Par risinājumiem un gaidām zemnieku rudenī

Vakar, 14. oktobrī, zemkopības ministrs Aigars Kalvītis preses konferencē informēja, ka Ministru kabinets ir akceptējis "Noteikumus par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam". Tie nosaka nekaitīguma prasības pienam, ko pieņem piena pārstrādes uzņēmumā termiski apstrādātu piena produktu ražošanai. Noteikumi stāsies spēkā ar 2000. gada 1. janvāri. Turpmāk zemnieks būs atbildīgs par piena kvalitāti no tā iegūšanas brīža līdz tam, kamēr to pārņems pienotava. Lielāka uzmanība tiks pievērsta piena paraugu noņemšanai, jo ir svarīgi, kā paraugs tiek noņemts. Jaunums — valsts regulēs samaksas sistēmu, nevis konkrētu cenu. Par pamatbāzes cenu pieņems pirmās šķiras pienu. Turpmāk pienotavām obligāta prasība būs maksāt vismaz par 25 procentiem augstāku piena iepirkuma cenu par pirmās šķiras pienu, bet par otrās šķiras pienu jāmaksā vismaz 15 procentu mazāk nekā par pirmo šķiru. Šie noteikumi būs jāievēro visām pienotavām. Pēc ministra domām, šāda piena samaksas sistēma stimulēs augstākas kvalitātes piena ražošanu. Zemnieki, kas uzlabos piena kvalitāti, par to arī saņems atbilstošu samaksu. Līdz šim ir bijis tā — ja piena kādā periodā pietrūkst, tad tas vienmēr ir labs, bet, ja to nav kur likt, tas tiek vērtēts kā zemas kvalitātes ražojums. Protams, Zemkopības ministrijai būs jāveic stingra kontrole, lai šī sistēma darbotos. Ir arī noteikts, kā piena kvalitātes prasības mainīsies līdz 2006. gadam. Mērķis ir apmēram pēc septiņiem gadiem sasniegt Eiropas Savienības standartiem atbilstošus rādītājus. Tas ir laiks, kad, iespējams, Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā. Šīs jaunās prasības tiks ieviestas pakāpeniski.

Ir apkopotas ziņas par iespējamām subsīdijām Jēkabpils cukurfabrikas zonas cukurbiešu audzētājiem. Kompensācijas maksājumi tiks izmaksāti par 3532 hektāriem cukurbiešu sējumu. Tomēr daudzi sējumu hektāri šopavasar tika atstāti atmatā, jo nebija skaidrs, vai vērts sēt cukurbietes. Kopā subsīdijās paredzēts izmaksāt 706 tūkstošus latu, no tiem 408 tūkstošus latu zemnieki jau saņēmuši, tuvākajās dienās izmaksās atlikušo naudu. Daudzu cukurbiešu audzētāju raža (no 2541 hektāra) šajā sezonā netiks izmantota cukura ražošanā. Šogad ir sliktas kvalitātes cukurbietes. Daudzviet biešu pieņemšanas punktos pārtraukta saldo sakņu pieņemšana. Bietes sākušas pelēt un pūt, te vainojama gan serdes puve, gan siltais un mitrais laiks, kurš veicinājis ražas bojāšanos. Piemēram, Dobeles pieņemšanas punktā atradās vairāk nekā 800 tonnu cukurbiešu, kas strauji bojājās. Bojāto biešu pārstrāde stipri palēnina cukura ražošanu, tādējādi Liepājas cukurfabrikā nereti rodas sastrēgumi. Visa cukura pārstrāde strādā pēc shēmas tīrums — rūpnīca. Iespējams, ka zemniekiem vieglāk saknes saglabāt pašu spēkiem, jo nelielās stirpās tās bojājas mazāk nekā lielās kaudzēs uz laukuma. Daudzi cukurbiešu audzētāji vēl nav izlēmuši, ko darīt — glabāt bietes un pēc tam tās nodot fabrikai pārstrādē vai atstāt tās uz lauka. A.Kalvītis uzsvēra, ka Zemkopības ministrijas piedāvātie kompensācijas varianti bija vispareizākie šajā sarežģītajā situācijā. Lai gan kompensācijā Jēkabpils un Bauskas zemniekiem ir jāizmaksā apmēram 1,87 miljoni latu, tas tomēr ir labāk nekā ja 60 tūkstošu tonnu biešu sapūtu Iecavas pieņemšanas punktā sakarā ar Jēkabpils cukurfabrikas neskaidrajiem nosacījumiem.

Ministrs atgādināja, ka šodien, 15. oktobrī, notiks Jēkabpils cukurfabrikas akcionāru sapulce. Pašiem vien būs jātiek skaidrībā, kas notiks ar uzņēmumu. A.Kalvītis ticies ar vienu no lielākajiem fabrikas kreditoriem — firmas "Kemira" pārstāvjiem, kuri vēl neesot izlēmuši, vai savu parādu kapitalizēs un rūpnīcu atdzīvinās vai arī savu naudu norakstīs zaudējumos. Pēc ministra domām, jēkabpiliešiem ir iespējams nākamajā sezonā atsākt darbu, ja tiks atrasts veiksmīgs risinājums. Bet šajā rudenī fabrika nespēja uzsākt pārstrādes sezonu un norēķināties ar zemniekiem par izaudzēto ražu.

A.Kalvītis atzinīgi vērtēja to, ka ir stingri nosacījumi, lai netiktu izsniegtas licences cukura importam, arī tā ievešanai pārstrādei. Šādas atļaujas netiek izsniegtas, kamēr uzņēmums nespēj pierādīt, ka no ievestā cukura saražotā produkcija tiek izvesta ārpus Latvijas. Pirms tam cukura licences tikušas izsniegtas vieglprātīgi, teica ministrs. Viens no iemesliem, kāpēc problēmas radās Jēkabpils cukurfabrikai, ir tas, ka nevarēja pārdot saražoto cukuru. Situācija cukura tirgū ir uzlabojusies. Šā gada augustā pārdotas 8800 tonnas cukura, bet pērn tajā pašā laikā — 6500 tonnas, septembrī — attiecīgi 6200 tonnas un 4900 tonnas.

A.Kalvītis atzīmēja, ka šogad ir pirmā sezona, kad ražas novākšanas laikā nav izsniegta neviena graudu importa licence. Neesam atļāvuši ievest graudus Latvijā, kamēr nav nopirkts mūsu zemnieku izaudzētais.

Mainot iepirkšanas sistēmu, redzams, ka dzirnavnieki iepērk graudus vairāk nekā iepriekš. Šajā periodā pārtikas kviešu pieaugums ir par 13 tūkstošiem tonnu lielāks nekā pērn tajā pašā laikā. Pašražoto pārtikas kviešu, iespējams, pietiks, taču pietrūks rudzu, kā arī lopbarības graudu. Šogad sausuma dēļ bija samērā zemas miežu ražas. Valsts intervencē tiek plānots iepirkt līdz 20 tūkstošiem pārtikas kviešu, rudzus neiepirks, jo skaidrs, ka būs to deficīts, nav arī attiecīga piedāvājuma. Jautājums par intervences apjomu varētu tikt izlemts divu nedēļu laikā, sākot no 1. novembra, pieņems pieteikumus no zemnieku saimniecībām, kas savus graudus vēl nav realizējušas. Iespējams, ka drīz vajadzēs izsniegt atļaujas lopbarības graudu ievešanai.

Zemkopības ministrs izteica pārliecību, ka tiks pagarināti cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, kas noteica muitas nodokļa likmi 70 procentu apmērā, bet ne mazāk kā Ls 0,34 par vienu kilogramu svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas. Tie beigsies decembra vidū, taču jau tagad vērojams cūkkopības nozares atveseļošanās process. "Varbūt reiz nonāksim pie tā, ka spēsim sevi nodrošināt ar pašu ražotu gaļas produkciju," teica A.Kalvītis.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"