Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra sēdē

 

AM: Par termiņa pagarināšanu NBS karavīru dalībai starptautiskajās operācijās Afganistānā

2.oktobrī Ministru kabinetā (MK) atbalstīts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Saeimas lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

2006.gada 12.septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pieņēma rezolūciju Nr.1707, ar kuru pagarināja NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku klātbūtni Afganistānā līdz 2007.gada 13.oktobrim.

Pamatojoties uz šo rezolūciju, Saeimas 2006.gada 5.oktobra sēdē pieņēma lēmumu Nr.1021 “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai NATO vadītāja operācijā Afganistānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā”, paredzot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atrašanos Afganistānā līdz ANO Drošības padomes 2006.gada 12.septembra rezolūcijā Nr.1707 norādītajam termiņam (13.10.2007).

Drošības situācija minētajā reģionā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību arī turpmāk, tāpēc 2007.gada 19.septembrī ANO Drošības padome pieņēma jaunu rezolūciju Nr.1776, ar kuru pagarina Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) darbību Afganistānā līdz 2008.gada 13.oktobrim.

Latvijas NBS ir gatavi turpināt dalību šajā starptautiskajā operācijā.

Saeimas lēmuma projekts sagatavots atbilstoši likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” noteiktajam, proti, Saeima lemj par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

IeM: Par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtību

Ministru kabinets 2.oktobrī atbalstīja grozījumus MK noteikumos “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”, kuri uzliek par pienākumu personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, sniegt ziņas par izmaiņām Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par saviem bērniem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem (iepriekšējā redakcijā – par bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem), un par personām, kuras ir viņas aizbildnībā vai aprūpē, ja ziņas mainījušās un attiecīgais fakts reģistrēts ārvalsts institūcijās.

Izmaiņas tika izdarītas atbilstoši šogad jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā. Līdz brīdim, kad grozījumi stājās spēkā vecākiem un aizbildņiem bija jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) par bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu. Taču, lai saskaņotu regulējumu ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas nosaka, ka bērns ir persona līdz 18 gadu vecumam, un Administratīvā procesa likumu, kurš nosaka, ka administratīvi procesuālā rīcībspēja ir pilngadīgām rīcībspējīgām personām, tika veikti grozījumi normatīvajos aktos.

Jāatzīmē, ka par izmaiņām, kuras veiktas Latvijas valsts institūcijās, personai nav jāinformē PMLP, jo šīs ziņas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, Iedzīvotāju reģistra likumu un MK noteikumiem “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība” tiek saņemtas no iestādes, kura veic attiecīgās izmaiņas.

 

IeM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Ministru kabinets 2.oktobrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt sodu par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora pieņemtā lēmuma par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas laišanu tirgū apturēšanu vai ierobežošanu nepildīšanu. Naudas soda palielināšana ir saistīta ar pārkāpumu smagumu un inflācijas līmeni valstī, lai nodrošinātu ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora lēmuma apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū nepildīšanu fiziskajām personām varēs uzlikt naudas sodu no 150 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 2000 līdz 5000 latiem.

Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par kārtību, kādā izsniedz augstākās izglītības dokumentus

2.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību apliecinoši izglītības dokumenti”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 1.punktu, Augstskolu likuma 7.panta ceturto daļu un 10.¹panta ceturto daļu Ministru kabinets nosaka valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu paraugus, kā arī to izsniegšanas kritērijus un kārtību.

Augstskolu likuma 59.pants nosaka, ka atbilstoši valsts akreditētai studiju programmai augstskolās iegūst akadēmisko izglītību un akadēmisko bakalaura vai maģistra grādu, kā arī doktora zinātnisko grādu. Apgūstot valsts akreditētu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu, persona iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālo bakalaura vai profesionālo maģistra grādu.

Augstskolu likuma 10.¹panta ceturtā daļa nosaka, ka studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šis diploms vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam.

Noteikumu projekts nosaka kritērijus un kārtību, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus par akreditētas studiju programmas apguvi, un minēto dokumentu paraugus, kā arī šo dokumentu izgatavošanas, izsniegšanas un uzskaites kārtību.

Noteikumu projektā stingri noteikti valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu paraugi un izveidots mehānisms to izgatavošanas kontrolei. Tas ļauj noteikumos paredzēt, ka diplomu izgatavotāju izvēlas pašas augstskolas.

 

IZM: Par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo

2.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”.

Kopš 2005.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.850 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”, ir palielinātas darba algas, palielinājušies izdevumi par energoresursiem, pakalpojumiem, tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas, līdz ar to apstiprinātais izmaksu minimums neatbilst reālajām patēriņa vajadzībām.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam (apstiprinātas ar 2006.gada 27.septembra MK rīkojumu Nr.742) izvirzīti uzdevumi: pilnveidot profesionālās izglītības iestāžu materiālo bāzi kvalitatīvai mācību priekšmetu un profesijas apguvei, nodrošināt izglītības iestāžu infrastruktūru atbilstoši sanitārajām, higiēnas, ugunsdrošības u.c. prasībām un normām. Šo uzdevumu izpildei nepieciešami finanšu līdzekļi, kas atbilstu 2007.gada izmaksām. 2007.gada valsts budžeta mērķdotācija Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm uzturēšanas izmaksas nodrošina par 76,9%.

MK noteikumu projektā ir palielinātas atsevišķas uzturēšanas izdevumu normas, veiktas izmaiņas izglītības tematiskajās jomās un izglītības programmu grupās, ievērojot pēdējās izmaiņas normatīvajos aktos.

Uzturēšanas izdevumu normas palielinātas, ņemot vērā jaunos elektroenerģijas, pasta pakalpojumu tarifus, cenu kāpumu energoresursiem.

2008.gadā noteikumu projekts tiks īstenots apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu 2009. un 2010.gadam ir izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likuma sagatavošanas laikā.

 

IZM: Par Karjeras izaugsmes koledžas nolikumu

2.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Karjeras izaugsmes koledžas nolikums”.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Karjeras izaugsmes koledža” līdz šim bija darbojusies uz nolikuma pamata, ko apstiprinājusi IZM, bet Augstskolu likuma 10.¹panta pirmā daļa nosaka, ka koledžas nolikumu kā MK noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu, tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus, pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu, akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus, studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību. MK noteikumu projektā noteikta koledžas struktūrvienību un filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtība, iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība, koledžas finansējuma avoti, nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība, koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība.

Karjeras izaugsmes koledžas darbības viens no pamatvirzieniem ir izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas sociālo zinātņu, komerczinību un informācijas tehnoloģiju jomā, īstenojot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kā arī nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

 

IZM: Par grozījumiem noteikumos par stipendijām

2.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām””.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gadam darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” profesionālās izglītības audzēkņiem tiek plānotas mērķstipendijas profesionālās izglītības pieejamības paaugstināšanai.

Lai precizētu dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem izmantošanu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu stipendijām, Izglītības un zinātnes ministrija ierosina izteikt atsevišķā punktā Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” noteiktos nosacījumus, kas attiecas uz Eiropas Sociālā fonda finansēto programmu un projektu finanšu līdzekļu izlietojumu mērķstipendijām. MK noteikumu grozījumi paredz papildināt noteikumus ar 25.¹punktu: “Eiropas Sociālā fonda finansēto programmu un projektu ietvaros papildus stipendijai no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem var noteikt mērķstipendiju no projektu finanšu līdzekļiem.”

Lai novērstu atšķirības, kādas pastāv starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo skaitu un motivētu jauniešus pēc pamatskolas izvēlēties mācīties profesionālajās izglītības programmās, Izglītības un zinātnes ministrija ierosina paaugstināt vienreizējās un paaugstinātās ikmēneša stipendijas apmēru apstiprinātā fonda ietvaros. Grozījumi MK noteikumu projektā paredz MK noteikumu 25.punktu izteikt šādā redakcijā: “Vienreizējās stipendijas un paaugstinātās ikmēneša stipendijas apmērs nepārsniedz 50 latu.” (Šobrīd spēkā esošā redakcija: vienreizējās, maksimālās ikmēneša vai paaugstinātās stipendijas apmērs nepārsniedz minimālās ikmēneša stipendijas pieckārtīgu apmēru. MK Nr.740 noteikumu 22.punkts nosaka, ka minimālā ikmēneša stipendija ir 7 lati.)

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par prasībām darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai

Lai palīdzētu uzņēmumiem nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus un samazinātu administratīvos šķēršļus, turpmāk uzņēmumos būs vienkāršākas prasības darba aizsardzības dokumentācijas sagatavošanai.

Darba devējiem vairs nebūs jāizstrādā rakstisks darba vides iekšējās uzraudzības plāns, kā tas bija noteikts līdz šim. Turpmāk visi pasākumi, kas saistīti ar darba vides iekšējās uzraudzības plānošanu, būs jāveic tikai praktiski, iesaistot tajos gan darbiniekus, gan uzticības personas vai nodarbināto pārstāvjus.

Tāpat kā iepriekš, darba devējs būs atbildīgs par pārbaudēm darba vietā, t.sk. darba vides riska novērtēšanu. Uz minētajās pārbaudēs iegūto rezultātu pamata darba devējam būs jāizstrādā darba aizsardzības pasākumu plāns. Veicot atkārtotu darba vides riska novērtēšanu, nebūs atkārtoti jāizstrādā jauna riska novērtēšanas dokumentācija tajos gadījumos, kad iepriekšējā novērtējuma rezultāti atbildīs esošajai situācijai. Šādā gadījumā esošajā riska novērtējumā atliks tikai ierakstīt atbilstošu atzīmi.

Darba devēji vienā dokumentā varēs apvienot vairākus sarakstus, ko šobrīd nosaka citi darba aizsardzības normatīvie akti. Tādējādi samazināsies dokumentu daudzums un informācija būs pārskatāmāka.

Tāpat papildus iekļauti arī citi darba vides riska faktori, piemēram, darbs ārpus telpām, ērču pārnēsātās slimības, saspringta psiholoģiskā atmosfēra darbā. Labklājības ministrijas speciālisti uzsver, ka noteikumu pielikumā minētas tikai minimālās prasības darba vietu pārbaudei. Līdztekus tām darba devējs darba vides riskus varēs izvērtēt savādāk, ja ņems vērā visus noteikumu pielikumā minētos darba vides faktorus. Šīs izmaiņas ļaus uzlabot darba vides risku novērtēšanas kvalitāti un nodrošinās labāku darbinieku drošības un veselības aizsardzību darbā.

Savukārt, lai nodrošinātu grūtnieču, kā arī jauno māmiņu veselību, papildināti arī tie darba vides faktori un darbi, kuros aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes, kuras baro bērnu ar krūti.

To paredz 2.oktobrī Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par bezdarbnieka pabalsta izmaksas apmēru un ilgumu

Lai veicinātu bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū un novērstu sezonas bezdarbu, turpmāk bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs atkarīgs no apdrošināšanas stāža.

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, obligātām sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam būs jābūt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējā pusotra gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Šobrīd, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, nepieciešams gada laikā nostrādāt vismaz deviņus mēnešus, paredz 2.oktobrī valdībā apstiprinātais likumprojekts.

Plānotais bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums un apmērs atspoguļots tabulā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, 2.oktobrī apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Par likumprojektu vēl lems Saeima.

Vienlaikus pilnveidota bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība gadījumos, kad cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā. Tāpat noteikti gadījumi, kad izmaksātais pabalsts ir jāatlīdzina valstij.

Pēc Labklājības ministrijas (LM) prognozēm, iepriekšminēto izmaiņu rezultātā bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem samazināsies par 49,1% katru gadu no prognozētā pabalstu saņēmēju kopskaita, t.i., vidēji 5093 cilvēki mēnesī. Savukārt ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem pabalstu saņēmēju skaits samazināsies par 29%, t.i., vidēji 5144 cilvēki mēnesī.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, 2006.gadā gandrīz 30% bezdarbnieku bija ar apdrošināšanas stāžu līdz 10 gadiem. Savukārt 21% bezdarbnieku bija ar apdrošināšanas stāžu līdz 20 gadiem.

Tāpat bezdarbnieku skaits pieaudzis noteiktos vasaras un ziemas periodos atsevišķās specialitātēs un profesiju grupās. Tas liecina par bezdarba sezonalitāti, t.i., starpsezonu periods, kura laikā darbinieki iegūst bezdarbnieku statusu un saņem bezdarbnieka pabalstu. Tā, piemēram, maijā un jūnijā par 15% pieaudzis bezdarbnieku skaits izglītības iestāžu, par 13% – sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un par 70% apkures sistēmu un iekārtu darbinieku vidū.

LM speciālisti uzsver, ka tām grupām, kurās ir augstāks bezdarba risks, esošā budžeta ietvaros paredzēts attīstīt aizvien vairāk dažādu preventīvo nodarbinātības pasākumu, lai saglabātu šo cilvēku konkurētspēju darba tirgū.

Apdrošināšanas stāžs	Pabalsta izmaksas ilgums	Pabalsta izmaksas apmērs
No 1 līdz 9 gadiem (ieskaitot)	4 mēneši	Pirmie 2 mēneši – pilnā apmērā	Pēdējie 2 mēneši – 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra	–
No 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot)	6 mēneši	Pirmie 2 mēneši – pilnā apmērā	Nākamie 2 mēneši – 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra	Pēdējie 2 mēneši – 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra
No 20 gadiem (ieskaitot)	9 mēneši	Pirmie 3 mēneši – pilnā apmērā	Nākamie 3 mēneši – 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra	Pēdējie 3 mēneši – 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra

 

LM: Par Latvijas nostāju dzimumu līdztiesības jautājumos

Izsakot viedokli par dzimumu līdztiesības jautājumiem Eiropas Savienībā (ES), Latvija uzsver, ka gan sieviešu, gan vīriešu tiesības, vajadzības un intereses ir jāņem vērā jebkurā nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, reģionālās attīstības vai citas politikas veidošanā. Tas ir īpaši svarīgi, runājot par darba un privātās dzīves saskaņošanu, jo cilvēka veiksmīgu profesionālo darbību ietekmē virkne ar privāto dzīvi saistītu faktoru. Lai to nodrošinātu, ES dalībvalstīm vairāk būtu jāpievēršas ne tikai sieviešu iesaistīšanai darba tirgū un uzņēmējdarbībā, bet arī vīriešu iesaistīšanai mājsaimniecībā un bērnu aprūpē.

To paredz 2.oktobrī valdībā apstiprinātā Labklājības ministrijas (LM) sagatavotā Latvijas nostāja par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Šādu nostāju labklājības ministre Dagnija Staķe paudīs šonedēļ Lisabonā (Portugāle) paredzētajā Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības ministru neformālajā sanāksmē.

Latvija atzīst, ka atbalstoša darba vide un ģimenes vajadzībām piemērota infrastruktūra ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai darba un ģimenes dzīves saskaņošanai. Lai nodrošinātu darbiniekiem iespējas realizēt sevi profesionālajā jomā un pildīt ar ģimeni saistītos pienākumus, svarīgs ir valsts un pašvaldības atbalsts, kā arī darba devēju ieinteresētība.

Arī Latvijā ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotas vairākas aktivitātes, kuru mērķis ir veicināt vīriešu aktīvāku iesaistīšanos bērnu aprūpē. Viena no tādām aktivitātēm bija “tēvu gājiens”, kurā atpazīstami vīrieši aicināja sabiedrību pievērst uzmanību tēvu iespējām vairāk iesaistīties ģimenes dzīvē.

Runājot par labās prakses paraugiem, Latvija uzsver, ka mūsu valstī kopš 2004.gada ieviests paternitātes pabalsts, kas dod tiesības bērna tēvam izmantot 10 dienu apmaksātu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. Statistika liecina, ka šādu atvaļinājumu tēvi izmanto aizvien biežāk – 2006.gadā to izmantoja katrs trešais tēvs. Turklāt ar 2009.gadu to plānots apmaksāt 100% apmērā no tēva vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tāpat izdoti dažādi informatīvie materiāli par elastīgu darba apstākļu nodrošināšanu gan attiecībā uz darba laiku, gan darba vietu.

Vienlaikus Latvija norāda, ka mūsu valstī, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, ir nepietiekami pieejamas pirmsskolas bērnu iestādes, kas ir būtisks šķērslis veiksmīgai darba un privātās dzīves saskaņošanai. Lai pilnveidotu bērnu aprūpes iespējas, ar ES struktūrfondu atbalstu laikā no 2007. līdz 2013.gadam plānoti dažādi pasākumi, t.sk. jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu veidošana, alternatīvo aprūpes iespēju attīstīšana.

Alternatīvu bērnu aprūpes formu attīstība plānota arī LM izstrādātās “Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam” ietvaros.

Latvijas nostājas projekts ir saskaņots ar līdzatbildīgajām ministrijām, un tā sagatavošanā notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu

2.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīta virkne Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu, kas saistīti ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu. Tie paaugstinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, kā arī noregulēs līdz šim nepilnīgi regulētus jautājumus.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā” nosaka, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti vienotā maršrutu tīklā, ko veido pilsētas, reģionālās vietējās un reģionālās starppilsētu nozīmes maršruti un kuru sniegšanai tiek izmantoti sabiedriskā transporta līdzekļi – autobusi, tramvaji, trolejbusi un vilcieni.

Savukārt noteikumu projekts “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” nosaka biļešu un citu braukšanas tiesības apliecinošo dokumentu obligātos rekvizītus, biļešu iegādes, izmantošanas, pārformēšanas, nodošanas, vietu rezervēšanas, pasažieru iekāpšanas, vietu aizņemšanas, pasažieru, rokas bagāžas, dzīvnieku pārvadāšanas, pārvadāšanas kontroles un atrastu lietu nodošanas un uzglabāšanas kārtību, kā arī pārvadātāja rīcību, ja notiek starpgadījums.

“Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla pamata maršrutos” satur normas, kas sabiedriskā transporta pakalpojumus padarīs kvalitatīvākus, drošākus un pieejamākus plašākai sabiedrībai, tostarp izglītojamajiem.

“Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība” nosaka, kā Autotransporta direkcija (ATD) nodrošina sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu. Paredzēts veids, kā aprēķina un kompensē pārvadātāju zaudējumus un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu, kā arī kā pārvadātājs nosaka pakalpojuma tarifu.

Noteikumu projekts “Vienotas sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtība” paredz, ka ATD izveidos un uzturēs sistēmu, kurā funkcionāli vienoti tiešsaistes režīmā darbosies ATD datu bāze, pārvadātāju un ar sabiedriskā transporta pakalpojumu saistīto pakalpojumu sniedzēju biļešu tirdzniecībā, rezervēšanā un uzskaitē lietotās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, datorprogrammas un globālās pozicionēšanas un telemātikas iekārtas. Noteikumu normu piemērošana sniegs iespēju laikus plānot ceļojumus un iegādāties vienotu biļeti visam braucienam neatkarīgi no transporta un pārvadājumu veida.

Projektā “Noteikumi par autoostu reģistrācijas kārtību, autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā” īpaši uzsvērts, ka autoostu sniegtajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem autoostas apmeklētājiem, tiem ir jābūt piemērotiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā

2.oktobrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Zemesgrāmatu likumā. Grozījumus kopīgi izstrādājusi Tieslietu ministrijas (TM) izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka pirmtiesības uz izskatīšanu, lēmuma pieņemšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā būs nostiprinājuma lūgumiem, ar kuriem lūdz ierakstīt atzīmi par tiesību nodrošinājumu vai aprobežojumu.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā likuma grozījumu anotācijā, pašlaik pirmstiesas izmeklēšanas veicējiem tiek liegta iespēja veikt preventīvos pasākumus aizdomās turētā un apsūdzētā mantas saglabāšanai līdz tiesai, to nekavējoties ierakstot zemesgrāmatā lēmumu daļā par aresta uzlikšanu nekustamajiem īpašumiem. Nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pašlaik skata tādā secībā, kādā tie ierakstīti nostiprinājuma žurnālā. Zemesgrāmatu likums nosaka, ka nostiprinājuma lūgumi izskatāmi ne vēlāk kā 15 dienu laikā, bet sarežģītās lietās šo termiņu var pagarināt līdz vienam mēnesim.

Lai nekavētu pirmstiesas izmeklēšanā veicamos preventīvos pasākumus aizdomās turamā un apsūdzētā mantas saglabāšanai līdz tiesai, jāizdara attiecīgi grozījumi Zemesgrāmatu likumā.

Likuma grozījumi jāakceptē Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumos

2.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumos Nr.923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi””.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotājs, iesniedzot elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā attiecīgos ziņojumus, tajos norāda apkopotu informāciju par visiem elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, ar kuriem tas ir noslēdzis līgumu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu.

Lai šāda veida ziņojumus varētu iesniegt, ir attiecīgi precizētas ziņojumu formas, paredzot arī iespējas šīs atskaites iesniegt elektroniskā veidā, izmantojot e-parakstu.

 

VidM: Par Zemgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam

2.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par Zemgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam.

Šāda plāna nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavotā Zemgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.–2013.gadam (AAP) mērķi ir novērst atkritumu rašanos un atbilstoši apsaimniekot jau radītos atkritumus konkrētajā reģionā.

AAP veicina Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.–2012.gadam noteikto prioritāšu ieviešanu: izveidot dalītās atkritumu savākšanas sistēmu un bīstamo sadzīves atkritumu sistēmu visā Zemgales reģionā, kā arī dalīti savākto atkritumu pāršķirošanas līniju sadzīves atkritumu poligonā “Brakšķi”. Plāns paredz uzbūvēt infiltrāta attīrīšanas iekārtu sadzīves atkritumu poligona “Brakšķi” notekūdeņu attīrīšanai un izveidot atkritumu kompostēšanas laukumus.

Tāpat AAP ir definētas par aktivitāšu īstenošanu atbildīgās institūcijas, nepieciešamais finansējums un potenciālie finansējuma avoti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par grozījumiem veterināro zāļu reģistrēšanas kārtībā

Valdība 2.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos “Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība”.

Normatīvajā aktā iepriekšējā veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība papildināta ar kritērijiem, atbilstoši kuriem atsevišķas produktīvajiem dzīvniekiem (dzīvnieki, no kuriem iegūst dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus) paredzētās veterinārās zāles nosaka kā bezrecepšu zāles (zāles, kuras aptiekā var saņemt, neuzrādot recepti).

Noteikumu projekta normu izpildi nodrošinās Zāļu valsts aģentūra.

 

ZM: Par higiēnas prasībām olu apritei nelielā apjomā

Valdība 2.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”, kuru ieviešana radīs iespēju mazajiem olu ražotājiem attīstīt savu saimniecisko darbību.

Normatīvajā aktā noteikts putnu ganāmpulka lielums neliela apjoma olu iegūšanai, procedūra olu ražotāja darbības sākšanai, iekļautas prasības olu ieguvei, uzglabāšanai, piegādei un realizācijai. Tāpat noteikts, ka atļauts izplatīt arī tādu netradicionālu mājputnu kā pērļu vistu, tītaru, zosu, pīļu, baložu, fazānu, irbju un strausu olas.

Par nelielu olu daudzumu uzskata tādu olu daudzumu, kas iegūts no dējējvistu ganāmpulka, kurā dējējvistu skaits nav lielāks par 50 – pērļu vistiņu, paipalu, tītaru, zosu, pīļu, baložu, fazānu un irbju ganāmpulkā, kurā ir līdz 100 mājputnu no katras sugas. Attiecībā uz strausu olām neliels apjoms ir līdz 250 realizētām strausu olām gadā.

Prasības paredz, ka olu ražotāji nelielos apjomos varēs realizēt olas galapatērētājam vai vietējam mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, piemēram, ēdnīcām, kafejnīcām, veikaliem u.c.

Tāpat noteikts, ka ražotājs ir atbildīgs par realizējamo olu nekaitīgumu un kvalitāti.

Lai varētu izplatīt nelielā apjomā iegūtās olas, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Mājputniem ganāmpulkā ir jābūt klīniski veseliem un izmeklētiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām par salmonelozes un citu ar pārtiku pārnēsājamu infekcijas slimību kontroles un apkarošanas kārtību mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam.

Lai nodrošinātu izsekojamību, ražotājam jāaizpilda noteikumu pielikumā esošais pavaddokuments divos eksemplāros un ar savu parakstu jāapliecina, ka tiek ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības. Uz pavaddokumenta jāparakstās gan olu ražotājam, gan olu saņēmējam realizācijas vietā. Viens pavaddokumenta eksemplārs paliks olu ražotājam, otrs – olu realizācijas vietā.

Tā kā nelielos apjomos iegūtas olas drīkst tirgot nemarķētas, tad realizācijas vietā, lai varētu noteikt, kura ražotāja olas tiek piedāvātas, ir jābūt norādei par to, kas ir olu ražotājs, no kādas putnu sugas un kad olas iegūtas. Jānorāda arī olu derīguma termiņš.

Ja tiek realizētas pīļu vai zosu olas, tirdzniecības vietā patērētājam redzamā vietā novieto norādi, ka pīļu vai zosu olas ieteicams lietot pēc termiskas apstrādes.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

 

ZM: Par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai

2.oktobrī valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.255 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai””. Grozījumi normatīvajā aktā ir nepieciešami, lai pagarinātu termiņu, kurā var veikt labojumus “Latvijas lauku attīstības plāns lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” pasākuma “Agrovide” apakšpasākuma “Erozijas ierobežošana” atbalsta saņemšanas iesniegumā.

Saskaņā ar noteikumiem atbalsta saņēmējam līdz 2.oktobrim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir jāiesniedz aizpildīts “Iesniegums pasākuma “Agrovide” apakšpasākumam “Erozijas ierobežošana” 2007.gadā” un lauksaimniecībā izmantojamās zemes karte, kurā atzīmētas apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, norādot lauka platību un kultūru.

Labojumus šajā iesniegumā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam līdz šim varēja veikt tāpat līdz 2.oktobrim. Tā kā daudzviet Latvijā, īpaši Kurzemē, no šā gada augusta novērojama nokrišņu daudzuma novirze no normas, līdz ar to ir apgrūtināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrāde un sēja. Tādējādi bija nepieciešams pagarināt termiņu, kurā var veikt labojumus iesniegumā atbilstoši reālajai situācijai saimniecībā pēc rudens sējas. Tas nozīmē, ka līdz 2.oktobrim lauksaimniekam bija jāizlemj, kur un kādas kultūras audzēs šoruden un kuras platības atstās rugainē. Savukārt līdz 20.oktobrim lauksaimnieki varēs labot un precizēt iesniegtos pieteikumus.

Lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Erozijas ierobežošana”, lauksaimniekiem katru gadu saistību laikā ziemas periodā no 15.novembra līdz nākamā gada 1.martam vismaz 70% no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtām ar zaļajām platībām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību

 

ĪUMEPLS: Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un ieviešanu

Ministru kabineta (MK) sēdē 2.oktobrī tika skatīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izstrādātais MK protokollēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra sēdes protokollēmumā “Par koncepcijas “Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijā” īstenošanas gaitu” noteiktā uzdevuma izpildi”.

MK 2006.gada 3.oktobra sēdes protokollēmuma 2.punktā sekretariātam uzdots izstrādāt un iesniegt MK koncepcijas projektu par droša elektroniskā paraksta finansēšanu atsevišķās iedzīvotāju mērķa grupās. Sekretariāts ir izstrādājis koncepcijas projektu; koncepcijas projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2007.gada 31.maijā.

Sekretariāts norādīja, ka droša elektroniskā paraksta nesēju izsniegšana nav prioritāra jaunās politikas iniciatīva un finansējums šim pasākumam 2008.–2010.gadā valsts budžetā nav plānots, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka sekretariāta speciālisti aktīvi strādā Iekšlietu ministrijas vadītajā darba grupā elektronisku identifikācijas karšu ieviešanai un darba grupa atbalsta tādu e-identifikācijas karšu ieviešanu, kuras var izmantot arī droša elektroniskā paraksta izveidei.

Ņemot vērā sekretariāta sniegto informāciju, 2007.gada 2.oktobra Ministru kabineta sēdē tika noteikts, ka protokollēmuma 2.punktā minētā uzdevuma izpilde ir zaudējusi aktualitāti un koncepcijas par droša elektroniskā paraksta finansēšanu atsevišķās iedzīvotāju mērķgrupās turpmāka virzīšana uzskatāma par nelietderīgu.

 

ĪUMEPLS: Par informatīvo ziņojumu par elektronisko iepirkumu sistēmas koncepcijas īstenošanu

Ministru kabineta sēdē 2.oktobrī tika skatīts Elektronisko iepirkumu valsts aģentūras (EIVA) informatīvais ziņojums “Par koncepcijas “Elektronisko iepirkumu sistēma” īstenošanas gaitu” laikposmā līdz šā gada 2.ceturksnim.

EIVA kopējais darījumu apjoms elektronisko iepirkumu sistēmā 2.ceturksnī sasniedza 1,772 miljonus latu, uz 1.oktobri – 2,045 miljonus latu. Salīdzinājumā ar šā gada 1.ceturksni apgrozījums ir divkāršojies.

Līdz šā gada 1.oktobrim EIVA ir organizējusi astoņus centralizētus iepirkumus kancelejas un saimniecības preču, kopētāju, biroja un prezentācijas tehnikas, drukas iekārtu piederumu un datortehnikas biroja papīra piegādei valsts un pašvaldību iestādēm.

EIVA sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Iepirkumu uzraudzības biroju, Veselības ministriju un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru plāno realizēt pilotprojektu medikamentu un standarta medicīnas preču iegādei e-vidē.

Pilotprojektā piedalīsies aptuveni 70 ārstniecības iestādes, kuras 2008.gadā veiks pretmikrobu ārstniecības līdzekļu iepirkumus speciāli pārveidotā EIVA e-katalogā.

Veselības ministrs V.Veldre vērtē, ka izdevumu ietaupījums, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu, varētu sasniegt līdz 20%.

Elektronisko iepirkumu sistēmā šā gada 2.ceturksnī reģistrētas 597 pircēju organizācijas, uz 1.oktobri – 783, no tām 85 ir pašvaldību iestādes. Sistēmā 2.ceturksnī reģistrēti 45 preču piegādātāji, uz 1.oktobri – 55 piegādātāji. Elektroniskās sistēmas katalogā 2.ceturksnī piedāvāta 2641 nomenklatūras preču vienība, uz 1.oktobri – 7656 vienības.

Ministru prezidents A.Kalvītis atzinīgi novērtēja EIVA paveikto darbu un norādīja, ka tās turpmākais uzdevums ir ieviest papildu funkcionalitātes iespējas e-iepirkumu sistēmā – e-izsoles un e-konkursus.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts