Par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1999. gada 9 mēnešos

Izziņas mērķis ir analizēt VID administrētos pamatbudžeta, sociālā budžeta un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus šā gada 9 mēnešos.

Valsts budžetā 1999.gada 9 mēnešos iekasēti Ls 951,0 milj., t.sk. valsts pamatbudžetā Ls 407,8 milj., Valsts autoceļu fondā Ls 35,7 milj., Sociālās apdrošināšanas iemaksās - Ls 333,4 milj., iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 174,1 milj.

VID administrētie pamatbudžeta un sociālā budžeta ieņēmumi,

iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 1999.gada 9 mēnešos:

(milj. Ls)

	Ieņēmumu	9 mēnešu	Faktiskie	Normatīvā	Novirze
	gada plāns	normatīvs	ieņēmumi	izpilde %
1999.g. 9 mēnešos		959,5	951,0	99,1	-8,5
Valsts pamatbudžets	539,8	403,8	407,8	101,0	4,0
Spec. budž.	53,9	40,4	35,7	88,4	-4,7
Soc. apdroš. iem.	445,5	333,2	333,4	100,1	0,2
Iedzīvotāju ien. nod.	243,4	182,1	174,1	95,6	-8,0

VID administrētie pamatbudžeta un sociālā budžeta ieņēmumi,

iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 1999.gada septembrī:

(milj. Ls)

	Ieņēmumu	Septembra	Faktiskie	Normatīvā	Novirze
	gada plāns	normatīvs	ieņēmumi	izpilde %		(8,66%)
1999.g. septembrī		111,2	108,5	97,6	-2,7
Valsts pamatbudžets	539,8	46,8	46,1	98,7	-0,7
Spec. budž.	53,9	4,7	3,5	74,5	-1,2
Soc. apdroš. iem.	445,5	38,6	39,7	103,0	1,1
Iedzīvotāju ien. nod.	243,4	21,1	19,2	91,0	-1,9

 

Turpmākajā grafikā atspoguļoti VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1997., 1998. un 1999.gada 9 mēnēšos.

Salīdzinot ar iepriekšējā 1998.gada attiecīgo periodu, ir redzams, ka faktiski iekasētās valsts pamatbudžeta iemaksas samazinājušās par Ls 30,9 milj.

Ieņēmumus negatīvi ietekmējošie faktori:

- Krievijas ekonomiskā un finansu krīze

(Uzņēmumos, kurus skāra Krievijas krīze, saglabājas debitoru parādi (būtisku debitoru bankroti), grūtības gatavās produkcijas realizācijā, pašu apgrozāmo līdzekļu trūkums. Kā arī vairākiem uzņēmumiem 1998.gadā samazinājās produkcijas realizācijas apjoms, kas 1999.gadā ietekmēja uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumus.);

- nodokļu atmaksas (skat. analīzi pa nodokļu veidiem);

- nodokļu atvieglojumi (skat. analīzi pa nodokļu veidiem);

- nodokļu parādi

(Turpina pieaugt nodokļu parādu summa valsts pamatbudžetam, kurai saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas aprēķināšana, kā arī tiek apturētas piedziņas procedūras, un pēc stāvokļa 01.10.99.g. ir sasniegusi valsts pamatbudžetam Ls 80,5 milj. sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas + sociālā nodokļa parādi) Ls 76,5 milj.);

- iepriekšējos gados izveidojušās valsts pamatbudžetā neatmaksātās nodokļu pārmaksas

(Valsts pamatbudžeta nodokļu pārmaksu summa 1999.gada 1.janvārī bija Ls 85,4 milj.);

- nodokļu parādu kapitalizācija

(Šā gada laikā saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta 10.punktu un Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumiem Nr.265 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju" pēc finansu ministra rīkojuma ir kapitalizēti nodokļu parādi 9 uzņēmumiem par Ls 7,1 milj.);

- nodokļu parādu dzēšana

(Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.panta 1.daļu pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktā kārtībā finansu ministrs 1999.gadā dzēsa budžetā ieskaitāmos parādus par Ls 4,8 milj.;

- vidējās bruto darba samaksas samazināšanās

(Š.g. augustā salīdzinājumā ar jūliju sabiedriskajā sektorā tā samazinājās par 3,0% un bija Ls 155,84, t.sk. algas budžeta iestādēs samazinājās par 2,0% un bija Ls 138,38, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - samazinājās par 4,0% un bija Ls 179,99).

Ieņēmumus pozitīvi ietekmējošie faktori:

- nodokļu likmju palielināšana

(akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem, etilspirtam, kombinētā likme vieglajiem automobiļiem);

- bezdarba līmenis

(pēc Nodarbinātības valsts dienesta datiem 1999.gada 1.oktobrī valstī bija 114 296 bezdarbnieki, salīdzinot ar augusta mēnesi, tas samazinājies par 2,8%);

- nodokļu administrēšanas uzlabošana

(VID teritoriālo iestāžu kontroles darbu rezultātā šā gada 9 mēnešos budžetā papildus aprēķinātās summas - Ls 32,7 milj., no tā Ls 5,8 milj. iekasēts budžetā. No iepriekšējos gados aprēķinātām, bet budžetā neiekasētām summām šogad budžetā iekasēts Ls 1,6 milj. Piedziņas darbs - 1999.gada 8 mēnešos veiktas 75239 piedziņas darbības, tā rezultātā piedzīts Ls 37,4 milj.)

 

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šā gada 9 mēnešos ir Ls 228,1 milj., tas ir par Ls 1,8 milj. mazāk, nekā bija plānots, un par Ls 13,6 milj. mazāk nekā 1998.gada attiecīgajā pārskata periodā.

Šā gada septembrī pievienotās vērtības ieņēmumi bija Ls 27,4 milj., tas ir par Ls 0,7 milj. vairāk, nekā bija plānots, un par Ls 0,8 milj. mazāk nekā šajā pašā laikā pagājušā gadā.

Kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus pozitīvi ietekmējošo faktoru var minēt:

- izmaiņas likumdošanā (pēc atsevišķu VID teritoriālo iestāžu sniegtām ziņām ir samazinājušās PVN atmaksas, galvenokārt kokmateriālu eksportētājiem sakarā ar to, ka š.g. jūlijā stājās spēkā 1999.gada 25.maija MK noteikumi Nr.198 "Noteikumi par PVN piemērošanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem);

- PVN maksātāju skaita palielināšanās (šā gada 1.oktobrī LR Nodokļu maksātāju reģistrā bija reģistrējušies 44 069 PVN maksātāji, kas ir par 1,2% vairāk nekā šā gada 1.septembrī, bet, salīdzinot ar gada sākumu, tas palielinājies par 12,6%).

Kā pievienotās vērtības ieņēmumu negatīvi ietekmējošo faktoru var minēt:

- PVN ieņēmumu samazinājumu uz valsts robežas. PVN iemaksas uz robežas pa mēnešiem atspoguļotas nākamajā grafikā.

PVN ieņēmumi uz robežas 1998. un 1999.gadā pa mēnešiem

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, PVN ieņēmumi uz valsts robežas samazinājušies par Ls 15,4 milj., t.sk. septembrī Ls 1,2 milj.

Pēc vairāku VID teritoriālo iestāžu sniegtās informācijas, ir samazinājies kravu apjoms un tiek ievestas preces ar zemu vērtību, kā rezultātā samazinās PVN ieņēmumi.

Joprojām turpinās PVN atmaksas, kas no gada sākuma par Ls 90,6 milj. samazināja PVN ieņēmumus, t.sk.

- novirzīts uz valsts pamatbudžetu (citiem nodokļiem) Ls 21,2 milj.,

- pašvaldību budžetā Ls 9,1 milj.,

- sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 19,6 milj.,

- atmaksāts nodokļu maksātājiem Ls 39,6 milj.

Tajā skaitā augustā:

- novirzīts uz valsts pamatbudžetu (citiem nodokļiem) Ls 3,4 milj.,

- pašvaldību budžetā Ls 1,1 milj.,

- sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 2,6 milj.,

- atmaksāts nodokļu maksātājiem Ls 4,4 milj.

Informācija par PVN atmaksām septembra mēnesī tiks sniegta nākamajā pārskatā.

Bez tam saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13`.pantu 1999.gadā izmaksātā PVN 12% kompensācija zemnieku saimniecībām - Ls 2,5 milj., t.sk. augustā - Ls 0,5 milj.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis

Uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas 1999.gada 9 mēnešos sastāda Ls 68,4 milj., tas ir par Ls 4,6 milj. vairāk, nekā plānots. Savukārt septembra mēneša ieņēmumi ir Ls 7,4 milj., tas ir par Ls 0,04 milj. vairāk, nekā bija plānots.

Realizācijas apjoma samazināšanās rezultātā 1998. gadā (Krievijas krīze), pēc gada pārskatu iesniegšanas 1999.gadā lielai daļai uzņēmumu ir izveidojušās uzņēmuma ienākuma nodokļa pārmaksas, kas likumdošanas noteiktā kārtībā atgriežamas no valsts budžeta. Atbilstoši pārrēķina rezultātiem par 1998.gadu uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši gada pārskatus, atmaksājamā uzņēmuma ienākuma nodokļa summa pārsniedz piemaksājamo par Ls 1,7 milj. (aprēķinātā nodokļa piemaksa (+) Ls 29,3 milj. un atmaksa (-) Ls 31,0 milj.). Minēto faktoru ietekmē 1999.gadā samazinājās uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantu (nodokļu atlaides ziedotājiem) 1209 uzņēmumi, nosakot uzņēmuma ienākuma nodokļa lielumu par 1998.gada rezultātiem, saņēma atlaides Ls 5,6 milj. apmērā.

Kā arī saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 17.pantu (atlaides mazajiem uzņēmumiem) 9198 uzņēmumi, nosakot uzņēmuma nodokļa lielumu par 1998.gada rezultātiem, saņēma atlaides par Ls 2,9 milj.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada 9 mēnešos ir Ls 115,5 milj. (ieskaitot summas, kas pārskaitītas Valsts autoceļu fondam), kas ir par Ls 5,8 milj. mazāk, nekā bija plānots (skat. 1.tabulā).

1.tabula

(milj. Ls)

Akcizēto preču	1999.gada	Faktiskā	Novirze	%
nosaukums	9 mēnešos normatīvs	izpilde	(3-2)	(3/2)
1.	2.	3.	4.	5.
Alkoholiskie dzērieni	33,1	32,4	-0,7	97,9
Tabakas izstrādājumi	13,8	13,9	0,1	100,7
Dārgmetāli un dārgakmeņi	0,1	0,1	0,0	100,0
Vieglie automobiļi	2,9	3,3	0,4	113,8
Naftas produkti	71,4	65,8	-5,6	92,2
Kopā	121,3	115,5	-5,8	95,2

Saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 14.pantu šā gada 9 mēnešos Ls 35,7 milj. ieskaitīti Valsts autoceļu fondā, t.sk. septembrī - Ls 3,5 milj. (attiecīgi pagājušā gadā - Ls 34,9 milj., t.sk., septembrī Ls 4,9 milj.), kas ir par Ls 0,8 milj. vairāk nekā pagājušā gadā.

Otrajā tabulā atspoguļoti dati par iekasētajiem akcīzes preču ieņēmumiem 1999.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 1998.gada attiecīgo periodu (t.sk. pārskaitītās summas Valsts autoceļu fondam).

2.tabula

(milj. Ls)

Akcizēto preču	Faktiski iekasēts	Faktiski iekasēts	Novirze	%
nosaukums	1998.gada 9 mēn.	1999.gada 9 mēn.	(3-2)	(3/2)
1.	2.	3.	4.	5.
Alkoholiskie dzērieni	30,4	32,4	2,0	106,6
Tabakas izstrādājumi	11,7	13,9	2,2	118,8
Dārgmetāli un dārgakmeņi	0,3	0,1	-0,2	33,0
Vieglie automobiļi	2,7	3,3	0,6	122,2
Naftas produkti	78,6	65,8	-12,8	83,7
Kopā	123,7	115,5	-8,2	93,4

Nākamajā tabulā atspoguļoti dati par iekasētajiem akcīzes preču ieņēmumiem 1999.gada septembrī salīdzinājumā ar 1999.gada augustu (t.sk. pārskaitītās summas Valsts autoceļu fondam).

3.tabula

(milj. Ls)

Akcizēto preču	Faktiski iekasēts	Faktiski iekasēts	Novirze	%
nosaukums	1999.gada augustā	1999.gada septembrī	(3-2)	(3/2)
1.	2.	3.	4.	5.
Alkoholiskie dzērieni	3,8	3,9	0,1	102,6
Tabakas izstrādājumi	3,8	0,3	-3,5	7,9
Dārgmetāli un dārgakmeņi	0,03	0,01	-0,02	33,3
Vieglie automobiļi	0,5	0,5	0,0	100,0
Naftas produkti	7,1	7,2	0,1	101,4
Kopā	15,2	11,9	-2,5	82,6

Šā gada deviņos mēnešos iekasētā akcīzes nodokļa lielākais īpatsvars ir akcīzes nodokļa iemaksām par naftas produktiem - 56,99%, par alkoholiskajiem dzērieniem - 28,06% un par tabakas izstrādājumiem - 12,03%.

Analizējot 2.tabulas rādītājus, secinām, ka 1999.gada 9 mēnešu ieņēmumi ir zemāki nekā 1998.gada attiecīgajā periodā, vislielākais kritums ir naftas produktiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumus naftas produktiem negatīvi ietekmēja importa apjoma samazinājums (šā gada 8 mēnešos dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem tas samazinājās salīdzinājumā ar 1998.gada attiecīgo periodu par Ls 4,8 milj. vai 28,4%, svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem par Ls 8,6 milj. vai 25,2%).

Uzskatām, ka viens no importa apjoma samazināšanās iemesliem ir benzīna un dīzeļdegvielas importa cenu pieaugums, sākot ar 1999.gada maiju (augustā benzīna importa cena, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 47,7%, dīzeļdegvielas par 67,4%). Savukārt 1998.gada attiecīgajā periodā bija vērojama naftas un naftas produktu cenu krišanās (naftas un naftas produktu cenu krišanās starptautiskās biržās sākās 1997.gada 4.ceturksnī un turpinājās 1998.gadā, piemēram, Krievijas naftas cenas Eiropas tirgū 1998.gada laikā nokritās no 127 līdz 65 ASV dolāriem par noteiktu apjoma vērtību), kas veicināja importēt šo produkciju.

Šī gada akcīzes nodokļa ieņēmumus par naftas produktiem ietekmēja atmaksas par 1998.gadu uzņēmumiem, kuri naftas produktus izmantoja par izejvielu vai kurināmo, - šogad atmaksāts Ls 1,2 milj. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, atmaksas palielinājušās par Ls 0,7 milj. (1998.gada pirmajā pusgadā atmaksāts Ls 0,5 milj.).

Turklāt jāatzīmē, ka saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"6.panta 2.daļu, no 1999.gada 1.janvāra petrolejai un dīzeļdegvielai, ko piegādā tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras šos naftas produktus izmanto par kurināmo siltuma ieguvei apkurē, elektroenerģijas ražošanā vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, ir noteikta pazemināta akcīzes nodokļa likme - Ls 13 par 1000 litriem, kas akcīzes nodokļa ieņēmumus šā gada 8 mēnešos samazināja par Ls 1,9 milj. Līdz šā gada 1.oktobrim izsniegtas 189 izziņas (49 juridiskajām personām, 140 - fiziskām personām) par atļauju iegādāties iezīmētos naftas produktus.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu apjomus ietekmēja arī tas, ka ar 1999.gada 1.janvāri stājās spēkā MK noteikumi Nr.289 "Noteikumi par akcīzes preču noliktavām" un saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 10.panta 3.daļas 2.punktu akcīzes nodokli par naftas produktiem, kurus taksācijas perioda mēneša laikā izved no akcīzes preču noliktavas vai izmanto akcīzes preču noliktavā, iemaksā bankas iestādē 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, līdz ar to izveidojusies maksājumu nobīde, salīdzinot ar pagājušo gadu, nobīdot šos maksājumus par vienu mēnesi. Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, svinu nesaturošā benzīna ievedums muitas noliktavās palielinājās par 109,8%, dīzeļdegvielas - par 15,0%, bet akcīzes nodoklis tiks iemaksāts tikai pēc preču izvešanas no muitas noliktavām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajām ziņām, benzīna patēriņš 1999.gada 1.pusgadā ir samazinājies, salīdzinot ar 1998.gada attiecīgo periodu, par 16 tūkst. tonnām vai 13%.

Salīdzinot šā gada 9 mēnešu akcīzes nodokļa ieņēmumus ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir ievērojami palielinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi tabakas izstrādājumiem, ko ietekmēja izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (sākot ar 13.08.1999. ir palielinātas nodokļu likmes). Lielākais palielinājums ir akcīzes nodoklim par cigaretēm (ar filtru + bez filtra), salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tie palielinājušies par 19%.

Savukārt, salīdzinot septembra ieņēmumus ar augusta ieņēmumiem, vislielākais samazinājums ir tabakas izstrādājumiem (skat. 3.tabulu). Akcīzes nodokļa ieņēmumus tabakas izstrādājumiem septembrī ietekmēja nodokļa likmju paaugstināšana. Tā kā tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļa markas uz cigarešu paciņām tiek uzlīmētas cigarešu ražošanas procesā (zem celofāna iepakojuma), tad tabakas izstrādājumu importētāji akcīzes nodokļa markas saņem un akcīzes nodokli samaksā pirms cigarešu izgatavošanas un ievešanas Latvijā. Tādējādi cigarešu importētājiem rodas iespēja īsi pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas nomaksāt lielākas akcīzes nodokļa summas par cigaretēm, kuras tiek saražotas un ievestas Latvijas teritorijā realizācijai vidēji divus mēnešus vēlāk pēc akcīzes nodokļa nomaksas. Uzskatām, ka ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem turpmākajos mēnešos stabilizēsies.

Pirmajā pusgadā no Latvijā realizēto cigarešu apjoma vislielākais īpatsvars bija importam - 63,55%, šajā pašā laika periodā 1998.gadā šis īpatsvars bija 53,14%.

Šā gada 9 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, nedaudz palielinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskiem dzērieniem - Ls 2,0 milj., jo ir paaugstinātas nodokļu likmes (grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskiem dzērieniem" 13.08.1999.).

Līdz šā gada 1.septembrim juridiskajām personām, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību un ražošanu, bija izsniegtas 5333 licences, kas ir par 11% vairāk nekā šajā pašā laika periodā pagājušā gadā.

No Latvijā realizētajiem alkoholiskajiem dzērieniem šā gada pirmajā pusgadā vislielāko īpatsvaru sastāda vietējie ražotāji 66%, imports 34% (1998.gada pirmajā pusgadā - 72% vietējie ražotāji, 28% imports).

Muitas nodoklis

Šī gada 9 mēnešos iekasētais muitas nodoklis Ls 11,6 milj., kas ir par Ls 0,4 milj. vairāk, nekā bija plānots un par Ls 3,5 milj. mazāk nekā 1998.gada attiecīgajā periodā.

Iekasētā muitas nodokļa samazinājums 1999.gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1998.gada attiecīgo periodu, ir saistīts ar to, ka pazeminās ievedmuitas likmes precēm, ar kuru izcelsmes valstīm ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi (brīvās tirdzniecības līgums ar ES valstīm paredz pakāpenisku ievedmuitas tarifu samazināšanu). Kā arī ar Latvijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā, kas nosaka vislielāko labvēlības režīmu tirdzniecībā ar 134 PTO dalībvalstīm (samazina ievedmuitas nodokļa likmes preču importam no šīm valstīm).

Sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas + sociālais nodoklis)

Šā gada 9 mēnešos sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksās ir iekasēti Ls 333,4 milj., tas ir par Ls 0,2 milj. vairāk, nekā bija plānots. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, Sociālās apdrošināšanas iemaksas palielinājušās par Ls 17,0 milj.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem ik mēnesi 1999.gadā ir tendence palielināties: janvārī Ls 33,9 milj., februārī Ls 33,3 milj., martā Ls 36,7 milj., aprīlī Ls 37,5 milj., maijā Ls 36,4 milj., jūnijā Ls 37,6 milj., jūlijā Ls 39,3 milj., augustā Ls 39,1 milj., septembrī Ls 39,7 milj.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

(sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas + sociālais nodoklis)

1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu palielināšanos šajā gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ietekmēja minimālās darba algas palielināšanās (no 1999.gada 1.janvāra minimālā darba alga Ls 50).

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus negatīvi ietekmē tas, ka vairāki uzņēmumi ir samazinājuši ražošanas apjomus un strādā nepilnu darba dienu vai uz nenoteiktu laiku apturējuši saimniecisko darbību, kas izraisa bezdarba līmeņa pieaugumu un darba vietu skaitu samazinājumu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Šā gada 9 mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodoklī bija iekasēti Ls 174,1 milj., tas ir par Ls 8,0 milj. mazāk, nekā bija plānots (ieņēmumu normatīvs, aprēķināts no gada ieņēmumu plāna, ņemot vērā darba dienu skaitu gadā un pārskata periodā, bija 74,8%). Savukārt aprēķinot ieņēmumu normatīvu saskaņā ar 1998.gada 28.septembra MK noteikumiem Nr.360 - 73,0%, neizpilde - Ls 3,6 milj.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas + sociālais nodoklis) ieņēmumu un iedzīvotāju

ienākuma nodokļa ieņēmumu dinamika pa mēnešiem 1999.gadā

Salīdzinot sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pa mēnešiem, nav vērojamas būtiskas svārstības.

VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece N.Jezdakova