Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra sēdē

AM: Par NBS papildu militārajām mācībām ārvalstīs 2007.gadā

2.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.19 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2007.gadā”.

Izstrādātie grozījumi nosaka 2007.gada Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību plānā iekļaut papildu mācības “DEEP DIVEX 07”, kas paredzētas no 2007.gada 14. līdz 27.oktobrim Norvēģijā. Mācību mērķis ir ūdenslīdēju praktisko iemaņu veidošana. No Latvijas mācībās “DEEP DIVEX 07” piedalīsies 13 NBS ūdenslīdēji.

Dalībai mācībās “DEEP DIVEX 07” Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžetā paredzēti 33 919 lati.

AM: Par līdzfinansējumu sporta nama “Centrs” būvniecībai Ventspilī

2.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.363 “Par līdzfinansējumu sporta nama “Centrs” būvniecībai Ventspilī”.

Izstrādātie grozījumi paredz šā gada budžeta ietvaros piešķirt Ventspils pilsētas domei sporta nama “Centrs” būvniecībai Ventspilī papildu 120 000 latu līdzfinansējumu. Šajā summā ietverts maksājums par sporta nama izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru un jaunsargu vajadzībām piecus gadus kopš brīža, kad sporta nams nodots ekspluatācijā.

Līdzfinansējums piešķirts, lai nodrošinātu iespēju NBS karavīriem un jaunsargiem attīstīt fizisko sagatavotību un popularizētu sportu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Sporta nama “Centrs” būvniecības kopējās izmaksas, ņemot vērā būvniecības cenu pieaugumu, plānotas 3 325 000 latu apmērā; pašvaldības ieguldījums 2004.–2008.gadā ir 1 330 000 latu, Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums – 1 995 000 latu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par divu Ekonomikas ministrijas padotībā esošu institūciju apvienošanu

2.oktobrī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu apvienot divas tās padotībā esošās iestādes, Latvijas Statistikas un darba tirgus prognozēšanas institūtu (LSDTPI) pievienojot Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP).

Institūciju apvienošanu plānots veikt līdz 2007.gada 1.novembrim. Reorganizācijas rezultātā uzlabosies sniedzamo pakalpojumu kvalitāte. LSDTPI veicamās funkcijas un uzdevumi organiski iekļaujas valsts statistiskās informācijas sistēmā. Reorganizācijas rezultātā būs iespējams veidot vienotu statistiskās informācijas sistēmu un pilnveidot datubāzes.

LSDTPI reorganizācija veicinās izdevumu samazināšanu administratīvām vajadzībām un ekonomiskāku esošo līdzekļu apguvi informatīvās tehnikas uzturēšanai, nostiprinās grāmatvedību un iekšējo kontroli. Reorganizācijas procesa īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

LSDTPI pakalpojumu saņēmēju loku veido galvenokārt Latvijas un ārvalstu valsts un pašvaldību iestādes.

Saskaņā ar valsts aģentūras “Latvijas Statistikas un darba tirgus prognozēšanas institūts” nolikumu LSDTPI galvenās funkcijas ir: veikt zinātniskus pētījumus statistikā un veikt konjunktūras pētījumus, kā arī izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes.

Ministrija izvērtējusi LSDTPI pastāvēšanas lietderību un efektivitāti un secinājusi, ka LSDTPI un CSP nav lietderīgi no organizatoriskā viedokļa darboties kā atsevišķām institūcijām. Jau šobrīd LSDTPI funkciju izpildei lielā mērā tiek izmantota CSP informācija un apsekojumu rezultāti.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Latvijas statusu Starptautiskajā attīstības asociācijā

2.oktobrī valdība nolēma mainīt Latvijas statusu Starptautiskajā attīstības asociācijā (SAA), pārejot no 2.grupas dalībvalsts uz 1.grupas dalībvalsti. Ministru kabinets arīdzan atbalstīja Latvijas piedalīšanos SAA 15.resursu papildināšanā, Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā (DPAI), Nabadzīgo valstu ar lielu parādu apjomu finansēšanas mehānismā (HIPC), kā arī iepriekšējos periodos uzkrāto saistību dzēšanā.

Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda pavasara sanāksmē šā gada 13.aprīlī Latvija paziņoja par sava aizņēmējvalsts statusa anulēšanu, tādējādi norādot uz valsts sasniegto attīstības līmeni un gatavību pakāpeniski vairāk iesaistīties palīdzības sniegšanā citām jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm. SAA ir Pasaules bankas grupas institūcija. Lai apliecinātu Latvijas apņēmību un solījumus tuvākajā nākotnē kļūt par jauno donoru un uzticamu sadarbības partneri attīstības palīdzības jomā, valdība nolēma mainīt dalības statusu SAA no 2.grupas uz 1.grupas dalībvalsti.

Pieņemot lēmumu par dalības maiņu SAA, Latvijai paredzami vairāki ieguvumi. Tā kā SAA ir viena no vadošajām daudzpusējās attīstības palīdzības institūcijām, dalība SAA 1.grupā nostiprinātu Latvijas kā jaunas donorvalsts starptautisko redzamību un celtu Latvijas prestižu. Tāpat SAA Latvijai būtu savs pārstāvis, kuram kārtējās resursu papildināšanas sarunu procesā būtu tādas pašas balsstiesības kā lielo valstu pārstāvjiem. Paredzams, ka statusa maiņa arīdzan veicinās Latvijas ilgtspējīga attīstības sadarbības modeļa veidošanu.

Ar statusa maiņu Latvijai būs jāuzņemas vairāki pienākumi un saistības. Šā gada 1.februārī Latvija saņēma oficiālu uzaicinājumu piedalīties SAA 15.resursu papildināšanas procesā un kļūt par SAA donorvalsti. Latvijas lēmums par dalības statusa maiņu paredz šādus pienākumus un, sākot ar 2009.gadu, valsts budžeta saistības:

• visu līdz šim izrakstīto parādzīmju dzēšana par kopējo summu 522 511 lati;

• tiešo iemaksu veikšana SAA 15.resursu papildināšanā 1 407 134 latu apmērā;

• tiešo iemaksu veikšana DPAI SAA 15.resursu papildināšanas ietvaros 471 622 latu apmērā;

• tiešo iemaksu veikšana HIPC iniciatīvā SAA 15.resursu papildināšanas ietvaros 115 973 latu apmērā;

• tiešo iemaksu veikšanu iepriekšējos periodos uzkrāto saistību dzēšanai SAA 15.resursu papildināšanas ietvaros 69 584 latu apmērā.

Saistības, kas veidosies sakarā ar statusa maiņu, valdība nolēma skatīt 2009.gada budžeta veidošanas procesā. Plānots, ka Latvija un SAA panāks speciālu vienošanos par termiņu, kurā Latvijai būtu jādzēš visas līdz šim izrakstītās parādzīmes.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par PVN piemērošanas kārtību 2007.–2013.gadā struktūrfondu projektos

2.oktobra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumos Nr.782 “Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto un Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās”, kas paredz līdzšinējo PVN piemērošanas kārtību struktūrfondu un EQUAL projektiem saglabāt attiecībā uz nākamā ES fondu apguves perioda (2007.–2013.gads) struktūrfondu projektiem.

Ministru kabineta noteikumi nosaka šādu kārtību, kādā projekta īstenotājs var atgūt PVN ES struktūrfondu un EQUAL projektos: ja projekta īstenotājs iesniedz starpposma maksājuma pieprasījumu, atbildīgā vai sadarbības iestāde (nozares ministrija vai valsts aģentūra) uzreiz atmaksā PVN summu, kuru projekta īstenotājs ir paredzējis iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās, pamatojoties uz iesniegto starpposma maksājuma pieprasījumu.

Pēc VID atzinuma saņemšanas atbildīgā vai sadarbības iestāde pārmaksāto PVN summu, kura tika iekļauta projekta attiecināmajās izmaksās saskaņā ar starpposma maksājuma pieprasījumu, bet kuru finansējuma saņēmējam nebija tiesību iekļaut šajās izmaksās, ietur no nākamā vai no pēdējā struktūrfonda maksājuma pieprasījuma.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

IeM: Par divu robežsardzes patruļkuteru dāvināšanu Moldovai

Ministru kabinets 2.oktobrī atbalstīja divu Valsts robežsardzes patruļkuteru dāvināšanu Moldovai.

Tā kā Valsts robežsardzes tehniskie resursi ar Šengenas finanšu programmas (Schengen Facility) palīdzību ir atjaunoti, iegādājoties jaunus patruļkuterus, Moldovas robežsardzei tiks dāvināti divi Somijā būvēti kuteri “Finn Fighter”, kas līdz šim bija robežsardzes Ventspils pārvaldes īpašumā. Tos Valsts robežsardze 1998.gada 17.jūlijā saņēma kā dāvinājumu no Somijas robežsardzes.

Dāvinājums tiek veikts, īstenojot palīdzības misiju “Robežupju patrulēšanas efektivitātes stiprināšana, dāvinot Moldovas Robežsardzei divus kuterus”, kas ir viens no pasākumiem attīstības sadarbībā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Moldovas Republiku.

Misijas “Robežupju patrulēšanas efektivitātes stiprināšana, dāvinot Moldovas Robežsardzei divus kuterus” mērķis ir stiprināt patrulēšanas efektivitāti upēs, uzlabot Moldovas Robežsardzes materiāltehnisko bāzi, kā arī apmācīt personālu.

Misijas izmaksas ir 31,6 tūkstoši latu, ko veido kuteru sagatavošanas un transportēšanas izdevumi, kuteru apkalpes apmācība Moldovā un kuteru un to piederumu bilances vērtība. Izdevumi tiks segti no Ārlietu ministrijas budžeta programmas “Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība”.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamos īpašumus

2.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja vairākus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK rīkojuma projektus par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamos īpašumus un valstij piederošo valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas.

MK rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75” paredz noraidīt Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MLO” privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Kleistu ielā 75.

MK rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16” paredz noraidīt Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16.

Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sporta centrs “Mežaparks”” kapitāla daļas” paredz noraidīt SIA “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sporta centrs “Mežaparks””.

Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Annas Sakses ielā 19” paredz noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sporta medicīna 1” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Annas Sakses ielā 19.

Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe”” kapitāla daļas” paredz noraidīt Zigmāra Priedes, Jāņa Krūmiņa un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe””.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par izmaiņām izdienas pensiju izmaksas kārtībā

Lai pilnveidotu sistēmu un novērstu iespēju, ka cilvēks vienlaikus var saņemt gan izdienas pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu, valdība 2.oktobrī nolēma, ka turpmāk varēs saņemt vai nu izdienas pensiju, vai bezdarbnieka pabalstu.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi izdienas pensiju jomu regulējošajos likumos. Par tiem vēl būs jālemj Saeimai.

Grozījumi paredz, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauks, kamēr cilvēks saņems bezdarbnieka pabalstu.

LM atgādina, ka sociālās apdrošināšanas pabalsti, piemēram, bezdarbnieka pabalsts, tiek izmaksāti no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Izdienas pensijas, kuras piešķirtas saskaņā ar likumu par valsts pensijām, izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Savukārt izdienas pensijas, kuras piešķir dažādas nozaru ministrijas un institūcijas, piemēram, Aizsardzības, Kultūras, Iekšlietu un Tieslietu ministrija, izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Patlaban likumdošana pieļauj iespēju vienlaikus saņemt gan izdienas pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu.

Grozījumi izstrādāti Militārpersonu izdienas pensiju likumā, likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, Prokuroru izdienas pensiju likumā, Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā, Tiesnešu izdienas pensiju likumā, Diplomātu izdienas pensiju likumā un likumā “Par valsts pensijām”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments