Par aktuālāko valsts finansēs

Turpinājums no 1.lpp.

Runājot par 5. starptautisko konferenci "Bankas un finanses Baltijā ’99", E.Krastiņš atzīmēja interesantās diskusijas un ziņojumus par šo nozaru perspektīvām. Par pozitīvu Latvijas novērtējumu finansu ministrs nosauca daudzu ekspertu atzinumus, ka Latvijas tautsaimniecības situācija nākamgad uzlabosies. Tas sakrīt arī ar Finansu ministrijas prognozēm, kas 2000.gadā paredz iekšējā kopprodukta pieaugumu par 3,5 — 4 %.

Informējot par valsts budžeta ieņēmumiem šī gada deviņos mēnešos (skat. blakus) , E.Krastiņš atzīmēja valsts budžeta ieņēmumu nelielo lejupslīdi — aptuveni trīs miljoni latu — septembrī salīdzinājumā ar augustu, kas bija iezīmējies ar valsts pamatbudžeta ieņēmumu būtisku uzlabojumu. "Tas liecina, ka budžeta ieņēmumi vēl pilnībā neatspoguļo to iespējamo tautsaimniecības attīstības atjaunošanos, kas, pēc mūsu ieskatiem, jau ir sākusies, jo ir zināma laika nobīde," savu pārliecību pauda E.Krastiņš.

Vislielākais kritums septembrī vērojams akcīzes nodokļa iekasēšanā, ko finansu ministrs skaidro ar ļoti labajiem ieņēmumiem no tabakas akcīzes augustā, kuru pamatā bija tabakas uzkrājumu veidošana pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas. Līdz ar to septembrī ienākumi no tabakas akcīzes ir gandrīz līdzvērtīgi nullei. Taču finansu ministrs prognozēja, ka, tabakas uzkrājumiem izsīkstot, stāvoklis tabakas akcīzes nodokļa iekasēšanā normalizēsies. Salīdzinājumam — akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola ir visnotaļ stabili. Pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā septembrī ir bijis vērojams pieaugums un sasniegts augstākais ienākumu līmenis šogad, kas gan joprojām nepārsniedz pagājušā gada līmeni. Kā izteicās finansu ministrs, oktobris būs pirmais mēnesis pēc Krievijas krīzes, kad pirmo reizi tiks pārsniegts pagājušā gada līmenis, vērtējot pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu.

Nepārtraukta augšupeja vērojama sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanā, kas norāda uz to, ka šo iemaksu administrēšanai tiešām ir prioritārs raksturs, jo no mēneša uz mēnesi ir vērojams pieaugums un septembrī ir sasniegts šī gada augstākais līmenis, paskaidroja E.Krastiņš.

"Kopumā, ja arī sociālās apdrošināšanas budžetā septembrī joprojām ir liels deficīts, tad tas veidojas tikai uz pieaugošo izdevumu bāzes. Kamēr netiks atrisinātas problēmas izdevumu daļā, sociālā budžeta deficīts turpinās pieaugt. Katrs mēnesis to palielina par pieciem procentiem, kaut arī ieņēmumi ir ļoti labi," konstatēja E.Krastiņš.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore