretenzijas būtu atrisināmas Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Jūs sakāt, ka šāda kārtība nekur nav noteikta. Bet šā paša likuma 21.pantā taču ir paredzēta strīdu izšķiršanas kārtība un tur ir noteikts, ka strīdi un pretenzijas tiek izšķirtas vismaz trijās instancēs: vispirms privatizācijas komisijā, ja tur vienošanās netiek panākta, tad Lauksaimniecības ministrijā, un, ja arī tur jautājums netiek atrisināts, tad beidzamā instance ir tiesa. Un, lūk, es domāju par tiesu. Ja mēs tiesai sakām priekšā, ka tai ir jāatzīst uzņēmums par neesošu, tad es šādā likumdevēja, šai gadījumā konkrēti Augstākās padomes, rīcībā saskatu iejaukšanos tiesas varā. Tiesai ir jāpieņem spriedums. Tiesai ir jāizlemj šis jautājums. Un šim spriedumam var būt visdažādākie varianti. Bet mēs jau esam pateikuši − nē, jāatzīst par neesošu. Tas taču, manā uztverē, ir tikai viens no sprieduma variantiem! Lūk, šādi apsvērumi man bija, un tāpēc es tomēr gribētu pastāvēt uz savu un lūgt klātesošos nobalsot.

D.Ābele: Vai es varu atbildēt Apsīša kungam?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

D.Ābele: Tātad par 19.pantu, par tiem trim mēnešiem, kāpēc vienā gadījumā ir, bet otrā − nav. Tā tiešām ir tehniska kļūme, tur abās vietās noteikti jābūt šiem trim mēnešiem − gan 19., gan 20.pantā. Atšķirība šajos pantos ir šāda: 19.pants attiecas uz SCO uz rajona nozīmes uzņēmumiem, bet 20.pants − uz būvindustrijas uzņēmumiem un to meitas uzņēmumiem. Bet nosacījums par trim mēnešiem ir abos pantos.

Tālāk − vēl par vienu lietu, ko mēs jau komisijā izdiskutējām. Kinnas kungs nāca ar priekšlikumu 20.panta pirmajā rindkopā vārdiņu “augstākā” izslēgt, bet, tā kā šis materiāls bija jau nodrukāts, labojums vēl nav izdarīts.

Tālāk − par tiem strīdiem. 21.pantā ir domāti tie strīdi, kas radīsies, nu, teiksim, tehnikas pirkšanas vai uzņēmējsabiedrības veidošanas procesā. Bet tur, kur ir runa par uzņēmējsabiedrības atzīšanu par neesošu, ir pavisam cita lieta − tas ir jautājums par tām sabiedrībām, kuras ir reģistrētas, nu, nevar teikt − nelikumīgi, bet, teiksim, amorāli ieguvušas īpašumu, izmantojot lauksaimnieku nezināšanu. Un tad iznāk tā − ja izmantojot zemnieku nezināšanu, tas īpašums ir paņemts, praktiski to dabūt atpakaļ ir neiespējami, jo juridiski viss ir perfekti korekti noformēts, parakstu ir devis pilnvarotais pārstāvis. Tomēr ir vēl viena nianse. Toreiz pilnvarotais pārstāvis bija pārveidotais kolhozs, bet tagad ļoti bieži ir tā, ka paju nošķir atsevišķi cilvēki, mainās arī īpašuma subjekts. Bet, protams, galavārds ir deputātiem.

Priekšsēdētājs: Ja juridiski viss ir noformēts perfekti, tad tur nekā nevar darīt, godātie kolēģi!

Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Es tomēr gribētu oponēt Apsīša kungam, kaut gan ar visu cienību izturos pret juristiem. Cienītie kolēģi, daudzviet situācija ir tieši tāda, kādu raksturoja Ābeles kungs. 1990. un 1991.gadā daudzviet šie kolektīvi, faktiski manipulējot ar likumiem, ir pārņēmuši īpašumu, un daudzviet uzņēmumu reģistrācijas pamatā ir tāds kolektīva lēmums: no šīs dienas īpašums ir mūsu! Un šis kolektīvs turpina darboties, bet es teikšu tā: šī manta ir izkrāpta likumīgajam īpašniekam. Tomēr uzņēmums turpina darboties un šodien saka tā: ja tu gribi, tad pierādi, ka tu esi īpašnieks! Nevis zaglim ir jāpierāda savas īpašuma tiesības, bet īpašniekam, beigu beigās tā iznāk. Tādēļ ir šis ieraksts.

Mēs saprotam, ka situācija šur tur var izveidoties strīdīga un asa, un galu galā lēmumu tik un tā pieņems tiesa. Ja būs strīds, tad to izšķirs tiesa, tā pieņems galīgo lēmumu. Pēdējā lēmējinstitūcija būs tiesa. Bet dosim taču vēlreiz iespēju likumīgajiem īpašniekiem! Republikas līmenī SCO sistēmā vairāki uzņēmumi ir nodibināti kā meitas uzņēmumi, un tie šobrīd nekaunas klaji un gaiši deklarēt: jūs mums vairs neko nepadarīsiet! Pamatā ir darba kolektīva lēmums, bet pats interesantākais ir tas: ja salīdzinām šā kolektīva sastāvu, kāds tas bija pirms diviem gadiem, kad tika pieņemts lēmums, un tagad, tad izrādās, ka no šā darba kolektīva ļoti maz cilvēku tur ir palikuši un tikai ļoti nelielai daļai no šobrīd esošā darba kolektīva pieder konkrētais īpašums. Tādēļ vajadzīgs šis ieraksts − lai dotu vēlreiz iespēju īpašniekiem lemt par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Apinīša kungs, vai es drīkstu precizēt? Tika apgalvots, ka viss esot juridiski perfekti noformēts, vai šā panta pieņemšana šādā redakcijā neradīs jaunas jukas, jo tiks atkal apšaubīts viss, kas jau ir izdarīts?

A.Apinītis: Tur, kur viss precīzi ir izdarīts, acīmredzot lieta nonāks līdz tiesai. Tiesa tad arī atzīs to, ka viss ir perfekti un precīzi izdarīts. Es pieļauju arī tādu iespēju, ka kaut kur šī dibinātāju sapulce vēlreiz nepanāks savu, bet dosim iespēju vēlreiz!

Priekšsēdētājs: Tātad pēdējā instance jebkurā gadījumā...

A.Apinītis: Neapšaubāmi, pēdējā instance jebkurā gadījumā būs tiesa. Neapmierinātā puse griezīsies tiesā. Ja mēs atstājam likumā tādu variantu, kāds ir šobrīd, galu galā tiesā būs spiesti griezties šie te nelikumīgie vai, teiksim, puslikumīgie īpašnieki. Viņiem būs jāgriežas tiesā. Es domāju, tas būs korekti. Tādi ir mūsu argumenti. Jo šobrīd ir tā, ka šo uzņēmumu vadītāji skaidri un gaiši pasaka: tas bija darba kolektīva īpašums, tagad tas ir mūsu un jūs neko nepanāksiet.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Paldies, kolēģi, par jūsu argumentāciju, bet man tad rodas jautājums − ja mēs atstājam līdzšinējo redakciju 19. un 20.pantā, vai tad tomēr likums nebūs saistošs arī tiesām? Vai tādējādi mēs tomēr nenorādām tiesai − lūk, jums ir jāatzīst pārveidotā uzņēmējsabiedrība par neesošu? Vai arī tiesai netiks uzspiesta likumdevēja griba? Tad jau tiesa vairs nav vajadzīga. Tad tas tā ir jādara, un cauri! Man nav saprotams, kāpēc mēs tā sakām?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Mēs nesakām, ka tas ir galīgais lēmums. Strīda gadījumā abu pušu argumentus izskatīs tiesa. Beigās izskatīs tiesa.

R.Apsītis: Beigās − jā. Bet, ja ir šāda redakcija, mēs taču vienlaikus sakām − jūs varat skatīt, bet, vienalga, jums ir jāatzīst par neesošu!

A.Apinītis: Es to tā nesaredzu, Apsīša kungs.

D.Ābele: Saprotiet, tāpēc arī vārdu “augstāk” mēs izņēmām ārā. lai nerastos diskusija par to, ka, teiksim, tas vai tas nevar iet tiesā. Tieši Kinnas kungam bija tāda doma.

R.Apsītis: Saprotiet, kolēģi, būtu absurdi diktēt tiesai − jums jāap­spriež tā, nevis citādi!

Priekšsēdētājs: Tā tas ir rakstīts likuma pantā − ka jāatzīst par neesošu.

Ēlerta kungs grib radīt zināmu skaidrību.

I.Ēlerts: Es, protams, neceru ienest skaidrību, tomēr domāju, ka tajos gadījumos, kad kolektīvs ar savu lēmumu faktiski ir piesavinājies īpašumu, tiesa to arī atzīs par nelikumīgu piesavināšanos. Tā ka es domāju, ka Apinīša kunga un citu kungu bažas ir nevietā, un es domāju, ka Apsīša kunga ieteiktā redakcija ir daudz korektāka.

Priekšsēdētājs: Mums atliek vienīgi izšķirties balsojot. Tātad, godātie kolēģi, ir Apsīša kunga redakcija − 341.dokuments. Vispirms balsosim par 19.panta 5.punkta otrās daļas pēdējā teikuma redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 16 − par, 6 − pret, atturas − 12. Apsīša kunga redakcija nav pieņemta.

Tādā gadījumā mums jābalso par nākamo priekšlikumu − 20.panta otrās daļas pēdējo teikumu. Arī tas ir Apsīša kunga priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par − 13, pret − 6, atturas − 12. Arī šī redakcija nav pieņemta. Līdz ar to mums atliek balsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā otrdien. Šodien jāizskata lēmuma projekts.

Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Es piekrītu, ja tas speciāli nav balsojams, ka mēs otrdien balsojam par likumu un pašlaik izskatām lēmumu, kas visiem ir izdalīts. 332.dokuments.

Priekšsēdētājs: Vai kāds ziņos par lēmumu? Nav vajadzīgs? Vai ir kādi jautājumi par lēmuma projektu? Nav. Vai kāds vēlas... Zaščerinska kungs māj ar roku, ka viņš neuzdos jautājumu un arī neuzstāsies debatēs. Neviens nevēlas runāt debatēs. Tādējādi arī lēmuma projektu uzskatām par apspriestu. Par to balsosim kopā ar likumu otrdien pulksten 13.00. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums − par Investīciju banku. Manuprāt, Jurkānes kundzi es redzēju, bet... Kurš tagad nāks tribīnē?

E.Krastiņš: Otrajā lasījumā par šo likumprojektu ziņos Latvijas Investīciju bankas darbinieks Aivars Jurcāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jurcāna kungs!

A.Jurcāns, Latvijas Investīciju bankas darbinieks: Godājamie deputāti! Es tiešām negribētu jūs ilgi aizkavēt! Likumprojekts tika izskatīts 10.martā un akceptēts pirmajā lasījumā. No Rūpniecības komisijas ir saņemti priekšlikumi par atsevišķu pantu grozīšanu un papildināšanu.

Priekšsēdētājs: Jurcāna kungs, es domāju, mēs skatīsim mūsu parastajā kārtībā − pa lappusēm. Jūs tikai pievērsiet uzmanību tām vietām, kur ir grozījumi, kurus ierosinājusi viena vai otra komisija.

Tātad 1.lappuse, 1.pants. Grozījumi ir vai nav?

A.Jurcāns: 1.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: 2.pantā? Deputāti, lūdzu, kādi ir iebildumi? 3.pantā? 4.pantā ir Rūpniecības komisijas ierosinājums.

A.Jurcāns: Rūpniecības komisijas ierosinājums − izslēgt no 4.panta vārdus “un starptautiskajiem banku darbības principiem”. Izskatījām šo ierosinājumu, un mūsu viedoklis ir − noraidīt. Es nedaudz argumentēšu. Šī atsaukšanās uz to, ka banka darbosies saskaņā ar starptautiskajiem banku darbības principiem, ir ļoti būtiska tieši potenciālo ārvalstu akcionāru skatījumā. Šā paša likumprojekta 14.pantā svarīgākie principi ir uzskaitīti. Turklāt es gribētu atgādināt arī par ārzemju akcionāru izpratni par šo likumpantu darbības principiem. Viņi to traktē daudz plašāk nekā, teiksim, darbošanos likuma un bankas noslēgto līgumu ietvaros. Eksistē arī tā sauktās starptautisko finansu aprindu vai banku darbības morālās normas. Un tās tiek traktētas diezgan plaši. Piemēram, laikā atbildēt uz pieprasījumu, turēt godā arī mutvārdos un telefoniski dotus solījumus un tā tālāk. Tā ka mēs vēlētos tomēr šos vārdus atstāt.

Priekšsēdētājs: Rūpniecības komisija, kā es saprotu, neuzstāj uz balsošanu. Paldies.

5.pantā? Grozījumu nav, kā es saprotu. 6.pantā ir Rūpniecības komisijas ierosinājums par redakciju. Lūdzu.

A.Jurcāns: 6.pantā Rūpniecības komisija ierosināja vārdus “persona atbild” aizstāt ar vārdiem “Latvijas Investīciju bankas darbinieki atbild”. Taču es gribētu pateikt, ka šajā pantā ir runa ne tikai par Latvijas Investīciju bankas darbiniekiem, bet arī par auditoriem, bankas padomes locekļiem un citām pilnvarotām personām, kas ieguvušas konkrēto informāciju. Tāpēc mēs pieņēmām Rūpniecības komisijas priekšlikumu, tikai izteicām to nedaudz citādā redakcijā, tas ir, “šajā pantā minētās personas atbild”.

Priekšsēdētājs: Tā kā redakcija ir mainīta, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.panta jauno redakciju. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par − 25, pret − nav, 3 − atturas. Pieņemts.

7.pants. Nav grozījumu, pareizāk sakot, priekšlikumu nav. 8., 9.pants.

A.Jurcāns: Attiecībā uz 9.pantu ir divi priekšlikumi. Es tos nosauk­šu pretējā secībā, nekā tie ir nodrukāti likumprojekta pielikumā. Mēs vienojāmies papildināt 9.pantu ar teikumu, ka banka maksā nodokļus likumā noteiktajā kārtībā, varbūt tāpēc, lai novērstu zināmas bažas no Rūpniecības komisijas puses, it kā mēs grasītos nemaksāt nodokļus. Es varu apgalvot, ka mums tāda nodoma nebija. Viss ir pilnīgi normāli.

Un otrs ir Rūpniecības komisijas iebildums par šā panta otrā teikuma redakciju. Ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Investīciju bankā tiks piemēroti nodokļu atvieglojumi. Saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem” nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti uzņēmumam, kurā ir ārvalstu ieguldījumi, nevis tikai ārvalstu ieguldījumiem. Tāpēc mēs gribētu noraidīt šo Rūpniecības komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai kāds pieprasa balsojumu par šo pantu? Nepieprasa. Paldies.

10.pants.

A.Jurcāns: Attiecībā uz 10.pantu ir deputāta Repšas kunga priekšlikums definēt, kā tiek savākts bankas pamatkapitāls − viens miljons vācu marku. Man jāatbild, ka mēs to nedefinējam, kā veidojas statūtu kapitāls, mēs vienkārši nosakām minimālo robežu, zem kuras banka savu statūtu kapitālu nevar samazināt. Un jautājums par to, cik kurš maksā un cik procentu no pamatkapitāla pieder katram akcionāram, ir sīkāk iztirzāts statūtos.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem pieprasa balsojumu par šo pantu? Nē. Paldies, turpinām.

12., 13., 14., 15.pants. 16.pantā ir grozījums.

A.Jurcāns: Ir ierosināts papildināt pēdējo daļu pirms vārdiem “angļu valodā” ar vārdu “arī”, bet, tā kā likumprojektu pirms otrā lasījuma jau skatīja Augstākās padomes valodas speciālisti, tad redakcija jau ir grozīta, šis papildinājums vienkārši nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Vai kāds pieprasa balsošanu par šo pantu? Nē. 17.pants.

A.Jurcāns Arī šeit, 17.pantā, ir Rūpniecības komisijas priekšlikums − noteikt konkrētu padomes locekļu skaitu. Mēs ar nolūku noteicām tikai minimālo un maksimālo bankas padomes locekļu skaitu. Konkrētais skaits būs atkarīgs no akcionāru skaita, un šis konkrētais bankas padomes locekļu skaits būs noteikts statūtos. Likumā mēs nosakām tikai augšējo un zemāko robežu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem pieprasa balsojumu par 17.pantu? Nē.

Tālākajos pantos rakstveida ierosinājumu nav, tādēļ es atļaušos tos lēnām nosaukt. Un, deputāti, lūdzu, izsakiet savus ierosinājumus un papildinājumus.

18.pants, 19.pants, 20., 21.pants, 22.pants, 23.pants, 24.pants, 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31.pants, 32., 33.pants...

A.Jurcāns: Es atvainojos!

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Jurcāns: Sakarā ar 33.pantu man tiešām ļoti jāatvainojas cienījamo deputātu priekšā, te ir tehniska kļūme. Ir pazudis viens vārds. Pareizais 33.panta nosaukums ir šāds − “Bankas darbības izbeigšanas kārtība”. Ir izlaists vārds “izbeigšanas”.

Priekšsēdētājs: Paldies, ņemam vērā šo papildinājumu.

34.pants. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Krastiņš: Tā kā šis ir otrais lasījums un tā gaitā nav izdarīti nekādi grozījumi, man būtu ierosinājums šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā galīgi, atliekot balsošanu uz nākamo otrdienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Procesuālu šķēršļu nav. Tātad otrais un pēdējais lasījums un balsojums otrdien pulksten vienos.

Par lēmuma projektu. Lūdzu.

E.Krastiņš: Es domāju, ka sakarā ar šā likumprojekta aizkavēšanos 1.aprīli acīmredzot nāksies aizstāt ar 15.aprīli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir jautājumi par lēmumu? Vai kāds vēlas runāt debatēs par lēmumu? Nē. Tātad par lēmumu balsosim otrdien pulksten 13.00. Paldies Jurcāna kungam. Jautājums apspriests.

Nākamais darba kārtības jautājums − par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un citu nodokļu atvieglojumiem fondiem, organizācijām un uzņēmumiem 1992.gadā un 1993.gadā.

Lūdzu ziņotāju tribīnē. Lūdzu, stādieties deputātiem priekšā!

V.Bļinovs, Ekonomisko reformu ministrijas Nodokļu politikas daļas vadītāja vietnieks: Jā, cienījamie deputāti, diemžēl tas ir valdības un arī deputātu parāds. Runa ir par 211.dokumentu − Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projektu “Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumu atvieglojumu sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992./1993.gadā”. 211.dokumentā ir iekļauts pats lēmuma projekts, saraksti, kā arī Budžeta komisijas un Ekonomikas komisijas lēmumi par šiem jautājumiem.

Ko varētu teikt? Protams, tas ir parāds. 1992.gads jau ir beidzies, bet, diemžēl mums ir jāatgriežas pie tā, jo risināms ļoti svarīgs jautājums. Klātpievienotajā uzņēmumu sarakstā ir invalīdu uzņēmumi, kuriem, ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, par 1992.gadu būs jāmaksā peļņas nodoklis. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Tikai šā apsvēruma pēc mēs uzstājām, lai tiktu fiksēts arī 1992.gads. Šobrīd pastāv tāda džentlmeniska vienošanās ar Finansu inspekciju, ka tās darbinieki pagaidām šo jautājumu neaiztiek, bet, ja nebūs lēmuma, visi šie invalīdu uzņēmumi maksās peļņas nodokli vispārējā kārtībā.

Deputātu zināšanai. 1992.gadā atvieglojumi skar principā divus fondus. Viens ir Kultūras fonds, attiecībā uz kuru bija atsevišķs lēmums. Arī Olimpisko komiteju, zemnieku saimniecības. Tātad trīs sfēras. Kāpēc šie saraksti aizkavējās? Pirmām kārtām jāatzīmē, ka diemžēl nav normatīvo dokumentu, kas nosaka kārtību, kādā šie saraksti jāsastāda, kas tajos jāiekļauj. Tas ir pirmais jautājums. Mēs gan cerējām, ka likums par sabiedriskajām organizācijām ienesīs skaidrību, diemžēl tas nenotika. Mēs cerējām, ka šajā likumā tiks iekļauta norma par nacionālajiem fondiem. Tad mums būtu vieglāk strādāt. Diemžēl šī norma izpalika.

Otrs svarīgākais moments, kāpēc notika aizkavēšanās, ir tas, ka jautājums ir saistīts ar budžeta problēmām. Parlaments tikai nupat beidza izskatīt budžetu. Jūtat, kādā finansiālā stāvoklī atrodas valsts? Jāatzīmē, ka pašreizējā redakcijā 33.pants dod iespēju uzņēmējam nevis ziedot no peļņas, bet tērēt budžeta līdzekļus, jo visiem tiem uzņēmumiem, kuriem ir 35 procentu un lielāka peļņas nodokļa likme, principā tas nerada nekādas grūtības. Tāpēc Ekonomisko reformu ministrija, arī valdība sākotnējā stadijā mēģināja būtiski ierobežot šo sarakstu. Ja jūs pievērsīsit uzmanību Augstākās padomes komisiju materiāliem, jūs redzēsit, ka figurē tā sauktais Ekonomisko reformu ministrijas saraksts, kas principā bija divas reizes īsāks. Tas bija saistīts ar to, ka mēs mēģinājām ierobežot šo budžeta līdzekļu izlietošanu.

Nākamais moments, par kuru es gribētu runāt, ir tas, ka Budžeta komisijas materiālā tiek akcentēts jautājums par 1.pielikuma 11.punktu. Ekonomisko reformu ministrija bija iestrādājusi šajā 11.punktā šādu redakciju: “Veselības aizsardzības, sociālās palīdzības iestādes, pansionāti, aprūpes centri, bērnu nami, kuri tiek finansēti tikai no budžeta līdzekļiem.” Tātad šeit bija runa par to, bet Budžeta komisija noraidīja šo momentu. Un arī valdība galarezultātā atsauca savu priekšlikumu.

Ko ierosināja Budžeta komisija un pārējās Augstākās padomes komisijas? Tā ierosināja šādu kārtību: atstāt visus tos fondus un sabiedriskās organizācijas, ko jūs bijāt apstiprinājuši līdz šim, un pievienot tās jaunās sabiedriskās organizācijas un fondus, kas bija iesnieguši savus iesniegumus, kuri tika pozitīvi izskatīti komisijās. Tā ir tāda kopējā pieeja.

Budžeta komisija uzskata arī par pieņemamu šo sarakstu neno­slēgt. Tātad, ja radīsies jauni priekšlikumi, un tie jau rodas, Ministru padome atkal griezīsies pie jums un mēs mēģināsim paplašināt šo sarakstu.

Valdība piekrita šim paplašinātajam sarakstam sakarā ar to, ka Demokrātiskā centra deputātu grupa ir ierosinājusi 33.pantā labojumus, kas samazina atvieglojumu apjomu. Ēlerta kungs, kā es saprotu, gaida rindu, lai ziņotu par šiem labojumiem, kas būtiski samazinās, nu, ne būtiski, bet ierobežos budžeta līdzekļu tēriņu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kam ir jautājumi? Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Cienījamais ziņotāja kungs! Jūs uzsākāt savu runu ar frāzi, ka tas esot Ministru padomes un Augstākās padomes parāds. Es varētu jūs saprast, ja šis dokuments būtu datēts kaut vai ar 31.decembri. Jūsu iesniegtā dokumenta datums ir 1993.gada 25.februāris. Man gribētos zināt, kādā ziņā Augstākā padome ir parādā?

V.Bļinovs: Es atvainojos, varbūt es neprecīzi izteicos. Jā, es atvainojos deputātiem. Bet līdz ar to es gribētu sniegt papildu informāciju. Saraksts tika izstrādāts jau... un Ekonomisko reformu ministrija iesniedza to 15.septembrī. Problēmas radās par to, cik plašam tam būt, ko tajās iekļaut. Komisijās tas tika skatīts jau novembrī, decembrī, turklāt vairākkārt. Deputātiem ir izsniegta komisiju pēdējā redakcija, lēmuma pēdējā redakcija. Taču es tik un tā atvainojos deputātiem. Atbildība jāuzņemas valdībai, jo likums paredz, ka valdībai šāds saraksts ir jāiesniedz.

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Cienījamais Bļinova kungs, papildu pagājušā gada sarakstam ir iekļauti pieci objekti, pieci fondi, bet nav UNICEF, tas, kas bija ar Budžeta komisijas lēmumu fiksēts. Vai tas ir kļūdas dēļ pazudis?

V.Bļinovs: Jā, Kides kungs, es atvainojos, es aizmirsu jums pateikt... Mēs jau runājām par šo jautājumu. Kļūdas pēc tas izpalika, un es iesaku apstiprināt arī UNICEF.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs? Kides kungs nāk uz šo pusi. Lūdzu!

E.Kide: Cienījamie deputāti! Šim likumprojektam ir, varētu teikt, gara bārda. Tas ir trīs reizes apspriests Budžeta komisijā, ja nemaldos, trīs reizes dažādās redakcijās Ministru padomē un šodien tādā pašā galīgajā redakcijā, kāds bija sākotnēji, tikai papildināts ar pieciem objektiem salīdzinājumā ar pagājušā gada sarakstu, ir nonācis pie mums. Budžeta komisijā un Ministru padomē vēl ir 23 fondu un sabiedrisko organizāciju iesniegumi. Šie fondi un organizācijas lūdz iekļaut tās šajā sarakstā. Iesniegumus izskatīs Ministru padome, un kā teica Bļinova kungs, ja Augstākā padome uzskatīs par nepieciešamu, sarakstu varēs papildināt.

Es vēlreiz gribu atkārtot, ka sarakstā iekļauto fondu un sabiedrisko organizāciju finansiālo darbību ir pārbaudījusi Finansu inspekcija. Kopumā, izņemot dažas organizācijas, kas ir izslēgtas no saraksta, finansiāli pārkāpumi, kas parādītu atkāpšanos no statūtiem, nav bijuši. Tāpēc arī šie fondi un sabiedriskās organizācijas ir atkārtoti iekļautas šajā sarakstā.

Kāpēc visās institūcijās šis saraksts tomēr ļoti grūti iet cauri? Tāpēc ka mēs visi gribam, un pareizi gribam, ekonomēt budžeta līdzekļus, jo, kā Bļinova kungs teica, patiesībā tas nav mecenātisms, bet tā ir zināmas nodokļu daļas tieša nodošana šīm kultūras organizācijām, nevis ar budžetu starpniecību. Šīs organizācijas pagājušajā gadā tika apstiprinātas, strādāja un kaut kādus ziedojumus saņēma, bet mēs veselu gadu neesam atraduši iespēju sarakstu apstiprināt. Arī man ir tāds pats uzskats, kāds bija Budžeta komisijai, ka šo parādu derētu nokārtot. Tad varētu pēc Demokrātiskā centra partijas priekšlikuma pārskatīt attiecīgos likuma pantus, piemēram, 33.pantu − peļņas nodokļa pantu, ko mēs pirmajā lasījumā jau esam izskatījuši. Tas ļoti, ļoti ierobežo absolūto apjomu, kurš aiziet garām budžetam. Ja mēs to pieņemsim otrajā un trešajā lasījumā, tad, es domāju, tā daļiņa, kas tur būs paredzēta ziedojumiem, vairs nebūs tik liela.

Un otrs variants. Iespējams, ka būs likumdošanas iniciatīva no Ministru padomes puses vai arī no deputātiem, kuri ir jau izteikuši domu, ka vajadzētu izveidot četrus, piecus vai sešus nacionālus fondus, caur kuriem tad arī varētu ziedojumus nodot. Tad Finansu inspekcijai būtu daudz vienkāršāk šos piecus nekā 56 fondus izkontrolēt. Tas viss ir mūsu rokās. Tas būtu, manuprāt, izdarāms nākamajā gadā, bet, tā kā šajā lēmumā ir minēts − līdz nākamā lēmuma spēkā stāšanās brīdim, tad paliktu šis parāda saraksts.

Es aicinu deputātus balsot vēl viena iemesla dēļ. Sarakstā ir ietverti tie invalīdu uzņēmumi, kuri sakarā ar to, ka mēs atcēlām, ja nemaldos, 25.peļņas nodokļa pantu, ir pilnīgi zem ūdens un nevar eksistēt. Ja mēs atstāsim šo atvieglojumu invalīdu uzņēmumiem, kuri dienu un nakti mums zvana un lūdz atbalstīt šā likumprojekta attiecīgo pielikumu, tad arī šis jautājums tiktu atrisināts.

Budžeta komisija bija pret 11.pantu, kā teica Bļinova kungs, jo 11.pants deva ļoti plašu interpretācijas iespēju fondiem un sabiedriskajām organizācijām, nosakot, ka drīkst ziedot arī visām veselības aizsardzības, kultūras un izglītības iestādēm, kuras faktiski visas tiek finansētas no budžeta. Tad šādam sarakstam vispār zustu jēga, jo tad var ziedot tiešā ceļā un Finansu inspekcijai kontrolēt to nav iespējams. Tāpēc visu šo apsvērumu dēļ es lūgtu deputātus balsot par šo sarakstu, lai vecie parādi tiktu nokārtoti, pēc tam pilnveidosim likumdošanas aktus, lai vairāk ekonomētu arī budžeta līdzekļus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad debatēs vairāk neviena nav. Laķa kungs vēl vēlas. Lūdzu.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu nobalsot par šo projektu viena vienīga iemesla dēļ − ātrāk dabūt to nost no kakla, jo šis projekts pierāda kā parlamenta un atsevišķu komisiju, tā arī valdības atbildīgo institūciju absolūto nespēju divu gadu laikā tikt galā ar šo jautājumu. Lai mums nepaliktu šis, es gribētu teikt, absolūti apkaunojošais parāds, par šo dokumentu vajadzētu nobalsot attiecībā uz 1992.gadu, jo visu šo fondu sarakstu izskatīt ir pilnīgi bezcerīgi un bezjēdzīgi: kurš ir Abrenes fonds, vai kurš ir Graša kunga fonds vai otras organizācijas fonds, vai tas attiecas uz mūsu eventuālo pili Francijā vai uz Abreni Latvijas austrumu daļā; ja mēs sāksim skatīt visas Latvijas sieviešu organizācijas, tad, es domāju, ne pie kāda laba gala nenonāksim. Lai šo savu nespēju nedemonstrētu plašāk, par to vajadzētu balsot. Un, ņemot vērā to, ka mēs divu gadu laikā neesam spējuši pieņemt nevienu no tiem priekšlikumiem, kuri ir bijuši attiecībā uz šiem fondiem, es silti ieteiktu pēc tam, kad mēs draudzīgi nobalsosim par sava kauna aizvākšanu, vairāk līdz Saeimai par šīm lietām nerunāt. Lai Saeimas deputāti pierāda savas spējas, sākot ar jūliju. Paskatieties uzmanīgi mūsu stenogrammas, paskatieties uzmanīgi mūsu Prezidija protokolus un citas lietas, jūs redzēsiet, ka viss šis ārprāts velkas divus gadus un mēs esam tieši tajā pašā vietā, no kuras sākām. Fondu saraksts ir apmēram tāds pats, mainās daži nosaukumi, bet nekur uz priekšu mēs neejam. Ja mēs to nevaram, tad nedarīsim. Par to 1992.gadu ir jānobalso, jo tiešām nesmuki iznāks. Bet tālāk, no Dieva puses, vairs neķersimies līdz Saeimai pie tā klāt. Nebūs labi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kides kungs vēl kaut ko vēlas teikt? Viņš jau debatēs ir runājis. Lūdzu.

E.Kide: Man ir priekšlikums balsot otrdien.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi, bet mēs vēl neesam lēmumu apsprieduši. Es lūgtu Bļinova kungu tribīnē. Vai deputātiem ir kādi iebildumi, papildinājumi vai ierosinājumi pa punktiem, par lēmumu kopumā? Nav neviena iebilduma? Tātad uzskatīsim, ka...

V.Bļinovs: Es atvainojos, vienīgi tad mēs sākam...

Priekšsēdētājs: Bļinova kungs, pēc tam − Kodoliņa kungs. Lūdzu.

V.Bļinovs: Par lēmuma 8.punktu sakarā ar to, ka šeit ir 1992.gads. Tur formulēts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Varbūt 8.punktu vispār svītrot?

Priekšsēdētājs: Domāju, ka tas šajā gadījumā ir svītrojams.

V.Bļinovs: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad par lēmuma projektu nav? 1.pielikums. Ir kādi papildinājumi, ierosinājumi? 2.pielikums. 3.pielikums. Nav. Tādā gadījumā varam uzskatīt, ka lēmuma projekts kopā ar pielikumiem ir apspriests un nobalsojams otrdien pulksten 13.00?

No zāles: Jā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums − Dobeles rajona un Saldus rajona administratīvo robežu grozīšana. Domāju, ka nu būs jāmeklē referenti. Referenta nav. Ulmes kungs referēs? Par robežu grozīšanu? Lūdzu.

A.Ulme: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Esmu tāds mazs gariņš šīs Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu komisijas sastāvā. Vadoņu nav klāt, bet lieta ir ārkārtīgi vienkārša un, manuprāt, nekādas lielas diskusijas neizraisīs, jo pamats ir pašvaldību iesniegumi Ministru padomei. Ministru padomē savukārt, kā jūs redzat šajos dokumentos, viss ir izskatīts, ir pieņemti attiecīgie lēmumi un viss nosūtīts Augstākajai padomei. Tā kā administratīvās teritorijas rajona robežās nevar grozīt bez Augstākās padomes lēmuma, materiāli ir nonākuši šeit. Ja grozīta tiek pagasta teritorija, to var arī Augstākās padomes Prezidijs akceptēt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai ir jautājumi Ulmes kungam? Nav jautājumu. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nevēlas. Vai ir kādi iebildumi pret lēmuma vienīgo punktu? Nav iebildumu. Tādā gadījumā uzskatām lēmuma projektu par apspriestu, balsošana notiks otrdien pulksten 13.00.

Nākamais darba kārtības jautājums − grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”.

Kodoliņa kungs, lūdzu jūs tribīnē.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 253. Likumprojektu izskatot pirmajā lasījumā, šeit debatēs tika izteikti vairāki priekšlikumi, kuri diemžēl pēc tam netika iesniegti rakstveidā. Mēs tomēr Ekonomikas komisijā izskatījām šos priekšlikumus, un pēc pirmā lasījuma likumprojekta teksts ir precizēts.

No likumprojekta ir svītroti eksporta konsignācijas darījumi, uzskatot, ka šajā gadījumā būtu tomēr iekasējams akcīzes nodoklis. Izvedot no Latvijas, šis akcīzes nodoklis tiek apmaksāts atpakaļ, līdz ar to akcīzes nodoklis funkcionē kā zināma drošības nauda. Tāda ir arī prakse pasaulē.

Otrs moments, kas iestrādāts likumprojektā, ir 6.punkts − par 4.panta grozīšanu. Šeit ir priekšlikumi: ja vienā iesaiņojumā ir alkoholiskie dzērieni, tad līdz trīs litriem tas var būt neaplikts ar akcīzes nodokli. Šie priekšlikumi izskanēja debatēs un ir ņemti vērā. Vairāk rakstveida priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Ja priekšlikumu nav, mēs varam šo likumprojektu tāpat kā likumu par investīciju banku nodot nobalsošanai otrajā lasījumā kā pēdējā lasījumā otrdien pulksten 13.00. Vai deputātiem nav iebildumu pret to?

Lūdzu, Bļinova kungs!

V.Bļinovs: Es atvainojos, darba kārtībā ir arī 272.dokuments. Tas arī ir akcīzes nodoklis, un valdība uzstāj, lai tas ietu kā labojums. Ekonomikas komisija to noraidīja. Prezidijā valdības galva atgriezās pie šā jautājuma. Mēs tomēr uzskatām, ka arī par to ir jānobalso. Es atvainojos, Ekonomikas komisijā tas gāja kā labojums. Ekonomikas komisija noraidīja. Te notikusi kļūda − tas tika iesniegts pirmajā lasījumā, Kodoliņa kungs neļaus man samelot, un ir Ekonomikas komisijas lēmums. Bet valdība uzstāj, lai par to tiktu nobalsots.

Priekšsēdētājs: Par iepriekšējo tātad esam vienojušies. Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Manuprāt, šis likums tiešām ir jāizskata, bet tas darba kārtībā ir 15.jautājums. Šos jautājumus nevajadzētu sasaistīt, jo akcīzes nodokļa pirmie grozījumi ir pieņemti, tie var stāties spēkā.

Priekšsēdētājs: Mēs nevaram otro lasījumu sajaukt kopā ar pirmo lasījumu.

V.Bļinovs: Es atvainojos, šeit Kodoliņa kungs runāja par akcīzes nodokļa labojumiem otrajā lasījumā. Bija valdības labojums, ko Ekonomikas komisija noraidīja. Tāpēc valdība uzskata, ka tas jāskata otrajā lasījumā kā labojums, ko noraidījusi Ekonomikas komisija. Kodoliņa kungs to labi atceras. Es nezinu, kāpēc tas iekļuva...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, nediskutēsim! Tas ir darba kārtības 15.punkts. Kad nonāksim pie tā, tad arī ķersimies klāt. Tātad jautājums par akcīzes nodokļa grozījumiem ir atrisināts.

Grozījumi un papildinājumi Darba likumu kodeksā. Vai ir ziņotājs? Nav. Par kriminālprocesu − Apsīša kungs.

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj un kolēģi deputāti! Es komisijas vārdā apņēmos ziņot par šiem diviem jautājumiem. Tomēr tehnisku iemeslu dēļ man grūti to izdarīt, jo kaut kas noticis ar redzi: visapkārt viss mirgo un man pašlaik grūti lasīt tekstu.

Priekšsēdētājs: Mēs varam atlikt šo jautājumu. Paldies, Apsīša kungs!

Par bīstamajiem atkritumiem. Es ceru, ka bīstamie atkritumi nebūs ietekmējuši Apsīša kunga redzi.

S.Albertiņa: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Tātad otrajā lasījumā likums “Par bīstamajiem atkritumiem” − 252.dokuments. Un 288.dokuments. Ja jūs atceraties, pagājušajā reizē, izskatot šo likumu pirmajā lasījumā, bija diezgan daudz jautājumu. Mēs visus šos jautājumus pēc stenogrammas izskatījām komisijā un atbilstoši jautātāju un iebildēju vēlmēm izdarījām attiecīgus labojumus. Rakstveidā mēs esam saņēmuši tikai vienu labojumu. Tas ir Ēlerta kunga labojums, kas attiecas uz 2.panta pirmās daļas 4.punktu. Viņa ierosinājums ir 4.punktu, kas skanēja: “Cianīdu saturoši materiāli, siltumapstrādes un bagātināšanas atkritumi”, formulēt kā “cianīdu saturoši tehniskās apstrādes un bagātināšanas atkritumi”. Mēs esam šo ierosinājumu ņēmuši vērā. Citu rakstveida ierosinājumu nav bijis. Es nezinu, godātais priekšsēdētāj...

Priekšsēdētājs: Mēs iziesim pa lappusēm − saskaņā ar procedūru. Pirmā lappuse. Vai deputātiem ir kādi iebildumi?

Otrā lappuse. Es domāju visu šo...

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamā Albertiņas kundze! Es būtībā ierosināju citādi: neierobežot atkrituma definīciju ar tā izcelšanos, jo tādā gadījumā jūs apejat daudzus citus bīstamos atkritumus, kas rodas citos tehnoloģiskajos procesos. Tāpēc es aicinātu atstāt cianīdus saturošus atkritumus, jo tie visi ir bīstami, un smago metālu jonus saturošus atkritumus. Neatkarīgi no to izcelsmes tie ir bīstami. Tātad − izslēgt vārdus “tehniskās apstrādes un bagātināšanas”. Pirmkārt, “tehniskās” ir kļūda, jābūt “termiskās”. Un “galvaniskos ražošanas procesus” izslēgt, attiecinot šo statusu uz ķīmisko būtību, nevis uz izcelsmi.

S.Albertiņa: Labi. Paldies, kolēģi! Vai jūs būsit tik labs un uzrakstīsit man?

I.Ēlerts: Es domāju, ka te nav nekas jāraksta. Runa ir par izslēgšanu.

S.Albertiņa: Labi, paldies.

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka Albertiņas kundze principā piekrīt.

S.Albertiņa: Jā, protams, tur nav nekas iebilstams.

Priekšsēdētājs: Lai tomēr būtu lielāka skaidrība, iesim tālāk pa pantiem! Tātad tas bija 2.pants.

Vai attiecībā uz 3.pantu, 4.pantu deputātiem ir kādas piezīmes? Par 5.pantu? 6., 7., 8., 9., 10.pantu? Ja kāds nevar pagūt, tad atgriezīsimies. 11.pants 6.nodaļa, 12.pants, 13., 14., 15., 16.pants.

Tātad izņemot šo vienu labojumu, ko ierosina Ēlerta kungs un kas ir izslēdzošs, kas nerada nekādas problēmas, mēs varētu arī par šo likumprojektu balsot, jo citu grozījumu nav, jau otrajā lasījumā galīgi otrdien pulksten 13.00. Protams, ja Albertiņas kundzei nav iebildumu.

S.Albertiņa: Jūs mani vedināt uz tādu izvēles momentu.

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze, es jums varu nelikt izvēlēties. Domājiet tālāk kopā ar kolēģiem, tad pasakiet laiku, kad uz trešo lasījumu.

S.Albertiņa: Nobalsosim par to...

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā balsosim par otro lasījumu.

S.Albertiņa: ...tāpēc, ka mums tur ir arī daži redakcionālas dabas labojumi vēl jāizdara.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jautājums skaidrs. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par − 24, pārējās nulles.

Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Ja tas būtu iespējams, mēs ļoti gribētu lūgt godāto priekšsēdētāju izskatīt šo likumprojektu nākamajā nedēļā − arī otrdien. Tas būtu ļoti labi, jo vispār jau likums faktiski ir steidzināms. Es domāju, ka kolēģi ļoti labi zina, ka republikā ienāk toksiskie atkritumi. Tie tagad tiek sadedzināti, bet šis likums to aizliedz. Tāpēc, es domāju, būtu ļoti labi, ja to varētu nākamnedēļ...

Priekšsēdētājs: Tātad jūs sakārtosit likumprojekta redakciju un otrdienas darba kārtībā...

S.Albertiņa: Jā, tas būtu ļoti labi. Otrdien.

Priekšsēdētājs: Varam balsot. Balsosim par to, ka iekļaujam otrdienas darba kārtībā − bez noteikta laika, bet otrdien izskatām. Lūdzu balsot! Trešais lasījums. Tātad otrdien. Lūdzu rezultātu. 21 − par, 1 − atturas, pret − nav. Pieņemts.

Saskaņā ar darba kārtību nākamais ir liels likumprojekts − “Par Zemessardzi”. Kristovska kungs ir ieradies. Bet līdz sēdes beigām palikušas 11 minūtes.

Kristovska kungs, lūdzu, tribīnē!

Ģ.Kristovskis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kā jūs atceraties, šis likumprojekts tika pārtraukts otrajā lasījumā. Nedēļas trīs atpakaļ pie tā tika strādāts un pretrunas kopā ar Augstākās padomes Juridisko pārvaldi ir novērstas. Mums tika izvirzīta prasība, lai Juridiskā pārvalde dod savu rezumējumu par šo dokumentu, bet tā atsacījās šādu dokumentu iesniegt. Deputātu priekšlikumi, kas ienāca pēc otrā lasījuma, ir pēdējā lapaspusē. Tie ir izskatīti. Tie, kurus komisija ir apstiprinājusi, ietverti likumprojektā.

Es acīmredzot liktu priekšā...

Priekšsēdētājs: Kristovska kungs, mums ir otrais lasījums, tātad jāiet pa pantiem. Man tikai nav gluži skaidrs. Es redzu, šeit ir sākot ar 1.pantu. Tad mēs ejam no paša sākuma?

Ģ.Kristovskis: Labi. Acīmredzot tā mēs varam darīt.

Priekšsēdētājs: Pirmais ir Lazdas kunga labojums 1.pantā. Tas noraidīts. Vai kāds no deputātiem uztur 1.pantā Lazdas priekšlikumu? Nē.

2.pants. Stepičeva kunga labojums.

Ģ.Kristovskis: Tas arī uz 1.pantu attiecas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, jā, arī uz 1.pantu. Vai kāds no deputātiem uztur šo priekšlikumu un pieprasa balsojumu? Nē.

3.pants. Arī Stepičeva kunga priekšlikums. Vai kāds no deputātiem uztur šo priekšlikumu? Neuztur.

4.pants, 5.pants, 6.pants − Lazdas kunga priekšlikums. Neviens neuztur priekšlikumu.

7.pants. Tas ir ņemts vērā 3.panta 3.punktā.

8.pants. Kāds uztur priekšlikumu? Lazdas kunga atkal…

9.pants. Pieņemts. 10.pants. 11.pants. Arī labojumi ir noraidīti. Neviens neuztur. 12.pants.

13.pants. Lappuses ir numurētas. Tātad varētu arī pa lappusēm. Mums ir astoņas minūtes. Pagūsim, Silāra kungs!

14.pants. 15.pants. 16.pants. 17.pants, 18. un 19.pants.

20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32.pants. Šeit bija tieši tas saskaņojums ar Juridisko pārvaldi. 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42.pants. Arī ir noraidīts priekšlikums. Vai kāds no deputātiem to uztur? Nē. 43., 44., 45., 46., 47.pants. Vai kāds uztur Stepičeva kunga priekšlikumu? 48., 49., 50., 51., 52., 53.pants.

Lūdzu, par balsošanas motīviem.

I.Silārs: Tā kā otrā lasījuma gaitā netika iesniegti jauni priekšlikumi, likumprojekts ir akceptēts. Balsot nākam pulksten 11.00. Spēkā stājas parastajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Pulksten 13.00.

I.Silārs: Pulksten 13.00. Piedodiet.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Kristovska kungs tam piekrīt?

Ģ.Kristovskis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vēl ir likumprojekts par peļņas nodokli pirmajā lasījumā. Bet es domāju... Kas ziņo par peļņas nodokli? Ēlerta kungs?

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētājs, cienījamie deputāti! Runa ir par 243.dokumentu, kuru es iesniedzu sakarā ar to, ka mēs pārtraucām peļņas nodokļa 33.panta labojumu otrajā lasījumā, jo izrādījās, ka šis defekts ir ne tikai 33.pantā, bet arī 39.pantā. Ja jūs paskatīsities tabulā, pie atvieglojumu koeficienta 2, tiem peļņas nodokļa maksātājiem, kas maksā 65 procentu nodokļu likmi, ja viņi ziedo, kopējā summa, ko veido ziedojums un šis atvieglotais peļņas nodoklis, ir mazāka, nekā peļņas nodoklis, ja viņi neziedo. Šāda ačgārnība ir jānovērš, tādēļ ir likts priekšā tur, kur ir koeficients 1, tas ir, summa, kas iemaksāta vai izlietota sporta attīstībai un tā tālāk, bet nav iemaksāta starptautiski atzītu sporta federāciju finansēšanai, šo koeficientu 1 atstāt, jo būtībā tur ir fizikāla jēga, kā mēdz teikt. Šos izdevumus pielīdzina uzņēmējdarbības izdevumiem. Un tas ir pilnīgi saprotami. Taču koeficientam 2 šīs fizikālās jēgas vairs nav, tas arī rada šo nejēdzību un nepareizību, ka atkarībā no nodokļa likmes mainās uzņēmēja ziedojuma summa. Kā redzat, privātuzņēmējs faktiski ziedo pusi no ziedojuma, valsts uzņēmums − 30 procentus, banka − 10 procentus, bet kazino īpašnieks vienkārši vinnē. Tādēļ es aicinātu atbalstīt šo labojumu. Un labojums tiek izdarīts tā, ka netiek vairs samazināta ar nodokli apliekamā peļņa, bet gan jau aprēķinātais peļņas nodoklis, turklāt visiem uzņēmējiem, visām nodokļu likmēm vienādi. Ir pieņemta nodokļu atvieglojumu likme − 30 procenti, kas faktiski ir tam uzņēmuma veidam, kas, pieņemot likumu, bija visplašāk izplatītais. Tie ir valsts uzņēmumi. Kā redzat pēc tabulas 2.rindas, 35 procentu nodoklim atbilstošie procenti ir ievēroti jaunajā − otrajā daļā. Es būtu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Ulmes kungs.

A.Ulme: Vai nebūtu vienkāršāk šos kazino vispār izņemt ārā no ziedotāju vidus? Ja viņi ziedo, lai ziedo no savas naudas, no saviem ienākumiem. Jo redziet, mēs it kā uz to rēķina tagad nogriežam arī no reālajiem ziedotājiem. Faktiski tie nav kazino un visi šitie...

I.Ēlerts: Protams.

A.Ulme: Reālie ziedotāji ir šie privātie ziedotāji, kam vismaz kaut kas vēl sāp. Bet tad viņiem būs ļoti daudz kas jāpiemaksā.

I.Ēlerts: Ulmes kungs, tieši otrādi: viņi, privātie, ar šo grozījumu vinnē. Tagad viņi samaksās 30 procentus no ziedojuma. Jūs neizprotat būtību. Viņi vinnē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs par šo jautājumu?

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par − 19, pret, atturas − nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Otrais lasījums...

I.Ēlerts: Otrais lasījums kopā ar 33.panta grozījumiem būtu izskatāms nākamajā nedēļā. Lūdzu deputātus par šo īso likumprojektu priekšlikumus iesniegt līdz rītdienai ieskaitot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, paldies par intensīvo darbu šajā klusajā pēcpusdienā. Plenārsēdi pasludinu par slēgtu.

 

(Sēdes beigas)