"Mums ir jābūt tālredzīgiem un drosmīgiem"

Ministru prezidents Andris Šķēle vakar, 14. oktobrī, Latvijas televīzijā:

Turpinājums no 1.lpp.

— Šķēles kungs, latvieši dzied kādā senā dziesmā: "Par visu maksāju es dārgi". Kāda cena, jūsuprāt, būs jāsamaksā Latvijas tautsaimniecības nozarēm iestāšanās gadījumā Eiropas Savienībā?

A.Šķēle:

— Es domāju, kopumā būs daudz vairāk ieguvumu nekā dārgu samaksu. Ir jārēķinās, ka zudīs mūsu nacionālā valūta, mēs lietosim kopīgu naudas vienību eiro. Skaidrs, ka mūsu ārējās tirdzniecības likumdošana vairs nebūs pilnībā tikai mūsu valsts pārziņā. Mēs dzīvosim pēc tiem noteikumiem, kādi ir Eiropas Savienībā. Jārēķinās arī ar to, ka būs zināmi ierobežojumi valsts līdzekļu izmantošanai dažādām atbalsta procedūrām. Tam būs jāsaskan ar Eiropas Savienības politiku. Pie ieguvumiem var minēt milzīgos finansiālos ieguldījumus reģionālās politikas attīstībā, kurus mēs sāksim izmantot jau nākamajā gadā. Mēs esam paredzējuši uzsākt pirmo reģionālās plānošanas pilotprojektu Latgalē, kurā varētu tikt ieguldīts līdz pat 40 miljoniem ekiju. Tāpat tiks uzsākta "Sapard" programma — atbalsta programma laukiem, kur tiks ieguldīta naudas summa, kas būs ekvivalenta apmēram 18 miljoniem latu. Es domāju, ka ieguvumu būs daudz, daudz vairāk nekā zaudējumu.

— Vai tas, ka jūs otrdien atteicāties pieņemt integrācijas programmu, neattālina šā lēmuma pieņemšanu?

A.Šķēle:

— Mums ir zināmi skaidri datumi, kuros mēs pieņemsim integrācijas programmu kopumā. Otrdien mēs atteicāmies no tās pieņemšanas, jo vairākiem ministriem bija vēlme mainīt esošos formulējumus vai tos papildināt. Ir noteikts konkrēts datums — 23. oktobris, līdz kuram var iesniegt papildinājumus. Valdība apstiprinās Integrācijas programmu jau nākamajā mēnesī.

— Šķēles kungs, sakarā ar gaidāmo referendumu. Vai jūs aicināsit cilvēkus nenākt uz referendumu vai balsot par esošo grozījumu atstāšanu spēkā?

A.Šķēle:

— Es personīgi aicinātu cilvēkus nepiedalīties referendumā, jo šo laiku — tā ir svētdiena — var izmantot lietderīgāk, varbūt pavadīt kopā ar ģimeni. Jo, vēlreiz atkārtoju, opozīcija ir piekritusi — grozījumi ir nepieciešami, un Saeima jau pirmajā lasījumā vienbalsīgi nobalsoja par jaunajiem grozījumiem.

— Vai jūsu aicinājums nebūs pretrunā ar Satversmē noteiktajām katra pilsoņa tiesībām lemt par savas valsts tālāko likteni?

A.Šķēle:

— Es jums pilnīgi piekrītu, katrs iedzīvotājs var pats lemt — nākt, nenākt, balsot par vai pret. Šobrīd par pensiju likuma grozījumiem ir sākusies nopietna diskusija, kurai jau vajadzēja notikt daudz agrāk. Daudzi juristi uzskata, ka referendums runā pretī Satversmei, jo runa ir tieši par budžeta lietām. Es nedomāju, ka mums šobrīd vajadzētu uzsākt juridisku strīdu. Sabiedrība šobrīd jau ir nogurusi no ilgajām diskusijām par pensiju lietām. Referendums nedos ne lielākas pensijas, ne arī palielinās valsts budžetu. Bet šobrīd mēs esam spiesti gaidīt referenduma rezultātus, lai varētu beidzot sakārtot pensiju likumu. Un tas tiks sakārtots.

— Vai jūs piekrītat sava partijas biedra Jāņa Lagzdiņa viedoklim, ka čekas maisi būtu jāpublisko ar valdības lēmumu?

A.Šķēle:

— Cik man zināms, šobrīd strādā darba grupa, lai pieņemtu attiecīgu lēmumu šajā jautājumā. Ja likums paredzēs šādu procedūru, valdībai tas būs jādara. Es domāju, ka vienreiz šai čekas maisu lietai ir jāpieliek punkts un nevienam godīgam Latvijas cilvēkam nebūtu jābaidās no čekas maisu publiskošanas.

— Ir pieņemts lēmums viesnīcu "Rīga" nodot privatizācijai. Ar ko ir izskaidrojama šī valdības vēlme? Pirms tam valdības pārstāvji tika skaidrojuši, ka viesnīcai "Rīga" vajadzētu palikt valsts īpašumā, jo tā dotu lielus ienākumus valsts budžetā. Kādēļ lēmums ir mainīts?

A.Šķēle:

— Man grūti atbildēt, kurš valdības loceklis skaidroja šo situāciju. Ekonomikas ministrija ir iesniegusi kārtējo privatizējamo objektu sarakstu, kurā ir arī viesnīca "Rīga". Mēs neredzam nekādus juridiskus šķēršļus šī procesa tālākai virzībai.

— Runājot par Eiropas Savienību — pirmo kandidātvalstu pieredze ir pierādījusi, ka Eiropas Savienībai ir arī tādas prasības, kuras kandidātvalstis nevar un negrib izpildīt. Eiropas Savienības prasību vidū ir arī tādas, kuras pilnībā noraida viena no koalīcijas partijām. Ja nākamgad sāksies iestāšanās sarunas, kā valdība domā sabalansēt Eiropas Savienības prasības ar to, ko grib Latvija?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka tas būs ļoti grūts process, tiks apstiprināta sarunu vešanas grupa, Ārlietu ministrija būs delegācijas vadītāja, tas būs ļoti atbildīgs darbs. Valdībai būs jāzina, kur tā ir gatava piekāpties un savu viedokli mainīt citā jautājumā, kaut ko iegūstot pretī. Skaidrs, ka būs tādas jomas, kur Latvijai nāksies ļoti nopietni diskutēt ar Eiropas Komisiju. Latvijas gatavības pakāpe šobrīd ir tāda, ka tā var sākt sarunas visos protokolos uzreiz. Mēs uzsāksim diskusijas visos jautājumos, taču diskusiju saturs ne vienmēr tiks publiskots, darīts zināms sabiedrībai. Mums ir jāspēj, ja tā var teikt, ietirgot sev labākas pozīcijas.

— Tikko atgriezies no kārtējā atvaļinājuma, jūs bijāt uzaicinājis Nacionālajā bibliotēkā uz tikšanos sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, lai apspriestu Latvijas attīstību. Kas bija uzaicinātie cilvēki, un kādas Latvijas nākotnes aprises tad jūs iezīmējāt?

A.Šķēle:

— Mans precizējums — tas nebija kārtējais atvaļinājums. Tās bija četras bezalgas atvaļinājuma dienas. Kā jūs zināt, pēc Latvijas likumdošanas, ja nav nostrādāts pusgads, tad nevar izmantot kārtējo atvaļinājumu. Par jūsu jautājumu. Tiešām tie bija sabiedrībā pazīstami cilvēki — akadēmiķis Grēns, akadēmiķis Ekmanis, Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Kulberga kungs, ekonomikas apvienības "2010" priekšsēdētājs Kehris, akadēmiķis Cimdiņš utt. Es baidos izlaist kādu cienījamu kungu vai kundzi. Mēs plānojam strādāt ar pietiekamu regularitāti — vienu reizi mēnesī, tiks paplašināts arī pieaicināto cilvēku loks, jo jautājums par to, kādu mēs redzam Latvijas nākotni, ir ļoti komplicēts. Mums ir jābūt ļoti tālredzīgiem un drosmīgiem. Drosmīgiem tā prognozēt valsts attīstību, lai neizdarītu tādas muļķības, kuras pēc desmit vai divdesmit gadiem nevienam nebūs vajadzīgas, bet mēs būsim ieguldījuši lielus līdzekļus.

— Un tomēr — kādu jūs redzat nākotnes Latviju?

A.Šķēle:

— Kā augsti intelektuālas produkcijas ražotājvalsti, kas atrodas ļoti ciešā informācijas tīklā, ar augstu informatizācijas pakāpi, kurā saglabājas mazs iedzīvotāju blīvums, nav izvērsta neviena ražotne ar milzīgu izejvielu pārvietojamību, kā valsti, kas ir spējīga sniegt pakalpojumus, izmantojot gan savu ģeogrāfisko stāvokli, gan savus intelektuālos resursus, kuri ir mūsu sabiedrībā un kuri ir visnotaļ jāvairo.

— Man gribētos uzzināt mazliet vairāk par valdības kļūdām. Jūs minējāt tikai vienu — nepietiekamo izskaidrošanas darbu. Vai bija arī citas kļūdas?

A.Šķēle:

— Ja jūs man kādu minētu, tad es par to labprāt varētu tuvāk runāt.

— Bet jūs paši tādas neredzat vai neatzīstat?

A.Šķēle:

— Es būtu vēlējies jau daudz lielākus panākumus pirmo divu mēnešu laikā, kaut vai tajā pašā akcīzes nodokļa iekasēšanā. Kā redzams, šobrīd stāvoklis ir uzlabojies. Mēs atpaliekam no iepriekšējā perioda vairs tikai par 14 procentiem. Bet Avotiņa kungs pareizi jautāja — vai tas ir pietiekami? Vai tā ir kļūda? Varbūt tas nav pietiekami intensīvs VID darbs? Var diskutēt, vai bija vajadzīgs tāds vai citāds valdības lēmums tieši tādā formā, kā tas ir tagad? Nu, piemēram, vēl joprojām ir diskusija par administratīvi teritoriālo reformu, kas šobrīd ir ļoti asa un principiāla. Ir uzskats, ka reformu varbūt vajadzēja atlikt.

— Atgriežoties pie čekas maisiem. Deputāts Lagzdiņš minēja, ka varētu pietikt arī ar valdības rīkojumu un tos varētu publicēt tāpat kā represēto sarakstus. Vai jūs tam piekrītat?

A.Šķēle:

— Es vēlreiz uzsveru, ka ir vajadzīgs darba grupas slēdziens. Taču mans viedoklis ir, ka tomēr būtu vajadzīgs likums, būtu vajadzīgs Saeimas mandāts šo sarakstu publicēšanai.

— Attiecībā uz jaunajiem akcīzes nodokļiem, kas ir paredzēti jau no jaunā gada. Vai jūs nebaidāties, ka kritīsies apgrozījums un valsts budžetā netiks ieskaitīti prognozētie līdzekļi? Ja Saeima šo lēmumu noraidīs, kas var būt, ar ko tiks aizlāpīti šie paredzētie trīs miljoni?

A.Šķēle:

— Viens no variantiem būtu līdzekļu samazinājums, kādam naudiņa tiks noņemta nost. Par kafiju es gribētu teikt, ka šogad ir bijusi ļoti laba raža. Cenas pasaulē ir kritušās, turklāt ļoti strauji, taču mēs to Latvijā neesam izjutuši. Es domāju, ka, sākot ieviest šo akcīzes nodokli, kas ir apmēram viens santīms uz kafijas tasīti, kafijas tirgotāji varētu pieturēties pie pasaules tirgus tendencēm, un mēs tad nekādā mērā neizjustu cenu palielinājumu. Taču ir jautājums, vai tirgotāji kādreiz ir samazinājuši cenu tikai tādēļ, ka tās kritušās citur pasaulē.

— Par to intelektu un akadēmiķiem. Kā tas sanāk, ka mutiski mēs sludinām kvalitāti, augstvērtīgu produkciju, bet 2000. gada budžeta projektā mēs redzam, ka turpinās kvalitātes devalvācija?

A.Šķēle:

— Jāsaka, ka līdzekļu apjoms, salīdzinot ar 1999. gadu, nevienā jomā nav samazināts. Izglītība un zinātne ir mūsu prioritāte numur divi tūlīt pat aiz aizsardzības, un šīm ministrijām ir ļoti jūtams budžeta pieaugums. Es varu piekrist jūsu jautājumā saklausāmajā zemtekstā, ka tas ir ļoti nepietiekami. Mums ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums, lai mēs zinātu, kuras lietas ir finansiāli jābalsta. Jāatzīst, ka bieži mēs mētājamies no viena grāvja otrā vai mēģinām lietas iekonservēt.

— Šķēles kungs, jūs esat pazīstams kā vieds padomdevējs latviešu tautai. Kāds ir pēdējais angļu valodas izteiciens, kuru jūs esat iemācījies, un kādu zobu pastu jūs lietojat?

A.Šķēle

: — Par zobu pastu. Es lietoju "Colgate". Šajās bezalgas atvaļinājuma dienās es apmeklēju zobārstu, un man ieteica lietot "Sensodyne". Es nezinu, kur ir tā būtiskā priekšrocība, bet, tikko man būs pieredze, es noteikti ar to padalīšos. Pēdējā laikā es neesmu iemācījies nekādus angļu izteicienus, kā arī neesmu tos mēģinājis klāstīt sabiedrībai.

— Šķēles kungs, vai valdībai ir pēcreferenduma rīcības plāns abiem gadījumiem? Kā tas ietekmēs budžetu?

A.Šķēle:

— Mūsu nostāja ir pilnīgi skaidra, par to ir vienojusies koalīcija. Līdz 2000. gada budžeta otrā lasījuma dienai pensiju sistēma būs sakārtota.

— Runājot par kontrabandas apkarošanu. Vai, šķērsojot robežu, ir paredzēta kravas atbilstības novērtēšana tam, kas ir rakstīts pavaddokumentos?

A.Šķēle:

— Jā, bet man nav skaidrs, kā mēs esam pamanījušies uzbūvēt vēl pavisam nesenā pagātnē daļu lielo muitas punktu bez svariem. Pašlaik tiek noskaidrots, kas ir bijuši tie speciālisti, kas sankcionējuši šādus projektus.

— Vai jūs piekrītat Valsts cilvēktiesību biroja priekšlikumam atbalstīt viendzimuma partneru attiecību reģistrāciju?

A.Šķēle:

— Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Pat Amerikas Savienotās Valstis, kurām ir 200 gadu vecas demokrātijas tradīcijas, nav konstitucionējušas šo lietu. Es domāju, ka Latvijas sabiedrība kopumā tam vēl šobrīd nav gatava. Manuprāt, vēl ir jāpaiet laikam. Ja es būtu deputāts, es savu lēmumu ļoti rūpīgi pārdomātu. Man liekas, būtu vajadzīgas ļoti garas un nopietnas diskusijas. Es uzskatu, ka mums vēl ir ejams zināms demokrātijas attīstības ceļš līdz šāda lēmuma pieņemšanai. Sabiedrībā attieksme pret šo jautājumu ir neviennozīmīga, es pat gribētu teikt, polāra. Es domāju, ka pastāvot tik polāriem viedokļiem, mums nevajadzētu šo jautājumu risināt jau šodien.

— Paldies, Šķēles kungs, paldies kolēģi!

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā