Par globālo cīņu pret terorismu un cilvēktiesībām
Poļu sociāldemokrāta un Eiropas Parlamenta deputāta Mareka Siveča prasība Poznaņas rajona tiesā par cieņas un goda aizskārumu pret bijušo šveiciešu prokuroru Diku Mārtiju, kas Eiropas Padomes uzdevumā veica izmeklēšanu par ASV slepenajiem pārvietošanas cietumiem Eiropā, iezīmē jaunu attīstības posmu šajā izmeklēšanā.
Par šo jautājumu pagājušajā nedēļā debatēja arī Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Savienības prezidējošās valsts Portugāles pārstāvji un Eiropas Komisijas viceprezidents Franko Fratīni.
“Lai nosauktu vārdā un kauninātu kādu politiķi, ir jābūt neapgāžamiem pierādījumiem, ka politiķis patiešām ir zinājis par ASV slepenajiem plāniem, piedalījies to realizēšanā un var uzņemties politisko atbildību,” komentē Eiropas Palamenta deputāts Rihards Pīks.
“Acīmredzot Eiropas Padomes referents D.Mārtijs savu ziņojumu daļēji balstījis uz pieņēmumiem un netiešām liecībām, un M.Sivečs uzskata, ka viņa politiskā reputācija ir nepamatoti aptraipīta,” saka R.Pīks.
M.Sivečs jau iepriekš lūdzis D.Mārtiju, tiesa, – nesekmīgi, savu vārdu no apvainoto amatpersonu saraksta izsvītrot.
Polija un Rumānija Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komiteju ziņojumos īpaši izceltas kā Eiropas valstis, kas, iespējams, sadarbojušās ar ASV terorismā apsūdzēto personu slepenā transportēšanā un izmitināšanā savās valstīs.
“Šis gadījums vēlreiz apliecina, ka globālajā cīņā ar terorismu nedrīkst nepamatoti ierobežot cilvēku likumiskās tiesības un cieņu,” piebilst Rihards Pīks.
Eiropas Parlamenta preses dienests