Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2007. gada 4. oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2007.gada 4.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, N.Kabanova, J.Sokolovska un V.Buhvalova jautājums iekšlietu ministram Ivaram Godmanim (jautājumu reģistra Nr.25/J9)

“Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.1309)

2. Deputātu N.Ušakova, V.Orlova, J.Urbanoviča, I.Ribakova un B.Cileviča jautājums iekšlietu ministram Ivaram Godmanim (jautājumu reģistra Nr.26/J9)

“Par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2007.gada 1.oktobrī 

Pielikums

Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos

30.augustā Latvijas Televīzijas raidījumā “100.pants”, runājot par ieplānoto “Krievu maršu”, Jūs paziņojāt, ka gājiens noteikti būtu jāaizliedz, jo to plāno rīkot “absolūti ekstrēmisti”, “šāds gājiens tikai eskalēs dažādus pretgājienus”, “to viennozīmīgi nevajag atļaut. Organizatori lai iet uz tiesu un mēģina pierādīt savu taisnību” (citēts, balstoties uz ziņu aģentūras “Leta” paziņojumiem).

31.augustā Rīgas dome aizliedza maršu, un 6.septembrī tiesa šo atzinumu apstiprināja, balstoties tikai uz Jūsu pārraudzībā esošās Drošības policijas vēstuli. Tajā vēstules daļā, kas tika nodota atklātībā, tika apgalvots, ka marša laikā iespējami ar likumu aizliegti lozungi, kā arī nekārtības, kuras izprovocēs gan pieteicēji, gan radikālās latviešu organizācijas.

8.septembrī pieteiktā marša vietā notika miermīlīgs mītiņš, kura laikā nenotika nekas no tā, ko bijāt prognozējis personīgi Jūs vai Drošības policija. Vēl vairāk, tajā pašā laikā un tajā pašā vietā notika nesankcionēta vairāku tūkstošu futbola līdzjutēju demonstrācija, kuras laikā tika traucēta sabiedriskā kārtība, tajā skaitā notika kolektīva dabisko vajadzību kārtošana pilsētas centrālajās ielās.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzu Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētie publiskie izteikumi ietekmēja Rīgas domes un tiesas lēmumus, ka tie ir apvainojoši divām Latvijā oficiāli reģistrētām organizācijām un ir nepieņemami demokrātiskā sabiedrībā?

2. Uz kādām vēl bez Jūsu jau minētajām divām organizācijām neattiecas tiesības uz Satversmes garantēto publicēšanās brīvību?

3. Vai Jūs neuzskatāt, ka eksperimentāli pārbaudītais 8.septembra mītiņa miermīlīgais raksturs liek apšaubīt to Drošības policijas darbinieku kompetenci, kuri gatavoja atbilstošu slēdzienu? Vai Jūs nevēlaties sakarā ar pārliecinoši pierādīto Drošības policijas darbinieku nekompetenci inicēt atbilstošu dienesta izmeklēšanu?

4. Nosauciet atbildīgās amatpersonas, kuras pieļāva nesankcionēto futbola huligānu gājienu pa Rīgas centru, kas aizvainoja tūkstošus rīdzinieku?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, N.Kabanovs,
 J.Sokolovskis, V.Buhvalovs

Rīgā 2007.gada 13.septembrī

Par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā

God.I.Godmaņa kungs!

Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.p (5) daļa, kā arī MK 2004.g. noteikumu Nr.114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 143. un 144.pants paredz iespēju pēc personas apliecinoša dokumenta turētāja vēlēšanās papildus vārda un uzvārda ierakstam valsts valodā ierakstīt arī personas vārda un uzvārda vēsturisko formu vai citas valodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.

Diemžēl praksē personas, kas mēģina panākt šo normu īstenošanu pilnā apjomā, bieži sastopas ar grūtībām un neskaidrībām. Lai noskaidrotu iespējamos pārpratumus, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādi normatīvie dokumenti reglamentē “dokumentā paredzēto vietu”, kurā ieraksta personas vārda un uzvārda vēsturisko normu vai citas valodas oriģinālformu saskaņā ar MK 2004.g. noteikumu Nr.114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 143.1.p. attiecībā uz visiem dokumentiem (ne tikai pasi), ko izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs (t.sk. izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa reģistrācijas apliecību) saskaņā ar minēto MK noteikumu 142.2. un 142.3.p.?

2. Kādi dokumenti uzskatāmi par “uzvārda vēsturiskās formas vai oriģinālformas” apliecinošiem dokumentiem saskaņā ar minēto noteikumu 143.p.? Kādi normatīvie akti reglamentē ierēdņu lēmumus šajā sakarā? Kā var apliecināt vārda (atšķirībā no uzvārda) vēsturisko formu vai oriģinālformu?

3. Kā var apliecināt bērna vārda, ko viņam izvēlas vecāki, vēsturisko formu vai oriģinālformu, ja bērns piedzimis pēc 1991.g. un viņa dzimšanas apliecībā ieraksti izdarīti tikai valsts valodā laika posmā pirms minēto MK noteikumu pieņemšanas? Vai vecākiem jaundzimušā bērna reģistrācijas brīdī vai vēlāk, izdarot izmaiņas dzimšanas apliecībā, ir tiesības prasīt, lai bērna vārda vēsturiskā forma vai oriģinālforma tiktu ierakstīta dzimšanas apliecībā līdzās vārdam valsts valodā saskaņā ar minēto MK noteikumu normām?

LR 9.Saeimas deputāti: N.Ušakovs, V.Orlovs,
J.Urbanovičs, I.Ribakovs, B.Cilevičs

Rīgā 2007.gada 24.septembrī