— Nupat Centrālā vēlēšanu komisija nolēma sarīkot tautas nobalsošanu attiecībā uz grozījumiem likumā par valsts pensijām 13.novembrī. Līdz šim datumam palicis ļoti maz laika. Kādas varētu būt galvenās grūtības Centrālajai vēlēšanu komisijai, uzsākot intensīvo darbu tautas nobalsošanas sekmīgai nodrošināšanai?

— Laika tiešām ir ļoti maz. Šoreiz esam izvēlējušies īsāko laika posmu — no parakstu vākšanas rezultātu izsludināšanas dienas līdz tautas nobalsošanas datumam. Taču tas nedod mums iemeslu gausties. Atcerēsimies, ka jau pirms daudziem gadu desmitiem — divdesmitajos un trīsdesmitajos gados — valsts institūcijas spēja sagatavoties tautas nobalsošanai ļoti īsā laikā, kad nebija tagadējo tehnisko iespēju. Galu galā Satversmē noteiktās normas attiecībā uz tautas nobalsošanu nāk no tiem tālajiem laikiem.

Šobrīd svarīgākais ir laikus centralizēti pasūtīt un sagatavot nepieciešamos poligrāfiskos materiālus, arī spiedogus, ar ko izdarāmas atzīmes pilsoņu pasēs. Jo balsošanas zīmes un šie spiedogi mums drīz vien jau jānosūta uz ārvalstīm.

Tiem ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, kas vēlas balsot pa pastu, jāpiesakās jau trīs nedēļas iepriekš, lai laikā varētu sagatavot šo pilsoņu sarakstus un pagūt nosūtīt viņiem vajadzīgos materiālus, proti, balsošanas zīmes. Uz to mums jābūt gataviem.

Pašlaik mēs strādājam pie dažiem grozījumiem tautas nobalsošanas sarīkošanas instrukcijā, kas papildina spēkā esošo likumu par tautas nobalsošanas sarīkošanu. Tajā izdarījām grozījumus jau 1998.gadā, kad tautas nobalsošana notika vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām. Piemēram, savulaik instrukcijā bija paredzēts, ka balsošanas iecirkņi strādā trīs dienas pirms tautas nobalsošanas dienas, lai cilvēki varētu iepazīties ar attiecīgo likumu. Bet sakarā ar Saeimas vēlēšanām mēs šo termiņu pagarinājām līdz desmit dienām, jo iecirknim vienalga tik ilgu laiku bija jābūt atvērtam pirms vēlēšanu datuma. Tagad laikam šis termiņš atkal būtu saīsināms — varbūt pat tikai uz trim dienām. Pieredze rāda, ka diemžēl ļoti nedaudzi pilsoņi iepriekš apmeklē savu balsošanas iecirkni. Un tomēr mēs nedrīkstam atteikties no savlaicīgas iecirkņu atvēršanas.

— Droši vien šoreiz lieti noderēs 1998.gadā sarīkotās tautas nobalsošanas pieredze?

— Neapšaubāmi. To arī es pats izjūtu, nodarbojoties ar organizatoriskajiem jautājumiem. Arī politiķi jau parakstu vākšanas laikā daudz korektāk un precīzāk izteicās, uzsverot, ka runa ir par likuma grozījumu atcelšanu, nevis par balsošanu pret to kopumā. Būtībā tas it kā būtu viens un tas pats, taču šoreiz šie "par" un "pret" tika lietoti pareizākā nozīmē. Tie, kas gāja parakstīties par tautas nobalsošanu, lielākoties patiešām bija par to, lai tiktu atcelti Saeimā 5.augustā izdarītie grozījumi likumā par valsts pensijām. Līdz ar to viņiem vieglāk būs izdarīt vēlamo atzīmi balsošanas zīmē 13.novembrī.

— Bet laikam gan tomēr daudziem pilsoņiem — īpaši vecākiem cilvēkiem — būs sarežģījumi un neizpratne, izsakot savu attieksmi pret šo Centrālajā vēlēšanu komisijā apstiprināto jautājumu: "Vai jūs esat par 1999.gada 5.augusta likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" atcelšanu?"

— Protams, šī jautājuma noformulēšana nepavisam nav Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē. Jautājuma formulējums ir cieši saistīts ar Satversmes 74.pantā teikto, proti, "likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu". Taču mēs esam paredzējuši veikt papildu skaidrojošu darbu radio un televīzijā, pielāgojot pašreizējai situācijai arī jau pirms gada rādītās skaidrojošās multfilmas. Skaidrojošo metriālu ievietošana laikrakstos, protams, būs atkarīga no avīžu redakciju nostājas, jo patlaban visi preses izdevumi jūtas itin neatkarīgi no valstiskajām institūcijām, tostarp Centrālās vēlēšanu komisijas. Izņēmums ir "Latvijas Vēstnesis", kas uzskata par savu pienākumu publicēt it visus Centrālās vēlēšanu komisijas dokumentus.

— Cik daudz balsošanas iecirkņu būs 13.novembrī?

— Nedaudz ir palielinājies balsstiesīgo pilsoņu skaits, tāpēc it kā varētu būt nedaudz lielāks arī balsošanas iecirkņu skaits. Tomēr tas varētu būt nedaudz mazāks nekā 1998.gadā. Normāla situācija ir tad, ja uz vienu balsošanas iecirkni ir 1600 līdz 2200 balsstiesīgo pilsoņu.

— Vai balsošanas iecirkņi atradīsies turpat, kur tie bija pirms gada?

— Cik vien iepsējams, tiks izmantotas tās pašas agrākās telpas. Protams, var būt pārmaiņas. Piemēram, sakarā ar remontu, kas nupat parakstu vākšanas laikā bija Rīgas Latviešu biedrības namā Merķeļa ielā.

Domājam laikus gan ar plakātiem, gan ar sludinājumiem laikrakstos visus pilsoņus informēt par iecirkņu atrašanās vietām.

— Vai pilsoņi tautas nobalsošanā varēs piedalīties arī, neierodoties balsošanas iecirknī?

— Atšķirībā no parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai, kas ilga 30 dienas, šoreiz savu attieksmi varēs izteikt tikai vienu dienu — 13.novembrī. Tāpēc mums ir jānodrošina ikvienam pilsonim iespējas piedalīties tautas nobalsošanā. Bet tādēļ jau iepriekš balsotājiem, kas veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties balsošanas telpās, jāatsūta uz iecirkni pieteikums, lai varētu nobalsot savā atrašanās vietā — mājās, pansionātā, slimnīcā vai citur. Pieteikties balsojumam ārpus balsošanas iecirkņa varēs, tiklīdz tas tiks atvērts. Vēlams būtu pieteikties jau iepriekš, jo pēdējā brīdī, balsošanas dienā, saņemtie lūgumi dažādu tehnisku vai organizatorisku iemeslu dēļ, kā liecina pieredze, var arī netikt izpildīti.

— Kad varētu kļūt zināmi tautas nobalsošanas rezultāti?

— Domāju, ka provizoriskie jeb iepriekšējie rezultāti tiks paziņoti jau 13.novembra vakarā. Bet oficiālie rezultāti droši vien tiks publicēti jau nākamās nedēļas sākumā. Jo šoreiz balsu skaitīšana salīdzinājumā ar Saeimas vēlēšanām būs daudzkārt vienkāršāka, lai gan tikpat atbildīga. Ar šo lielās atbildības sajūtu tad arī mēs — visi deviņi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi — tagad dzīvojam, apspriežot savās sēdēs visdažādākos jautājumus, lai nodrošinātu tautas nobalsošanas gludu un precīzu norisi.

Vismaz pagaidām ceru, ka ar finansējumu mums nekādu sarežģījumu nebūs. Pozitīvs iznākums, manuprāt, bija sarunai ar Finansu ministrijas vadību. Taču saprotu arī, ka pašreizējā situācijā ir visai grūti atvēlēt papildu līdzekļus no valsts budžeta tādam lielam pasākumam kā tautas nobalsošana.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors