Par aktuālāko valsts finansēs

Vakar, 14.oktobrī, finansu ministrs Edmunds Krastiņš preses konferencē iepazīstināja masu mediju pārstāvjus ar Finansu ministrijas viedokli par Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu, ciktāl tas skar Latvijas finansu nozari, un informēja par starptautiskās konferences "Bankas un finanses Baltijā ’99" norisi un svarīgākajiem tajā apspriestajiem jautājumiem, kā arī sniedza pārskatu par valsts budžeta ieņēmumu izpildi šī gada deviņos mēnešos.

E.Krastiņš uzsvēra, ka vienlaikus ar priecīgo ziņu par Latvijas iekļaušanu to sešu valstu starpā, ar kurām Eiropas Komisija rekomendē uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Progresa ziņojumā ietverti vairāki Latvijai būtiski atzinumi — pirmkārt, tiek atzīts, ka Latvijā pilnībā funkcionē tirgus ekonomika, un, otrkārt, turpinot savu veiksmīgo ekonomisko politiku, vidējā termiņa laikposmā Latvija spēs izturēt konkurences spiedienu, kas varētu rasties, iestājoties ES. Finansu ministrs atgādināja, ka reizē ar pozitīvo Progresa ziņojumā uzsvērtas arī nepilnības un trūkumi, kas Latvijai vēl jānovērš, lai tā pilnībā spētu iekļauties ES un izpildīt visas šīs valstu savienības prasības gan likumdošanas, gan tautsaimniecības, gan citos aspektos. "Ja runājam par Finansu ministrijas kompetences sfēru, tad esmu īpaši iepriecināts, jo neviena lieta, ko atzīmē Eiropas Komisija šajā nozarē, nav ārpus mūsu prioritāšu saraksta," pastāstīja E.Krastiņš. Kā pirmo veicamo darbu finansu ministrs nosauca makroekonomiskās sistēmas stabilizēšanu, kurai atbilstoši ir sagatavots 2000.gada budžeta projekts. "Tās ir prasības, lai publiskās investīcijas tiktu izmantotas tiešām investīciju projektos, nevis izdevumu segšanai, tā ir prasība atteikties no nevēlamās prakses kapitalizēt nodokļu parādus un dažādā veidā pagarināt nodokļu parādu nomaksu, jo, pēc Eiropas Komisijas domām, tas mazina nodokļu maksāšanas disciplīnu un šajā ziņā Finansu ministrija tam pilnībā piekrīt. Tāpat Eiropas Komisija norāda uz nevēlamo praksi veidot dažādas aģentūras, tādā veidā mazinot kontroli pār publisko līdzekļu izlietošanu.

Arī Finansu ministrija nopietni iestājas pret visiem mēģinājumiem valsts iestādes pārveidot par dažāda veida aģentūrām, uzņēmumiem vai tamlīdzīgi," paskaidroja finansu ministrs. E.Krastiņš atzina, ka viena no svarīgākajām lietām, kas tiek izcelta arī Progresa ziņojumā, ir tā, ka Latvijai būtiski jāuzlabo valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības process. Ir sagatavots jauns likumprojekts par valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzību, kas vistuvākajā laikā tiks nodots apspriešanai Saeimā, ir sagatavoti arī grozījumi jau spēkā esošajos likumdošanas aktos. Šim jautājumam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, jo Eiropas Komisija ir nopietni ieinteresēta, vai valsts un pašvaldību līdzekļi tiešām tiek tērēti visefektīvākajā veidā, uzsvēra E.Krastiņš.

Runājot par 5. starptautisko konferenci "Bankas un finanses Baltijā ’99", E.Krastiņš atzīmēja interesantās diskusijas un ziņojumus par šo nozaru perspektīvām. Par pozitīvu Latvijas novērtējumu finansu ministrs nosauca daudzu ekspertu atzinumus, ka Latvijas tautsaimniecības situācija nākamgad uzlabosies. Tas sakrīt arī ar Finansu ministrijas prognozēm, kas 2000.gadā paredz iekšējā kopprodukta pieaugumu par 3,5 — 4 %.

Informējot par valsts budžeta ieņēmumiem šī gada deviņos mēnešos, E.Krastiņš atzīmēja valsts budžeta ieņēmumu nelielo lejupslīdi — aptuveni trīs miljoni latu — septembrī salīdzinājumā ar augustu, kas bija iezīmējies ar valsts pamatbudžeta ieņēmumu būtisku uzlabojumu. "Tas liecina, ka budžeta ieņēmumi vēl pilnībā neatspoguļo to iespējamo tautsaimniecības attīstības atjaunošanos, kas, pēc mūsu ieskatiem, jau ir sākusies, jo ir zināma laika nobīde," savu pārliecību pauda E.Krastiņš.

Vislielākais kritums septembrī vērojams akcīzes nodokļa iekasēšanā, ko finansu ministrs skaidro ar ļoti labajiem ieņēmumiem no tabakas akcīzes augustā, kuru pamatā bija tabakas uzkrājumu veidošana pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas. Līdz ar to septembrī ienākumi no tabakas akcīzes ir gandrīz līdzvērtīgi nullei. Taču finansu ministrs prognozēja, ka, tabakas uzkrājumiem izsīkstot, stāvoklis tabakas akcīzes nodokļa iekasēšanā normalizēsies. Salīdzinājumam — akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola ir visnotaļ stabili. Pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā septembrī ir bijis vērojams pieaugums un sasniegts augstākais ienākumu līmenis šogad, kas gan joprojām nepārsniedz pagājušā gada līmeni. Kā izteicās finansu ministrs, oktobris būs pirmais mēnesis pēc Krievijas krīzes, kad pirmo reizi tiks pārsniegts pagājušā gada līmenis, vērtējot pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu.

Nepārtraukta augšupeja vērojama sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanā, kas norāda uz to, ka šo iemaksu administrēšanai tiešām ir prioritārs raksturs, jo no mēneša uz mēnesi ir vērojams pieaugums un septembrī ir sasniegts šī gada augstākais līmenis, paskaidroja E.Krastiņš.

"Kopumā, ja arī sociālās apdrošināšanas budžetā septembrī joprojām ir liels deficīts, tad tas veidojas tikai uz pieaugošo izdevumu bāzes. Kamēr netiks atrisinātas problēmas izdevumu daļā, sociālā budžeta deficīts turpinās pieaugt. Katrs mēnesis to palielina par pieciem procentiem, kaut arī ieņēmumi ir ļoti labi," konstatēja E.Krastiņš.

 

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore