• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par izskatāmo jautājumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.2000., Nr. 60/61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1642

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par "Latvenergo" attīstības stratēģiju un privatizācijas nosacījumiem (lietderību)

Vēl šajā numurā

23.02.2000., Nr. 60/61

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par izskatāmo jautājumu

Privatizējamās valsts akciju sabiedrības (PVAS) "Latvenergo" pilnvarnieki un "Latvenergo" padome, Privatizācijas aģentūra un Ekonomikas ministrija izstrādājusi PVAS "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas pamatnosacījumus. Pieņemts atbilstošs valdības lēmums. Tas skar Latvijas tautsaimniecības nozīmīgu sektoru.

Enerģētikas sektorā, tajā skaitā arī PVAS "Latvenergo" stratēģijas attīstība un privatizācijas lietderīgums vērtējams saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 2.panta 1.punktu: "Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji."

Ar Ministru kabineta lēmumu (15.02.2000.) tiek izveidots "Latvenergo" koncerns, paredzot, ka jaunizveidojamā "Latvenergo" koncerna mātes uzņēmums netiek privatizēts, bet tam tiek veidoti četri vai vairāki daļēji privatizējami meitas uzņēmumi. "Latvenergo" hidroelektrostacijas tiek iekļautas koncerna meitas uzņēmumā, kas netiek privatizēts.

Savukārt termoelektrocentrāles — TEC 1 un TEC 2 — tiek iekļautas koncerna meitas uzņēmumā, kura 49% akciju var privatizēt, bet pārējo daļu paturot mātes uzņēmuma kontrolē.

Pašreiz paredz neprivatizēt pārvades tīklus, kuri arī tiek iekļauti koncernā kā meitas uzņēmums.

Sadales tīkli — "Latvenergo" filiāles: Austrumu elektriskie tīkli, Dienvidu elektriskie tīkli, Centrālie elektriskie tīkli, Rietumu elektriskie tīkli, Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli, Rīgas elektrotīkls, Ziemeļu elektrotīkls un Tehniskais centrs veidotu savu meitas uzņēmumu. Vienlaikus paredzot, ka to komercdarbības funkcijas — elektroenerģijas iepirkšanu, pārdošanu un kontroli, kā arī iekārtu labošanu un ekspluatēšanu nododot privātu uzņēmumu ziņā. (Privatizācijas aģentūra jau šobrīd uzskata par lietderīgu privatizēt sadales tīklus.)

Vienlaikus vairāki eksperti konstatējuši, ka šie priekšlikumi nav pietiekami pamatoti un argumentēti. Tas sniegts Ekonomikas ministrijas Enerģētikas nozares ekspertu padomes (ENEP) atzinumā, kā arī virknē citu speciālistu vērtējumu.

Analīze liecina, ka pēdējos gados "Latvenergo" kā vienota un rentabla nacionāla energokompānija sekmīgi realizē valdības politiku enerģētikā, apgādājot iedzīvotājus ar drošu un kvalitatīvu elektroenerģiju par minimālām, visā valstī vienādām un stabilām cenām. Valdības priekšlikumos nav atbildes uz jautājumu, vai, īstenojot iecerētos organizatoriskos pārkārtojumus, situācija uzlabosies. Šāsdienas apstākļos nav pamatota "Latvenergo" pārstrukturizācija un privatizācijas uzsākšana, nav parādīta strukturālo izmaiņu ietekme uz enerģijas cenām (tarifiem).

Pārveidojot "Latvenergo" par koncernu, nebūs iespējas garantēt vajadzīgos kredītus ar nelieliem procentiem, tādējādi palielinātos kārtējās uzņēmuma izmaksas, kas atspoguļotos arī elektroenerģijas tarifu līmenī.

Nav sagatavota atbilstoša likumdošanas vide. Vēlamas izmaiņas Enerģētikas likuma 20.pantā, kas dotu iespēju izvēlēties visekonomiskāko enerģētikas kompleksa saimniekošanas modeli atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm. Vēl jāpieņem arī Koncernu likums un Komerclikums. Nav noteikta "Latvenergo" faktiskā un prognozējamā vērtība.

Eksperti iesaka "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas jautājumus turpmāk risināt ciešā saistībā ar galveno mērķi — liberāla Baltijas enerģētikas tirgus un Eiropas līmenī konkurētspējīga Baltijas enerģētikas koncerna izveidi, atturoties no "Latvenergo" sadalīšanas un privatizācijas kā no pašmērķa. Vienlaikus tuvākajā laikā pabeidzot pārvades un sadales sistēmas operatora izveidi atbilstoši Baltijas elektroenerģijas prasībām.

 

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam

A.god.Jānim Straumes kungam

A.god. Straumes kungs!

"Latvenergo" strādājošos arodbiedrības biedrus, kā arī daudzus valsts iedzīvotājus satrauc "Latvenergo" privatizācijas jautājumi.

Mēs esam iepazinušies ar "Latvenergo" valsts pilnvarnieku, Ekonomikas ministrijas ekspertu grupas un Privatizācijas aģentūras izstrādātajām trim "Latvenergo" restrukturizācijas un privatizācijas nostādnēm.

Mums nav saprotams, kāpēc stabili strādājošs uzņēmums "Latvenergo", kurš jau divus gadus atzīts par veiksmīgāko uzņēmumu Baltijā un strādā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, tiks sadalīts un privatizēts pa daļām. Eiropā notiek pretēja virziena darbības: notiek energokompāniju apvienošanās, lai tās būtu konkurētspējīgas Eiropas elektrības tirgū. Mums tāpat nav saprotama Ministru prezidenta, finansu ministra un Latvijas Bankas prezidenta parakstītā vēstule Starptautiskajam valūtas fondam ar solījumu atsevišķi privatizēt Daugavas hidroelektrostacijas.

Vienotai spēcīgai energokompānijai ir daudz lielākas iespējas saņemt kredītus par zemākiem procentiem, kā arī tai ir citas neapšaubāmas finansiālas priekšrocības. Piekrītam auditorfirmas "Arthur Andersen" secinājumam, ka energokompānijas pārstrukturēšanai atsevišķos ražošanas un elektrotīklu uzņēmumos, izņemot vienīgi pārvades tīkla nodalīšanu un konsolidēšanu Baltijas pārvades tīklā, nav pietiekami loģiska pamatojuma. Tieši pretēji, arī Privatizācijas aģentūras izvēlētās auditorfirmas "Invest–Riga" pētījums rāda, ka, privatizējot vienotu uzņēmumu, tas ir par 35% vērtīgāks. Uzskatām, ka tikai vienots, nesadalīts "Latvenergo" sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas energokompānijām būs spējīgs konkurēt Eiropas enerģijas tirgū.

Mūsu jautājumi:

1. Ja ir zināms, ka, sadalot vienotu "Latvenergo", nav panākama konkurences un konkurētspējas paaugstināšanās, bet pretējs efekts — tās mazināšanās, kāpēc jāsadala pirms privatizācijas, kā to paredz Privatizācijas aģentūras variants, rentabls, stabili strādājošs uzņēmums, kurš ir lielākais nodokļu maksātājs valstī, un pēc izstrādātas attīstības programmas līdz 2009.gadam spēj nodrošināt 60% investīciju savai attīstībai?

2. Kā sadalīta energokompānija, kuras sadales tīklu uzņēmumi tiks atsevišķi privatizēti, varēs nodrošināt un garantēt vienotu elektroenerģijas tarifu valstī?

3. Kādēļ "Latvenergo" grib pārveidot pirms attiecīgo likumu pieņemšanas?

Mūsu priekšlikumi:

1. Saglabāt vienotu energokompāniju, kura būs spējīga konkurēt Eiropas energotirgū.

2. Veikt "Latvenergo" pārstrukturizāciju tikai pēc likumu sakārtošanas.

3. Veicot pārstrukturizāciju, ņemt vērā Ekonomikas ministrijas Ekspertu padomes atzinumus, nevis politisko partiju vēlmes.

4. Nevilkt privatizāciju privatizācijas dēļ. Ir pietiekami daudz laika, lai izvairītos no tām kļūdām, kuras ir pieļautas pārstrukturizācijas un privatizācijas gaitā citās Austrumeiropas valstīs. Mazā valstī, kāda ir Latvija, līdzīgas kļūdas var radīt grūti labojamas sekas.

Kārlis Ulmanis jau 1939.gadā izveidoja vienotu energosistēmu, apvienojot ražošanu un pārvadi. Negrausim šo sistēmu, kura 60 gadus sekmīgi veikusi tai uzticētos pienākumus.

Latvijas arodu savienības "Enerģija" valdes vārdā —

2000.gada 11.februārī priekšsēdētājs Jānis Garaissils

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!