Jaunumi, kas Latvijas lauksaimniekiem liekas cerīgi

Par izstādi "Lauksaimniecības tehnika ’99"

Turpinājums no 1.lpp.

Marģers Lūsis

, SIA "AML" direktors atzīmēja, ka ekspozīcija piedāvā mūsu lauksaimniekiem visplašāko klāstu — no traktoriem un zemes apstrādes tehnikas līdz pat agroķīmiskai produkcijai un sēklas materiālam. Te aplūkojams un savām vajadzībām iegādājams viss, kas šobrīd nepieciešams lielsaimniekiem un mazdārziņu īpašniekiem laukos, sava meža un sava pilsētas dārza kopējiem. Taču vienas lietas gan šeit vēl trūkstot:

— Ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Jāni Lapši, uzmetot skatu izstādei, konstatējām, ka tajā trūkst viena ļoti būtiska eksponāta. Un tas ir — sporta arkls. Latvija jau 11. reizi piedalās pasaules arāju čempionātā, un tas notiek, pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam un Alda Zaikovska entuziasmam. Šogad sacensības notika Francijā, tajās piedalījās Edgars Konons un Ainārs Mažeiko. Piecus gadus pasaules arāju sacensības aktīvi atbalsta uzņēmums "Valtra Valmet", kura tehniskais direktors Juris Narubins vēlas, izstādi atklājot, savus sacensību dalībniekus apbalvot.

Ainārs Zalcmanis

, SIA "AML" izstāžu kompleksa "Rāmava" izstāžu vadītājs, šārudens izstādi "Rāmavā" "Latvijas Vēstnesim" raksturoja šādi:

— Akcents šoreiz likts uz mežizstrādi un meža atjaunošanu. Arī seminārs 16. oktobrī veltīts privāto mežu īpašniekiem — kā pašiem savu mežu novērtēt, lai izvairītos no kļūdām, mežu pērkot un pārdodot, kā optimāli savā mežā saimniekot, iegūstot meža produkciju jau pēc pieciem sešiem gadiem, neveidojot kailcirtes, kā sagatavot augsni meža stādīšanai, izmantojot jau Latvijā esošās mašīnas un savstarpēji kooperējoties. Arī turpmāk lielāka uzmanība "Rāmavas" izstādēs tiks pievērsta meža ilgtspējības jautājumiem.

Šogad izstādes dalībnieku skaits ir 148 — par diviem dalībniekiem vairāk nekā pagājušā gada rudens izstādē. No Latvijas — 52 dalībnieki, no tiem 13 ražotāji saistīti tieši ar lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas ražošanu. Tas ir samērā liels skaits. Kvalitāte mūsu ražojumiem aug ar katru gadu, īpaši kokapstrādes darbgaldu kvalitāte ļoti maz atšķiras no labākajiem Eiropas paraugiem, bet cena ir reizes trīs zemāka.

Ļoti plašs ir Baltkrievijas piedāvājums — ne tikai Minskas traktoru un automašīnu jaunākie E2 standartam atbilstošie modeļi, bet arī Bobruiskā izgatavotā lauksaimniecības tehnika. Baltkrievijas tehnika strauji ienāk ne tikai mūsu izstādē, bet arī Latvijas tīrumos — par noietu mūsu kaimiņiem rūpju nav.

Līdzās jau visām pazīstamajām traktortehnikas firmām, kuras šeit visas ir pārstāvētas, jāmin viens izcils jaunums. Pirmo reizi Latvijā ir viens no Eiropas kvalitatīvākajiem un populārākajiem traktoriem — vācu "Fendt".Vēl nevienam zemniekam Latvijā šāda traktora nav, kaut gan Eiropā tas kvalitātes ziņā pat pārspējot "John Deere" firmas traktorus. Šobrīd "Fendt" firma ir sarosījusies ienākšanai Latvijas tirgū.

Uzņēmuma "Valkas MD" galvenais konstruktors Aivars Andersons un tehniskais direktors Indulis Avotiņš, kuri ir divi no četriem uzņēmuma līdzīpašniekiem, savu darbību sākuši uz savulaik pazīstamo "Lauktehnikas" Valkas mehānisko darbnīcu bāzes. "Valkas MD" 1993. gadā izveidojās kā SIA, 1995. gadā noslēdza nomas līgumu ar izpirkšanu un visas saistības nokārtoja 1997. gadā. Pašlaik "Valkas MD" ir lielākais nacionālais lauksaimniecības tehnikas ražotājs mūsu valstī. Viss šajā uzņēmumā ražotais ir uzkabināms uz lauksaimniecībai domātajiem traktoriem. Lauksaimniecības un kokapstrādes iekārtas ir pašu konstruētas, bet sadarbībā ar Krievijas, Polijas, Itālijas un Vācijas uzņēmējiem Latvijas ražojumi tiek pie detaļām, ko pašiem izgatavot nerentējas, — riteņiem, atsperzariem, reduktoriem u.c.

— Agrāk mēs bijām vienīgā specializētā darbnīca republikā, kas remontēja lieljaudas traktorus, — stāsta I.Avotiņš. — Taisījām arī labības pārstrādes un graudu glabāšanas iekārtas visai Latvijai, graudu transportierus un noliktavu iekārtas. Bija izveidojušies savi darbības ceļi, bija pieredze un labi kadri. Sākās privatizācija — bija kaut kas jādara. Veidojās zemnieku saimniecības, sākām ražot kultivatorus mazām saimniecībām, tagad atkal ir pieprasījums pēc tehnikas lielām platībām. Ražojam vagotājus, dažāda platuma kultivatorus, kartupeļu stādītājus, siena savākšanas tehniku. Importa analogi latvieša maciņam tomēr ir dārgi. Pavisam ražojam ap 30 dažādu tehnikas veidu. Patērētāju pieprasījumam ir sezonas raksturs, tādēļ arī ražošanu pielāgojam sezonu prasībām — pavasarī ražojam lauksaimniecības mašīnas, vasarā un rudenī — kokapstrādes mašīnas: zeimerus, brusotājus u.c., ziemā — koka impregnēšanas vannas, jo pavasarī tās pircēji meklē. Noliktavās nekas neieguļas, jo visu saražoto ātri izpērk. Esam noslēguši līgumu ar dāņiem par palīgierīču ražošanu. Nav domstarpību par izgatavošanu un tās kvalitāti, bet pietiekami cīniņi ar cenu jautājumu.

Uz "Valkas MD" bāzes, kas ir pamatuzņēmums, izveidojies vēl "Valkas MD koks", kurā notiek iepirkto koku pārstrāde ar pašu izgatavotām iekārtām (šī ražotne arī ir sava veida izmēģinājumu un iekārtu pārbaudes poligons, lai varētu droši savas iekārtas eksportēt), un kopuzņēmums ar Dienvidkoreju "Latko Plast", kurā ražo dažāda biezuma iepakojamo materiālu — no 2–5 mm līdz pat 50 mm biezu, un šis biezais jau skaitās arī siltumizolācijas materiāls. Izstādē "Valka MD" piedalās jau kopš izstādes pastāvēšanas brīža — visus astoņus gadus.

Vienmēr šeit, "Rāmavā", ir bijis arī uzņēmums "Kurzemes sēklas" — jau kopš 1992. gada. Taču tik plašā skaisti, pat atraktīvi iekārtotā stendā — pirmo reizi. Uzņēmuma "Kurzemes sēklas" agronoms Māris Grīnvalds pastāstīja:

— Vairums šeit izstādīto dārzeņu izaudzēts abos "Kurzemes sēklu" demonstrāciju laukos no tām sēklām, ko var iegādāties mūsu piedāvātajā klāstā. Demonstrāciju laukos aug vairāk nekā 100 nosaukumu puķu, apmēram 100 šķirņu lielziedu un miniatūrveida īrisu, bet siltumnīcās pārbaudām aptuveni 50 šķirņu tomātus. Tās nav tikai mūsu sēklas — mēs uz vietas audzējam sēklas tikai 17 kultūrām. Mūsu uzņēmumā pārbaudām ārvalstu firmu piedāvātās sēklas — kā tās uzvedas Latvijas apstākļos un vai tās var ieteikt Latvijas lauksaimniekiem. Mēs sadarbojamies ar 20 ārvalstu sēklu firmām. Procentuāli mūsu pašu sēklu piedāvājums ir diezgan mazs — dažas tomātu un gurķu sēklas, sīpolu, galda kāļu, dažādu garšaugu, kā arī eļļas rutku sēklas. Diemžēl sēklas ekonomiskāk ir iepirkt no ārzemēm, un arī mūsu zemnieki aizvien mazāk paši tās pavairo, jo tas ir liels risks Latvijas klimatiskajos apstākļos. Kaut gan mēs paši to esam darījuši ļoti, ļoti veiksmīgi. Sēklas ar mūsu firmas zīmi var nopirkt gan Krievijā, gan Ukrainā, gan Lietuvā un Igaunijā. Bet ar mūsu vietējām sēklām tirgū ārpus Latvijas iekļūt ir ļoti grūti. Ar sēklu tirdzniecību Latvijā pašlaik nodarbojas kādas 9 firmas, bet ar sēklu pavairošanu lielā vairumā, šķiet, tikai mēs vienīgie. Visām, ko nopērk mūsu 12 veikalos un arī izstādēs, pašu audzētām un ievestām, mēs dodam garantiju.

Dobeles "Dzirnavnieka" stendā uzmanību piesaistīja līdz šim neredzēts, varētu pat teikt, krāšņs iesaiņojums. Uzņēmuma realizācijas un mārketinga daļas vadītājs Uldis Ulmanis paskaidroja, ka šis mazais iesaiņojums tapis, reaģējot uz tirgu pieprasījumu, un pašlaik uzņēmums piedāvā miltus 5 un 7 kilogramu iesaiņojumā. Pircēji esot apmierināti, un šīs pakas savus īpašniekus atrodot it strauji.

Izstādes nagla — skaistulis traktors "Fendt". Tas uz Latviju no Vācijas atceļojis caur Lietuvu divu iemeslu dēļ. Pirmais — firmas "Fendt" oficiālais izplatītājs Baltijas valstīs atrodas Lietuvā, Rokišķos. Otrais — šis traktors, kas gozējas "Rāmavas" āra ekspozīcijā, jau savu saimnieku ir atradis Lietuvas lauksaimnieku vidū. SIA "Ivabalte" tirdzniecības menedžeris Sigits Šakis uz izstādi atvesto skaistuli "Fendt" ne tikai slavē vien:

— Šis traktors salīdzinājumā ar citu firmu tehniku ir diezgan dārgs, un vācu firma "Fendt" līdz šim domāja, ka mūsu tirgus šādai labai, bet dārgai tehnikai nav gatavs. Piemēram, izstādē aplūkojamais un aptaustāmais maksā ap 170 000 vācu marku: viena zirgspēka cena ir ap 1000 marku. Taču šis traktors ir unikāls modelis — tas tikai pagājušajā gadā parādījās Vācijas tirgū, un sava augstā tehniskā līmeņa dēļ tā cena ir tik liela.

Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā šādi traktori vēl laukus neapstrādā. Šis pirmais "Fendt" to drīz darīs, jo kāds lietuvju zemkopis esot jaunuli noskatījis. Bet tirdzniecības menedžeris izteica cerību, ka nākamajā gadā Baltijā to varētu būt vairāk.

SIA "Tehnogāze" arī uz izstādi atvedusi jaunumu — infrasarkanos un katalītiskos portatīvos gāzes sildītājus, kas, pēc firmas darbinieku domām, esot ātrākais, lētākais, ilgi kalpojošs un drošākais sildīšanas līdzeklis. Tie ir lielāka un mazāka izmēra sildītāji un dažāda veida — lampas, laternas un pat kamīna tipa. Vilis Ukstiņš, firmas "Tehnogāze" menedžeris, par tiem teic:

— Tiek izstarots siltums lielā rādiusā no sildītāja atrašanās vietas. Šie sildītāji domāti dzīvojamām telpām — dzīvokļiem, garāžām, noliktavām, sporta arēnām, arī siltumnīcām, un tiem ir ogļskābās gāzes un skābekļa kontroles sistēmas, kas automātiski atslēdz gāzes padevi, ja ogļskābās gāzes koncentrācija sasniedz maksimālo pieļaujamo līmeni, un filtri. Savukārt sildītāji, kas domāti brīvai dabai vai saietiem atklātās būvēs, var nebūt ar šo sistēmu aprīkoti. Cilvēki jau pašlaik ir šos itāļu firmas "Infragas" sildītājus, ko mēs izplatām, ievērojuši un labi pērk, un tos par ļoti derīgiem ikdienai uzskata lauksaimnieki. Tas nav slikts rādītājs tik jaunai precei Latvijas tirgū.

Izstādē var ne tikai aplūkot to, ko piedāvā ražotāji un izplatītāji, bet arī gūt jaunu informāciju semināros. Bet par tiem jāinteresējas katram atsevišķi.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pasaules arāju čempionāta dalībnieki un atbalstītāji: Aldis Zaikovskis, Juris Narubins, Ainārs Mažeiko un Edgars Konons

Latvijas lielākā lauksaimniecības mašīnu ražotājuzņēmuma "Valkas MD" stends Rāmavas izstādē

Dobeles "Dzirnavnieka" produkcija — modernā iesaiņojumā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"